Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.13 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Sporta veidu saraksts 0 2650 4500900 4195816 2026-07-31T13:20:46Z Egilus 27634 /* Sporta veidi */ 4500900 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|daudzas ir disciplīnas}} {{nepilnīgs uzskaitījums}} '''Sporta veidu saraksts''' ir saraksts, kurā ir uzskaitīts visi populārākie sporta veidi kādi ir sastopami pasaulē. == Sporta veidi == {{div col|4}} * [[Aerobika]] * [[Akadēmiskā airēšana]] * [[Aikido]] * [[Alpīnisms]] * [[Armrestlings]] * [[Ātrslidošana]] * [[Austrumu cīņas]] * [[Autokross]] * [[Autošoseja]] * [[Badmintons]] * [[Basketbols]] * [[Batuts]] * [[Beisbols]] * [[Bendijs]] * [[Biatlons]] * [[Biljards]] * [[BMX]] * [[Bobslejs]] * [[Boulings]] * [[Bokss]] * [[Brīvā cīņa]] * [[Burāšana]] * [[Cīņas sports|Cīņa]] * [[Daiļslidošana]] * [[Dambrete]] * [[Drifts]] * [[Duatlons]] * [[Džiudžitss]] * [[Džudo]] * [[Enduro]] * [[Elektroniskais sports]] * [[Fitness]] * [[Florbols]] * [[Formula 1]] * [[Formula 3]] * [[Frisbijs]] * [[Frīstaila slēpošana]] * [[Futbols]] * [[Galda teniss]] * [[Galda hokejs]] * [[Golfs]] * [[Grieķu-romiešu cīņa]] * [[Hokejs]] * [[Ielu vingrošana]] * [[Izpletņlēkšana]] * [[Jāšana]] * [[Joga]] * [[Kaitbordings]] * [[Kalnu riteņbraukšana]] * [[Kamaniņu braukšana]] * [[Kapueira]] * [[Karatē]] * [[Kartings]] * [[Kērlings]] * [[Kikbokss]] * [[Klinšu kāpšana]] * [[Krikets]] * [[Ķer un servē bumbu]] * [[Lauka hokejs]] * [[Loka šaušana]] * [[Makšķerēšana]] * [[Mākslas vingrošana]] * [[Mākslinieciskā peldēšana]] * [[Minigolfs]] * [[Modernā pieccīņa]] * [[Motokross]] * [[Motosports]] * [[Motošoseja]] * [[Mototriāls]] * [[Mountainbords]] * [[Niršana]] * [[Novuss]] * [[Orientēšanās sports]] * [[Paukošana]] * [[Parkūrs]] * [[Peintbols]] * [[Peldēšana]] * [[Pludmales futbols]] * [[Pludmales volejbols]] * [[Rallijkross]] * [[Rallijs]] * [[Regbijs]] * [[Riteņbraukšana]] * [[Rokasbumba]] * [[Rollerslēpošana]] * [[Sambo]] * [[Sērfings]] * [[Skeitbordings]] * [[Skijorings]] * [[Skrituļslidošana]] * [[Skvošs]] * [[Slēpošana]] * [[Slidošana]] * [[Smaiļošana un kanoe airēšana]] * [[Snovbords]] * [[Snūkers]] * [[Softbols]] * [[Spēka trīscīņa]] * [[Spēkavīru sacensības]] * [[Spīdvejs]] * [[Sporta dejas]] * [[Šosejas riteņbraukšana]] * [[Straikbols]] * [[Strītbols]] * [[Svarbumbu celšana]] * [[Svarcelšana]] * [[Šahs]] * [[Šaušana]] * [[Šautriņu mešana]] * [[Šorttreks]] * [[Tautas sports]] * [[Tekvondo]] * [[Telpu futbols]] * [[Teniss]] * [[Tramplīnlēkšana]] * [[Triāls]] * [[Triatlons]] * [[Ūdensmotosports]] * [[Ūdenspolo]] * [[Ūdensslēpošana]] * [[Veikbordings]] * [[Vieglatlētika]] * [[Vindsērfings]] * [[Vingrošana]] * [[Virves vilkšana]] * [[Volejbols]] * [[Ziemas peldēšana]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Olimpiskie sporta veidi]] {{sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta veidi| ]] [[Kategorija:Ar sportu saistīti uzskaitījumi]] 00cgo62b3bjr6h124xbmgx7o3kdl7mi Tautas Balss (1942) 0 4246 4501063 3637517 2026-08-01T04:10:36Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501063 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''„Tautas Balss”''' (1942. gada februāris — septembris) bija pagrīdes [[Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā|pretošanās kustības]] organizācijas „[[Latviešu nacionālistu savienība]]” nelegāls izdevums, kas iznāca [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupētajā]] Latvijā. Kopā iznāca deviņi laikraksta numuri, katrs no tiem 5—6 lapaspušu apjomā. Laikrakstu pavairoja uz rotatora vairāku simtu eksemplāru metienā. == Vēsture == „Tautas Balss” pirmais numurs iznāca 1942. gada 15. februārī. Laikraksta redakcijas grupu vadīja teoloģijas students [[Artūrs Kaminskis]] (segvārds Kalns), klasiskās filoloģijas students [[Arnolds Čaupals]] (segvārds Vilks) un students R.Jansons. Laikrakstu konsultēja arī [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Endzelīns]] un [[Teodors Celms]]. Tekstus rakstīja A.Čaupals, [[Staņislavs Barkāns]], A.Kaminskis, [[Ieva Lase|Ieva Birgere (Lase)]] un citi. Parakstot rakstus, tika lietoti segvārdi. Tekstus uz matricēm rakstīja [[Latvijas Universitāte]]s matemātikas profesora [[Edgars Lejnieks|Edgara Lejnieka]] meita [[Irēna Lejniece]] (segvārds Vija) un romāņu filoloģijas studente Ieva Birgere (Lase), kas strādāja Valsts tipogrāfijā. Izplatīšanu organizēja tehniskais redaktors [[Arnolds Bērziņš]], bet pēc viņa aresta 1942. gada jūnijā — LNS propagandas daļas vadītājs [[Valērijs Geidāns-Kļava]]. Laikraksta izdošanā un izplatīšanā bija iesaistīti arī citi LNS dalībnieki. Laikrakstu iespieda dažādās vietās — M.Treimanes dzīvoklī Rīgā, [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielā]] 45-1, V.Veščunas-Jansones vasarnīcā Bulduros, L.Krasta dzīvoklī Čiekurkalnā un citur. Grūtības laikraksta izdošanai sagādāja papīra trūkums. Tas tika iegūts Rīgas Paraugtipogrāfijā, Centrālajā pastā un citur. Vaskpapīru matricēm sagādāja A.Bērziņš un [[Ansis Ēlerts]]. Laikraksta izplatīšana Rīgā notika, iemetot to pastkastītēs vai nododot konkrētiem cilvēkiem. ''Tautas Balss'' tika izplatīta arī [[Valmiera|Valmierā]], [[Cēsis|Cēsīs]], [[Madona|Madonā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dobele|Dobelē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un citur. Lai traucētu „Tautas Balss” iznākšanu, vācu okupācijas drošības iestādes 1942. gada vasarā izdeva viltus „Tautas Balss” 7. numuru, kas ārēji bija līdzīgs iepriekšējiem avīzes numuriem, bet saturiski bija vērsts uz nesaskaņu provocēšanu latviešu sabiedrībā. Vācu drošības policijai pamazām izdevās izsekot laikraksta izdevējus. 1942. gada martā apcietināja V.Pavlovski, maijā B.Loču, bet jūlijā — A.Bērziņu. Taču laikraksta izdošana turpinājās. Lielākās apcietināšanas norisinājās 1942. gada 14. novembrī, kad arestēja A.Čaupalu, S.Barkānu, A.Kaminski un daudzus citus „Tautas Balss” grupas cilvēkus. Tieši pirms arestu veikšanas gatavs iespiešanai bija Latvijai neatkarības gadskārtai veltītais laikraksta 10.numurs. Drukai sagatavotās matricas atradās LNS militārās grupas vadītāja [[Vilis Rutks|Viļa Rutka]] darbavietā — Rīgas 6. policijas iecirknī. Pēc apcietināšanas viņš pārliecināja vācu drošības iestādes, ka matricas pēdējā brīdī iznīcinātas, lai arī tās tika sadedzinātas tikai pēc viņa aresta. Apcietinātie LNS dalībnieki tika ieslodzīti [[Sicherheitsdienst|SD]] galvenajā ēkā Reimersa ielā 1, Rīgā, tad pārvesti uz [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumu]] un [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometni]]. Ir zināms, ka daži LNS biedri tika atbrīvoti, citi nosūtīti dienēt [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], citi nosūtīti uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas]], [[Mauthauzenes koncentrācijas nometne|Mauthauzenes]] un [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas]] koncentrācijas nometnēm. 90. gadu sākumā vairāki LNS dalībnieki nesekmīgi mēģināja atrast laikraksta pirmo numuru matrices, kuras Arnolds Bērziņš neilgi pirms savas apcietināšanas 1942. gada jūnijā bija paslēpis nama bēniņos Rīgā, Tēraudlietuves ielā 8.<ref>[http://lpra.vip.lv/nacionalisti.htm Nacionālisti par Latvijas brīvību]</ref> Nearestētie LNS locekļi uzsāka jaunu nelegālo izdevumu — „Lāčplēsis”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zagarins.net/JG/jg156/JG156-165_Parups.htm |title=Ēriks Pārups — PRETESTĪBAS KUSTĪBA |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920062416/http://zagarins.net/JG/jg156/JG156-165_Parups.htm |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * Tautas balss, [https://web.archive.org/web/20050416171434/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_balss_nelegals_laikraksts/tautas_balss_nelegals_laikraksts.htm Historia.lv] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] jgxyvdj7e4p6modkv2q5nmais8bg2np Tautas padome 0 4251 4501064 4473838 2026-08-01T04:11:08Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501064 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Tautas padomes prezidijs 1918.jpg|thumb|280px|Latvijas Tautas padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs [[Gustavs Zemgals]], sekretārs [[Erasts Bite]], sekretārs [[Roberts Ivanovs]], priekšsēdis [[Jānis Čakste]], sekretārs [[Staņislavs Kambala]], priekšsēža pirmais biedrs [[Marģers Skujenieks]]]] {{Latvijas politika}} '''Latvijas Tautas padome''' bija pagaidu [[likumdošanas vara|likumdevēja]] iestāde, kas aizstāja [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām [[parlaments|parlamenta]] [[vēlēšanas|vēlēšanām]] (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt [[Oberosts|vācu okupācijas]] un vēlāk lielinieciskās [[Latvijas Neatkarības karš|aktīvas karadarbības apstākļos]]). Tautas padomes darbība ilga 18 mēnešus: no {{dat|1918|11|17|Ģ}} līdz {{dat|1920|04|30|D}}. Tā kā Tautas padome nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās 1917. gadā, Tautas padomi pieņemts uzskatīt par [[Latvijas Republika]]s “priekšparlamentu”. Tautas padome sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut gan Tautas padomes sēdeklis bija [[Rīga|Rīgā]], laikā, kad [[Latvijas SPR]] [[lielinieki]] bija ieņēmuši to, Tautas padomes darbība norisinājās [[Liepāja|Liepājā]], bet [[bermontiāde]]s laikā 1919. gada 11. un 31. oktobra Tautas padomes sēdes notika [[Cēsis|Cēsīs]]. Teorētiski Tautas padome kontrolēja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s darbību, bet ņemot vērā to, ka Tautas padomes sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, {{dat|1919|07|16||bez}} Tautas padomei nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva Pagaidu valdības rokās, pašai Tautas padomei vairāk nodarbojoties ar nākotnes modelēšanu. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Savu darbu Satversmes sapulce sāka {{dat|1920|05|1||bez}} — pirmajā Satversmes sapulces sēdē Tautas padomes priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to Tautas padomes darbība bija beigusies. == Dibināšana un darbība == Tautas padomes dibināšana notika [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1918|11|17|Ģ|bez}} vakarā [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]]s valdes priekšsēdētāja un vienlaikus [[Rīgas pilsētas galva]]s [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgaļa]] miteklī tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā 3]].<ref>[http://www.irlv.lv/2016/2/16/zemgala-krajaizdevu-kases-nams-republikas-simtgades-simbols-vai-tautas-padomes-muzejs Zemgala krājaizdevu kases nams — Republikas simtgades simbols vai Tautas padomes muzejs?]{{Novecojusi saite}} Didzis Šēnbergs ''irlv.lv'', 2016. gada 16. februārī</ref> Tautas padomes dibināšanas sēdi vadīja [[Marģers Skujenieks]]. Sēdē piedalījās 8 politisko partiju pārstāvji un [[Staņislavs Kambala]] kā [[Latgales Zemes padome]]s loceklis. No partijām kā delegāti piedalījās:<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_padome/dokumenti/1918.17.11.htm Tautas padomes dibināšanas sēdes protokols] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171005163845/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_padome/dokumenti/1918.17.11.htm |date={{dat|2017|10|05||bez}} }} 1918. gada 17. novembrī, Rīgā</ref> # no [[Latviešu zemnieku savienība]]s — [[Kārlis Ulmanis]], Dr. [[Miķelis Valters]], [[Jānis Ampermanis]], [[Jānis Vārsbergs]], [[Vilis Gulbis]], [[Ernests Bauers]], [[Artūrs Žers]], [[Nikolajs Svemps]], [[Kārlis Vanags]], [[Jānis Bērziņš (TP loceklis)|Jānis Bērziņš]], [[Oto Nonācs]], [[Edmunds Freivalds]] un [[Pēteris Murītis]]; # no [[Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) — Dr. [[Fricis Menders]], [[Jūlijs Celms]], Dr. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], [[Andrejs Petrevics]] un [[Marģers Skujenieks]]; # no [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latvijas Demokrātiskās partijas]] — [[Jānis Bergsons]], [[Erasts Bite]], [[Dāvids Golts]], [[Miķelis Bružis]] un [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]]; # No [[Latvijas Radikāldemokrātu partija]]s — [[Jānis Zālītis]], [[Gustavs Zemgals]], [[Kārlis Kasparsons]] un [[Rūdolfs Bēnuss]]; # No [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]]s — [[Eduards Traubergs]], [[Emīls Skubiķis]] un [[Kārlis Albertiņš]]; # No [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija]]s — [[Jānis Akuraters]] un [[Atis Ķeniņš]]; # No [[Latvijas Republikāņu partija]]s — [[Eduards Strautnieks]]; # No [[Latvijas Neatkarības partija]]s — [[Spricis Paegle]]. [[Attēls:Pirmā Tautas padomes plenārsēde 1918. gada novembrī.jpg|center|thumb|700x700px|Pirmā Tautas padomes plenārsēde 1918. gada novembrī]] Tautas padomes darbā nepiedalījās Latvijas [[Politiskais spektrs|politiskā spektra]] [[Galēji labēja politika|galēji labējā]] spārna ([[Frīdrihs Veinbergs|Frīdriha Veinberga]] vadītās [[Latvijas Tautas partija|Tautas partijas]]) un [[Galēji kreisā politika|galēji kreisā]] spārna ([[boļševiki|lielinieku]]) pārstāvji, kā arī [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918. gada [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|29. decembra līgumu]] starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto [[Augusts Vinnigs|Augustu Vinnigu]], kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no Tautas padomes. Tikai pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties Tautas padomē. Par Tautas padomes prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Zemnieku savienības pārstāvi [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]], bet par viņa biedriem sociāldemokrātu [[Marģers Skujenieks|Marģeri Skujenieku]] un radikāldemokrātu [[Gustavs Zemgals|Gustavu Zemgalu]]. Par sekretāru ievēlēja Demokrātiskās partijas pārstāvi [[Erasts Bite|Erastu Biti]], bet par viņa biedriem sociālrevolucionāru [[Emīls Skubiķis|Emīlu Skubiķi]] un Latgales Zemes padomes pārstāvi [[Staņislavs Kambala|Staņislavu Kambalu]]. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta [[Tautas padomes politiskā platforma]], kas sastāvēja no septiņām nodaļām. Tautas padomes politiskajā platformā bija paredzēts, ka līdz [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder Tautas padomei, kas arī ieceļ [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]]. Saskaņā ar Tautas padomes politisko platformu, Satversmes sapulce bija sasaucama visdrīzākajā laikā, pamatojoties uz vispārīgām, vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām vēlēšanām, un Latvijas valsts bija veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Tautas padomes politiskā platforma līdz Satversmes sapulces sasaukšanai un [[Deklarācija par Latvijas valsti|Deklarācijas par Latvijas valsti]], kā arī Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumu pieņemšanai kalpoja kā Latvijas Republikas pirmā pagaidu [[Latvijas Republikas Satversme|satversme]]. Tautas padomē dibināšanas brīdī bija 40 locekļu. To sastādīja, ievērojot šādu vietu sadalījumu starp partijām — Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP 10, Demokrātiskai partijai 5, Radikāldemokrātiskai partijai 5, Revolucionāro sociālistu partijai 3, Nacionāldemokrātiskai partijai 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai. Partiju pārstāvniecības kvotas tika noteiktas, ņemot vērā katras partijas biedru skaitu un ietekmi sabiedrībā, galvenokārt vadoties pēc 1917. gadā notikušo vēlēšanu rezultātiem. 1919. gada rudenī Tautas padomes locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz Tautas padomes darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni Tautas padomes locekļi tika uzņemti kooptācijas<!-- Kas tā tāda? --> ceļā. Tautas padomes darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz Tautas padomes darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. Tautas padomes darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas padomes [[kārtības rullis]]. Tas noteica, ka par Tautas padomes locekļiem uzskatāmi politisko partiju deleģētie priekšstāvji, kamēr attiecīgā partija tos neatsauc. Kārtības rullis noteica arī Tautas padomes plenārsēžu un komisijas sēžu kvorumu — vismaz 1/2 locekļu piedalīšanās. Likumdošanas iniciatīva tika paredzēta Pagaidu valdībai vai ne mazāk kā 10 TP locekļiem. Likumprojekti sākotnēji tika nodoti caurlūkošanai attiecīgā Tautas padomes komisijā. Likumprojekti bija izskatāmi trijos lasījumos, bet likumprojekti, kuri tika atzīti par steidzamiem bija izskatāmi tikai divos lasījumos. Tautas padomes sēdes bija atklātas, izņemot gadījumus, kad ar prezidija rīkojumu vai pēc vismaz 10 Tautas padomes locekļu pieprasījuma tika noturētas slēgtas sēdes. Tautas padomes pieņemtos likumus izsludināja ar Tautas padomes prezidenta un sekretāra parakstiem. 1918. gada decembrī Tautas padome noteica Satversmes sapulces vēlēšanu kārtību, taču kara darbība stipri aizkavēja vēlēšanas. 1919. gada 19. augusta Tautas padomes sēdē vienbalsīgi tika pieņemts vēlēšanu likums, kurā bija noteikts, ka Satversmes sapulci ievēl vispārējās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pie kam vēlēšanās ir tiesības piedalīties visiem abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri ir 21 gadu veci. 1920. gada 10. marta Tautas padomes sēdē tika izdarīti daži grozījumi vēlēšanu likumā. Lai nodrošinātu Satversmes sapulces vēlēšanas bija jāizveido Latvijas pilsonības institūts. Tas tika paveikts, 1919. gada 23. augustā Tautas padomei izdodot likumu ''Par pavalstniecību''. === Valsts pasludināšana un valdības izveidošana === {{Pamatraksts|Latvijas valsts pasludināšana}} Par Pagaidu valdības ministru prezidentu Tautas padomes dibināšanas sēdē tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts [[Kārlis Ulmanis]]. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsēta teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas padomes svinīgā sēdē tika [[Latvijas valsts pasludināšana|proklamēta Latvijas valsts]]. Pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] Tautas padome apstiprināja 1918. gada 19. novembrī un tā darbojās līdz 1919. gada 13. jūlijam. Līdz Satversmes sapulces sasaukšanai Tautas padome izveidoja vēl divas Pagaidu valdības. == Tautas padomes locekļu saraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:6{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.1. |access-date={{dat|2020|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:6{{!}}issueType:P }}</ref> == {{div col|5}} * [[Jānis Akuraters]] * [[Arturs Alberings]] * [[Kārlis Albertiņš]] * [[Ansis Alksniņš]] * [[Jānis Ampermanis]] * [[Kārlis Andersons]] * [[Osvalds Andersons]] * [[Indriķis Ansabergs]] * [[Mārtiņš Antons]] * [[Pēteris Aronietis]] * [[Ernests Auniņš]] * [[Andrejs Balcers]] * [[Eduards Balodis]] * [[Jānis Bankavs]] * [[Nikolajs Bankevics]] * [[Jozefs Bāns]] * [[Ernests Bauers]] * [[Vilhelms Baums]] * [[Antons Bauža]] * [[Juris Bebris]] * [[Jūlijs Benšons]] * [[Rūdolfs Bēnuss]] * [[Kārlis Benze]] * [[Jānis Bergsons]] * [[Īzaks Berss]] * [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]] * [[Jānis Bērziņš (TP loceklis)|Jānis Bērziņš]] * [[Roberts Bīlmanis]] * [[Erasts Bite]] * [[Ernests Blanks]] * [[Ādolfs Bļodnieks]] * [[Kārlis Bļodnieks]] * [[Aleksandrs Bočagovs]] * [[Arvīds Brēmers]] * P. Brēmers * [[Augusts Briedis]] * [[Roberts Brīvmanis]] * [[Kārlis Brekers]] * [[Heinrihs Brimmers]] * [[Pēteris Brunners]] * [[Miķelis Bružis]] * [[Valērijs Bržezinskis]] * [[Valdis Bumbērs]] * [[Kristaps Bungšs]] * [[Emīls Birgers]] * [[Kārlis Burkevics]] * [[Ansis Buševics]] * [[Ādams Butuls]] * [[Eduards Cālītis]] * [[Voldemārs Caune]] * [[Hugo Celmiņš]] * [[Jūlijs Celms]] * [[Fēlikss Cielēns]] * [[Jānis Čakste]] * [[Viktors Dāle]] * [[Jēkabs Dārznieks]] * [[Kārlis Dēķens]] * [[Vilhelms Deibners]] * [[Jānis Druģis]] * [[Alberts Drukerts]] * [[Mordehajs Dubins]] * [[Jānis Ducens]] * [[Mārtiņš Eglītis]] * [[Jānis Eikerts]] * [[Jūlijs Eliasbergs]] * [[Kristaps Eliass]] * [[Pauls Engelmanis]] * [[Manfrēds fon Fēgezaks]] * [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis]] * [[Leopolds Fišmanis]] * [[Vladimirs Formakovs]] * [[Edmunds Freivalds]] * [[Kārlis Freivalds]] * [[Andrejs Frīdenbergs]] * [[Fricis Gailīts]] * [[Maksis Goldblats]] * [[Jānis Goldmanis]] * [[Jānis Goliass]] * [[Dāvids Golts]] * [[Valdis Grēviņš]] * [[Lazers Gribešoks]] * [[Ernests Grīnbergs (Tautas padomes loceklis)|Ernests Grīnbergs]] * [[Jānis Grišāns]] * [[Oskars Grosbergs]] * [[Oļģerds Grosvalds]] * [[Vilis Gulbis]] * [[Samuels Henkins]] * [[Īzaks Himmelfarbs]] * [[Bruno Hofmanis]] * [[Vilis Holcmanis]] * [[Roberts Ivanovs]] * [[Jānis Jagars]] * [[Vitolds Janovskis]] * [[Staņislavs Jaudzems]] * A. Jēše * [[Ernests Johansons]] * [[Pēteris Juraševskis]] * [[Roberts Kalevics]] * [[Klāra Kalniņa]] * [[Augusts Kalniņš]] * [[Bruno Kalniņš]] * [[Jānis Kalniņš (Tautas padomes loceklis)|Jānis Kalniņš]] * [[Miķelis Kalniņš]] * [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] * [[Staņislavs Kambala]] * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] * [[Kārlis Kasparsons]] * [[Oskars Katerfelds]] * [[Kārlis Kellers]] * [[Eduards Kiršfelds]] * [[Jezups Kindzulis]] * [[Gustavs Klaustiņš]] * [[Ādolfs Klīve]] * [[Aleksandrs Klots]] * [[Pēteris Klūge]] * J. Kolosovs * [[Jānis Krakops]] * [[Alfons Kreicbergs]] * [[Ādams Krieviņš]] * [[Bernards Kublinskis]] * [[Kārlis Kurševics]] * [[Andrejs Kurcijs|Andrejs Kuršinskis]] * [[Kārlis Kurzemnieks]] * [[Kārlis Kvelbergs]] * [[Alberts Kviesis]] * [[Atis Ķeniņš]] * [[Pēteris Ķevietis]] * [[Augusts Lācis]] * [[Filips Lackis|Filips Lackijs]] * [[Antons Laizāns]] * [[Pāvils Laizāns]] * [[Jēkabs Landaus]] * [[Rūdolfs Lapsa]] * [[Pēteris Lazdāns]] * [[Kārlis Lazdiņš]] * [[Viktors Lazdiņš]] * [[Eduards Lēdeboms]] * [[Andrejs Leiše]] * [[Pauls Lejiņš]] * [[Kārlis Līkums]] * [[Rūdolfs Lindiņš]] * [[Teodors Līventāls]] * [[Jānis Ločmelis (Tautas padomes loceklis)|Jānis Ločmelis]] * [[Edvins Magnuss]] * [[Aleksandrs Maķedonskis]] * [[Judels Markss]] * [[Fricis Menders]] * [[Pauls Mincs]] * [[Antons Montvids]] * [[Ernests Morics]] * [[Pēteris Murītis]] * [[Broņislavs Nagujevskis]] * [[Aleksandrs Neibergs (deputāts)|Aleksandrs Neibergs]] * [[Oto Nonācs]] * [[Frīdrihs Obšteins]] * [[Augusts Ozoliņš]] * [[Kārlis Ozoliņš (deputāts)|Kārlis Ozoliņš]] * [[Spricis Paegle]] * [[Jānis Palcmanis]] * [[Arons Papirmeisters]] * [[Kārlis Pauļuks]] * [[Fjodors Pavlovs]] * [[Andrejs Petrevics]] * [[Ansis Petrevics]] * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis|Ērmanis Pīpiņš]] * [[Teodors Plūme]] * [[Kārlis Pols]] * [[Vladimirs Presņakovs (deputāts)|Vladimirs Presņakovs]] * [[Kārlis Puriņš]] * [[Voldemārs Pusulls]] * [[Īzaks Rabinovičs (politiķis)|Īzaks Rabinovičs]] * [[Eduards Radziņš]] * [[Jāzeps Rancāns]] * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] * [[Indriķis Rītiņš]] * [[Alfrēds Renne]] * [[Jānis Roze (Tautas padomes loceklis)|Jānis Roze]] * [[Eduards fon Rozenbergs]] * [[Jānis Rubulis]] * [[Ansis Rudevics]] * [[Dāvids Rudzītis]] * [[Anna Rūmane-Ķeniņa]] * [[Jānis Rusulis]] * [[Simsons Saharevičs]] * [[Jūlijs Salcevičs]] * [[Jānis Sanders (Tautas padomes loceklis)|Jānis Sanders]] * [[Pēteris Sauleskalns]] * [[Valērija Seile]] * [[Ludvigs Sēja]] * [[Pēteris Siecenieks]] * [[Oskars Sirmais]] * [[Aleksandrs Sirotins]] * [[Andrejs Sīmanis]] * [[Kārlis Skalbe]] * [[Emīls Skubiķis]] * [[Marģers Skujenieks]] * [[Ansis Sprūde]] * [[Jānis Sprūde]] * [[Artūrs Štāls|Arturs Stāls]] * [[Alfrēds Strausmanis]] * [[Eduards Strautnieks]] * [[Indriķis Stukuls]] * [[Nikolajs Svemps]] * [[Fricis Šaberts]] * [[Pēteris Šadurskis]] * [[Pauls Šēls]] * [[Kārlis Šēnbergs]] * [[Oskars Šēnhofs]] * [[Abo Šermanis]] * [[Kārlis Šibeiks]] * [[Pauls Šīmanis]] * [[Vilhelms Šreiners]] * [[Eduards Tomass]] * [[Francis Trasuns]] * [[Jezups Trasuns]] * [[Eduards Traubergs]] * [[Žano Trons]] * [[Ādams Turkupols]] * [[Kārlis Ulmanis]] * [[Tenis Ulmanis]] * [[Pēteris Ulpe]] * [[Oskars Valdmanis]] * [[Miķelis Valters]] * [[Kārlis Vanags]] * [[Jānis Vārsbergs]] * [[Andrejs Veckalns]] * [[Antons Velkme]] * [[Jānis Velkme]] * [[Frīdrihs Vesmanis]] * [[Artūrs Vīgants]] * [[Jānis Višņa]] * [[Jānis Vītiņš]] * [[Jānis Vītols (Tautas padomes loceklis)|Jānis Vītols]] * [[Miķelis Vītols]] * [[Vilis Vītols (tautsaimnieks)|Vilis Vītols]] * [[Pēteris Zadvinskis]] * [[Jānis Zālītis]] * [[Pēteris Zālīte]] * [[Juris Zankevics]] * [[Kārlis Zārdiņš]] * [[Jānis Zariņš (Tautas padomes loceklis)|Jānis Zariņš]] * [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] * [[Aurēlijs Zēbergs]] * [[Alfreds Zēbergs]] * [[Eriks Zeiberlihs]] * [[Gustavs Zemgals]] * [[Frīdrihs Vasarietis|Frīdrihs Zommers]] * [[Kārlis Soste|Kārlis Zoste]] * [[Jūlijs Zvaigzne]] * [[Artūrs Žers]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Tautas padome (stenogrammas). — Rīga, 1920. * Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp. * Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. * [[Kārlis Dišlers|Dišlers K.]] Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. — Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170330222658/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/tautas_padome/tautas_padome.htm Historia.lv — Tautas padome] * [https://web.archive.org/web/20081108033532/http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/1918gada-17novembris-izveido-tautas-padomi-kura-ieveles-pirmo-latvijas-pagaidu-valdibu 1918. gada 17. novembris — Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=490&print=1 Tautas padome — Latvijas Republikas priekšparlaments (pagaidu likumdevēja iestāde)] * Paula Gulbinska, Sandra Kropa, Zane Lāce (2016. gada 17. novembrī). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/1918.-gads.-tautas-padomes-dibinasana-vienpratibas-nebija.a77047/ 1918. gads. Tautas padomes dibināšana — vienprātības nebija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124030243/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/1918.-gads.-tautas-padomes-dibinasana-vienpratibas-nebija.a77047/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }}. ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī. {{Latvijas Republikas likumdevēji}} [[Kategorija:Tautas padome| ]] n5myxdhb619tf3qedzi1ukm3pvq7tvd Sēļi 0 5306 4501023 4237808 2026-08-01T03:09:21Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501023 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vēsturi|Sēļi (nozīmju atdalīšana)|Sēļi}} [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|300px|right|Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā.]] [[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|[[Augšzemnieku dialekts|Augšzemnieku dialekta]] sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs.]] '''Sēļi''' (no {{val|liv|sälli}} — 'augšējie [ļaudis]' vai [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''selėti'' “plūst") bija [[Balti|baltu]] tauta, kas apdzīvoja [[Daugava]]s un [[Lielupe]]s baseinus uz austrumiem no [[Daugavas līvi]]em un [[Upmale (zeme)|Upmales]] ([[zemgaļi]]em). Daugavas labajā krastā viņi dzīvoja pamīšus ar [[letgaļi]]em un bija pakļauti [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdniekiem, bet kreisajā krastā viņu zemes robežojās ar [[Nalsene]]s un [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zemēm. Viņu apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļa laikā no 1208. līdz 1256. gadam tika iekļauta [[Livonija]]s sastāvā, un sēļi, veidojoties [[latvieši|latviešu]] tautai, saplūda ar letgaļiem. Dienvidu daļa pēc ilgstošiem kariem starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 14.—15. gadsimtā tika iekļauta [[Lietuva]]s sastāvā, kur saplūda ar [[Aukštaitija]]s [[lietuvieši]]em. == Apdzīvotā teritorija un etnoģenēze == Sēļu apdzīvotā teritorija vēsturiski dēvēta ne tikai par [[Sēlija (zeme)|Sēliju]], bet arī par Augšzemi vai Augškurzemi. Pats sēļu nosaukums radies no līvu vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (t.i., ļaudis).<ref name="LKV">Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1198. sleja, Rīga, 1927.—1928. gads</ref> Valodnieks Vladimirs Toporovs uzskatīja, ka sēļu nosaukumam ir hidronīmiska izcelsme, no tāda upes nosaukuma kā ''Sėliupis'' un tālāk no lietuviešu ''selėti'' “plūst”.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Исследования по этимологии и семантике. Т. 4: Балтийские и славянские языки. Кн. 2.|last=Топоров|first=В.Н.|year=2010|location=Москва|pages=33}}</ref> Šo nosaukumu vēlāk lietošanā pārņēma vācu ieceļotāji. Pēc arheoloģiskā materiāla sēļus var izsekot jau 1. gadu tūkstoša, kad tie bija ieņēmuši samērā plašu teritoriju abpus Daugavai ([[Augšzemes augstiene]]s, [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenuma]], [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] un [[Austrumlatvijas zemiene]]s apvidus) un daļēji Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Vēlajā dzelzs laikmetā (10.—12. gadsimts) sēļi dzīvoja galvenokārt tikai Daugavas kreisajā krastā, jo ar 7. gadsimtu labajā krastā par dominējošo etnisko elementu kļuva latgaļi. Sēļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi atrasti tagadējā [[Salaka|Salakā]], [[Tauragni|Tauragņos]], [[Utena|Utenā]], [[Svēdasi|Svēdasos]], [[Subačus|Subačū]], [[Palēvene|Palēvenē]], [[Pasvale|Pasvalē]] un [[Saloči (miests)|Saločos]]. Ar sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās 20. gadsimta lietuviešu valodnieks Kazimirs Būga. Citi zinātnieki ir mēģinājuši nospraust sēļu senās apdzīvotās teritorijas robežas pēc sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Par to, ka sēļi dzīvojuši apvidos uz D no Latvijas teritorijas, liecina gan valodniecības dati, gan arī antropoloģiskie materiāli, tomēr jautājums par sēļu etnoģēnēzi un apdzīvoto teritoriju vēl nav pilnībā izpētīts. {{Latvijas vēsture}} Sēļi līdz 15. gadsimtam apdzīvoja [[Latvija]]s dienvidaustrumus un [[Lietuva]]s ziemeļaustrumus, galvenokārt [[Daugava]]s kreisajā krastā uz dienvidiem no [[Aizkraukle]]s un [[Koknese]]s. Taču ir arī ziņas par sēļiem pie [[Rīga]]s, Oliņkalnā un Koknesē. 1. g.t. pirmajā pusē sēļi acīmredzot apdzīvojuši arī Daugavas labo krastu Austrumvidzemē, bet sākot ar 6.—7. gadsimtu viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši [[latgaļi]].<ref>[http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=109&what=46 Sēlijas krastā un pakalnos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309143721/http://videsvestis.lv/content.asp?id=109&what=46 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Vēstures avotos sēļi pirmoreiz minēti Latviešu Indriķa sarakstītajā [[Indriķa hronika|Livonijas hronikā]], kur tie nosaukti par lietuviešu sabiedrotajiem. No šīs hronikas sniegtajām norādēm var secināt, ka sēļu zemes atradušās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ([[Dignājas pagasts|Dignāja]]), [[Koknese]]s un lietuviešu kunigaišu pakļautībā. === Sēļu zemes (pilsnovadi) === {{pamatraksts|Sēlija (zeme)}} 10. — 13. gadsimtā Sēlijas teritorijā izveidojās vairāki teritoriāli novadi, ar apmēram 30 pilskalniem un sēļu centru Sēlpilī. Par sēļu apdzīvoto zemju jeb pilsnovadu nosaukumiem saglabājušās visai fragmentāras ziņas no dažādiem 13. un 14. gadsimta dokumentiem. [[Indriķa hronika]]s 1208. gada notikumu aprakstā pieminēta [[Sēlpils aplenkums (1207)|Sēlpils ieņemšana]].<ref>[http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm Augšzemes sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304141019/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_16.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Otro reizi sēļi kopā ar [[letgaļi]]em šajā hronikā pieminēti sakarā ar [[Kokneses nodedzināšana (1208)|Kokneses nodedzināšanu]] kā [[Koknese (valsts)|Kokneses]] iedzīvotāji. 1218. gadā dibinātās [[Sēlijas bīskapija]]s (''episcopatus Seloniensis'') teritorija sākotnēji ietvēra katoļu ticībai pievērstās zemes gar Daugavu — daļu no tagadējā [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] līdz Dignājas pilskalnam.<ref>[http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html Andra Simniškytė. The Land of Selonia in the 6/7th—13/14th Centuries: Territorial Structure and Hierarchy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131020202542/http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html |date={{dat|2013|10|20||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 1219. gada vasarā Sēlijas bīskapijai pievienoja daļu no [[Upmale (zeme)|Upmales]] ar [[Mežotne (zeme)|Mežotni]]. 1254. gada maijā [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordeņa īpašuma tiesības uz šādām agrāk kristītajām sēļu pilīm un to ciemiem<ref>[http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm Romas pāvesta Inocenta IV rīkojums Asīzē, 1254. gada 23. maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090421233951/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm |date={{dat|2009|04|21||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> ({{val|la|castra seu municiones et eorum villas}}): ** ''Allecten'' ([[Alektene]]), ** ''Calve'' ([[Kalves zeme]]), ** ''[[Medene]]'', ** ''Nitzegale'' (varianti: ''Nitcegale, Nicxegale'') — [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pilij]] pakļautā zeme Daugavas kreisajā krastā. 1255. gada oktobrī, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ [[Mindaugs]] dāvināja ordeņa Livonijas mestram un brāļiem viņam līdz tam pakļauto zemi, ko sauc par Sēlenes zemi ({{val|la|terram, que Selen dicitur}}) ar šādiem pilsnovadiem: ** ''Meddene'' ([[Medene]]), ** ''Pelone'' ([[Pelone]]), ** ''Maleysine'' ([[Maleisine]]), ** ''Thovraxe'' ([[Tovrakste]]). Šie vietu vārdi atrodami arī pāvesta [[Aleksandrs IV|Aleksandra IV]] apstiprinājumā 1257. gadā. 1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ** ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas. ** dienvidu robeža gāja no Naujenes pa Sventas upi, Latuvas upi, Lavenas upi, [[Mūsa]]s upi. ** rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram. Dokuments var arī būt Livonijas ordeņa viltojums, lai leģitimizētu iekarotās vai iekārotās zemes, jo tajā iezīmētā teritorija ietver arī Rīgas bīskapam 1251. gadā pielemto agrākās [[Zemgales bīskapija]]s daļu. Sēlijas robežas minētas arī kādā 1392. gada dokumentā, bet tās ir grūti identificējamas. == Sēļu materiālā kultūra == Sēļu materiālajā un garīgajā kultūrā daudz kopīgu pazīmju ar [[latgaļi]]em (mirušo apbedīšanas virzieni, kapu inventārs u.c.) un [[aukštaiši]]em. Tipiskas sēļu kultūras iezīmes ir ilgā kolektīvo uzkalniņkapu saglabāšanās, ziedojumi kapa kājgalī<ref>Šnore 1970 — Šnore E. Sēļi. — LME, 3.sēj. R., 1970. 320.lpp.</ref> un no latgaļiem atšķirīgs antropoloģiskais tips. Pētītajos agrā [[feodālisms|feodālisma]] perioda līdzenajos kapulaukos (Dignājas ''Strautmaļos'', Skrudalienas ''Vitanišķos'') un uzkalniņu kapulaukos (''Lejasdopeļu'' kapulaukā, Ābeļu ''Priedniekos'') atrastās senlietas raksturīgas ne vien sēļu, bet arī latgaļu materiālajai kultūrai, piemēram, sievietēm — lentveidīgais spirāļu [[vainags]], [[kaklariņķi]] ar noplacinātiem galiem, cilpu vai [[Segli|seglu]]-kāšveida galiem, lociņa [[važturis]], zvērgalvu [[aproces]], [[villaine]] un vīriešiem tādas lietas kā karavīra aproce un griezumā puslodveida [[aproce]]s, ar [[bronza|bronzu]] apkaltas [[josta]]s, [[cirvis]] un [[šķēpi]], dažreiz arī [[zobens]].<ref>[http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm Sēļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103223529/http://www.historia.lv/raxti/Seelji_LME.htm |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kopīga ar latgaļiem ir arī vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā (A-R un R-A) orientācija. Atšķirībā no latgaļiem sēļiem bijis paradums darba rīkus novietot kapa kājgalī, kur dažreiz nolikti arī ziedojumi mirušajam (''Lejasdopelēs'' sievietes kapa kājgalī konstatētas [[dzirkles]], [[nazis]], [[rauknis]], [[īlens]]; citā sievietes kapā — dzirkles, rauknis, [[sarene]]; kādā vīrieša kapā — sieviešu rotu komplekts). ''Lejasdopeļu'' kapulaukā novērojama kolektīvo kapu uzkalniņu (kas vairākumā reprezentē atsevišķu ģimeņu kapsētiņas) saglabāšanās vēl agrā feodālisma periodā, turpretī latgaļu apdzīvotajā teritorijā tas nav novērots. Sēļus atšķir no latgaļiem arī antropoloģiskie dati. [[Attēls:Sėlių kostiumai.jpg|250px|thumb|Sēļu sieviešu tautastērpu rekonstruējums]] [[Attēls:Valdemāra Ancīša pierakstītais Aknīstes dialekts 1946.jpg|250px|thumb|[[Valdemārs Ancītis|Valdemāra Ancīša]] pierakstītie stāsti [[Aknīste]]s dziļajā sēliskajā izloksnē (1946).]] Sēļu sievietes nēsāja kaklariņķus, aproces, [[gredzens|gredzenus]], [[sakta]]s un vainagus. Sieviešu vidū plaši bija izplatīti [[piekariņi]]. To forma varēja būt visdažādākā — zirdziņi, [[krusts|krustiņi]], medaljoni. Vīriešu kapos atrastas karavīru aproces, saktas, ar kurām sasprauda svārkus un apmetni. Sēļu vīrieši nēsāja gredzenus un apkaltas ādas jostas. Sēļu un latgaļu apbedīšanas kultūra bija ļoti līdzīgas <!-- ar ko tas atšķīrās, ka runa ir par atsevišķu "tautu"? -->— netika veidoti uguns kapi un vīriešu un sieviešu kārtas mirušos guldīja kapu bedrēs pretējos virzienos. Taču sēļu vīriešu apbedījumos ir sastaptas vairākas īpatnības. Atrasti ir apbedījumi, kuros mirušajiem bija savstarpēji savienotas plecu jostas un pie kājām novietota vācele ar sieviešu rotu komplektu (kaklariņķi, aproces, saktas). Viens no lielākajiem sēļu kapulaukiem, kas arheoloģiski pētīts ir Lejaspdopeļu kapulauks. Arheoloģiskie izrakumi šeit ir veikti 1960. gadu sākumā. Kapulaukā atrodas 63 uzkalniņi, no kuriem izpētīti ir 10 uzkalniņi un 42 apbedījumi. Interesanti, ka apbedījuma kājgalī noliktas ne tikai rotaslietas, bet arī [[darbarīki|darbarīku]] komplekti. Atrasti arī gleznojumi uz koka. Tie ir gan melnbalti, gan daudzkrāsaini (sarkanā, baltā un melnā krāsā). Atrastie gleznojuma fragmenti liecina, ka apbedījumā varēja būt bijuši apgleznoti vairogi, kā arī melnā un baltā krāsā tonēti šķirsti.{{nepieciešama atsauce}} == Valoda == {{Pamatraksts|Sēļu valoda}} Sēļi runāja [[sēļu valoda|sēļu valodā]], kas pašlaik ir [[mirusi valoda|izmirusi]].<ref>[http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Sēļu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodu grupa]]s. Valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan arī [[Vidzeme]]s dienvidaustrumu daļā ([[Aiviekstes upe]]s baseinā). == Sēļu tautas noriets == [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā krustneši ātri pakļāva sēļu apdzīvotās teritorijas abos Daugavas krastos. [[1208]]. gadā tika ieņemta galvenā sēļu pils — [[Sēlpils pils]]. Tomēr cīņas Sēlijas dienvidu daļā pret [[Nalsene]]s zemes pierobežā dzīvojošajiem sēļiem ieilga uz vairākiem gadu desmitiem, postošo karagājienu dēļ vairums iedzīvotāju bija spiesti šo teritoriju pamest. 1261. gadā Daugavas kreisā krasta sēļu zemes tika iekļautas [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā, tomēr kari ar Lietuvas dižkunigaitiju par šo zemju piederību turpinājās vēl līdz 15. gadsimtam. Pēdējās ziņas par sēļiem kā par tautu ir sastopamas 14.—15. gadsimtā.<ref>[http://www3.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=310754:slija-virtula-vai-rela&Itemid=93 Sēlija: virtuāla vai reāla?]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> == Literatūra == * Pēteris Šmits „[https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm Par zemgaliešu un sēļu tautību]”. — Filologu biedrības raksti, Rīgā 1927. (1. sējums) * Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}} * Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Austrumbalti]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]] [[Kategorija:Izzudušās tautas]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] jzgrhhcb1hyst214wxph4440a0nyln6 Pallādijs 0 8038 4501078 4294348 2026-08-01T05:26:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501078 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 46 | 5. čaula = 0 | 4. čaula = 18 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Pd | atommasa = 106,42 | valences elektroni = [Kr]4d<sup>10</sup> | tabulas attēls = [[Attēls:Pd-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Palladium 1-noReflection.jpg|160px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:RR3415-0002 25 rubles palladium 1989 Ivan III.jpg|200px]]<br />Kausēta pallādija lodīte un [[Padomju Savienība|PSRS]] 25 [[rublis|rubļu]] piemiņas monēta no pallādija | oksidēšanas pakāpes = +6, +5, '''+4''', +3, '''+2''', +1, 0 | elektronegativitāte = 2,20 | blīvums = 12023 | kušanas temperatūra = 1828,05 K (1554,9&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 3236 K (2963&nbsp;°C) }} '''Pallādijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Pd''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 46. Pallādijs ir relatīvi mīksts [[dārgmetāls]], to iegūst no [[varš|vara]] un [[niķelis|niķeļa]] rūdām, tas var būt sastopams arī brīvā veidā. Pallādijs ir visvieglāk kūstošais un vismazāk blīvais [[platīna grupa]]s metāls. Pallādiju galvenokārt lieto par [[katalizators|katalizatoru]], šis metāls arī spēj absorbēt lielu daudzumu [[ūdeņradis|ūdeņraža]]. Savienojumos pallādijam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4 un ļoti reti (nestabilos savienojumos) +6. == Vēsture == 1802. gada jūlijā angļu ķīmiķis [[Viljams Haids Vollastons]] (''William Hyde Wollaston'') atklāja jaunu ķīmisko elementu. Tā paša gada augustā viņš to nosauca par pallādiju. Elements tika nosaukts par godu asteroīdam [[2 Pallāda]], kas tika atklāts divus mēnešus agrāk. Savukārt asteroīds ir nosaukts sengrieķu gudrības dievietes [[Pallāda]]s vārdā. == Atrašanās dabā == Dabā pallādijs ir atrodams kopā ar [[platīns|platīnu]] vai citiem [[platīna grupa]]s elementiem, kā arī [[niķelis|niķeļa]] un [[varš|vara]] rūdās.<ref name="Webelements"/> Tas var būt sastopams arī brīvā veidā. Visvairāk pallādija tiek iegūts [[Krievija|Krievijā]] ([[Urāli|Urālos]]). Vēl plaši pallādija krājumi ir [[Austrālija|Austrālijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Etiopija|Etiopijā]]. [[Kanāda|Kanādā]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] pallādijs ir atrodams vara un niķeļa rūdās. === Izotopi === Ir zināmi seši stabili pallādija [[izotops|izotopi]]. Visizplatītākie ir pallādijs–106 (27,33% no kopējā pallādija daudzuma), pallādijs–108 (26,46%) un pallādijs–105 (22,33%).<ref name="jlab"/> Vēl ir sastopams pallādijs–110 (11,72%), pallādijs–104 (11,14%) un pallādijs–102 (1,02%).<ref name="jlab"/> Ir iegūti vēl mākslīgi radioizotopi, kuru [[masas skaitlis]] ir no 91 līdz 128.<ref name="jlab"/> == Izmantošana == Pallādiju galvenokārt lieto par [[katalizators|katalizatoru]], šis metāls arī spēj absorbēt lielu daudzumu [[ūdeņradis|ūdeņraža]] (900 reizes lielāku tilpumu par paša metāla tilpumu). [[Elektronika|Elektronikā]] pallādijs tiek izmantots [[kondensators|kondensatoru]] ražošanā. Pallādijs tiek lietots arī [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumu]] gatavošanā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Webelements">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/palladium/geology.html | title= Palladium: geological information | publisher= WebElements.com | accessdate= 2014. gada 24. februārī | language= angliski | archive-date= 2014. gada 27. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20140327120002/http://www.webelements.com/palladium/geology.html }}</ref> <ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso046.html | title= Isotopes of the Element Palladium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2014. gada 24. februārī | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131205174951/http://education.jlab.org/itselemental/iso046.html | archivedate= 2013. gada 5. Decembris }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] cf26d555jn050dw81gyr4xzdb3lj8q4 Līvi (grupa) 0 8161 4501103 4464606 2026-08-01T07:38:05Z ~2026-42595-85 148584 /* */ 4501103 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Līvi (nozīmju atdalīšana)|Līvi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Līvi | Attēls = Grupa Līvi logo.jpg | Att_izm = 250 | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[Smagais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Gadi = 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.livi.lv livi.lv] | Dalībnieki = {{ubl|[[Ainars Virga]]|[[Guntars Mucenieks]]|[[Jānis Buķelis]]|[[Henrijs Mucenieks]]|[[Mārtiņš Burkevics]]|[[Ilvars Manfelds]]|[[Aleksejs Balinskis]]}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Aivars Brīze]]|[[Andris Krūziņš]]|[[Dainis Virga]]|[[Edijs Šnipke]]|[[Elmārs Cielavs]]|[[Ēriks Ķiģelis]]|[[Igo (mūziķis)|Igo]]|[[Ingrīda Pavītola]]|[[Jānis Grodums]]|[[Juris Pavītols]]|[[Laimis Rācenājs]]|[[Māris Zīlmanis]]|[[Mārtiņš Bērtulis]]|[[Modris Šterns]]|[[Regīna Sieka]]|[[Tālis Pusbarnieks]]|[[Tomass Kleins]]|[[Valdis Skujiņš]]|[[Valdis Štarks]]|[[Vilnis Krieviņš]]}}Edgars Silacērps }} '''Līvi''' ir latviešu [[roks|roka]] grupa [[Liepāja|Liepājā]], kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,<ref name=":0">Žurnāls ''Liesma'', 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB</ref> bet mēģinājumus kā '''Jura Pavītola grupa''' sāka jau 1971. gadā.<ref name=":0" /> Tā tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Latvijas rokgrupām, kas noteikusi tā sauktā "Liepājas roka" skanējumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/105634|title=“Līvi”|last=Mazvērsīte|first=Daiga|authorlink=Daiga Mazvērsīte|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-08|language=lv}}</ref> ir vienīgā rokgrupa [[Latvija|Latvijā]], kurai ir uzcelts piemineklis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-izaudzis-spoku-koks.a96504 Liepājā izaudzis Spoku koks]</ref> Līdz ar grupas līdera [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāvi 2010. gada 15. jūnijā,<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/muziba-aizgajis-janis-grodums Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)]</ref> [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". Tomēr 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem".<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst">[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/209916?ref=theme Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja [[Juris Pavītols]] [[1972|1971]]. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.{{fact}} Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā. === 1974—1982 === 1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā ''[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]''. Tajā teikts: <nowiki>''</nowiki>Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks — «Līvi».''<ref name=":0" /> Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā [[Metalurgu kultūras pils|Metalurgu kultūras pilī]], 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot [[Ēriks Ķiģelis|Ēriku Ķiģeli]], [[Andris Krūziņš|Andri Krūziņu]] no bijušās [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] grupas "[[2XBBM]]", kā arī pils direktores [[Ausma Groduma|Ausmas Grodumas]] dēlu [[Jānis Grodums|Jāni Grodumu]]. 1976. gadā grupā spēlēja [[Juris Pavītols]], [[Ēriks Ķiģelis]], [[Ingrīda Pavītola]], [[Jānis Grodums]] un [[Andris Krūziņš]]. 1977. gadā grupai pievienojās [[Regīna Sieka]]. 1978. pievienojās [[Modris Šterns]], jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais [[Ēriks Ķiģelis]], kurš dibināja grupu [[Corpus]]. 1979. gadā grupu pameta [[Andris Krūziņš]], bet 1980. tai pievienojās [[Laimis Rācenājs]]. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo [[Igo (mūziķis)|Igo]], kurš kļuva par Līvu vokālistu, un [[Vilnis Krieviņš|Vilni Krieviņu]]. 1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai [[Credo (grupa)|Credo]]. 1981. gadā grupu pameta [[Laimis Rācenājs]]. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra [[Vladimirs Kaupužs|Vladimira Kaupuža]] pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs [[Juris Pavītols]] no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu [[Saime (grupa)|SAIME]]. Savukārt grupai pievienojās [[Tālis Pusbarnieks]], grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte". === 1983—1985 === 1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks, Vilnis Krieviņš un Igo, kurus nomainīja grupas jaunais solists Aivars Brīze un bundzinieks Valdis Štarks. 1985. gadā grupa izdeva albumu [[Iedomu Pilsēta]]. 1984. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada 3. oktobrī, dažas dienas pēc viņa dziesmu cikla "Kurzemei - saules ceļš" autokatastrofā bojā gāja [[Ēriks Ķiģelis]], kā arī grupu pameta [[Modris Šterns]]. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. {{fact}} === 1986—1989 === 1986. gadā grupa turpināja darbību. Tās jaunais līderis bija soloģitārists [[Ainars Virga]] un tajā spēlēja [[Jānis Grodums]], [[Ainars Virga]], [[Aivars Brīze]], [[Guntars Mucenieks]], [[Valdis Štarks]], [[Ingrīda Pavītola]]. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta [[Ingrīda Pavītola]] un Valdis Štarks. Štarka vietā nāca [[Dainis Virga]]. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, kā arī tajā pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88 un ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās ģitārists [[Tomass Kleins]], bet 1991.gadā uz laiku to pameta [[Ainars Virga]], kurš kopā ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga". === 1989—2003 === 1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā [[Guntars Mucenieks]] uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē ''Līvi dzīvi'' pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja [[Aivars Brīze]]. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu "[[Viva]]". 2000. gadā grupa ierakstīja albumu [[2001. gads|2001]]. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija ''Līvi Zelts 1''. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja [[Dainis Virga]] un grupu pameta [[Tomass Kleins]]. === 2003—2010 === 2004. gadā grupa ierakstīja albumu "[[Pāri visam]]", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca [[Edijs Šņipke|Edijs Šnipke]], atgriezās [[Guntars Mucenieks]]. 2006. gadā grupa svinēja 30 gadu jubileju un uzstājās savā koncertā ''Līvi Fest,'' kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet uz brīdi atgriezās Tomass Kleins. 2007. gadā grupu pameta [[Ainars Virga]], tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā [[Saldus Saule]]. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem [[Jānis Grodums]] un [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu. 2013. gada 22. oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze. Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu. === 2016—pašlaik === 2016. gadā grupa zem nosaukuma "Līvi un Buks" izdeva dziesmu "Pēdas zem palodzes", kā arī pēc 10 gadu pārtraukuma sarīkoja festivālu "LīviFest 2". 2017. gadā grupa ar jaunu sastāvu atsāka darbību un izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019. gada pavasarī grupa izdeva studijas albumu "Pluss mīnuss"<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst" /> Grupa jaunā sastāvā turpināja izpildīt Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No 2016. gada grupa spēlē šādā sastāvā - Jānis Buķelis (vokāls), Ainars Virga (ģitāra, balss), Henrijs Mucenieks (ģitāra, balss), Guntars Mucenieks (taustiņinstrumenti, balss), Edgars Silacērps (basģitāra, balss), Aleksejs Balinskis (saksofons), Ilvars Manfelds (bungas). 2024. gadā grupas dibinātājs Juris Pavītols izteica iebildumus pret to, ka grupa turpina izmantot šo nosaukumu, lai gan tās sastāvs ir daļēji mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/_livu_-dibinatajs-pavitols-skandalejas-ar-virgu-partrauc-so-nekaunibas-straumi-64610/|title=Līvu dibinātājs Pavītols skandalējas ar Virgu: Pārtrauc šo nekaunības straumi!|website=www.santa.lv|access-date=2024-04-13}}</ref> Viņš arī patentējis uz sava vārda grupas nosaukumu, lai liegtu tā lietošanu pašreizējiem "Līviem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/juris-pavitols-patentejis-livus-ainars-virga-nekomente/|title=Juris Pavītols patentējis “Līvus”, Ainars Virga nekomentē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Grupas dalībnieki == === Sākotnējais sastāvs === * [[Juris Pavītols]] ([[ģitāra]], [[vokāls|balss]]) <small>(1971—1983)</small> * [[Raimonds Gabaliņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1971—1973)</small> * Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) <small>(1971—1972, 1974)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] (balss) <small>(1972—1987)</small> * Valdis Skujiņš (basģitāra) <small>(1972—1974)</small> * Egils Zakovics (sitamie instrumenti) <small>(1973—1974)</small> * Viktors Zakovics (ģitāra) <small>(1973—1974)</small> * Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) <small>(1973)</small> * [[Aivars Hermanis]] (ģitāra) <small>(1973)</small> * [[Jānis Grodums]] (basģitāra, balss) <small>(1976—2010)</small> * [[Andris Krūziņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1976—1979)</small> * [[Ēriks Ķiģelis]] (ģitāra, balss) <small>(1976—1978, 1980—1985)</small> * [[Regīna Sieka]] (balss) <small>(1977—1980)</small> * [[Modris Šterns]] <small>(1978—1980, 1982—1985)</small> * [[Laimis Rācenājs]] (balss) <small>(1979—1981)</small> * [[Igo (mūziķis)|Igo]] (balss) <small>(1980—1985)</small> * [[Vilnis Krieviņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1980—1985, 2004—2010)</small> * [[Tālis Pusbarnieks]] <small>(1982—1984)</small> * [[Aivars Brīze]] (balss) <small>(1985—1997)</small> * [[Elmārs Cielavs]] <small>(1985)</small> * [[Valdis Štarks]] <small>(1985—1987)</small> * [[Ainars Virga]] (ģitāra, balss) <small>(1986—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Guntars Mucenieks]] (taustiņinstrumenti) <small>(1986—1991; 2004—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Dainis Virga]] (sitamie instrumenti) <small>(1987—2003)</small> * [[Tomass Kleins]] (ģitāra) <small>(1989—2003, 2008—2009)</small> * [[Māris Zīlmanis]] <small>(2004—2007)</small> * [[Edijs Šnipke]] <small>(2004—2007)</small> * [[Mārtiņš Bērtulis]] <small>(2007—2008)</small> * [[Henrijs Mucenieks]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Jānis Buķelis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Aleksejs Balinskis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Edgars Silacērps]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Ilvars Manfelds]] <small>(2016-pašlaik)</small> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Aprīļa pilieni]]'' (EP) (1984) * ''[[Iedomu pilsēta]]'' (1986) * ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' (1988) * ''[[K.M.K.V.P.]]'' (1996) * ''[[Viva (albums)|Viva]]'' (1998) * ''[[2001 (albums)|2001]]'' (2000) * ''[[Pāri visam]]'' (2004) * ''[[Pluss mīnuss]]'' (2019) * ''[[Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets]]'' (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 |title=# 240 Juris Pavītols - albums "Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets" (2022) |access-date={{dat|2024|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221130152504/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 }}</ref> * ''[[Dziesma no akmens laikmeta]]'' [1978-1982] (2025) ;Koncertieraksti * ''[[Līvi dzīvi]]'' (1994) * ''[[Spoku koks]]'' (1994) * ''[[Bez štepseļiem]]'' (2017) ;Izlases * ''[[Karogi (albums)|Karogi]]'' (1994) * ''[[20 gadu jubilejas izdevums]]'' (box set) (1996) * ''[[Bailes par ziņģēm]]'' (1997) * ''[[Līvi Zelts I]]'' (2002) * ''[[Dziesmu izlase 1995-2005]]'' (2005) * ''[[Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni]]'' (2006) * ''[[Kurzemei - saules ceļš + Līvi dzīvi|Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi]]'' (2006) * ''[[Nezāles neiznīkst]]'' (2010) === Videogrāfija === * ''Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD'' (2005) * ''Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD'' (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051220134640/http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927074150/http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10990 Draugiem.lv profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Livi}} [[Kategorija:Līvi (grupa)| ]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] k52dz4e5t89k6qyl8ful3boysrnw9cd Portugāles pilsētu uzskaitījums 0 8219 4501050 4478544 2026-08-01T03:40:47Z CommonsDelinker 1319 Attēls "PSR.png" aizvietots ar "Ponte_de_Sor,_Portugal_(coat_of_arms).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: old name is not meaningful"). 4501050 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Portugal with islands circled.svg|200px|thumbnail|[[Portugāle]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Portugāle]]s pilsētas'''. Pilsēta Portugālē ([[portugāļu valoda|portugāļu valodā]]: ''cidade'') ir goda apzīmējums apdzīvotajai vietai, kas atbilst vairākiem parametriem, piemēram, minimāls iedzīvotāju skaits, laba infrastruktūra ([[skola]]s, [[medicīna]]s aprūpe, [[kultūra]]s un [[sports|sporta]] iestādes), vai arī tai ir liela vēsturiska nozīme. 1980. gadā vairākām pilsētām tika piešķirts pilsētas statuss. [[2013]]. gadā Portugālē bija '''159''' pilsētas. Portugālē pilsētai nav administratīvs iedalījums, tāpēc pilsēta ne vienmēr atbilst pašvaldībai, izņemot pilsētas ar pašvaldībām, piemēram, [[Lisabona]], [[Portu]], [[Funšala]], [[Amadora]], [[Entrokamentu]] un [[Sanžuana da Madeira]]. Līdz [[1910]]. gadam apdzīvoto vietu par pilsētu pasludināja ar karaļa [[harta|hartu]], kas notika 25 reizes, tā veidojoties pašreizējām Portugāles pilsētām. [[Portugāles Pirmā Republika|Portugāles Pirmās Republikas]] laikā pilsētas statusu piešķīra [[Portugāles parlaments]]. Diktatoriskā režīma — ''[[Estado Novo (Portugāle)|Estado Novo]]'' — laikā pilsētas tiesības piešķīra ar valdības dekrētu. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s pilsētas statusu atkal piešķir Parlaments. Astoņas apdzīvotās vietas par pilsētu jau tika uzskatītas [[Portugāles karaliste]]s laikā (''de facto:'' [[1128]]. gadā). Tās ir [[Braga]], [[Koimbra]], [[Lamegu]], [[Portu]] un [[Viseu]], kā arī [[Evora]], [[Lisabona]] un [[Silveša]], kuras tika par pilsētām pasludinātas vēlāk. [[Gvarda]] ir pirmā pilsēta, kas ieguva pilsētas tiesības ([[1199]]. gadā), nesen izveidotajā [[Portugāles karaliste|Portugāles karalistē]]. Visapdzīvotākās Portugāles pilsētas ir [[Lisabona]], [[Portu]], [[Braga]], [[Amadora]], [[Vilanova de Gaja]], [[Keluša]], [[Funšala]], [[Koimbra]], [[Setubala]], [[Agualva-Kaseima]] un [[Almāda]]. == Pilsētu sadalījums pa apgabaliem un autonomajiem reģioniem == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Portugal location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.100|y=0.100|scale=500|text=[[Viana du Kaštelu (apgabals)|Viana du Kaštelu]]}} {{Image label small|x=0.220|y=0.160|scale=500|text=[[Braga (apgabals)|Braga]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.130|scale=500|text=[[Vilareala (apgabals)|Vilareala]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.180|scale=500|text=[[Bragansa (apgabals)|Bragansa]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.230|scale=500|text=[[Portu (apgabals)|Portu]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.290|scale=500|text=[[Aveiru (apgabals)|Aveiru]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.330|scale=500|text=[[Vizēu (apgabals)|Vizēu]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.350|scale=500|text=[[Guarda (apgabals)|Guarda]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.440|scale=500|text=[[Koimbra (apgabals)|Koimbra]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.500|scale=500|text=[[Kaštēlubranku (apgabals)|Kaštēlubranku]]}} {{Image label small|x=0.150|y=0.500|scale=500|text=[[Leirija (apgabals)|Leirija]]}} {{Image label small|x=0.170|y=0.600|scale=500|text=[[Santareima (apgabals)|Santareima]]}} {{Image label small|x=0.075|y=0.670|scale=500|text=[[Lisabona (apgabals)|Lisabona]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.640|scale=500|text=[[Portalegre (apgabals)|Portalegre]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.760|scale=500|text=[[Evora (apgabals)|Evora]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.830|scale=500|text=[[Setubala (apgabals)|Setubala]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.920|scale=500|text=[[Beža (apgabals)|Beža]]}} {{Image label small|x=0.250|y=1.050|scale=500|text=[[Faru (apgabals)|Faru]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" !Reģions!!Pilsētu skaits |- | [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] || 18 |- | [[Azoru salas]] || 6 |- | [[Beža (apgabals)|Beža]] || 3 |- | [[Bragansa (apgabals)|Bragansa]] || 4 |- | [[Braga (apgabals)|Braga]] || 7 |- | [[Evora (apgabals)|Evora]] || 6 |- | [[Faru (apgabals)|Faru]] || 11 |- | [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] || 8 |- | [[Kaštēlubranku (apgabals)|Kaštēlubranku]] || 3 |- | [[Koimbra (apgabals)|Koimbra]] || 4 |- | [[Leirija (apgabals)|Leirija]] || 6 |- | [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] || 11 |- | [[Madeira]] || 7 |- | [[Portalegri (apgabals)|Portalegri]] || 3 |- | [[Portu (apgabals)|Portu]] || 27 |- | [[Santareima (apgabals)|Santareima]] || 11 |- | [[Setubala (apgabals)|Setubala]] || 11 |- | [[Vilareala (apgabals)|Vilareala]] || 4 |- | [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] || 7 |- | [[Vjana du Kaštēlu (apgabals)|Vjana du Kaštēlu]] || 2 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" !Ģerbonis!!Pilsētas nosaukums!!Pilsētas nosaukums<br />[[portugāļu valoda|portugāļu valodā]]!!Iedz.sk. (2011)<ref name="ine2011" >[http://www.ine.pt Instituto Nacional de Estatística] dados de 2011.</ref>!! Pilsētas<br /> tiesības no !!Apgabals |- | [[Attēls:PRT Abrantes CoA.svg|35px]]|| [[Abrānteša]] || ''Abrantes'' || 39 325 || 1916. gada 14. jūnijs || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:Agualva-Cacem.png|35px]]|| [[Agualva-Kaseima]] || ''Agualva-Cacém'' || 81 845 || 2001. gada 12. jūlijs || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:Brasão de município de Águeda.png|35px]]|| [[Ageda]] || ''Águeda'' || 47 729 || 1985. gada 14. augusts || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:ABV.png|35px]]|| [[Albergarija a Velja]] || ''Albergaria-a-Velha'' || 25 252 || 2011. gada 7. jūnijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:COA of Albufeira municipality (Portugal).png|35px]]|| [[Albufeira]] || ''Albufeira'' || 40 828 || 1986. gada 20. augusts || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:ASL1.png|35px]]|| [[Alkāsera du Sala]] || ''Alcácer do Sal'' || 13 046 || 1997. gada 12. jūlijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:ACB1.png|35px]]|| [[Alkobasa]] || ''Alcobaça'' || 56 693 || 1995. gada 30. augusts|| [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- ||| [[Alfena]] || ''Alfena'' || 15 211 || 2011. gada 22. jūnijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:Brasão de Almada.png|35px]]|| [[Almāda]] || ''Almada'' || 174 030 || 1973. gada 16. jūnijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:ALR1.png|35px]]|| [[Almeirima]] || ''Almeirim'' || 23 376 || 1991. gada 16. augusts || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:VFX-alverca1.png|35px]]|| [[Alverka du Ribatežu]] || ''Alverca do Ribatejo'' || 31 070 || 1990. gada 9. augusts || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:Cidade_da_Amadora.png|35px]]|| [[Amadora]] || ''Amadora'' || 175 136 || 1979. gada 17. septembris || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:AMT1.png|35px]] || [[Amarante]] || ''Amarante'' || 56 264 || 1985. gada 14. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:SXL-amora.png|35px]]|| [[Amora]] || ''Amora'' || 48 629 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- ||| [[Anadija]] || ''Anadia'' || 29 150 || 2004. gada 9. decembris || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:Angra do Heroísmo, Azores, Portugal (brasões).png|35px]]|| [[Angra du Eroīžmu]] || ''Angra do Heroísmo'' || 35 402 || 1534. gada 21. augusts || [[Azoru salas]] |- | [[Attēls:AVR.png|35px]]|| [[Aveiru]] || ''Aveiro'' || 78 450 || 1759. gada 11. aprīlis || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:BRR1.png|35px]]|| [[Barreiru]] || ''Barreiro'' || 78 764 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:BCL.png|35px]]|| [[Barsēlusa]] || ''Barcelos'' || 120 391 || 1928. gada 6. septembris || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:BJA.png|35px]] || [[Beža]] || ''Beja'' || 35 854 || 1521. gada 10. aprīlis || [[Beža (apgabals)|Beža]] |- | [[Attēls:BRB.png|35px]]|| [[Borba]] || ''Borba'' || 7333 || 2009. gada 12. jūnijs || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:Brasão de Braga.png|35px]]|| [[Braga]] || ''Braga'' || 181 494 || 20. gads p.m.ē. || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:Brasão de Bragança.png|35px]]|| [[Bragansa]] || Bragansa || 35 341 || 1464. gada 23. februāris || [[Bragansa (apgabals)|Bragansa]] |- | [[Attēls:ELV.png|35px]]|| [[Elvaša]] || ''Elvas'' || 23 078 || 1513. gada 3. aprīlis || [[Portalegri (apgabals)|Portalegri]] |- | [[Attēls:ENT1.png|35px]]|| [[Entrokamentu]] || ''Entroncamento'' || 20 206 || 1991. gada 16. augusts || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:VLG-ermesinde.png|35px]]|| [[Ermezinde]] || ''Ermesinde'' || 38 798 || 1990. gada 10. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | || [[Ešmoriša]] || ''Esmoriz'' || 11 448 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:ESP1.png|35px]]|| [[Ešpiņu]] || ''Espinho'' || 31 786 || 1973. gada 16. jūnijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:EPS1.png|35px]]|| [[Ešpozendi]] || ''Esposende'' || 56 186 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:ETR.png|35px]]|| [[Eštarreža]] || ''Estarreja'' || 26 997 || 2004. gada 9. decembris || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:ETZ.png|35px]]|| [[Eštremoša]] || ''Estremoz'' || 14 318 || 1926. gada 31. augusts || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:EVR.png|35px]] || [[Evora]] || ''Évora'' || 56 596 || 600. gads p.m.ē. || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:FAF1.png|35px]] || [[Fafi]] || ''Fafe'' || 20 633 || 1986. gada 23. augusts || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:Faroarms.svg|35px]]|| [[Faru]] || ''Faro'' || 64 560 || 1540. gada 7. septembris || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Fatima.svg|35px]]|| [[Fatima (pilsēta)|Fatima]] || ''Fátima'' || 11 538 || 1997. gada 12. jūlijs || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:FLG1.png|35px]]|| [[Felgeiraša]] || ''Felgueiras'' || 58 065 || 1990. gada 10. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | || [[Fiainša]] || ''Fiães'' || 7991 || 2001. gada 21. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:FIG.png|35px]]|| [[Figeira da Foša]] || ''Figueira da Foz'' || 62 125 || 1882. gada 20. septembris || [[Koimbra (apgabals)|Koimbra]] |- | [[Attēls:Junta Freguesia Freamunde Brasao.png|35px]] || [[Freamunde]] || ''Freamunde'' || 7789 || 2001. gada 12. jūlijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:FND1.png|35px]]|| [[Fundauna]] || ''Fundão'' || 8957 || 1988. gada 19. aprīlis || [[Kaštēlubranku (apgabals)|Kaštēlubranku]] |- | [[Attēls:FNC.png|35px]]|| [[Funšāla]] || ''Funchal'' || 111 892 || 1508. gada 21. augusts || [[Madeira]] |- | [[Attēls:ILH-gafanhanazare1.png|35px]]|| [[Gafanja da Nazare]] || ''Gafanha da Nazaré'' || 14 759 || 2001. gada 21. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | || [[Gandra]] || ''Gandra'' || 6974 || 2003. gada 26. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:GMR.png|35px]]|| [[Gimarainša]] || ''Guimarães'' || 158 124 || 1853. gada 23. jūnijs || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:GDM1.png|35px]]|| [[Gondomara]] || ''Gondomar'' || 168 027 || 1991. gada 16. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:GVA1.png|35px]]|| [[Gouveja]] || ''Gouveia'' || 14 046 || 1988. gada 1. februāris || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:GRD.png|35px]]|| [[Gvarda]] || ''Guarda'' || 42 541 || 1199. gada 27. novembris || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:ILH1.png|35px]]|| [[Iļavu]] || ''Ílhavo'' || 38 598 || 2001. gada 21. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:CLD.png|35px]]|| [[Kaldaša da Raiņa]] || ''Caldas da Rainha'' || 51 729 || 1927. gada 26. augusts || [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- | [[Attēls:CMT1.png|35px]]|| [[Kamara de Lobuša]] || ''Câmara de Lobos'' || 35 666 || 1996. gada 2. augusts || [[Madeira]] |- | [[Attēls:Caniço.svg|35px]]|| [[Kanicu]] || ''Caniço'' || 23 368 || 2005. gada 9. jūnijs || [[Madeira]] |- | [[Attēls:CNT1.png|35px]]|| [[Kantaņēde]] || ''Cantanhede'' || 36 595 || 1991. gada 16. augusts || [[Koimbra (apgabals)|Koimbra]] |- | [[Attēls:CTX1.png|35px]]|| [[Kartašu]] || ''Cartaxo'' || 24 462 || 1995. gada 30. augusts || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:CTB.png|35px]]|| [[Kaštēlubranku]] || ''Castelo Branco'' || 56 109 || 1771. gada 20. marts || [[Kaštēlubranku (apgabals)|Kaštēlubranku]] |- | [[Attēls:SNT-queluz.png|35px]]|| [[Keluša]] || ''Queluz'' || 78 273 || 1997. gada 24. jūlijs || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:CBR.png|35px]]|| [[Koimbra]] || ''Coimbra'' || 143 396 || 200. gads p.m.ē. || [[Koimbra (apgabals)|Koimbra]] |- | || [[Kosta da Kaparika]] || ''Costa da Caparica'' || 13 418 || 2004. gada 9. decembris || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:CVL.png|35px]]|| [[Koviļāna]] || ''Covilhã'' || 51 797 || 1870. gada 20. oktobris || [[Kaštēlubranku (apgabals)|Kaštēlubranku]] |- | [[Attēls:LLE-quarteira1.png|35px]]|| [[Kvarteira]] || ''Quarteira'' || 21 798 || 1999. gada 24. jūnijs || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:LGA1.png|35px]]|| [[Lagoa (Faru)|Lagoa]] || ''Lagoa'' || 22 975 || 2001. gada 12. jūlijs || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:Lagoa, Açores (brasão).png|35px]]|| [[Lagoa (Azoru salas)|Lagoa]] || ''Lagoa'' || 14 442 || 2012. gada 22. marts || [[Azoru salas]] |- | [[Attēls:LGS.png|35px]]|| [[Laguša]] || ''Lagos'' || 31 049 || 1573. gada 27. janvāris || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:LMG.png|35px]]|| [[Lamegu]] || ''Lamego'' || 26 691 || 200. gads p.m.ē.|| [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:Escudo de Leiria.svg|35px]]|| [[Leirija]] || ''Leiria'' || 126 879 || 1545. gada 13. jūnijs || [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- | [[Attēls:LSB.png|35px]]|| [[Lisabona]] || ''Lisboa'' || 547 631 || 800. gads p.m.ē.|| [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- ||| [[Liša]] || ''Lixa'' || 8926 || 1995. gada 30. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:LRS.png|35px]]|| [[Loriša]] || ''Loures'' || 205 054 || 1990. gada 9. augusts || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | || [[Lordelo]] || ''Lordelo'' || 10 025 || 2003. gada 26. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | || [[Loroza]] || ''Lourosa'' || 10 400 || 2001. gada 12. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:LLE1.png|35px]]|| [[Loule]] || ''Loulé'' || 70 622 || 1988. gada 1. februāris || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | || [[Maia]] || ''Maia'' || 40 134 || 1986. gada 23. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:MGL1.png|35px]]|| [[Mangvālde]] || ''Mangualde'' || 19 880 || 2001. gada 21. jūlijs || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:MCN2.png|35px]]|| [[Marku de Kanaveziša]] || ''Marco de Canaveses'' || 53 450 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:MGR1.png|35px]]|| [[Mariņagrande]] || ''Marinha Grande'' || 38 681 || 1988. gada 19. aprīlis || [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- | [[Attēls:MCD1.png|35px]]|| [[Masedu de Kavaleiruša]] || ''Macedo de Cavaleiros'' || 15 776 || 1999. gada 24. jūnijs || [[Bragansa (apgabals)|Bragansa]] |- | [[Attēls:MCH1.png|35px]]|| [[Mašiku]] || ''Machico'' || 21 828 || 1996. gada 2. augusts || [[Madeira]] |- | [[Attēls:MTS1.png|35px]]|| [[Matoziņoša]] || ''Matosinhos'' || 175 478 || 1984. gada 28. aprīlis || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:MLD.png|35px]] || [[Mealjada]] || ''Mealhada'' || 20 428 || 2003. gada 26. augusts || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:Crest of Mêda.svg|35px]]|| [[Meda]] || ''Mêda'' || 5202 || 2004. gada 9. decembris || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Miranda do Douro.svg|35px]]|| [[Miranda du Doru]] || ''Miranda do Douro/<br />Miranda de l Douro'' || 7482 || 1545. gada 10. jūlijs || [[Bragansa (apgabals)|Bragansa]] |- | [[Attēls:MDL1.png|35px]]|| [[Mirandēla]] || ''Mirandela'' || 23 850 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Bragansa (apgabals)|Bragansa]] |- | [[Attēls:MMN1.png|35px]]|| [[Montemorunovu]] || ''Montemor-o-Novo'' || 17 437 || 1988. gada 18. aprīlis || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:MTJ.png|35px]]|| [[Montižu]] || ''Montijo'' || 51 222 || 1985. gada 14. augusts || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:MRA1.png|35px]]|| [[Moura (pilsēta)|Moura]] || ''Moura'' || 15 167 || 1988. gada 1. februāris || [[Beža (apgabals)|Beža]] |- | [[Attēls:ODV-odivelas.png|35px]]|| [[Odivelaša]] || ''Odivelas'' || 144 549 || 1990. gada 10. augusts || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:OLH2.png|35px]]|| [[Oļauna]] || ''Olhão'' || 45 396 || 1985. gada 14. augusts || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:OAZ.png|35px]]|| [[Oliveira de Azemeiša]] || ''Oliveira de Azeméis'' || 68 611 || 1985. gada 16. maijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:OBR1.png|35px]]|| [[Oliveira du Bairu]] || ''Oliveira do Bairro'' || 23 028 || 2003. gada 26. augusts || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:OHP1.png|35px]]|| [[Oliveira du Ošpitāla]] || ''Oliveira do Hospital'' || 20 855 || 1997. gada 2. jūlijs || [[Koimbra (apgabals)|Koimbra]] |- | [[Attēls:HRT.png|35px]]|| [[Orta (pilsēta)|Orta]] || ''Horta'' || 14 994 || 1833. gada 4. jūlijs || [[Azoru salas]] |- | [[Attēls:VNO1.png|35px]]|| [[Ourena]] || ''Ourém'' || 45 932 || 1991. gada 16. augusts || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:Brasão de município de Ovar.png|35px]]|| [[Ovara]] || ''Ovar'' || 55 398 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:PFR1.png|35px]]|| [[Pasuša de Ferreira]] || ''Paços de Ferreira'' || 56 340 || 1997. gada 2. jūlijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:PRD1.png|35px]]|| [[Parediša]] || ''Paredes'' || 86 854 || 1991. gada 16. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:Brasão de Penafiel.png|35px]]|| [[Penafiela]] || ''Penafiel'' || 15 711 || 1770. gada 3. marts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- ||| [[Peniši]] || ''Peniche'' || 27 753 || 1988. gada 1. februāris || [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- | [[Attēls:PRG.png|35px]]|| [[Pezu da Regva]] || ''Peso da Régua'' || 17 131 || 1985. gada 14. augusts || [[Vilareala (apgabals)|Vilareala]] |- | [[Attēls:PNH.png|35px]]|| [[Piņela]] || ''Pinhel'' || 9627 || 1770. gada 25. augusts || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:PBL1.png|35px]]|| [[Pombāla]] || ''Pombal'' || 55 217 || 1991. gada 16. augusts || [[Leirija (apgabals)|Leirija]] |- | [[Attēls:PDL.png|35px]]|| [[Pontadelgada]] || ''Ponta Delgada'' || 68 809 || 1546. gada 2. aprīlis || [[Azoru salas]] |- | [[Attēls:PTG.png|35px]]|| [[Portalegri]] || ''Portalegre'' || 24 930 || 1550. gada 23. maijs || [[Portalegri (apgabals)|Portalegri]] |- | [[Attēls:PTM.png|35px]]|| [[Portimauna]] || ''Portimão'' || 55 614 || 1924. gada 11. decembris || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:Ponte de Sor, Portugal (coat of arms).png|35px]]|| [[Ponti de Sora]] || ''Ponte de Sor'' || 16 722 || 1985. gada 14. augusts || [[Portalegri (apgabals)|Portalegri]] |- | [[Attēls:PRT.png|35px]]|| [[Portu]] || ''Porto'' || 237 584 || 275. gads p.m.ē. || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:VFX-povoasiria1.png|35px]]|| [[Povoa de Santa Irija]] || ''Póvoa de Santa Iria'' || 40 404 || 1999. gada 24. jūnijs || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:PVZ2.png|35px]]|| [[Povoa de Varzina]] || ''Póvoa de Varzim'' || 63 408 || 1973. gada 16. jūnijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:VPV1.png|35px]]|| [[Praja da Vitorija]] || ''Praia da Vitória'' || 21 035 || 1981. gada 20. jūnijs || [[Azoru salas]] |- | || [[Rebordoza]] || ''Rebordosa'' || 9106 || 2003. gada 26. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:RMZ.png|35px]]|| [[Regenguša de Monsaraša]] || ''Reguengos de Monsaraz'' || 10 828 || 2004. gada 9. decembris || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:RGR1.png|35px]]|| [[Ribeiragrandi]] || ''Ribeira Grande'' || 32 112 || 1981. gada 29. jūnijs|| [[Azoru salas]] |- | [[Attēls:RMR1.png|35px]]|| [[Riumaiora]] || ''Rio Maior'' || 21 192 || 1985. gada 14. augusts || [[Santareimas (apgabals)|Santareima]] |- | [[Attēls:Brasão de Rio Tinto.jpg|35px]]|| [[Riutintu]] || ''Rio Tinto'' || 50 762 || 1995. gada 30. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:SBG.png|35px]]|| [[Sabugala]] || ''Sabugal'' || 12 544 || 2004. gada 9. decembris || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:LRS-sacavem.png|35px]]|| [[Sakavena]] || ''Sacavém'' || 17 659 || 1997. gada 4. jūnijs || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:BNV-samoracorreia.png|35px]]|| [[Samora Korreija]] || ''Samora Correia'' || 17 123 || 2009. gada 12. jūnijs || [[Santarēna (apgabals)|Santarēna]] |- | [[Attēls:SCD1.png|35px]]|| [[Santa Komba Dana]] || ''Santa Comba Dão'' || 11 597 || 1999. gada 24. jūnijs || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:SCR1.png|35px]]|| [[Santakruša]] || ''Santa Cruz'' || 43 005 || 1996. gada 2. augusts || [[Madeira]] |- | [[Attēls:STN1.png|35px]]|| [[Santana (pilsēta)|Santana]] || ''Santana'' || 7719 || 2001. gada 1. janvāris || [[Madeira]] |- | [[Attēls:STR.png|35px]]|| [[Santarēna]] || ''Santarém''|| 62 200 || 1868. gada 24. decembris || [[Santarēna (apgabals)|Santarēna]] |- | [[Attēls:VFR1.png|35px]]|| [[Santa Marija da Feira]] || ''Santa Maria da Feira'' || 12 511 || 1985. gada 14. augusts || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:STC1.png|35px]]|| [[Santjagu du Kaseima]] || ''Santiago do Cacém'' || 29 749 || 1991. gada 16. augusts || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:STS1.png|35px]]|| [[Santutirsu]] || ''Santo Tirso'' || 71 530 || 1985. gada 14. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:Brasão de São João da Madeira.png|35px]]|| [[Sanžoauna da Madeira]] || ''São João da Madeira'' || 21 713 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:MTS-smamedeinfesta1.png|35px]]|| [[Sanmamedi de Infesta]] || ''São Mamede de Infesta'' || 23 122 || 2001. gada 12. jūlijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:Brasão de município de São Pedro do Sul.png|35px]]|| [[Sanpedru du Sula]] || ''São Pedro do Sul'' || 16 851 || 2009. gada 12. jūnijs || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:SEI1.png|35px]]|| [[Seja (Portugāle)|Seja]] || ''Seia'' || 24 702 || 1986. gada 23. augusts || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:Brasão de Seixal.png|35px]]|| [[Seišala]] || ''Seixal'' || 158 269 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:MTS-senhorahora.png|35px]]|| [[Senjora da Hora]] || ''Senhora da Hora'' || 27 747 || 2009. gada 12. jūnijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:SRP.png|35px]]|| [[Serpa]] || ''Serpa'' || 15 623 || 2003. gada 26. augusts || [[Beža (apgabals)|Beža]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Setúbal.svg|35px]]|| [[Setūbala]] || ''Setúbal'' || 121 185 || 1860. gada 19. aprīlis || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:SLV.png|35px]]|| [[Silveša]] || ''Silves'' || 37 126 || 0. gads m.ē. || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:SNS1.png|35px]]|| [[Siniša]] || ''Sines'' || 14 238 || 1997. gada 12. jūlijs || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:CHV.png|35px]]|| [[Šaveša]] || ''Chaves'' || 41 243 || 1929. gada 18. marts || [[Vilareala (apgabals)|Vilareala]] |- | [[Attēls:TRC.png|35px]]|| [[Taroka (Portugāle)|Taroka]] || ''Tarouca'' || 8046 || 2004. gada 9. decembris || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:TVR.png|35px]]|| [[Tavira]] || ''Tavira'' || 26 167 || 1520. gada 16. marts || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:TMR.png|35px]]|| [[Tomara]] || ''Tomar'' || 40 677 || 1844. gada 12. februāris || [[Santarēna (apgabals)|Santarēna]] |- | [[Attēls:TND1.png|35px]]|| [[Tondela]] || ''Tondela'' || 28 946 || 1988. gada 1. februāris || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:TVD1.png|35px]]|| [[Torešvedraša]] || ''Torres Vedras'' || 79 465 || 1979. gada 3. februāris || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:TNV1.png|35px]]|| [[Torišnovaša]] || ''Torres Novas'' || 36 717 || 1985. gada 14. augusts || [[Santarēna (apgabals)|Santarēna]] |- | [[Attēls:TCS.png|35px]]|| [[Trankozu]] || ''Trancoso'' || 9878 || 2004. gada 9. decembris || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:TRF.png|35px]]|| [[Trofa]] || ''Trofa'' || 38 999 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:Valbomcidade.gif|35px]]|| [[Valboma]] || ''Valbom'' || 14 407 || 2004. gada 9. decembris || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:VAC1.png|35px]]|| [[Vali de Kambra]] || ''Vale de Cambra'' || 22 864 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Aveiru (apgabals)|Aveiru]] |- | [[Attēls:Brasão de Valença.png|35px]]|| [[Valensa (pilsēta)|Valensa]] || ''Valença'' || 14 127 || 2009. gada 12. jūnijs || [[Vjana du Kaštelu apgabals]] |- | [[Attēls:VLG1.png|35px]]|| [[Valongo]] || ''Valongo'' || 93 858 || 1990. gada 10. augusts || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:VPC1.png|35px]]|| [[Valpasuša]] || ''Valpaços'' || 16 882 || 1999. gada 24. jūnijs || [[Vilareala (apgabals)|Vilareala]] |- | [[Attēls:VND1.png|35px]]|| [[Vendašnovaša]] || ''Vendas Novas'' || 11 846 || 1993. gada 2. jūlijs || [[Evora (apgabals)|Evora]] |- | [[Attēls:COA of Viana do Castelo.svg|35px]]|| [[Vjana du Kaštēlu]] || ''Viana do Castelo'' || 88 725 || 1848. gada 20. janvāris || [[Vjana du Kaštelu apgabals]] |- | [[Attēls:PST1.png|35px]] || [[Vilabaleira]] || ''Vila Baleira'' || 5483 || 1996. gada 6. augusts || [[Madeira]] |- | [[Attēls:VCD1.png|35px]] || [[Vila du Kondi]] || ''Vila do Conde'' || 79 533 || 1988. gada 1. februāris || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:VFX1.png|35px]]|| [[Vilafranka de Šira]] || ''Vila Franca de Xira'' || 136 886 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Lisabona (apgabals)|Lisabona]] |- | [[Attēls:VNF1.png|35px]]|| [[Vilanova de Famalikauna]] || ''Vila Nova de Famalicão'' || 133 832 || 1985. gada 14. augusts || [[Braga (apgabals)|Braga]] |- | [[Attēls:VLF1.png|35px]]|| [[Vilanova de Foškoa]] || ''Vila Nova de Foz Côa'' || 7312 || 1997. gada 12. jūlijs || [[Gvarda (apgabals)|Gvarda]] |- | [[Attēls:Vila Nova de Gaia COA.svg|35px]]|| [[Vilanova de Gaja]] || ''Vila Nova de Gaia'' || 392 295 || 1984. gada 28. jūnijs || [[Portu (apgabals)|Portu]] |- | [[Attēls:STC-sandre.png|35px]]|| [[Vilanova de Santuandrē]] || ''Vila Nova de Santo André'' || 10 647 || 2003. gada 26. augusts || [[Setubala (apgabals)|Setubala]] |- | [[Attēls:VRL.png|35px]]|| [[Vilareala]] || ''Vila Real'' || 51 850 || 1925. gada 20. jūlijs || [[Vilareala (apgabals)|Vilareala]] |- | [[Attēls:VRS1.png|35px]]|| [[Vilareala de Santuantoniu]] || ''Vila Real de Santo António'' || 19 156 || 1988. gada 19. aprīlis || [[Faru (apgabals)|Faru]] |- | [[Attēls:VIS.png|35px]]|| [[Vizēu]] || ''Viseu'' || 99 274 || 0. gads m.ē. || [[Vizēu (apgabals)|Vizēu]] |- | [[Attēls:VIZ.png|35px]]|| [[Vizela]] || ''Vizela'' || 23 736 || 1998. gada 1. septembris || [[Braga (apgabals)|Braga]] |} == Kartes == Šajās kartēs norādīta atrašanās vietas 50 lielākajām Portugāles pilsētām (ņemot vērā iedzīvotāju skaitu). === Portugāle === {{VietasKarte+|Portugāle|width=700 |float=center|caption = Portugāles 50. lielāko pilsētu izvietojums |places = {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.7|long=-9.183333|position = left |label='''[[Lisabona]]'''}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.133333|long=-8.616667|position = left |label=[[Vilanova de Gaja]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.15|long=-8.611111|position = top |label=[[Portu]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.833333|long=-9.166667|position = left |label=[[Loriša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.544167|long=-8.421944|position = right |label=[[Braga]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.183333|long=-8.7|position = left |label=[[Matoziņoša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.75|long=-9.233333|position = right |label=[[Amadora]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.666667|long=-9.15|position = left |label=[[Almāda]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.15|long=-8.533333|position = bottom |label=[[Gondomara]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.65|long=-9.1|position = bottom |label=[[Seišala]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.466667|long=-8.4|position = right |label=[[Gimarainša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.8|long=-9.183333|position = right |label=[[Odivelaša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.25|long=-8.45|position = top |label=[[Koimbra]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.95|long=-8.983333|position = left |label=[[Vilafranka de Šira]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.416667|long=-8.516667|position = right |label=[[Vilanova de Famalikauna]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.766667|long=-8.883333|position = top |label=[[Leirija]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.524167|long=-8.8925|position = right |label=[[Setubala]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.533333|long=-8.616667|position = top |label=[[Barsēlusa]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.666667|long=-7.916667|position = top |label=[[Vizēu]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.183333|long=-8.5|position = right |label=[[Valongo]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.7|long=-8.82|position = top |label=[[Viana du Kasteļu]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.2|long=-8.333333|position = right |label=[[Parediša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.772222|long=-9.293333|position = left |label=[[Agualva-Kaseima]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.35|long=-8.75|position = left |label=[[Vila du Kondi]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.090556|long=-9.259167|position = top |label=[[Torišvedraša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.666667|long=-9.1|position = right |label=[[Barreiru]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.616667|long=-8.633333|position = right |label=[[Aveiru]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.75|long=-9.25|position = left |label=[[Keluša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.35|long=-8.483333|position = right |label=[[Santutirsu]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=37.15|long=-8|position = top |label=[[Loule]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.833333|long=-8.483333|position = right |label=[[Oliveira du Azemeiša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=37.033333|long=-7.916667|position = top |label=[[Faru]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.416667|long=-8.766667|position = left |label=[[Povoa de Varzina]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.239167|long=-8.687222|position = top |label=[[Santarēna]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.116667|long=-8.9|position = top |label=[[Figeira da Foša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.366667|long=-8.183333|position = right |label=[[Felgeiraša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.55|long=-8.983333|position = top |label=[[Alkobasa]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=38.570833|long=-7.909444|position = top |label=[[Evora]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.283333|long=-8.383333|position = left |label=[[Pasuša de Ferreira]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.269444|long=-8.078333|position = right |label=[[Amarante]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.533333|long=-8.783333|position = left |label=[[Ešpozendi]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.833333|long=-7.466667|position = top |label=[[Kaštēlubranku]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=37.133333|long=-8.533333|position = left |label=[[Portimāuna]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=40.859167|long=-8.625|position = left |label=[[Ovara]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=39.916667|long=-8.666667|position = top |label=[[Pombāla]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.183333|long=-8.15|position = bottom |label=[[Marku de Kanaveziša|Marku de<br />Kanaveziša]]}} {{VietasKarte~|Portugāle|lat=41.295833|long=-7.746111|position = top |label=[[Vilareala]]}} }} === Azoru Salas === {{VietasKarte+|Azoru salas|width=300 |float=center|caption = Portugāles 50. lielāko pilsētu izvietojums |places = {{VietasKarte~|Azoru salas|lat=37.733333|long=-25.666667|position = top |label=[[Pontadelgada]]}} }} === Madeira === {{VietasKarte+|Madeira|width=300 |float=center|caption = Portugāles 50. pilsētu izvietojums |places = {{VietasKarte~|Madeira|lat=32.65|long=-16.916667|position = top |label=[[Funšala]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Portugāles 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Vista de Lisboa.jpg|1. [[Lisabona]], [[Portugāle]]s [[galvaspilsēta]] |File:Vila Nova de Gaia seen from Porto.jpg|2. [[Vilanova de Gaja]] |File:Puente Don Luis I, Oporto, Portugal, 2012-05-09, DD 13.JPG|3. [[Portu]] |Attēls:Palácio da Justiça de Loures.jpg|4. [[Loriša]] |File:Braga Montage.png|5. [[Braga]] |File:Edificio Transparente 2 (Porto).JPG|6. [[Matozinjuša]] |File:Alfragide.jpg|7. [[Amadora]] |File:Almada Cristo Rei.jpg|8. [[Almāda]] |File:Igreja de Fanzeres Gondomar Portugal 01.jpg|9. [[Gondomara]] |Attēls:Seixal2.jpg|10. [[Seišala]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 4hmuy14l04s3518j9w34ovyho8cufzk Osmijs 0 8701 4501052 4397311 2026-08-01T03:45:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501052 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 76 | 6. čaula = 2 | 5. čaula = 14 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Os | atommasa = 190,23 | valences elektroni = [Xe]4f<sup>14</sup>5d<sup>6</sup>6s<sup>2</sup> | tabulas attēls = [[Attēls:Os-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Osmium cluster.jpg|180px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Osmium 1-crop.jpg|170px]]<br />Osmija kristālu sakopojums un kausēta osmija lodīte | oksidēšanas pakāpes = +8, +6, '''+4''', +3, +2, 0, -2 | elektronegativitāte = 2,2 | blīvums = 22590 | kušanas temperatūra = 3306 K (3033&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 5285 K (5012&nbsp;°C) | trīskāršais punkts = | kritiskais punkts = | īpatnējā siltumietilpība = | īpatnējā pretestība = 8,1{{E|-8}} | skaņas ātrums = | Van der Vālsa rādiuss = }} '''Osmijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Os''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 76, kas [[ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] pieder [[platīna grupa]]s elementiem un [[pārejas metāli]]em (''d''-elementiem).<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Osmium (Element) |url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/element/76 |website=pubchem.ncbi.nlm.nih.gov |publisher=PubChem |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref> Tas ir ļoti ciets, trausls, zilgani pelēcīgi balts [[metāli|metāls]] ar metālisku spīdumu un izteikti augstu [[kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]] (3033 °C).<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref name="britannica"/> Osmijs ir pazīstams kā viens no visblīvākajiem dabā sastopamajiem elementiem — tā [[blīvums]] normālos apstākļos sasniedz apmēram 22,59 g/cm³, kas nedaudz pārsniedz [[irīdijs|irīdija]] un [[platīns|platīna]] blīvumu, lai gan precīzs novērtējums atkarīgs no mērījumu metodikas.<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref name="britannica"/><ref name="lanl"/> Ķīmiski osmijs ir stabils, taču saskarē ar [[gaiss|gaisu]] tā virsmā var veidoties [[osmija tetroksīds]] (OsO<sub>4</sub>), kas ir gaistošs, ļoti toksisks un ar spēcīgu smaku apveltīts savienojums, un ir labi pazīstams kā oksidētājs un mikroskopijā izmantots reaģents.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Osmium Tetroxide |url=https://archive.cdc.gov/www_cdc_gov/niosh/topics/osmium-tetroxide/default.html |website=archive.cdc.gov |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref> Osmijs var eksistēt vairākās [[oksidēšanas pakāpe|oksidēšanās pakāpēs]] (no –2 līdz +8), bet visstabilākās ir +4 un +8. Pateicoties savai izturībai, cietībai un ķīmiskajai stabilitātei, osmiju izmanto īpaši izturīgu [[sakausējums|sakausējumu]] ražošanā, [[katalīze|katalīzē]] un zinātniskajos pētījumos, taču tā izmantošana augstā toksiskuma un cenas dēļ ir ierobežota. Dabā osmijs ir ļoti rets un parasti sastopams kā piemaisījums [[platīns|platīnam]], [[irīdijs|irīdijam]], [[niķelis|niķelim]] un [[varš|varam]]. Tas tiek iegūts kā šo metālu [[rūda|rūdu]] blakusprodukts, un tā komerciālā nozīme ir šauri specializēta. == Fizikālās īpašības == Osmijs [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] ir [[cietviela]] ar zilgani pelēcīgi baltu krāsu un izteiktu metālisku spīdumu. Tas ir viens no cietākajiem [[pārejas metāli]]em (7 pēc [[Mosa skala]]s), taču vienlaikus arī ļoti trausls, īpaši zemās temperatūrās, kas apgrūtina tā mehānisko apstrādi.<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref name="webelements"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Technical data for Osmium |url=https://periodictable.com/Elements/076/data.html |website=periodictable.com |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref> Osmijam raksturīga ļoti augsta [[blīvums|blīvuma]] vērtība, apmēram 22,59 g/cm³ pie 20 °C, padarot to par visblīvāko dabisko ķīmisko elementu, lai gan salīdzinājums ar līdzīgi blīvo [[irīdijs|irīdiju]] (22,56 g/cm³) dažkārt ir atkarīgs no mērījumu metodikas.<ref name="periodic-table.rsc.org">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium - Element information, properties and use |url=https://periodic-table.rsc.org/element/76/osmium |website=periodic-table.rsc.org |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref><ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium |url=https://www.britannica.com/science/osmium |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref><ref name="lanl">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium |url=https://periodic.lanl.gov/76.shtml |website=periodic.lanl.gov |publisher=Periodic Table of Elements: LANL |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en}}</ref> Metālam piemīt augsta [[kušanas temperatūra]] (3033 °C) un [[viršanas temperatūra]] (5008–5012 °C),<ref name="periodic-table.rsc.org"/> kas liecina par spēcīgām sasaistēm metāliskajā režģī un izcilu termisko stabilitāti. Osmijs ir labs [[elektriskais vadītājs|elektrības]] un [[siltumvadītspēja|siltuma vadītājs]], kas raksturīgi [[pārejas metāli]]em. Pie 20 °C tā [[īpatnējā pretestība]] ir aptuveni 8,1{{E|-8}} Ω·m, bet [[siltumvadītspēja]] sasniedz ap 88 W·m⁻¹·K⁻¹.<ref name="webelements">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium |url=https://www.webelements.com/osmium/ |website=webelements.com |publisher=WebElements |accessdate={{dat|2025|7|27||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126125554/https://webelements.com/osmium/ }}</ref> Osmijam piemīt arī augsta ķīmiskā stabilitāte un izturība pret [[korozija|koroziju]], īpaši pret neoksidējošām skābēm. Tomēr darbā ar šo metālu jāievēro piesardzība, jo saskarē ar [[gaiss|gaisu]] uz tā virsmas var veidoties [[osmija tetroksīds]] (OsO<sub>4</sub>), kas ir ļoti toksisks un gaistošs savienojums ar asu smaku. Šo īpašību dēļ osmija praktiskā izmantošana ir ierobežota un koncentrēta specifiskās jomās, piemēram, precīzos mehānismos, elektronmikroskopijā, katalīzē un izturīgu sakausējumu ražošanā, kur nepieciešama augsta izturība un blīvums. == Ķīmiskās īpašības == [[Attēls:Osmiumtetroxide1.jpg|thumbnail|upright=1.0|Osmija tetroksīds]] Osmijs ir ķīmiski aktīvs [[pārejas metāli|pārejas metāls]], kas spēj veidot plašu savienojumu spektru ar dažādām [[oksidēšanas pakāpe|oksidēšanās pakāpēm]], no –2 līdz +8. Visizplatītākās un praktiski nozīmīgākās ir +4, +6 un īpaši +8 oksidācijas pakāpes. Oksidācijas pakāpe +8 ir augstākā, kāda dabā zināma stabilā [[ķīmiskais savienojums|savienojumā]], un tā raksturīga [[osmija tetroksīds|osmija tetroksīdam]] (OsO<sub>4</sub>) — gaistošam, ļoti toksiskam un oksidējošam savienojumam ar asu smaku, kas veidojas, kad osmijs oksidējas gaisā, īpaši karsējot skābekļa klātbūtnē. Smalki sadalīts metāls var izdalīt OsO<sub>4</sub> pat [[normāli apstākļi|istabas temperatūrā]].<ref name="britannica"/><ref name="webelements - chemistry"/> Šis savienojums tiek plaši izmantots organiskajā sintēzē kā oksidētājs, īpaši [[dioli|diolu]] iegūšanā no [[alkēni]]em, kā arī [[elektronmikroskopija|elektronmikroskopijā]] kā kontrastējošs reaģents, jo tas sasaistās ar bioloģisko membrānu struktūrām. +6 oksidēšanas pakāpe sastopama, piemēram, [[osmija heksafluorīds|osmija heksafluorīdā]] (OsF<sub>6</sub>), kas ir spēcīgs oksidētājs un tiek iegūts, osmijam reaģējot ar [[fluors|fluoru]]. Vēl sarežģītākos apstākļos iespējams iegūt OsF<sub>7</sub>. Savukārt +4 oksidēšanas pakāpe raksturīga vairākos stabilos savienojumos, piemēram, [[osmija(IV) hlorīds|osmija(IV) hlorīdā]] (OsCl<sub>4</sub>), [[osmija dioksīds|osmija dioksīdā]] (OsO<sub>2</sub>), kā arī dažādos kompleksos savienojumos, tai skaitā [[karbonilkomplekss|karbonilkompleksos]], piemēram, Os<sub>3</sub>(CO)<sub>12</sub>, kur osmijam ir oksidēšanas pakāpe 0. Bāziskā vidē OsO<sub>4</sub> veido osmāta un perosmāta jonus, kas no kompleksās ķīmijas viedokļa ir interesanti.<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref name="webelements - chemistry">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium - 76Os: reactions of elements |url=https://webelements.com/osmium/chemistry.html |website=webelements.com |publisher=WebElements |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Reakcijās ar [[halogēni]]em osmijs veido dažādus [[halogenīdi|halogenīdus]]. Ar [[fluors|fluoru]] veido OsF<sub>6</sub> un OsF<sub>7</sub>, ar [[hlors|hloru]] un [[broms|bromu]] veido atbilstošus [[tetrahalīdi|tetrahalīdu]] savienojumus, piemēram, OsCl<sub>4</sub> un OsBr<sub>4</sub>.<ref name="webelements - chemistry"/> Šie savienojumi iegūstami, karsējot elementus augstā temperatūrā vai paaugstinātā spiedienā. Osmijs ir noturīgs pret lielāko daļu [[minerālskābes|minerālskābju]], tostarp [[karaļūdens|karaļūdeni]], taču noteiktos apstākļos, piemēram, karstā koncentrētā [[slāpekļskābe|slāpekļskābē]] vai [[sārmi|sārmos]] oksidētāju klātbūtnē, piemēram, NaClO<sub>3</sub>, tas var oksidēties, veidojot šķīstošus savienojumus.<ref name="britannica"/> Īpaša nozīme osmija savienojumiem ir [[katalīze|katalīzē]]. Osmija tetroksīds tiek izmantots par [[katalizators|katalizatoru]] [[dihidroksilēšana]]s reakcijās (divu [[hidroksilgrupa|hidroksilgrupu]] pievienošanā pie dubultsaites) — gan [[Apdžona dihidroksilēšana|Apdžona reakcijā]]<!--- angļu: Upjohn dihydroxylation ---> ar N-metilmorfolīna N‑oksīdu kā oksidētāju,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Upjohn Dihydroxylation |url=https://www.organic-chemistry.org/namedreactions/upjohn-dihydroxylation.shtm |website=organic-chemistry.org |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> gan [[Šārplesa asimetriskā dihidroksilēšana|Šārplesa asimetriskajā dihidroksilēšanā]]<!--- angļu: Sharpless asymmetric dihydroxylation --->, kur no nehirāliem alkēnu atvasinājumiem tiek iegūti hirāli savienojumi, piemēram, izmantojot īpašus hirālus [[hinolīns|hinolīna]] atvasinājumus, kas ietilpst komerciālo katalītisko maisījumu ''AD-mix‑α'' un ''AD-mix‑β'' sastāvā (''AD-mix'' nozīmē "asimetriskās dihidroksilēšanas maisījums").<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Catalytic asymmetric synthesis (Advanced information on the Nobel Prize in Chemistry 2001) |url=https://www.nobelprize.org/uploads/2018/06/advanced-chemistryprize2001.pdf |website=nobelprize.org |publisher=NobelPrize |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> Šīs reakcijas ir stereoselektīvas un tiek izmantotas sarežģītu organisko molekulu sintēzē. Lai arī osmijs un tā savienojumi ir ķīmiski daudzveidīgi un vērtīgi pētniecībā un laboratorijas praksē, to praktiskā izmantošana augstā toksiskuma, nestabilitātes un cenas dēļ ir ierobežota. Tādēļ darbs ar osmija savienojumiem, īpaši OsO<sub>4</sub>, prasa stingru drošības pasākumu ievērošanu, tostarp labi ventilētas telpas un individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Osmija spēja veidot stabilus kompleksus un eksistēt plašā oksidācijas pakāpju diapazonā padara to vienlaikus vērtīgu un potenciāli bīstamu elementu gan [[neorganiskā ķīmija|neorganiskajā]], gan [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]]. == Atrašanās dabā == Osmijs [[Zemes garoza|Zemes garozā]] ir viens no visretāk sastopamajiem stabilajiem ķīmiskajiem elementiem. Tā vidējā koncentrācija tiek lēsta robežās no 1 līdz 5 daļiņas uz miljardu (ppb) jeb 0,001–0,005 daļiņas uz miljonu (ppm), atkarībā no datu avota un analīzes metodes.<ref name="britannica"/><ref name="webelements - geology">{{tīmekļa atsauce |title=Osmium - 76Os: geological information |url=https://webelements.com/osmium/geology.html |website=webelements.com |publisher=WebElements |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250813073223/https://webelements.com/osmium/geology.html }}</ref> Šī ārkārtīgi zemā izplatība padara osmiju ne tikai par retu, bet arī par tehniski sarežģīti iegūstamu elementu. Dabā osmijs nav sastopams tīrā veidā. Tas galvenokārt veido [[minerāls|minerālus]] ar citiem [[platīna grupa]]s elementiem, piemēram, [[irīdijs|irīdiju]], [[rutēnijs|rutēniju]], [[platīns|platīnu]] un [[rodijs|rodiju]]. Viens no svarīgākajiem minerāliem ir [[osmirīdijs]],<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Osmiridium |url=https://www.mindat.org/min-5675.html |website=mindat.org |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> kas ir dabīgs Os–Ir minerāls, un tas veidojas [[nogulumieži|nogulumiežos]]<!--- plaseru tipa iežos ---> kā smagie minerāli vai [[niķelis|niķeļa]]–[[varš|vara]] sulfīdu rūdās.<ref name="webelements - geology"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Statistical Compendium |url=http://usgs.gov/centers/national-minerals-information-center/statistical-compendium |website=usgs.gov |publisher=USGS |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> Vēl cita svarīga minerālu grupa ir [[sulfīdi]], piemēram, [[erlihmanīts]] (OsS₂)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Erlichmanite |url=https://www.mindat.org/min-1401.html |website=mindat.org |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> un [[laurīts]] (RuS₂),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Laurite |url=https://www.mindat.org/min-2344.html |website=mindat.org |accessdate={{dat|2025|7|28||bez}} |language=en}}</ref> kas veido slāņveida intrūzijas ultrabāziskajos [[hromitīts|hromitīta]] iežos, īpaši [[Bušveldas masīvs|Bušveldas masīvā]] (Dienvidāfrikā) un [[ofiolīti|ofiolītu]] kompleksos.<ref>{{laikraksta atsauce |author1=Sanz, J., Tomasa, O., Jimenez-Franco, A., Sidki-Rius, N. |title=Osmium (Os) [Z = 76] |journal=Elements and Mineral Resources |date=2022 |doi=10.1007/978-3-030-85889-6_37}}</ref> Papildus tam osmijs ļoti mazā daudzumā var būt niķeļa un vara rūdās, kas iegūtas [[magmatiskie ieži|magmatiskajos iežos]], piemēram, [[Sadberijas baseins|Sadberijas baseinā]] (''Sudbury Basin'') [[Kanāda|Kanādā]] vai [[Noriļska]]s tuvumā [[Krievija|Krievijā]]. Šajās rūdās osmijs ir tikai blakusprodukts, bet rūpnieciskā mērogā tā ieguve notiek kā daļa no platīna grupas metālu pārstrādes cikla. Osmijs dažkārt sastopams arī platīnu saturošajās smiltīs, taču šādi atradņu veidi ir retāki un saimnieciski mazāk nozīmīgi. Kopumā osmijs ir gan izteikti rets, gan ģeoloģiski koncentrēts tikai noteiktās vietās, kas kopā ar tā toksiskajiem savienojumiem un sarežģīto iegūšanu padara to par specializētu, bet vērtīgu materiālu zinātniskos un tehnoloģiskos pielietojumos. === Izotopi === Dabā ir septiņi osmija [[izotops|izotopi]]. Visizplatītākais ir osmijs-192 (40,78% no kopējā dabā esošā osmija).<ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso076.html | title= Isotopes of the Element Osmium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2014. gada 22. martā | language= angliski | archive-date= 2013. gada 5. Decembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20131205222046/http://education.jlab.org/itselemental/iso076.html }}</ref> Vēl izplatīti izotopi ir osmijs-190 (26,26%), osmijs-189 (16,15%), osmijs-188 (13,24%) un osmijs-187 (1,96%).<ref name="jlab"/> Visretāk ir sastopami [[radioaktivitāte|radioaktīvie]] izotopi osmijs-186 (1,59%) un osmijs-184 (0,02%).<ref name="jlab"/> Mākslīgi ir iegūti vēl 35 [[radioizotops|radioizotopi]], kuru [[masas skaitlis]] ir no 161 līdz 202. == Izmantošana == Osmijs tiek izmantots sakausējumos, bet to skaits ir neliels. Rūpniecībā tas tiek izmantots kā [[katalizators]]. Osmijs ir atrodams augstas kvalitātes [[tintes pildspalva|tintes pildspalvās]], [[kompass|kompasa]] adatās, [[gramofons|gramofona]] adatās, [[pulkstenis|pulksteņu]] gultņos, jo tam ir ļoti liela cietība un izturība pret [[korozija|koroziju]].<ref name="lenntech">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lenntech.com/periodic/elements/os.htm | title= Osmium (Os) | publisher = Lenntech | accessdate= 2014. gada 22. martā | language= angliski}}</ref> == Vēsture == Osmiju 1803. gadā atklāja angļu ķīmiķi [[Smitsons Tennants]] (''Smithson Tennant'') un [[Viljams Volastons]]. Elementa nosaukums ir radies no [[grieķu valoda|grieķu vārda]] {{gree|ὀσμή}} (''ósmé''), kas nozīmē ‘smarža, smaka’,<ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | author= J. Baldunčiks, K. Pokrotniece | publisher= Apgāds "Jumava" | year= 2005 | isbn= 9984058794}}</ref> jo tā oksīdam ir ļoti izteikti spēcīga smaka. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] ic9q13bdnhrxy4zyyzeyksbbwsm8x7v Čehijas futbola izlase 0 14844 4501087 4498533 2026-08-01T06:44:20Z Vylks 50297 4501087 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Čehija | Badge = Czech Republic national football team logo.svg | FIFA Trigramme = CZE | Nickname = | Association = [[Čehijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|ESP}} [[Santi Denija]] | Captain = [[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]] | Most caps = [[Petrs Čehs]] (124) | Top scorer = [[Jans Kollers]] (55) | Home Stadium = dažādi <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _cze26h | pattern_b1 = _cze26h | pattern_ra1 = _cze26h | pattern_sh1 = _cze26h | pattern_so1 = _cze26hl | leftarm1 = F6090F | body1 = F6090F | rightarm1 = F6090F | shorts1 = 0000EC | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _cze26a | pattern_b2 = _cze26a | pattern_ra2 = _cze26a | pattern_sh2 = _cze26a | pattern_so2 = _cze26al | leftarm2 = e9e9e9 | body2 = e9e9e9 | rightarm2 = e9e9e9 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|41.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1999. gada septembris; 2000. gada janvāris — maijs; 2005. gada aprīlis — maijs; 2006. gada janvāris — maijs | FIFA min = 67. | FIFA min date = 1994. gada marts | First game = {{fb|TUR}} 1:4 {{fb-rt|CZE}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1994|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fb|CZE}} 8:1 {{fb-rt|AND}} <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2005|6|4|N|bez}})<br /> {{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2006|10|7|N|bez}})<br /> {{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Uherske Hradište]], [[Čehija]]; {{dat|2009|9|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ENG}} 5:0 {{fb-rt|CZE}} <br> ([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|2019|3|22|N|bez}}) | World cup apps = 10 | World cup first = 1934 | World cup best = Grupu turnīrs, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]],[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = 2. vieta, [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = 3. vieta, [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]] }} [[Attēls:14-06-03-Česko-Rakousko-Olomouc-053.jpg|thumb|2014]] '''Čehijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Čehija|Čehijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Čehijas futbola izlasi pārvalda [[Čehijas Futbola asociācija]]. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Bohēmija]]s izlase (mūsdienās [[Čehija]]s), būdama [[Austroungārija]]s sastāvā aizvadīja 7 spēles. Vēlāk, kad [[Čehija]] bija [[Čehoslovākija]]s daļa, [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlase]] divreiz ieņēma 2. vietu [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]] gadā), kā arī uzvarēja [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā 1976. gadā]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s sadalīšanās, Čehija izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1994. gadā pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Čehijas izlases lielākie panākumi ir 2. vieta [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] gadā, kā arī pusfināls [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — 2. vieta * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|8||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Petrs Čehs]] |2002—2016 |124 |- |[[Karels Poborskis]] |1994—2006 |118 |- |[[Tomāšs Rosickis]] |2000—2016 |105 |- |[[Jaroslavs Plašils]] |2004—2016 |103 |- |[[Milans Barošs]] |2001—2012 |93 |- |[[Jans Kollers]] |1999—2009 |91 |- |[[Pavels Nedveds]] |1994—2006 |91 |- |'''[[Tomāšs Součeks]]''' |2016—pašlaik |90 |- |[[Vladimīrs Šmicers]] |1993—2005 |81 |- |'''[[Vladimīrs Darida]]''' |2012—pašlaik |79 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Jans Kollers]] |1999—2009 |55 |- |[[Milans Barošs]] |2001—2012 |41 |- |[[Vladimīrs Šmicers]] |1993—2005 |27 |- |'''[[Patriks Šiks]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Tomāšs Rosickis]] |2000—2016 |23 |- |[[Pavels Kuka]] |1994—2001 |22 |- |[[Patriks Bergers]] |1994—2001 |18 |- |[[Pavels Nedveds]] |1994—2006 |18 |- |'''[[Tomāšs Součeks]]''' |2016—pašlaik |17 |- |[[Vratislavs Lokvencs]] |1995—2006 |14 |} == Izlases galvenie treneri == {{div col|colwidth=25em}} *{{flaga|CZE}} [[Dušans Uhrins]] (1994—1997) *{{flaga|CZE}} [[Jozefs Hovanecs]] (1998—2001) *{{flaga|CZE}} [[Karels Brikners]] (2001—2008) *{{flaga|CZE}} [[Petrs Rada]] (2008—2009) *{{flaga|CZE}} [[Františeks Straka]] (2009) *{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2009) *{{flaga|CZE}} [[Mihals Bīleks]] (2009—2013) *{{flaga|CZE}} [[Josefs Pešice]] (2013) *{{flaga|CZE}} [[Pavels Vrba]] (2014—2016) *{{flaga|CZE}} [[Karels Jarolīms]] (2016—2018) *{{flaga|CZE}} [[Jaroslavs Šilhavijs]] (2018—2023) *{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2024—2025) {{div col end}} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Čehija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (11.10.2020) un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (14.10.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://repre.fotbal.cz/nominace-na-rijen-vraci-se-barak-premiera-pro-petraska/a13015|title=Nominace na říjen: vrací se Barák, premiéra pro Petráška {{!}} Reprezentace|website=Fotbal.cz|access-date=2020-11-06}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Vaclīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|3|29}}|caps=30|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Koubeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|26}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jirži Pavlenka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|14}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ondžejs Kolārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|10|17}}|caps=1|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Pavels Kaderžābeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|25}}|caps=43|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Filips Novāks (futbolists)|Filips Novāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|26}}|caps=24|goals=1|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Čelustka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|6|18}}|caps=19|goals=2|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Boržils]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|1|11}}|caps=16|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|22}}|caps=8|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Kudela]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|3|26}}|caps=3|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Tomāšs Holešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|31}}|caps=2|goals=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Dāvids Hovorka]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|8|7}}|goals=0|caps=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Alešs Mateju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|6|3}}|caps=1|clubnat=ITA|goals=0|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Tomāšs Petrašeks]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|3|2}}|goals=0|caps=1|clubnat=POL|club=[[Raków Częstochowa]]}} {{nat fs break}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimirs Darida]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|8|8}}|caps=63|goals=7|clubnat=DEU|club=[[Hertha BSC]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Boržeks Dočkals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|9|30}}|caps=41|goals=7|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jakubs Jankto]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|1|19}}|caps=27|goals=3|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|2|27}}|caps=25|goals=3|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jans Kopics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|4}}|caps=19|goals=3|clubnat=CZE|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonīns Barāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|12|3}}|caps=15|goals=5|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Masopusts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=13|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alekss Karals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=11|goals=2|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petrs Ševčiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|2}}|caps=4|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ādams Hložeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|7|25}}|goals=0|caps=2|clubnat=CZE|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Provods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|10|23}}|caps=2|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Michaels Krmenčīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|15}}|caps=24|goals=9|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|01|24}}|caps=22|goals=9|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matejs Vidra]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|5|1}}|caps=27|goals=5|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Čehijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Čehijas futbola izlase| ]] 1dk0g6ecodv6b17ltfzewkt31lfo83f Kazahstānas futbola izlase 0 15187 4501088 4446277 2026-08-01T06:49:56Z Vylks 50297 4501088 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kazahstāna | Badge = | Badge_size = | FIFA Trigramme = KAZ | Nickname = ''Қаршығалар'' (vanagi) | Association = [[Kazahstānas Futbola savienība]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = Bauržans Islamhans | Most caps = Samats Smakovs (76) | Top scorer = Ruslans Baltijevs (13) | Home Stadium = ''[[Astana Arena]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_kaz1617h|pattern_b1=_kaz1617h|pattern_ra1=_kaz1617h|pattern_sh1=_kaz1617h|pattern_so1=_color_3_stripes_yellow | leftarm1=00AAFF|body1=00AAFF|rightarm1=00AAFF|short1=00AAFF|socks1=00AAFF | pattern_la2=_Kazajistan17a|pattern_b2=_Kazajistan17a|pattern_ra2=_Kazajistan17a|pattern_sh2=_Kazajistan17a|pattern_so2=_Kazajistan17a | leftarm2=FFFF00|body2=FFFF00|rightarm2=FFFF00|shorts2=FFFF00|socks2=FFFF00 | First game = {{flaga|Kazahijas PSR}} '''Kazahstāna''' 1:0 {{fb-rt|Turkmenistāna|1992}}<br />([[Almati]], [[Kazahstāna]]; {{dat|1992|6|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Pakistāna}} 0:7 {{fb-rt|Kazahstāna}}<br />([[Lahora]], [[Pakistāna]]; {{dat|1997|6|11|N|bez}} | Largest loss = {{fb|Francija}} 8:0 {{fb-rt|Kazahstāna}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|2021|11|13|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Kazahstānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kazahstāna|Kazahstānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Kazahstānas futbola izlasi pārvalda [[Kazahstānas Futbola savienība]]. Savu pirmo spēli pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukšanas Kazahstānas izlase aizvadīja 1992. gadā pret [[Turkmenistānas futbola izlase|Turkmenistānu]]. Iesākumā Kazahstāna bija [[AFC]] locekle, bet 2002. gadā pārgāja uz [[UEFA]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' *[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] *[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]-[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nepiedalījās, jo nebija [[UEFA]] locekle līdz 2002. gadam'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Nekvalificējās'' == Āzijas Nāciju kausa izcīņās == * 1956-1992 - ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * 1996 - ''Nekvalificējās'' * 2000 - ''Nekvalificējās'' * 2004-turpmāk - ''Nepiedalījās, jo izstājās no [[AFC]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Kazahstānas futbola izlase| ]] j6j5fee4g8srjocft3r26i4nmko4996 Romas Katoļu baznīca 0 15300 4501142 4494834 2026-08-01T10:03:34Z Meistars Joda 781 4501142 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catholic population.svg|thumbnail|330x330px|Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs]] '''Katoļu baznīca''' jeb '''Katoliskā baznīca''' ({{val|la|Ecclesia Catholica}}) ir lielākā [[kristīgā baznīca]] pasaulē. 2022. gadā pasaulē bija ap 1,39 miljardiem [[katoļi|katoļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/257316/the-catholic-church-by-the-numbers-more-catholics-but-fewer-vocations|title=The Catholic Church by the numbers: more Catholics, fewer vocations|last=CNA|website=Catholic News Agency|access-date=2024-07-07|language=en}}</ref> Tā ir viena no vecākajām [[Institūcija|institūcijām]] pasaulē, un tai ir bijusi ļoti nozīmīga loma [[Rietumu kultūra|Rietumu kultūras]] vēsturē. Katoļu baznīcas vadošais bīskaps ir [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas bīskaps]], kurš tiek saukts par [[Romas pāvests|pāvestu]]. Katoļu baznīca apliecina, ka tā ir [[Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes|viena, svēta, katoliska un apustuliska]] baznīca,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d1s2n3.html#r811|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (811)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-03-05}}</ref> kuru dibinājis [[Jēzus Kristus]], ka tās bīskapi ir apustuļu garīgā amata pēcteči, un ka šī apustuliskā pēctecība nepārtraukti turpinās līdz mūsdienām. [[Svētais Pēteris|Apustulis Pēteris]] tiek uzskatīts par [[Pētera primaritāte|vadošo apustuli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d1s2n3.html#r816|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (816)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-04-01}}</ref> jeb pirmo pāvestu, kā arī par pirmo Romas bīskapu, un tā iemesla dēļ viņa amata pēctecis ir Romas pāvests. Katoļu baznīcā tiek mācīts, ka ir septiņi [[sakraments|sakramenti]]: kristība, iestiprināšanas sakraments, [[Eiharistija|euharistija]], gandarīšanas un izlīgšanas sakraments ([[grēksūdze]]), slimnieku svaidīšana, [[ordinācija]], [[laulība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/vardnica-sakramenti/|title=Sakramenti|website=Katolis.lv|access-date=2023-03-07|language=lv-LV}}</ref> Ar kristības sakramentu cilvēks tiek formāli uzņemts draudzē, un tikai pēc kristības ir iespējams saņemt pārējos sakramentus. [[Mise|Svētā Mise]] jeb Euharistijas dievkalpojums ir galvenais dievkalpojums Katoļu baznīcā, kas kalpo kā Jēzus Kristus [[pestīšana]]s piemiņa. Mises liturģijas centrā ir maizes un vīna pārtapšana par Jēzus Kristus patieso miesu un asinīm, kas arī saucas euharistija jeb vissvētais sakraments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/liturgija/sveta-mise/|title=Svētā Mise|website=Katolis.lv|access-date=2024-07-07|language=lv-LV}}</ref> == Nosaukums == Jēdziens ''katoliskā'' ir cēlies no grieķu vārda "visaptverošā" ({{val|el|καθολικός}}, ''katolikós''), un pirmā zināmā reize, kad tas ir ticis lietots saistībā ar baznīcu ir ap 110. gadu [[Antiohija|Antiohijas]] bīskapa [[Antiohijas Ignācijs|Ignācija]] vēstulē [[Smirna]]s kristiešiem: <blockquote>''"...Neļaujat nevienam darīt kaut ko attiecībā pret baznīcu bez bīskapa. Ļaujiet tam būt uzskatītam par pieņemamu Euharistiju, kuru vada bīskaps vai tas, kuru viņš ir ordinējis [t.i. priesteris]. Lai kur bīskaps būtu, lai ļaudis tur arī būtu; tāpat kā visur, kur ir Jēzus Kristus, tur ir katoliskā baznīca."'' [https://www.orderofstignatius.org/files/Letters/Ignatius_to_Smyrnaeans.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230305180535/https://www.orderofstignatius.org/files/Letters/Ignatius_to_Smyrnaeans.pdf |date={{dat|2023|03|05||bez}} }} </blockquote>Vārdam "baznīca" latviešu valodā ir divas nozīmes: (1) kulta celtne — sugasvārda nozīmē un (2) organizācija ({{val|el|ἐκκλησία}}, ''ekklēsia''), īpašvārda nozīmē. Dažreiz atšķiršanas nolūkos otro nozīmi raksta ar lielo burtu — Baznīca. Teorētiski pastāv tikai viena sākotnēji dibinātā Baznīca, kurā pastāv dažādu pakāpju šķelšanās. Tādējādi visi kristītie no kristības brīža pieder vienai un tai pašai Baznīcai, taču bieži vien dzīves gaitā nonāk dažādās nošķirtības pakāpēs. Tomēr vēsturiski ir izveidotas dažādas lielas organizācijas, kuru nosaukumā ir ietverts vārds "baznīca". == Šķelšanās ar Austrumu pareiztīcīgiem == [[Romas impērija]]i sadaloties, izveidojās [[Rietumromas impērija|Rietumromas]] un [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] impērijas, izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. No 6. gadsimta Rietumu baznīcas tēvi pakāpeniski pieņēma piebildi Nīkajas ticības apliecībā, ka [[Svētais Gars]] iziet no Tēva "un Dēla" ({{val|la|filioque}}), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs noraidīja mācību, ka [[Romas pāvests|pāvestam]] ir autoritātes primaritāte starp bīskapiem, 876. gadā to pasludinot par maldu mācību. Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie 1054. gada [[Lielā Shizma|Lielās shizmas]], kas sašķēla līdz tam ''de iure'' vienoto Baznīcu austrumos un rietumos. Neliels izņēmums šim ir Maronītu baznīca, kas ir viena no austrumu kristiešu kopienām, kas formāli nepārtrauca sadraudzību ar Rietumu baznīcu arī pēc Lielās Shizmas, un šī sadraudzība ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/22064/pope-expresses-gratitude-for-retiring-maronite-patriarch|title=Pope expresses gratitude for retiring Maronite Patriarch|website=vaticannews.va|access-date=2024-07-07|quote=The Maronite Church, unlike most of the other Eastern Catholic Churches, was never formally separated from communion with the Holy See.}}</ref> Kopš Lielās Shizmas starp Katoļu baznīcu un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]], sauktu arī par Grieķu—katoļu baznīcu,<ref>{{LKV|VIII.|16 198}}</ref> nav liturģiskās sadraudzības, taču ir bijuši vairāki mēģinājumi atjaunot sadraudzību starp abām pusēm. Lai gan šie mēģinājumi nav līdz galam izdevušies, šo centienu rezultātā daļa no austrumu pareizticīgajiem ir laika gaitā nonākuši atpakaļ sadraudzībā ar Rietumu baznīcu, tādējādi ir izveidojušās vairākas [[Grieķu katoļticība|grieķu-katoļu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Eastern-rite-church|title=Eastern rite church {{!}} History, Beliefs & Practices {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-07-07|language=en}}</ref> == Baznīcas riti == Katoļu baznīcu veido septiņi dažādi riti, kuri atšķiras ar savām liturģiskajām tradīcijām, taču visi ir kopīgā sadraudzībā ar pāvestu, un visi riti apliecina vienas un tās pašas katoļu mācības, tādējādi tās visas kopīgi veido vienu, katolisko baznīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magdalenasdraudze.lv/katehisms/d2s1n2.html#r1203|title=Katoliskās Baznīcas katehisms (1203)|website=magdalenasdraudze.lv|access-date=2023-03-05}}</ref> === Rietumu riti === [[Latīņu baznīca]] jeb Romas Katoļu baznīca ir vienīgā ''sui iuris'' rietumu baznīca, taču tā ietver lielāko daļu no katoļticīgiem, tai skaitā arī Katoļu baznīcu Latvijā, tādējādi mēdz kļūdaini domāt, ka jēdziens "Katoļu baznīca" apzīmē tikai Rietumu baznīcu. Latīņu baznīcā tiek lietota [[latīņu valoda]], kas ieraugāms gan baznīcas izdotajos dokumentos, gan arī baznīcas dziedājumos, kā piemēram: ''Gloria in excelsis Deo'' ("Gods Dievam augstumos"), ''Agnus Dei'' ("Dieva Jērs"), ''Ave Maria'' ("Esi sveicināta, Marija") un citi latīņu jeb gregoriskie dziedājumi. Lai arī parasti mises liturģijai tiek lietota kāda no vietējām valodām, pastāv arī cita Sv. mises liturģijas forma, ko sauc par Tridentes misi jeb tradicionālo latīņu misi, kuras pamatā ir latīņu valodas lietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unavoce.lv/sveta-mise/sv-mises-kartiba-latinu-un-latviesu-valoda/|title=Sv. Mises kārtība latīņu un latviešu valodā|website=Una Voce Latvija|access-date=2023-03-05|date=2015-05-03|language=lv}}</ref> Rietumu katoļticībā pēc būtības pastāv vairāki rietumu riti, kas tiek dēvēti par latīņu liturģiskiem ritiem, taču par pamatu kalpo Romas rits, kas ir arī visizplatītākais no tiem, tādēļ jēdzienu "latīņu rits" mēdz lietot kā sinonīmu Romas ritam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/resource/56009/the-rites-of-the-catholic-church|title=The Rites of the Catholic Church|last=CNA|website=Catholic News Agency|access-date=2024-07-07|language=en|archive-date=2024-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240719005150/https://www.catholicnewsagency.com/resource/56009/the-rites-of-the-catholic-church}}</ref> === Austrumu riti === [[Austrumu Katoļu baznīcas]] ir 23 ''sui iuris'' austrumu baznīcas, un tās, atšķirībā no Rietumu baznīcas, ir ar ieraugāmi plašāku liturģisko daudzveidību. Viena no atšķirībām ir šo baznīcu interjeram un eksterjeram, kas var izskatīties salīdzinoši līdzīgāka [[Pareizticība|pareizticīgām]] baznīcām, jo lielākā daļa no tām ir savulaik bijušas atsevišķas austrumu baznīcas, kuras laika gaitā ir nonākušas atpakaļ kopīgā sadraudzībā ar Romu. Vēl viena atšķirība ir raudzētas maizes lietošana misē, nevis neraudzētas, kā tas ir pieņemts latīņu ritā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholic.com/qa/eastern-rite-catholics-use-leavened-bread-in-holy-communion-but-roman-rite-catholics-use|title=Eastern-rite Catholics use leavened bread in Holy Communion, but Roman-rite Catholics use unleavened bread. Why the difference?|website=Catholic Answers|access-date=2023-03-05}}</ref> Tā kā Austrumu Katoļu baznīcas ir daudzveidīgas, tām nav viena kopīga liturģiskā valoda, bet gan vairākas, kā, piemēram, [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Aramiešu valoda|aramiešu]], [[Sīriešu valoda|sīriešu]] un [[Koptu valoda|koptu]] valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicculture.org/culture/library/dictionary/index.cfm?id=34483|title=Dictionary : LANGUAGES, ECCLESIASTICAL|website=www.catholicculture.org|access-date=2024-07-07}}</ref> Austrumu katoļticībā ir ietverti seši riti: * Bizantijas rits <small>(Grieķu Bizantijas katoļu baznīca, Ukraiņu grieķu-katoļu baznīca, u.c.)</small> * Aleksandriešu rits <small>(Koptu Katoļu baznīca, Etiopiešu Katoļu baznīca, Eritriešu Katoļu baznīca)</small> * Sīriešu rits <small>(Sīriešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malankāru katoļu baznīca)</small> * Armēņu rits <small>(Armēņu Katoļu baznīca)</small> * Maronītu rits <small>(Maronītu baznīca)</small> * Kaldejiešu rits <small>(Kaldejiešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malabāru katoļu baznīca)</small> == Romas Katoļu baznīca Latvijā == {{Sīkāk|Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture}} [[Latvija]]s teritorijas iedzīvotāji ar rietumu [[kristietība|kristietību]] sastapās [[12. gadsimts|12. gadsimtā]], kad [[Lībeka]]s pilsētas Zēgebergas [[abatija]]s [[kanoniķis]], [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[mūks]] [[Meinards]] kristīja Daugavgrīvas un [[Ikšķile]]s [[Līvi|lībiešus]]. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskaps]] [[Hartvigs II]] viņu iesvētīja par pirmo [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapu]]. 2004. gadā Latvijā bija reģistrējušies aptuveni {{nobr|430 000}} Romas katoļticīgo 250 draudzēs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html|title=Reliģiju Enciklopēdija :: Kristietība :: Romas katoļi :: Latvija|website=www.bibelesbiedriba.lv|access-date=2018-01-17|archive-date=2011-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html}}</ref> kas sadalītas četrās diecēzēs: [[Rīga]]s [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|arhidiecēzē]] ([[arhibīskaps - metropolīts]] [[Zbigņevs Stankevičs]]), [[Rēzekne]]s—[[Aglona]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Jānis Bulis]]), [[Jelgava]]s [[Jelgavas diecēze|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Edvards Pavlovskis]]) un [[Liepāja]]s [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|diecēzē]] ([[bīskaps]] [[Viktors Stulpins]]). Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas katoļu mācību iestādes, piemēram, [[Laterāna Pontifikālā universitāte|Laterāna Pontifikālās universitātes]] filiāles: [[Rīgas Teoloģijas institūts]], kurā mācās nākamie priesteri, un [[Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.vatican.va/ | title= Vatikāna mājas lapa | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.catholic.net/index.php | title= Catholics on the net | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.newadvent.org/ | title= New advent - katoļu enciklopēdija, ziņas, saites | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.catholic.lv/ | title= Romas katoļu baznīca Latvijā | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080601205149/http://www.catholic.lv/ | archivedate= {{dat|2008|06|01||bez}} }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html | title= Reliģiju enciklopēdija - Romas katoļu baznīca Latvijā | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archive-date= {{dat|2011|08|09||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.katedrale.lv/ | title= Romas katoļu baznīcas Kurzemes bīskapijas portāls | language= latviski | access-date= {{dat|2008|06|03||bez}} | archive-date= {{dat|2011|09|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110930012854/http://www.katedrale.lv/ }} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Katoļu_baznīca}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīca| ]] k1rae8a2f74ywec856ldbckobjlwlzj Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4500988 4500727 2026-07-31T18:06:27Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4500988 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu, pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7uhftxyinlf1tjf6su4x2l1uk0mioxv 4500989 4500988 2026-07-31T18:07:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4500989 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? c4rgpyr37hfuanlvqx9bwfc75d8qdxj 4501013 4500989 2026-08-01T02:10:28Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4501013 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tb7okqahcmojk5zpl5lxotn6g5s39bc Kotdivuāras futbola izlase 0 16061 4501090 4498456 2026-08-01T07:08:26Z Vylks 50297 4501090 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = Kotdivuāras futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|33.|up|date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _civ26h | pattern_b1 = _civ26h | pattern_ra1 = _civ26h | pattern_sh1 = _civ26h | pattern_so1 = | leftarm1 = EE6D13 | body1 = EE6D13 | rightarm1 = EE6D13 | shorts1 = EE6D13 | socks1 = EE6D13 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _civ26a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _civ26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2006 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. Pirmo reizi Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]], bet jau sešpadsmitdaļfinālā piekāpās [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem — 1992., [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == [[File:Equipe de la Cote d'Ivoire.jpg|thumb|Kotdivuāras nacionālā izlase 2022. gadā]] * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-holanns_speles_izskana_i_nosuta_i_kotdivu |title=Holanns spēles izskaņā salauž Kotdivuāras sirdis |language= |accessdate={{dat|2026|6|30||bez}} |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kotdivuāra}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] dv4udr8qsyh84hrha68e1uba4kizhl3 Tēvija (laikraksts) 0 18181 4501067 3824306 2026-08-01T04:14:30Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501067 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Tēvija | image_file = Teevija.JPG | image_size = 230px | image_caption = | editor = [[Arturs Kroders]]<br />[[Andrejs Rudzis]]<br />[[Pauls Kovaļevskis]]<br />[[Jānis Vītols]] | staff_writer = | frequency = 6 reizes nedēļā | publisher = [[Ostlandes rehskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] [[Propaganda]]s nodaļa | category = | company = | firstdate = 1941. gada 1. jūlijs | finalnumber = 1945. gada 29. aprīlis | country = {{LAT}}, [[Rīga]]<br />(vēlāk [[Liepāja]]) | language = [[latviešu valoda]] | website = [http://data.lnb.lv/digitala_biblioteka/laikraksti/Tevija/index.htm data.lnb.lv] | issn = }} '''“Tēvija”''' bija [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] izdots [[laikraksts]] [[Trešais reihs|nacionālsociālistiskās Vācijas]] [[Latvijas okupācija 1941-1945|okupācijas laikā (1941 — 1945]]), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca [[Rīga|Rīgā]], no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim [[Liepāja|Liepājā]]. == Vēsture == “Tēvija” sāka iznākt 1941. gada 1. (faktiski 2.) jūlijā, dienā, kad [[Kauja par Rīgu (1941)|vācu karaspēka daļas ienāca Rīgā]], un kļuva par [[nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] okupācijas režīma tribīni [[latviešu valoda|latviešu valodā]] faktiski līdz pat kara beigām — pēdējais “Tēvijas” numurs iznāca 1945. gada 29. aprīlī. Laikraksts iznāca Rīgā, bet no 1944. gada 17. oktobra ar nosaukumu “Tēvija un [[Kurzemes Vārds]]” (ar šādu nosaukumu laikraksts iznāca līdz 1944. gada 29. oktobrim, tad atgriezās pie vecā nosaukuma “Tēvija”) sāka iznākt [[Liepāja|Liepājā]]. Laikraksts iznāca ikdienu, izņemot svētdienas un ar pārtraukumu no 1944. gada 11. līdz 16. oktobrim, kad redakcija no Rīgas evakuējās uz [[Liepāja|Liepāju]]. Par laikraksta izdevēju kļuva [[Ernests Kreišmanis]] (1890—1965), bet faktiski “Tēvijas” izdošana bija [[Ostlandes rehskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] [[Propaganda]]s nodaļas pārziņā. Par “Tēvijas” pirmo redaktoru kļuva [[Arturs Kroders]] (1892—1973), kuru no redaktora pienākumu izpildes 1941. gada 24. jūlijā atcēla. No 1941. gada 25. jūlija līdz 23. septembrim redaktora pienākumus pildīja [[Andrejs Rudzis]] (1905—1984), tad par redaktoru tika iecelts rakstnieks [[Pauls Kovaļevskis]] (Klāns) (1912—1979) No 1944. gada 26. novembra laikraksta redaktors bija [[Jānis Vītols]] (1911—1990). Laikraksta apjoms bija svārstīgs; sākotnēji tas iznāca uz 4 lpp., tad ikdienas numurs sasniedza 4—6 lpp. apjomu (sestdienu numuri bija apjomīgāki — līdz 16.lpp.) īpašos gadījumos laikraksta apjoms tika palielināts līdz 16 lpp., ar 1944. gada otro pusi un 1945. gada sākumu laikraksta apjoms, ar dažiem izņēmumiem tika samazināts uz 2 lpp., pazeminoties arī papīra un drukas kvalitātei. "Tēvija" faktiski bija vienīgais laikraksts [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalā]], kas bija pakļauts rakstu cenzēšanai pirms iespiešanas visu okupācijas laiku. “Tēvijas” cenzūra tika nodota bijušā [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pronacistiski noskaņotā redaktora [[Ernesta Eduarda fon Menzenkampfa]] (''Mensenkampff'') (1895—1945) pārraudzībā. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090625162304/http://old.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Tevija/index.htm Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas laikraksta "Tēvija" kolekcija] {{lv ikona}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] a3c2siozh43cdy0emiur0njj7n6f76y 4501068 4501067 2026-08-01T04:14:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Otrais pasaules karš]]; pievienoju [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501068 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Tēvija | image_file = Teevija.JPG | image_size = 230px | image_caption = | editor = [[Arturs Kroders]]<br />[[Andrejs Rudzis]]<br />[[Pauls Kovaļevskis]]<br />[[Jānis Vītols]] | staff_writer = | frequency = 6 reizes nedēļā | publisher = [[Ostlandes rehskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] [[Propaganda]]s nodaļa | category = | company = | firstdate = 1941. gada 1. jūlijs | finalnumber = 1945. gada 29. aprīlis | country = {{LAT}}, [[Rīga]]<br />(vēlāk [[Liepāja]]) | language = [[latviešu valoda]] | website = [http://data.lnb.lv/digitala_biblioteka/laikraksti/Tevija/index.htm data.lnb.lv] | issn = }} '''“Tēvija”''' bija [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] izdots [[laikraksts]] [[Trešais reihs|nacionālsociālistiskās Vācijas]] [[Latvijas okupācija 1941-1945|okupācijas laikā (1941 — 1945]]), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca [[Rīga|Rīgā]], no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim [[Liepāja|Liepājā]]. == Vēsture == “Tēvija” sāka iznākt 1941. gada 1. (faktiski 2.) jūlijā, dienā, kad [[Kauja par Rīgu (1941)|vācu karaspēka daļas ienāca Rīgā]], un kļuva par [[nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] okupācijas režīma tribīni [[latviešu valoda|latviešu valodā]] faktiski līdz pat kara beigām — pēdējais “Tēvijas” numurs iznāca 1945. gada 29. aprīlī. Laikraksts iznāca Rīgā, bet no 1944. gada 17. oktobra ar nosaukumu “Tēvija un [[Kurzemes Vārds]]” (ar šādu nosaukumu laikraksts iznāca līdz 1944. gada 29. oktobrim, tad atgriezās pie vecā nosaukuma “Tēvija”) sāka iznākt [[Liepāja|Liepājā]]. Laikraksts iznāca ikdienu, izņemot svētdienas un ar pārtraukumu no 1944. gada 11. līdz 16. oktobrim, kad redakcija no Rīgas evakuējās uz [[Liepāja|Liepāju]]. Par laikraksta izdevēju kļuva [[Ernests Kreišmanis]] (1890—1965), bet faktiski “Tēvijas” izdošana bija [[Ostlandes rehskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] [[Propaganda]]s nodaļas pārziņā. Par “Tēvijas” pirmo redaktoru kļuva [[Arturs Kroders]] (1892—1973), kuru no redaktora pienākumu izpildes 1941. gada 24. jūlijā atcēla. No 1941. gada 25. jūlija līdz 23. septembrim redaktora pienākumus pildīja [[Andrejs Rudzis]] (1905—1984), tad par redaktoru tika iecelts rakstnieks [[Pauls Kovaļevskis]] (Klāns) (1912—1979) No 1944. gada 26. novembra laikraksta redaktors bija [[Jānis Vītols]] (1911—1990). Laikraksta apjoms bija svārstīgs; sākotnēji tas iznāca uz 4 lpp., tad ikdienas numurs sasniedza 4—6 lpp. apjomu (sestdienu numuri bija apjomīgāki — līdz 16.lpp.) īpašos gadījumos laikraksta apjoms tika palielināts līdz 16 lpp., ar 1944. gada otro pusi un 1945. gada sākumu laikraksta apjoms, ar dažiem izņēmumiem tika samazināts uz 2 lpp., pazeminoties arī papīra un drukas kvalitātei. "Tēvija" faktiski bija vienīgais laikraksts [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalā]], kas bija pakļauts rakstu cenzēšanai pirms iespiešanas visu okupācijas laiku. “Tēvijas” cenzūra tika nodota bijušā [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pronacistiski noskaņotā redaktora [[Ernesta Eduarda fon Menzenkampfa]] (''Mensenkampff'') (1895—1945) pārraudzībā. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090625162304/http://old.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Tevija/index.htm Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas laikraksta "Tēvija" kolekcija] {{lv ikona}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] h3knukhrhas0pd2phj56ichr9aq19mk Sērenes pagasts 0 20599 4500904 4180004 2026-07-31T13:28:26Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4500904 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Sērenes pagasts | karte = Sērenes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Sērene | centrs2 = <!-- izmantot konstrukcijām [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] --> | platība = 119,08 | iedzīvotāji = 857<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 857 / 119.08 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Sērenes pagasts''' ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Aizkraukle]]s un [[Jaunjelgava]]s pilsētām, [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Seces pagasts|Seces]] un [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]] pagastiem, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]], kā arī [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === Upes: [[Daugava]], [[Dešupīte (Lauces pieteka)|Dešupīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Lauce]]. Ūdenstilpes: [[Pļaviņu ūdenskrātuve]], [[Sērenes dīķi]], [[Valaka ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Sērenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Vecsērenes muiža (''Gut Alt-Seren'', [[Vecsērene]]). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Sērenes pagasta platība bija 206,8 km² un tajā dzīvoja 2195 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Sērenes un [[Vecsērenes ciems|Vecsērenes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Sērenes ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956) un [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1957) rajonos. Sērenes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vecsērenes ciemu. 1957. gada 7. janvārī Sērenes ciemu likvidēja un pievienoja [[Jaunjelgava]]i, izveidojot '''Jaunjelgavas lauku teritoriju'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1992. gada 2. aprīlī Jaunjelgavas lauku teritoriju reorganizēja par '''Sērenes pagastu''', pievienojot tam daļu no [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]] teritorijas.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/84698 Par Latvijas Republikas Aizkraukles, Kuldīgas, Rīgas, Talsu un Valkas rajonu administratīvo teritoriju robežu grozīšanu]</ref> 1996. gada 29. maijā daļa Sērenes pagasta teritorijas tika pievienota Jaunjelgavai kā pilsētas lauku teritorija, kura 2010. gadā kļuva par [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas pagastu]].<ref>[https://likumi.lv/ta/id/40347 Noteikumi par Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu, Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju un Rembates pagasta, kā arī Ogres rajona Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta administratīvo robežugrozīšanu]</ref> 2009. gadā Sērenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. 2021. gada 1. jūlijā, kā viena no bijušā Jaunjelgavas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. === Pieminekļi === * nr. 121.: Sērenes pilskalns pie Pilskalniem<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1545 |1959|1309 |1967|1250 |1979|1096 |1989|1006 |2000|834 |2011|760 |2021|683 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Sērene]]''' (pagasta centrs), [[Dīķi]], [[Krolīši]], [[Menta (stacija)|Menta]], [[Talsiņa]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Attēls:Autoceļš P87 Sērenē.JPG|<center><small>Autoceļš P87 Sērenē</small></center> Attēls:serenes karsta kritenis.JPG|<center><small>Sērenes karsta kritenis</small></center> Attēls:Mentas stacija.JPG|<center><small>[[Menta (stacija)|Mentas dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Sērenes pagastnams.JPG|<center><small>Sērenes pagastnams</small></center> Attēls:dzivojama maja serene.JPG|<center><small>Dzīvojāma māja Sērenē</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Sērenes pagasts| ]] lqoq1bjwo5ns00kow7zoqx9kbileh3e Neijī pie Sēnas 0 24766 4500938 4389179 2026-07-31T14:55:16Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500938 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Neijī pie Sēnas | official_name = ''Neuilly-sur-Seine'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Mairie de Neuilly-sur-Seine.JPG | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = FRA Neuilly-sur-Seine COA.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = Neuilly-sur-Seine map.svg | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 3.73 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2017. gada 1. janvāris | population_total = 60361 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+1]] | utc_offset = | timezone_DST = [[UTC+2]] | utc_offset_DST = | latd = 48 | latm = 53 | lats = 17 | latNS = N | longd = 2 | longm = 16 | longs = 7 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92051 / 92200 | elevation_footnotes = | elevation_m = 27–39 | website = | footnotes = }} '''Neijī pie Sēnas''' ({{val|fr|Neuilly-sur-Seine}}), zināma arī kā '''Neijī''', ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Augšsēna]]s departamentā. Viena no [[Parīze]]s piepilsētām, atrodas [[Sēna]]s krastā 6,8 km no pilsētas centra. Pilsētas teritoriju galvenokārt veido atsevišķi mikrorajoni, kā arī vairāki korporatīvie biroju un ārvalstu vēstniecības. Tā ir bagātākā un dārgākā Parīzes priekšpilsēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lefigaro.fr/conjoncture/2017/11/07/20002-20171107ARTFIG00003-dans-quelles-communes-paie-t-on-le-plus-l-isf.php|title=Dans quelles communes paie-t-on le plus l'ISF?|date=7 November 2017|website=Lefigaro.fr|accessdate=25 March 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thelocal.fr/20181029/how-brexit-has-made-one-paris-suburb-the-most-expensive-place-to-buy-in-france|title=How Brexit has made a Paris suburb the most expensive place to buy property in France|date=29 October 2018|website=Thelocal.fr|accessdate=25 March 2019}}</ref> Kopā ar [[Parīzes 16. apgabals|Parīzes 16.]] un [[Parīzes 7. apgabals|7. apgabalu]] Neijī pie Sēnas pilsēta veido turīgāko un prestižāko dzīvojamo rajonu visā Francijā.<ref>[https://www.capital.fr/votre-argent/les-80-communes-ou-se-concentrent-les-plus-hauts-revenus-866459 Les 80 communes où se concentrent les plus hauts revenus]</ref> == Vēsture == Sākotnēji Neijī bija mazs ciemats Viljē jurisdikcijā — lielāka apdzīvotā vieta, kas jau [[viduslaiki|viduslaiku]] avotos tika pieminēta jau 832. gadā un ko tagad absorbējusi [[Levaluā-Perrē]] komūna. Tikai 1222. gadā [[Sēna]]s krastos tika izveidota maza Neijī apdzīvota vietā, kura pirmo reizi tika pieminēta [[Sendenī bazilika|Sendenī abatija]]s hartā: nosaukums viduslaiku latīņu valodā tika ierakstīts kā ''Portus de Lulliaco''. 1224. gadā Sendenī hartā pilsētas nosaukums bija minēts kā ''Lugniacum''. 1266. gadā pārdošanas līgumā pilsētas nosaukums tika minēts kā ''Luingni''. 1316. gadā dokumentos parādījās pilsētas nosaukums kā ''Nully'', kas atšķiras no iepriekš reģistrētajiem. Dokumentos, kas datēts ar 1376. gadu, nosaukums atkal tika ierakstīts kā ''Nulliacum''. Nākamajos gadsimtos pilsētas nosaukums mainījās starp ''Luny'' un ''Nuly'', un tikai pēc 1648. gada vārds noteikts ka pilsētas nosaukums būs ''Nuly''. Līdz [[Franču revolūcija]]i pilsēta bieži tika dēvēta par ''Port-Neuilly'', taču 1790. gadā izveidojot komūni ''Port'' tika atmesta un jauno izveido komūnu nosauca vienkārši par ''Neuilly''. 1860. gada 1. janvārī Parīzes pilsēta tika paplašināta, pievienojot kaimiņu komūnas. Šajā gadījumā daļu Neijī pie Sēnas teritorijas pievienoja Parīzes pilsētai, pašreizējā [[Ternē]] apkārtne, [[Parīzes 17. apgabals|Parīzes 17. apgabalā]]. 1867. gada 11. janvārī daļa Neijī pie Sēnas teritorijas tika atdalīta un apvienota ar daļu no [[Klišī (pilsēta)|Klišī]] teritorijas, lai izveidotu [[Levaluā-Perrē]] komūnu. 1878. gada 4. jūnijā tika nodibināta vecākā Parīzes sinagoga — [[Neijī sinagoga]]. 1897. gada 2. maijā komūnas nosaukums oficiāli kļuva par '''Neijī pie Sēnes''' ''(Neuilly-sur-Seine)'', lai to atšķirtu no citām Francijas komūnām, ko sauc arī par Neijī. Tomēr lielākā daļa cilvēku turpina pilsētu saukt kā "Neijī". [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]] Neijī pie Sēnas teritorijā tika aizvadīts [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotas]] turnīrā.<ref>[https://web.archive.org/web/20200418124414/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/PEL/mens-two-man-teams-with-cesta.html Sports-reference.com Summer Olympics Paris 14 June 1900 men's basque pelota two-teams results.], Sports-reference.com, Accessed 14 November 2010.</ref> 1906. gadā pilsētas teritorijā tika izveidota [[Parīzes amerikāņu slimnīca]]. 1919. gadā šeit tika parakstīts [[Neijī līgums]], kurš noteica [[Bulgārija]]s stāvokli pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]. 1929. gadā [[Buloņas mežs]], kas līdz šim bija sadalīts starp Neijī pie Sēnas un [[Buloņa-Bijankūra|Buloņas-Bijankūras]] pilsētām, pilnībā tika iekļauts Parīzes pilsētas teritorijā. No 1983. līdz 2002. gadam pilsētas mērs bija [[Francijas prezidents]] [[Nikolā Sarkozī]]. == Transports == Neijī pie Sēnas teritorijā atrodas trīs [[Parīzes metro|metro]] stacijas no [[Parīzes 1. metrolīnijas]]: ''Porte Maillot'', ''Les Sablons'' un ''Pont de Neuilly''. Kā arī tās teritorijai ir vairāki Parīzes pilsētas sabiedriskie transporti — 43, 73, 82, 93, 157, 158, 163, 164 un 174. == Ekonomika == Neijī pie Sēnas atrodas netālu no Francijas galvenā biznesa rajona [[Ladefānsa]], un tajā atrodas arī vairāki uzņēmumu galvenie biroji: ''[[Bureau Veritas]]'', ''[[Chanel]]'', ''[[Marathon Media]]'', ''[[JCDecaux]]'', ''[[Thales Group]]'', ''[[M6 Group]]'', ''[[Sephora]]'', ''[[PricewaterhouseCoopers]]'', ''[[Parfums Christian Dior]]'', ''[[Orangina]]'', ''[[Grant Thornton International]]'' un citi. == Pilsētā dzimuši == * [[Žans Batists Šarko]] (1867—1936) — franču polārpētnieks * [[Rožē Martēns di Gārs]] (1881—1958) — rakstnieks * [[Žaks Prevērs]] (1900—1977) — dzejnieks * [[Robērs Šapats]] (1922—1997) — riteņbraucējs un žurnālists * [[Žans Pols Belmondo]] (1933—2021) — aktieris * [[Karola Bukē]] (1957) — aktrise *[[Marina Lepena]] (franču: Marine Le Pen 1968) – franču politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]] p3syhw73bvfg17fjsfk4klhjbwmvjey Tālava 0 25940 4501058 4036473 2026-08-01T04:08:27Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latgaļi]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501058 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Tālava |sugasvārds = senlatviešu valsts | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|terra Lettorum Tholowa}} |statusa_teksts = [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Tholowa'', [[Latgaliešu valoda|latgaļu]]: ''Tuolova'', [[Krievu valoda|krievu]]: ''Толова'' vai ''Талаба'' |impērija = |valdības_veids = monarhijas paveids ar militārās demokrātijas iezīmēm | |gads_sākums = 10. gadsimts {{!}} pirms 10. gadsimta |gads_beigas = 1224 | |event_start = [[Letgaļi]] pakļāva pirms tam [[Baltijas somi|Baltijas somu]] apdzīvoto teritoriju |date_start = pirms 10. gadsimta |event_end = Sadalīja [[Livonijas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = Talava.tif |image_map_caption = Tālavas zemju aptuvenais lielums | |galvaspilsēta = [[Beverīna]] (''castrum Beverin''), vēlāk ''[[castrum Metimne]]'' ([[Valmiera]] vai [[Rubene]]), [[Trikāta]] (''Tricatua'') | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = baltu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Tālivaldis]] (''Thalibaldus de Tolowa'') |leader2 = [[Vladimirs Mstislavičs|Valdemārs]] |leader3 = [[Rameka]], [[Druvvaldis]] un viņa brāļi |leader4 = |year_leader1 = līdz 1211. |year_leader2 = 1212—1214 |year_leader3 = 1214—1224 |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Tālava''' ({{val|la|Tholowa}}, {{val|ltg|Tuolova}}) bija seno [[Latgaļi|letgaļu]] jeb [[latvieši|letu]] zeme mūsdienu [[Latgale|Ziemeļlatgales]] un [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijās. Tai cauri gāja svarīgais Gaujas tirdzniecības ceļš no līvu zemēm uz [[Ugaunija]]s un [[Pleskava]]s zemēm. [[Indriķa hronika]]s tekstā Tālavas teritorija bieži apzīmēta kā „Letu zeme” (''terra Lettorum''), jo šo teritoriju apdzīvoja latgaļi. == Tālavas teritorija == [[Attēls:Läti kivilinnused 1185-1230.jpg|thumb|200px|[[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un Tālavas letgaļu zemes (1185-1230).]] Par Tālavas zemes teritoriju vēsta vairāki teksti — [[Indriķa hronika]] un [[Tālavas dalīšanas līgums|dokuments par Tālavas dalīšanu]] 1224. gadā. No Indriķa hronikas var secināt, ka pie Tālavas piederēja [[Imera]]s zeme ar [[Beverīna]]s pili, kurā līdz 1211. gadam valdīja valdnieks [[Tālivaldis]]. No Tālavas dalīšanas līguma noprotams, ka 1224. gadā līdztekus pastāvēja divas letu zemes — Tālavas zeme (''terra, quae Tolowa dicitur'') un Agzeles zeme (''terra, quae Agzele dicitur''). Tālavā bija atsevišķi pilsnovadi, ko agrāk pārvaldīja Tālivalža dēli [[Rameka]], [[Drivinalds]], [[Varibuls]], kā arī [[Varigribs]] un [[Meluks]], no kuriem 1224. gadā pieminēta vienīgi viņa dēla un mantinieka [[Rameka]]s zeme ar [[Trikāta]]s pili, [[Burtnieki]]em un [[Vijciems|Vijciemu]]. Tāpat no dalāmās grāmatas noprotams, ka Tālavā ietilpa arī [[Smiltene]], [[Dzērbene]], [[Piebalga]], [[Gulbene]], un ar Tālavu bija saistītas arī [[Gaujiena]] (jeb [[Atzele]]), [[Bērzpils]], [[Ābelene]]s un Abrenes novadi. [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeru]] vietējie iedzīvotāji sauc par Talabas ezeru<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2008. gads |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= № 6 |publisher= Псковский государственный университет |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}</ref> un arī [[Izborska]]s (celts 862) cietoksnim ir Tālavas tornis un Tālavas ieejas vārti. Cietokšņa muzeja speciālisti uzskata, ka tā apkārtnē ir dzīvojusi latgaļu tauta (''толова'', vai ''талабы'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museum-izborsk.ru/ru/page/fortress |title=Изборская крепость. Башня Талавская. Талавский захаб |access-date={{dat|2015|09|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160114032320/http://www.museum-izborsk.ru/ru/page/fortress }}</ref> == Tālavas robežas == {{Latvijas vēsture}} Dienvidos Tālavas valsts robežojās ar mazo vendu zemi [[Cēsis|Cēsīs]] un latgaļu [[Autine]]s pilsnovadu [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalstī]], kas līdz 1209. gadam atradās politiskā savienībā ar [[Polocka]]s kņazisti un [[Lietuva]]s kunigaišiem. Pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalāmās grāmatas]] (1211) ziņām var secināt, ka Tālava robežojās ar Jersikai piederošajiem [[Autine]]s, [[Negeste]]s un [[Cesvaine]]s pils novadiem. Rietumos Tālavas novads Imera robežojās ar [[Idumeja]]s zemi, kurā jaukti dzīvoja gan līvi, gan latgaļi. Robeža ar līvu apdzīvoto [[Metsepole]]s zemi gāja pa Burtnieku ezeru un tajā ietekošo Briedes upi. Tālava ziemeļos robežojās ar igauņu [[Sakala]]s un [[Ugaunija]]s zemēm. Tā aptuveni gāja pa Sedas upi no Burtnieku ezera līdz [[Valka]]i un tālāk virzienā uz Gaujienu pa Gaujas upi līdz [[Gaujienas pils|Atzeles (Gaujienas) pilij]], aiz kuras sākās [[Atzele]]s zeme, kas arī, visticamāk, bija Tālavas zemes sastāvdaļa. Tālavas ziemeļu daļa starp Gauju, Burtnieku ezeru un Vijas upi [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā bija pakļauta Tālivaldim un viņa dēliem. Tālavas austrumu robeža stiepās no Gaujienas — Vidagas — Lejasciema apkārtnes līdz Gulbenei. Atzeles robežas ziemeļaustrumos saskārās ar [[Seti (etnoss)|setu]] zemi, austrumos — mūsdienu [[Pitalova]]s teritorijā ar [[Pleskavas kņazi]]em pakļautajām teritorijām, bet dienvidos ar [[Lotigola]]s zemi. == Nosaukums == Pēc [[Henrijs Visendorfs|H. Visendorfa]] hipotēzes (1893) vārds ''Tolowa'' cēlies no senākā latgaļu zemes pašapzīmējuma ''Lotowa'' (Latvju zeme) metatēzes ceļā, tāpat kā vēlāk Latgales poliskais nosaukums ''Inflanty'' (Iekšzeme) metatēzes ceļā cēlies no oriģinālā nosaukuma ''Liflanty'' ([[Livonija|Līvzeme]]). Pēc cita uzskata šī vārda sākotnējā nozīme bijusi "tāla vieta", norādot uz Tālavas zemes ģeogrāfisko lielumu, kas pletusies pat līdz mūsdienu [[Ostrova (Krievija)|Ostrovai]] tagadējās Krievijas teritorijā. == Pirms krusta kariem == Tālava pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] un pēc tam vairākos [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] dokumentos kopš 1208. gada. Pirms tam šī zeme [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s hronikās saukta vienīgi par Atzeli (''Очела''), domājams, tāpēc, ka tā bija Tālavas zemes robežteritorija ar Pleskavu. Šajā laikā tā atradās ciešā politiskā un kultūras mijiedarbībā ar [[igauņi|igauņu]] zemēm un [[Novgoroda|Novgorodas zemi]]. 1030. — 1192. gadā [[Novgorodas chronika]]s piemin kādus 15 [[Novgoroda]]s kara gājienus pret tagadējās Baltijas zemēm, no tiem 13 pret „čudiem” un 2 pret Atzeli / Tālavu. Novgorodieši par „[[čudi]]em” sauca somugru ciltis, kas dzīvoja uz rietumiem no Peipusa (''Чудское'') ezera, tāpat kā par varjagiem dēvēja visus, kas dzīvoja aiz Varjagu jeb Baltijas jūras. Tādēļ saprotams, kāpēc Novgorodas 4. hronikā teikts, ka kņaza [[Mstislavs Rostislavičs|Mstislava Rostislaviča]] 1179. gada karagājiens bijis vērsts pret „Čudu un Atzeli” (''на Чудь на Очелу''). Ticams, ka Tālava minēta arī arābu ģeogrāfa Ibn el Vardi (miris 1349. gadā) uz daudz senākiem dokumentiem balstītā ''[[Tabula Rogeriana]]'' aprakstā kā ortodoksai ticībai piederīga zeme ''Atlava'' ar galveno pilsētu ''Talu'' vai ''Talvu''. == Krusta kari Tālavā == 1206. gadā [[Cēsis|Cēsu]] pilsnovadā dzīvojošie [[Vendi (Livonija)|vendi]] un Tālavas valsts rietumu kaimiņzeme [[Idumeja]] labprātīgi izšķīrās par pāriešanu katoļticībā un pakļaušanos [[Livonijas bīskapija]]i. 1207. gada [[Indriķa hronika]]s notikumu aprakstā pieminēts, ka Atzele pēc zaudēta kara maksājuši meslus Pleskavai, no kuras viņi senāk jau bija saņēmuši ortodoksālo kristīgo ticību ([[pareizticība|pareizticību]]). 1208. gadā arī Imeras zemes letgaļi pārgāja katoļticībā un [[Rubene|Rubenē]] (Papendorfā) apmetās katoļu priesteris [[Latviešu Indriķis]], kas sīki aprakstījis tā laika notikumus Tālavas rietumu daļā. 1209. — 1210. gadā par Pleskavas kņazu kļuva [[Vladimirs Mstislavičs]] ([[Indriķa hronika]]s tekstā — Valdemārs), kas noslēdza militāru savienību ar Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]] un izdeva savu meitu viņa brālim Teoderiham Bukshēvdenam par sievu. Ir versija, ka Valdemārs ir cēlies no dižciltīgajiem latgaļiem. Kopā ar savu vecāko brāli [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] [[Mstislavs Mstislavičs|Mstislavu Mstislaviču]] viņš devās karagājienā pret nekristītajiem [[ugauņi]]em. 1210. gadā ugauņi iebruka Tālavā un aplenca [[Cēsis]], pēc tam viņi sakāva līvu, letu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] karaspēku [[Kauja pie Imeras|kaujā pie Imeras]]. 1212. gadā pēc padzīšanas no Pleskavas kņazs [[Vladimirs Mstislavičs|Valdemārs]] kļuva par bīskapa Alberta vasali, kas viņu iecēla par fogtu [[Idumeja]]s, [[Autine]]s un Tālavas zemēs. Tālivaldis uz laiku zaudēja varu un pārcēlās uz Trikātas pili. Tomēr Imeras un Idumejas priesteri nesamierinājās ar šo bīskapa lēmumu un panāca kņaza aizbraukšanu no Tālavas. 1213. gadā Tālavā iebruka lietuvieši un aizveda gūstā bijušo Tālavas valdnieku Tālivaldi, tomēr viņš izbēga no gūsta un atgriezās dzimtenē. 1213. — 1214. gada ziemā kņazs Valdemārs ar sievu un dēliem atkal atgriezās Idumejā un Imerā, kur priesteri [[Alebrands]] un [[Latviešu Indriķis|Heinrihs]] viņam sūtīja labību un dāvanas kā izlīguma zīmi. Viņš apmetās [[Metimnes pils|Metimnes pilī]] vēlākās [[Valmiera]]s apkaimē, kur sprieda tiesu un ievāca no šiem novadiem meslus. 1214. gadā Idumejas katoļu priesteris Alebrands pārmeta kņazam nabagu apspiešanu un musināšanu novērsties no katoļu ticības. Kņazs sašuta un ar savu karadraudzi nopostīja Alebranda māju. Pēc šī konflikta viņš bija spiests ar visu saimi atgriezties Pleskavā. 1214. gadā, redzēdami Pleskavas kņaza varas vājumu, jaunuzceltajā [[Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca|Turaidas baznīcā]] ieradās valdnieka [[Tālivaldis|Tālivalža]] dēli — [[Rameka]] un viņa brāļi, lai noslēgtu savienību ar bīskapu Albertu un kļūtu par viņa vasaļiem, apsolīdami no Pleskavas saņemto kristīgo ticību apmainīt pret latīņu rituālu un no katriem diviem zirgiem ik gadu maksāt mēru labības, lai „...bīskaps viņus allaž, kā miera, tā kara laikā, sargātu un viņi ar vāciešiem būtu viena sirds un viena dvēsele, un aizvien saņemtu to aizstāvību pret igauņiem un lietuvjiem”. Un bīskaps viņus ar prieku pieņēma un deva viņiem līdzi savu priesteri, kas bija netālu no Imeras, lai tas viņiem pildītu ticības sakramentus un viņus ievadītu kristīgajā mācībā. Var uzskatīt, ka no šī brīža Tālavas zemes valdnieku dzimta brīvprātīgi kļuva par vācu sabiedrotajiem. 1215. gadā sakalieši un ugauņi [[Trikāta]]s pilī sagūstīja veco valdnieku Tālivaldi un nežēlīgi dedzināja viņu dzīvu uz uguns, lai viņš uzrādītu visu savu naudu. Un viņš tiem sacīja: „Kaut arī es jums parādītu visu savu un arī savu dēlu naudu, jūs tomēr mani nededzinātu mazāk.” Tāpēc viņi to atkal pielika pie uguns un cepināja kā zivi, kamēr tas izlaida garu un nomira. Valdnieka Tālivalža dēli Rameka un Drivinalds (Druvvaldis) atriebjoties kopā ar krustnešiem izsiroja igauņu zemes, kā rezultātā igauņi piekrita kristīties katoļu ticībā. Tālavas karapulki bija tā izpostijuši Ugauniju un Sakalu, ka „tur neauga zāle...” 1216. gadā Pleskavas krievu valdniekiem beidzās nauda un tie izdomāja iemeslu meslu pieprasīšanai no ugauņiem par to, ka tie, nonievādami viņu kristību, bija pieņēmuši ''latīņu'' kristību un piedraudēja tiem ar karu. Bīskaps Alberts un [[Zobenbrāļu ordenis]] apsolīja kopā ar ugauņiem dzīvot un mirt, un apstiprināja, ka viņi esot neatkarīgi no krieviem, tāpat kā allaž bijuši neatkarīgi pirms kristības. Tad krievi, lai it kā ievāktu nodevas, kā parasti iebruka Tālavas zemē, un to izlaupījuši, nodedzināja arī [[Beverīna]]s pili. Tālavas karapulki bieži piedalijās atbildes karagājienos uz krievu zemēm, vēlāk arī kopā ar krustnešiem. 1224. gadā tika noslēgts [[Tālavas dalīšanas līgums]] starp zobenbrāļiem un bīskapu. Pēc Tālavas un Igaunijas sadalīšanas arī Novgorodas un Pleskavas krievi norīkoja sūtņus uz Rīgu un lūdza mieru. Rīdzinieki viņus pieņēma, salīga mieru un atjaunoja viņiem meslus, ko krievi bija laiku pa laikam saņēmuši Tālavā. 1225. gadā pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]] ieradās valdnieku mītnē Trikātā, kur sapulcējās latgaļi no visas provinces, ko par Tālavu sauc (''provincia, que Tolowa vocatur''), un viņš tiem ar prieku sludināja Dieva vārdu un rūpīgi izklāstīja visus ticības sakramentus.<ref>{{val-la|"Post hoc e reversus est in terram Lettorum, et in Tricatua convenerunt Letti de tota provincia, que Tolowa vocatur, ad eum, quibus ipse verbum Dei predixit cum leticia et omnia fidei sacramenta diligenter exposuit".}} Citāts no [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00274.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}</ref> == Tālavas novadi pēc sadalīšanas (1224) == === Livonijas bīskapa zemes === * [[Imera]] (Gaujas labajā krastā), * [[Satekle]] (Gaujas kreisajā krastā), * [[Smiltene]], * [[Dzērbene]], * [[Piebalgas pils|Piebalga]], * [[Gulbene]]. === Zobenbrāļu ordeņa zemes (t. s. "Gaujas koridors") === * [[Burtnieki]] (Gaujas labajā krastā), * [[Trikāta]] (Gaujas kreisajā krastā), * [[Vijciems]]. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Arveds Švābe [https://web.archive.org/web/20160306000016/http://www.historia.lv/raksts/svabe-talava-sejejs-1936-nr2-135-141lpp-nr4-363-374lpp „Tālava”]. — Sējējs (№ 2, № 4), 1936. * Artūrs Goba „Cel̦š uz Bitarīnu” — Sprīdītis, Rīga 1990. {{ISBN|541000678X}} * Gints Skutāns „Ceļš uz Beverīnu?” — Latvijas Vēsture № 4, 1992. * Jānis Mauliņš, Guntars Jēgeris „Tālava” — Sprı̄dı̄tis, Rīga 1990. {{ISBN|541000552X}} * Edgars Dunsdorfs „Senie stāsti, Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas latvietis, Melbourne 1955. == Ārējās saites == * [http://www.letonika.lv/groups/?title=T%C4%81lava/32120 Tālava] * [http://www.home.lv/ice/kartes/Taalava%2012.gs.b.jpg Karte: Tālavas teritorijas aptuvenās robežas]{{Novecojusi saite}} * [http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/vesture/lidz_13_gs.html Gulbenes bibliotēkas mājas lapa par Tālavas un Gulbenes vēsturi] * [http://www.home.lv/ice/cilveeki_latvieshi/virsaishi.jpg Ludolfs Liberts, Senlatvijas valdnieki 13. gs. sākumā (Rīgas pils griestu gleznas)]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160305000044/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/VMD_Ziemelvidzemes_stasti_B(1).pdf Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Latgaļi]] hbgmqkqnfe8xjygmlfog0h1afg8eg5a 4501059 4501058 2026-08-01T04:09:09Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501059 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Tālava |sugasvārds = senlatviešu valsts | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|terra Lettorum Tholowa}} |statusa_teksts = [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Tholowa'', [[Latgaliešu valoda|latgaļu]]: ''Tuolova'', [[Krievu valoda|krievu]]: ''Толова'' vai ''Талаба'' |impērija = |valdības_veids = monarhijas paveids ar militārās demokrātijas iezīmēm | |gads_sākums = 10. gadsimts {{!}} pirms 10. gadsimta |gads_beigas = 1224 | |event_start = [[Letgaļi]] pakļāva pirms tam [[Baltijas somi|Baltijas somu]] apdzīvoto teritoriju |date_start = pirms 10. gadsimta |event_end = Sadalīja [[Livonijas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = Talava.tif |image_map_caption = Tālavas zemju aptuvenais lielums | |galvaspilsēta = [[Beverīna]] (''castrum Beverin''), vēlāk ''[[castrum Metimne]]'' ([[Valmiera]] vai [[Rubene]]), [[Trikāta]] (''Tricatua'') | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = baltu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Tālivaldis]] (''Thalibaldus de Tolowa'') |leader2 = [[Vladimirs Mstislavičs|Valdemārs]] |leader3 = [[Rameka]], [[Druvvaldis]] un viņa brāļi |leader4 = |year_leader1 = līdz 1211. |year_leader2 = 1212—1214 |year_leader3 = 1214—1224 |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Tālava''' ({{val|la|Tholowa}}, {{val|ltg|Tuolova}}) bija seno [[Latgaļi|letgaļu]] jeb [[latvieši|letu]] zeme mūsdienu [[Latgale|Ziemeļlatgales]] un [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijās. Tai cauri gāja svarīgais Gaujas tirdzniecības ceļš no līvu zemēm uz [[Ugaunija]]s un [[Pleskava]]s zemēm. [[Indriķa hronika]]s tekstā Tālavas teritorija bieži apzīmēta kā „Letu zeme” (''terra Lettorum''), jo šo teritoriju apdzīvoja latgaļi. == Tālavas teritorija == [[Attēls:Läti kivilinnused 1185-1230.jpg|thumb|200px|[[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un Tālavas letgaļu zemes (1185-1230).]] Par Tālavas zemes teritoriju vēsta vairāki teksti — [[Indriķa hronika]] un [[Tālavas dalīšanas līgums|dokuments par Tālavas dalīšanu]] 1224. gadā. No Indriķa hronikas var secināt, ka pie Tālavas piederēja [[Imera]]s zeme ar [[Beverīna]]s pili, kurā līdz 1211. gadam valdīja valdnieks [[Tālivaldis]]. No Tālavas dalīšanas līguma noprotams, ka 1224. gadā līdztekus pastāvēja divas letu zemes — Tālavas zeme (''terra, quae Tolowa dicitur'') un Agzeles zeme (''terra, quae Agzele dicitur''). Tālavā bija atsevišķi pilsnovadi, ko agrāk pārvaldīja Tālivalža dēli [[Rameka]], [[Drivinalds]], [[Varibuls]], kā arī [[Varigribs]] un [[Meluks]], no kuriem 1224. gadā pieminēta vienīgi viņa dēla un mantinieka [[Rameka]]s zeme ar [[Trikāta]]s pili, [[Burtnieki]]em un [[Vijciems|Vijciemu]]. Tāpat no dalāmās grāmatas noprotams, ka Tālavā ietilpa arī [[Smiltene]], [[Dzērbene]], [[Piebalga]], [[Gulbene]], un ar Tālavu bija saistītas arī [[Gaujiena]] (jeb [[Atzele]]), [[Bērzpils]], [[Ābelene]]s un Abrenes novadi. [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeru]] vietējie iedzīvotāji sauc par Talabas ezeru<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2008. gads |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= № 6 |publisher= Псковский государственный университет |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}</ref> un arī [[Izborska]]s (celts 862) cietoksnim ir Tālavas tornis un Tālavas ieejas vārti. Cietokšņa muzeja speciālisti uzskata, ka tā apkārtnē ir dzīvojusi latgaļu tauta (''толова'', vai ''талабы'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museum-izborsk.ru/ru/page/fortress |title=Изборская крепость. Башня Талавская. Талавский захаб |access-date={{dat|2015|09|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160114032320/http://www.museum-izborsk.ru/ru/page/fortress }}</ref> == Tālavas robežas == {{Latvijas vēsture}} Dienvidos Tālavas valsts robežojās ar mazo vendu zemi [[Cēsis|Cēsīs]] un latgaļu [[Autine]]s pilsnovadu [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalstī]], kas līdz 1209. gadam atradās politiskā savienībā ar [[Polocka]]s kņazisti un [[Lietuva]]s kunigaišiem. Pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalāmās grāmatas]] (1211) ziņām var secināt, ka Tālava robežojās ar Jersikai piederošajiem [[Autine]]s, [[Negeste]]s un [[Cesvaine]]s pils novadiem. Rietumos Tālavas novads Imera robežojās ar [[Idumeja]]s zemi, kurā jaukti dzīvoja gan līvi, gan latgaļi. Robeža ar līvu apdzīvoto [[Metsepole]]s zemi gāja pa Burtnieku ezeru un tajā ietekošo Briedes upi. Tālava ziemeļos robežojās ar igauņu [[Sakala]]s un [[Ugaunija]]s zemēm. Tā aptuveni gāja pa Sedas upi no Burtnieku ezera līdz [[Valka]]i un tālāk virzienā uz Gaujienu pa Gaujas upi līdz [[Gaujienas pils|Atzeles (Gaujienas) pilij]], aiz kuras sākās [[Atzele]]s zeme, kas arī, visticamāk, bija Tālavas zemes sastāvdaļa. Tālavas ziemeļu daļa starp Gauju, Burtnieku ezeru un Vijas upi [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā bija pakļauta Tālivaldim un viņa dēliem. Tālavas austrumu robeža stiepās no Gaujienas — Vidagas — Lejasciema apkārtnes līdz Gulbenei. Atzeles robežas ziemeļaustrumos saskārās ar [[Seti (etnoss)|setu]] zemi, austrumos — mūsdienu [[Pitalova]]s teritorijā ar [[Pleskavas kņazi]]em pakļautajām teritorijām, bet dienvidos ar [[Lotigola]]s zemi. == Nosaukums == Pēc [[Henrijs Visendorfs|H. Visendorfa]] hipotēzes (1893) vārds ''Tolowa'' cēlies no senākā latgaļu zemes pašapzīmējuma ''Lotowa'' (Latvju zeme) metatēzes ceļā, tāpat kā vēlāk Latgales poliskais nosaukums ''Inflanty'' (Iekšzeme) metatēzes ceļā cēlies no oriģinālā nosaukuma ''Liflanty'' ([[Livonija|Līvzeme]]). Pēc cita uzskata šī vārda sākotnējā nozīme bijusi "tāla vieta", norādot uz Tālavas zemes ģeogrāfisko lielumu, kas pletusies pat līdz mūsdienu [[Ostrova (Krievija)|Ostrovai]] tagadējās Krievijas teritorijā. == Pirms krusta kariem == Tālava pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] un pēc tam vairākos [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] dokumentos kopš 1208. gada. Pirms tam šī zeme [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s hronikās saukta vienīgi par Atzeli (''Очела''), domājams, tāpēc, ka tā bija Tālavas zemes robežteritorija ar Pleskavu. Šajā laikā tā atradās ciešā politiskā un kultūras mijiedarbībā ar [[igauņi|igauņu]] zemēm un [[Novgoroda|Novgorodas zemi]]. 1030. — 1192. gadā [[Novgorodas chronika]]s piemin kādus 15 [[Novgoroda]]s kara gājienus pret tagadējās Baltijas zemēm, no tiem 13 pret „čudiem” un 2 pret Atzeli / Tālavu. Novgorodieši par „[[čudi]]em” sauca somugru ciltis, kas dzīvoja uz rietumiem no Peipusa (''Чудское'') ezera, tāpat kā par varjagiem dēvēja visus, kas dzīvoja aiz Varjagu jeb Baltijas jūras. Tādēļ saprotams, kāpēc Novgorodas 4. hronikā teikts, ka kņaza [[Mstislavs Rostislavičs|Mstislava Rostislaviča]] 1179. gada karagājiens bijis vērsts pret „Čudu un Atzeli” (''на Чудь на Очелу''). Ticams, ka Tālava minēta arī arābu ģeogrāfa Ibn el Vardi (miris 1349. gadā) uz daudz senākiem dokumentiem balstītā ''[[Tabula Rogeriana]]'' aprakstā kā ortodoksai ticībai piederīga zeme ''Atlava'' ar galveno pilsētu ''Talu'' vai ''Talvu''. == Krusta kari Tālavā == 1206. gadā [[Cēsis|Cēsu]] pilsnovadā dzīvojošie [[Vendi (Livonija)|vendi]] un Tālavas valsts rietumu kaimiņzeme [[Idumeja]] labprātīgi izšķīrās par pāriešanu katoļticībā un pakļaušanos [[Livonijas bīskapija]]i. 1207. gada [[Indriķa hronika]]s notikumu aprakstā pieminēts, ka Atzele pēc zaudēta kara maksājuši meslus Pleskavai, no kuras viņi senāk jau bija saņēmuši ortodoksālo kristīgo ticību ([[pareizticība|pareizticību]]). 1208. gadā arī Imeras zemes letgaļi pārgāja katoļticībā un [[Rubene|Rubenē]] (Papendorfā) apmetās katoļu priesteris [[Latviešu Indriķis]], kas sīki aprakstījis tā laika notikumus Tālavas rietumu daļā. 1209. — 1210. gadā par Pleskavas kņazu kļuva [[Vladimirs Mstislavičs]] ([[Indriķa hronika]]s tekstā — Valdemārs), kas noslēdza militāru savienību ar Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]] un izdeva savu meitu viņa brālim Teoderiham Bukshēvdenam par sievu. Ir versija, ka Valdemārs ir cēlies no dižciltīgajiem latgaļiem. Kopā ar savu vecāko brāli [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] [[Mstislavs Mstislavičs|Mstislavu Mstislaviču]] viņš devās karagājienā pret nekristītajiem [[ugauņi]]em. 1210. gadā ugauņi iebruka Tālavā un aplenca [[Cēsis]], pēc tam viņi sakāva līvu, letu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] karaspēku [[Kauja pie Imeras|kaujā pie Imeras]]. 1212. gadā pēc padzīšanas no Pleskavas kņazs [[Vladimirs Mstislavičs|Valdemārs]] kļuva par bīskapa Alberta vasali, kas viņu iecēla par fogtu [[Idumeja]]s, [[Autine]]s un Tālavas zemēs. Tālivaldis uz laiku zaudēja varu un pārcēlās uz Trikātas pili. Tomēr Imeras un Idumejas priesteri nesamierinājās ar šo bīskapa lēmumu un panāca kņaza aizbraukšanu no Tālavas. 1213. gadā Tālavā iebruka lietuvieši un aizveda gūstā bijušo Tālavas valdnieku Tālivaldi, tomēr viņš izbēga no gūsta un atgriezās dzimtenē. 1213. — 1214. gada ziemā kņazs Valdemārs ar sievu un dēliem atkal atgriezās Idumejā un Imerā, kur priesteri [[Alebrands]] un [[Latviešu Indriķis|Heinrihs]] viņam sūtīja labību un dāvanas kā izlīguma zīmi. Viņš apmetās [[Metimnes pils|Metimnes pilī]] vēlākās [[Valmiera]]s apkaimē, kur sprieda tiesu un ievāca no šiem novadiem meslus. 1214. gadā Idumejas katoļu priesteris Alebrands pārmeta kņazam nabagu apspiešanu un musināšanu novērsties no katoļu ticības. Kņazs sašuta un ar savu karadraudzi nopostīja Alebranda māju. Pēc šī konflikta viņš bija spiests ar visu saimi atgriezties Pleskavā. 1214. gadā, redzēdami Pleskavas kņaza varas vājumu, jaunuzceltajā [[Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca|Turaidas baznīcā]] ieradās valdnieka [[Tālivaldis|Tālivalža]] dēli — [[Rameka]] un viņa brāļi, lai noslēgtu savienību ar bīskapu Albertu un kļūtu par viņa vasaļiem, apsolīdami no Pleskavas saņemto kristīgo ticību apmainīt pret latīņu rituālu un no katriem diviem zirgiem ik gadu maksāt mēru labības, lai „...bīskaps viņus allaž, kā miera, tā kara laikā, sargātu un viņi ar vāciešiem būtu viena sirds un viena dvēsele, un aizvien saņemtu to aizstāvību pret igauņiem un lietuvjiem”. Un bīskaps viņus ar prieku pieņēma un deva viņiem līdzi savu priesteri, kas bija netālu no Imeras, lai tas viņiem pildītu ticības sakramentus un viņus ievadītu kristīgajā mācībā. Var uzskatīt, ka no šī brīža Tālavas zemes valdnieku dzimta brīvprātīgi kļuva par vācu sabiedrotajiem. 1215. gadā sakalieši un ugauņi [[Trikāta]]s pilī sagūstīja veco valdnieku Tālivaldi un nežēlīgi dedzināja viņu dzīvu uz uguns, lai viņš uzrādītu visu savu naudu. Un viņš tiem sacīja: „Kaut arī es jums parādītu visu savu un arī savu dēlu naudu, jūs tomēr mani nededzinātu mazāk.” Tāpēc viņi to atkal pielika pie uguns un cepināja kā zivi, kamēr tas izlaida garu un nomira. Valdnieka Tālivalža dēli Rameka un Drivinalds (Druvvaldis) atriebjoties kopā ar krustnešiem izsiroja igauņu zemes, kā rezultātā igauņi piekrita kristīties katoļu ticībā. Tālavas karapulki bija tā izpostijuši Ugauniju un Sakalu, ka „tur neauga zāle...” 1216. gadā Pleskavas krievu valdniekiem beidzās nauda un tie izdomāja iemeslu meslu pieprasīšanai no ugauņiem par to, ka tie, nonievādami viņu kristību, bija pieņēmuši ''latīņu'' kristību un piedraudēja tiem ar karu. Bīskaps Alberts un [[Zobenbrāļu ordenis]] apsolīja kopā ar ugauņiem dzīvot un mirt, un apstiprināja, ka viņi esot neatkarīgi no krieviem, tāpat kā allaž bijuši neatkarīgi pirms kristības. Tad krievi, lai it kā ievāktu nodevas, kā parasti iebruka Tālavas zemē, un to izlaupījuši, nodedzināja arī [[Beverīna]]s pili. Tālavas karapulki bieži piedalijās atbildes karagājienos uz krievu zemēm, vēlāk arī kopā ar krustnešiem. 1224. gadā tika noslēgts [[Tālavas dalīšanas līgums]] starp zobenbrāļiem un bīskapu. Pēc Tālavas un Igaunijas sadalīšanas arī Novgorodas un Pleskavas krievi norīkoja sūtņus uz Rīgu un lūdza mieru. Rīdzinieki viņus pieņēma, salīga mieru un atjaunoja viņiem meslus, ko krievi bija laiku pa laikam saņēmuši Tālavā. 1225. gadā pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]] ieradās valdnieku mītnē Trikātā, kur sapulcējās latgaļi no visas provinces, ko par Tālavu sauc (''provincia, que Tolowa vocatur''), un viņš tiem ar prieku sludināja Dieva vārdu un rūpīgi izklāstīja visus ticības sakramentus.<ref>{{val-la|"Post hoc e reversus est in terram Lettorum, et in Tricatua convenerunt Letti de tota provincia, que Tolowa vocatur, ad eum, quibus ipse verbum Dei predixit cum leticia et omnia fidei sacramenta diligenter exposuit".}} Citāts no [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00274.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}</ref> == Tālavas novadi pēc sadalīšanas (1224) == === Livonijas bīskapa zemes === * [[Imera]] (Gaujas labajā krastā), * [[Satekle]] (Gaujas kreisajā krastā), * [[Smiltene]], * [[Dzērbene]], * [[Piebalgas pils|Piebalga]], * [[Gulbene]]. === Zobenbrāļu ordeņa zemes (t. s. "Gaujas koridors") === * [[Burtnieki]] (Gaujas labajā krastā), * [[Trikāta]] (Gaujas kreisajā krastā), * [[Vijciems]]. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Arveds Švābe [https://web.archive.org/web/20160306000016/http://www.historia.lv/raksts/svabe-talava-sejejs-1936-nr2-135-141lpp-nr4-363-374lpp „Tālava”]. — Sējējs (№ 2, № 4), 1936. * Artūrs Goba „Cel̦š uz Bitarīnu” — Sprīdītis, Rīga 1990. {{ISBN|541000678X}} * Gints Skutāns „Ceļš uz Beverīnu?” — Latvijas Vēsture № 4, 1992. * Jānis Mauliņš, Guntars Jēgeris „Tālava” — Sprı̄dı̄tis, Rīga 1990. {{ISBN|541000552X}} * Edgars Dunsdorfs „Senie stāsti, Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas latvietis, Melbourne 1955. == Ārējās saites == * [http://www.letonika.lv/groups/?title=T%C4%81lava/32120 Tālava] * [http://www.home.lv/ice/kartes/Taalava%2012.gs.b.jpg Karte: Tālavas teritorijas aptuvenās robežas]{{Novecojusi saite}} * [http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/vesture/lidz_13_gs.html Gulbenes bibliotēkas mājas lapa par Tālavas un Gulbenes vēsturi] * [http://www.home.lv/ice/cilveeki_latvieshi/virsaishi.jpg Ludolfs Liberts, Senlatvijas valdnieki 13. gs. sākumā (Rīgas pils griestu gleznas)]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160305000044/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/VMD_Ziemelvidzemes_stasti_B(1).pdf Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Latgaļi]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] 6vzo3w09we5uyx7x7k9l85vg0lhp4fh Turaida (zeme) 0 26126 4501073 4350418 2026-08-01T04:17:44Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501073 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seno [[Gauja]]s [[līvi|līvu]] zemi|Turaida|Turaida}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Taara aed |nosaukums_latv_val = Turaida |sugasvārds = zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra aristokrātija | |gads_sākums = 11. gadsimts |gads_beigas = 1206. gads | |event_start = |date_start = |event_end = Turaidu iekļāva [[Livonijas bīskapija]]s sastāvā |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = Turaida.jpg |image_map_caption = Turaidas zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. | |galvaspilsēta = Turaidas pils | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = līvu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Anno]] |leader2 = [[Kaupo]] |leader3 = [[Vesiķis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = vecākais |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Turaida''' ({{val|la|Thoreida, Thoreyda}}; {{val|liv|Taara aed}} — '[[Tāra]]s dārzs') bija [[Gauja]]s [[līvi|līvu]] zeme Gaujas lejtecē. 13. gadsimta sākumā Turaida bija sadalīta divās daļās. Labā krasta novadā jeb [[Kaupo]] daļā valdīja [[Anno]], [[Kaupo]] un [[Vesiķis]]. Kreisā krasta novadā jeb Dabreļa daļā valdīja [[Dabrelis]], viņa kaimiņu novadā valdīja [[Ninnus]]. 1207. gadā Kaupo daļu ieguva [[Livonijas bīskaps]], bet Dabreļa daļu [[Zobenbrāļu ordenis]]. Saskaņā ar [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi. == Nosaukuma cilme == Turaidas nosaukums senajos tekstos ir rakstīts divos atšķirīgos variantos, gan kā '''Toreida''' (''Thoreida, Thoreyda, Toreidia, Thoreydia, Thoreiden, Thoreyden''), gan arī kā '''Treidene''' (''Dreiden, Threiden, Treyden, Treydenn, Treygden''). Vietvārda pirmajā daļā lielāka daļa pētnieku saskata seno vikingu pērkona dieva [[Tors (mitoloģija)|Tora]] (''Thor'') vārdu. Par to, ka dažas tagadējās Baltijas ciltis pielūgušas Toru liecina arī [[Indriķa hronika]]s liecība par to, ka [[Sāmsala]]s iedzīvotāju dievs ir [[Tarapita]]. Uzskata, ka dieva nosaukums patiesībā bijis "Tāra", bet "Tarapita" bija sauciens pēc palīdzības: "Tāra, avita!" (Tāra, palīdzi!).<ref>[[Tenu Karma]]. [http://www.livones.net/lv/kratuve/livones-net-arhivs/vai-turaida-ir-dieva-darzs Vai Turaida ir Dieva dārzs?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250519025126/http://www.livones.net/lv/kratuve/livones-net-arhivs/vai-turaida-ir-dieva-darzs |date={{dat|2025|05|19||bez}} }} Mēnešraksts „Līvli" 4/1995</ref> Pirmais Turaidas vārda nozīmi kā "Tāras dārzs" 1895. gadā mēģināja skaidrot [[Karls fon Lēvis of Menārs|Kārlis fon Lēviss of Menārs]] savā ceļvedī pa Vidzemes Šveici. Viņš tur rakstīja: „...Thoreida, d.i. „Taras Garten", wie die Ureinwohner sie nannen..." (‘Toreida, t.i., "Tāras dārzs" kā to sauca seniedzīvotāji').<ref>Karl von Löwis of Menar. Führer durch die Livländische Schweiz. R., 1912</ref> Populārajā Vanagu Kārļa 1937. gadā izdotajā ceļvedī bija rakstīts, ka Kaupo Lielā pils saukta arī par Toreidu, jo ''Tara aida'' lībiski nozīmē "Dieva dārzs".<ref>K. Vanags. Ceļvedis pa dzimto zemi. 1. daļa. Vidzeme un Latgale. R., 1937. 203. lp.</ref> [[Attēls:Turaidas-pils.jpg|thumb|250px|Krustnešu dibinātās Turaidas mūra pils atliekas (2006)]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Karl von Löwis of Menar. Führer durch die Livländische Schweiz. R., 1912. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080206033501/http://profundis.christian.net/gram_plaukts/katalogs.php?f=30&p=1 Mūsu arheoloģiskie novadi] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Lībieši]] 68r0lx6tph85q05zs9hiji50wjv8r6a Stārastija 0 27541 4501032 4494978 2026-08-01T03:15:04Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501032 wikitext text/x-wiki '''Stārastija''' ({{val-pl|starostwo}}) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] administratīvā teritorija, ko pārvaldīja [[stārasts]]. Pēc [[Varšava]]s seima 1589. gada [[Livonijas konstitūcijas]] grozījuma [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistē]] tika izveidotas 26 stārastijas, no tām 18 Latvijas teritorijā. Stārastiju centri bija agrākās ordeņa vai bīskapu pilis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.historia.lv/ |title=old.historia.lv |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824080655/http://old.historia.lv/ }}</ref> == [[Livonijas hercogiste]]s stārastijas == === [[Cēsu vaivadija]] === *[[Aizkraukles pils]]novads, [[Alūksnes pils]]novads, [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]]novads, [[Cēsu pils]]novads, [[Daugavgrīvas pils]]novads, [[Dinaburgas pils|Daugavpils pils]]novads, [[Ērgļu pils]]novads, [[Ērģemes pils]]novads, [[Gaujienas pils]]novads, [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]]novads, [[Kokneses pils]]novads, [[Rēzeknes pils]]novads, [[Rīgas pils]]novads, [[Siguldas pils]]novads, [[Suntažu pils]]novads. === [[Pērnavas vaivadija]] === * [[Helmetas pils]]novads, [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimuldas pils]]novads, [[Limbažu pils]]novads, [[Pērnava]]s pilsnovads, [[Turaidas pils]]novads, [[Vīlandes pils]]novads. === [[Tērbatas vaivadija]] === * [[Kirumpejas pils]]novads, [[Laisas pils]]novads, [[Oberpāle]]s pilsnovads, [[Tērbata]]s pilsnovads, [[Tarvastas pils]]novads. == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Seņūnija]] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 9lunzpe4tibba48ogquhmlcabpzx581 Rīgas apriņķis 0 28108 4500911 4352260 2026-07-31T13:47:16Z Ivario 51458 /* Vidzemes guberņas sastāvā */ 4500911 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rīgas apriņķis | karte2 = Rīgas apriņķis 1940.svg | karte2_apraksts = Rīgas apriņķis 1940. gadā | ģerboņa_attēls = Rīgas rajona ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Rīgas rajona ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | centrs = Rīga | platība = 6457,2 | platība_gads = 1935 | iedzīvotāji = 109914 | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 109914 / 6457.2 round 1}} | izveidots = 1566 | likvidēts = 1949 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Rīgas apriņķis''' ({{val|de|Rigische Kreis}}, {{val|ru|Рижский уезд}}) bija administratīva vienība [[Pārdaugavas hercogiste]]s (1566—1582), [[Zviedru Vidzeme]]s (1629—1721), [[Vidzemes guberņa]]s (1721—1918), [[Baltijas hercogiste]]s (1918), [[Latvijas SPR]] (1919), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1940/1944—1949) sastāvā. == Livonijas hercogistes sastāvā == Rīgas apriņķi (distriktu) izveidoja [[1566]]. gadā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritorijā. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] [[1582]]. gadā apriņķis tika iekļauts [[Cēsu prezidiāts|Cēsu prezidiātā]], kuru [[1598]]. gadā pārdēvēja par [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadiju]]. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta ([[Rīgas pilsnovads]]). == Zviedru Vidzemes sastāvā == [[Attēls:Rīgas apriņķis Krievijas impērijā 1745.jpg|thumb|260px|Rīgas province (apriņķis) kā [[Rīgas guberņa]]s (bijušās [[Livonijas hercogiste]]s) sastāvdaļa (1745)]] [[Attēls:Rīgas apriņķis 1753.jpg|thumb|260px|Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pirms 1783)]] [[Attēls:Rīgas apriņķis Rīgas vietniecībā 1783.jpg|thumb|260px|Rīgas apriņķis [[Rīgas vietniecība]]s sastāvā (pēc 1783)]] Rīgas apriņķi atjaunoja pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] ([[1629]]) [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. == Rīgas guberņas un vietniecības sastāvā == Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas ieņemšanas 1710. gadā]] ar Krievijas cara Pētera I pavēli 1713. gada 28. jūlijā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]], iekļaujot tajā iepriekš pastāvējušo Rīgas apriņķi. No 1726. gada [[Rīgas guberņa]]s sastāvā bija piecas provinces, kuras 1775. gadā pārdēvēja par apriņķiem: Rīgas apriņķis, [[Cēsu apriņķis]], [[Pērnavas apriņķis]], [[Tērbatas apriņķis]] un [[Sāmsalas apriņķis]]. Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Cēsu apriņķa dienvidu daļu ([[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]], [[Jaunpils (Zaubes) draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]], [[Lieljumpravas draudzes novads|Jumpravas]], [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]], [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]], [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]], [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] draudzes novadus), bet tā ziemeļdaļā izveidoja [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķi]]. 1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņu likvidēja un tās vietā izveidoja [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]], kuru veidoja pilsētas [[Rīga]], [[Daugavgrīva]] un [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], kā arī 25 [[draudžu novadi]]. Vietniecību pārvaldīja monarha iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Rīgas pilsētu pārvaldīja Rīgas rāte, no 1787. gada – Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. == [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] sastāvā == [[Attēls:Rīgas apriņķa karte 1791.jpg|thumb|260px|Rīgas apriņķa karte (1791)]] [[Attēls:Rīgas apriņķis 1859.jpg|thumb|260px|Rīgas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859)]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1796. gada 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota [[Vidzemes guberņa]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tartu apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') kā arī 25 [[Draudzes novads|draudzes novadi]]: [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Allažu draudzes novads|Allaži]] (''Allasch''), [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)|Aizkraukle]] (''Ascheraden''), [[Krimuldas draudzes novads|Krimulda]]-[[Pēterupe (Saulkrasti)|Pēterupe]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Doles draudzes novads|Dole]] (''Dahlen''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīva]] (''Dünamünde''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Jaunpils (Zaubes) draudzes novads|Jaunpils]] (''Jürgensburg''), [[Kokneses draudzes novads|Koknese]] (''Kokenhusen''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārde]] (''Lennewarden''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurga-Turaida]] (''Loddiger-Treiden''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaure]] (''Nitau''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādaži-Carnikava]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropaži]] (''Rodenpois''), [[Slokas draudzes novads|Sloka]] (''Schlok''), [[Siguldas draudzes novads|Sigulda]] (''Segewold''), [[Madlienas draudzes novads|Madliena]] (''Sissegal''), [[Suntažu draudzes novads|Suntaži]] (''Sunzel''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsala]] (''Steinholm''), [[Ikšķiles draudzes novads|Ikšķile]]-[[Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''). 1913. gadā Rīgas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:<ref>[http://dlib.rsl.ru/viewer/01003801686#?page=2 Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.]</ref> {{columns |col1= '''Pagasti''' * [[Ādažu pagasts]] (''Aahof'') * [[Aderkašu pagasts]] (''Fistehlen'') * [[Aizkraukles pagasts]] (''Ascheraden'') * [[Allažu pagasts]] (''Allasch'') * [[Bebru pagasts]] (''Bewershof'') * [[Bīriņu pagasts]] (''Koltzen'') * [[Bolderājas pagasts]] (''Bolderaa'') * [[Doles pagasts]] (''Dahlen'') * [[Dreiliņu pagasts]] (''Dreylingsbusch'') * [[Ikšķiles pagasts]] (''Uexküll'') * [[Inčukalna pagasts]] (''Hinzenberg'') * [[Zaubes pagasts|Jaunpils pagasts]] (''Jürgensburg'') * [[Jumpravas pagasts]] (''Jungfernhof'') * [[Kastrānes pagasts]](''Kastran'') * [[Katlakalna pagasts]] (''Katlekaln'') * [[Kokneses pagasts]] (''Kokenhusen'') * [[Krapes pagasts]] (''Kroppenhof'') * [[Krimuldas pagasts]] (''Kremon'') * [[Ķēču pagasts]] (''Fossenberg'') * [[Ķeipenes pagasts]] (''Kaipen'') * [[Lēdmanes pagasts]] (''Ledemannshof'') * [[Lēdurgas pagasts]] (''Loddiger'') * [[Lielais pagasts]] (''Essenhof'') * [[Lielvārdes pagasts]] (''Lennewarden'') * [[Mālpils pagasts]] (''Lemburg'') |col2= <br /> * [[Mangaļu pagasts]] (''Magnushof'') * [[Meņģeles pagasts]] (''Altenwoga'') * [[Mores pagasts]] (''Moritzberg'') * [[Nītaures pagasts]] (''Nitau'') * [[Nurmižu pagasts]] (''Nurmis'') * [[Olaines pagasts]] (''Olai'') * [[Pabažu pagasts]] (''Pabbasch'') * [[Paltmales pagasts]] (''Paltemal'') * [[Piņķu pagasts]] (''Pinkenhof'') * [[Plāteres pagasts (Rīgas apriņķis)|Plāteres pagasts]] (''Weißensee'') * [[Rembates pagasts]] (''Ringmundshof'') * [[Rikteres pagasts]] (''Siggund'') * [[Ropažu pagasts]] (''Rodenpois'') * [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] (''Holmhof'') * [[Salaspils pagasts]] (''Kirchholm'') * [[Sējas pagasts]] (''Zögenhof'') * [[Siguldas pagasts]] (''Schloß Segewold'') * [[Skrīveru pagasts]] (''Römershof'') * [[Skultes pagasts]] (''Adjamünde'') * [[Slokas pagasts]] (''Schlock'') * [[Stukmaņu pagasts]] (''Stockmannshof'') * [[Suntažu pagasts]] (''Schloß Sunzel'') * [[Turaidas pagasts]] (''Treyden'') * [[Ulbrokas-Stopiņu pagasts]] (''Stubbensee'')<ref>Vēlāk '''[[Stopiņu pagasts]]'''</ref> * [[Vidrižu pagasts]] (''Widdrisch'') }} '''Pilsēta''' * Sloka (''Schlock'') Pēc 1913. gada izveidoti '''[[Ķempju pagasts]]''' (atdalot no Paltmales pagasta) un '''[[Lauberes pagasts|Lauberes-Ozolu pagasts]]''' (1917. gadā atdalot no Lielā pagasta<ref>{{EncLP}}</ref>). == Topogrāfiskās kartes == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="6"> Attēls:Jūrmalas apkārtne N14_Schlok_1917.jpg|Jūrmalas apkārtne (vāciski, 1917) Attēls:Shubert map - R08L03v2.jpg|Rīgas apriņķa Rīgas jūrmala (krieviski, 1915) Attēls:Shubert map - R07L04.jpg|Rīgas apriņķa [[Skultes pagasts|Skultes]] un [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas]] apkārtne (krieviski, 1915) Attēls:Shubert map - R08L04.jpg|Rīgas apriņķa [[Siguldas pagasts|Siguldas]] un [[Taurupes pagasts|Aderkašu]] apkārtne (krieviski, 1917) Attēls:Shubert map - R09L04.jpg|Rīgas apriņķis no [[Ikšķile]]s līdz [[Koknese]]i (krieviski, 1917) Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Rīgas apriņķa [[Pļaviņu pagasts|Stukmaņu]] apkārtne (krieviski, 1917) </gallery> == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Rīgas apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Rīgas apriņķa karte ar autoceļiem (1935)]] Starpkaru Latvijā no 1919. gada apriņķi vadīja vēlēšanās ievēlēta Rīgas apriņķa valde, kuru vadīja valdības iecelts Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs (no 1935. gada – Rīgas apriņķa vecākais).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.vgd.ru/post/956/57392/p1678955.htm|title=Фонды Латвийского исторического архива - Генеалогический форум|website=forum.vgd.ru|access-date=2025-10-24|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Apri%C5%86%C4%B7a_valde|title=Apriņķa valde - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2025-10-24}}</ref> Rīgas pilsēta lielākoties tika uzskatīta par ārpus Rīgas apriņķa esošu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=5.,43|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf|quote=Rīgas apriņķī atrodas sešas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka, Ogre, Sigulda, Pļaviņas un Ķemeri. [..] Apriņķu starpā Rīgas apriņķis, kas pēc pagastu skaita un platības ir Latvijas lielākais apriņķis, ieņem izcilu vietu, jo viņa 57 pagasti plašā lokā apņem mūsu galvas pilsētu Rīgu.}}</ref> 1920. gada 1. janvārī to agrākajās robežās atjaunoja '''[[Bieriņu pagasts|Bīriņu pagastu]]''', atdalot to no Olaines pagasta, un '''[[Viskaļu pagasts|Viskaļu pagastu]]''', atdalot to no Krapes pagasta.<ref>Valdības Vēstnesis, 1920. gada 20. janvārī</ref> 1924. gada februārī Rīgas pilsētas administratīvajās robežās iekļāva visu '''[[Bolderājas pagasts|Bolderājas pagastu]]'''.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n42|page:2|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n42{{!}}page:2{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1924. gada 20. februāris</ref> 1924. gada maijā izveidots '''[[Ogresgala pagasts]]''' no Ikšķiles un Lielvārdes pagastu daļām.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n108|article:DIVL17|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n108{{!}}article:DIVL17{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1924. gada 14. maijs</ref> 1924. gada jūnijā Rīgas apriņķim pievienoja '''[[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]''', '''[[Daugmales pagasts|Līves-Brambergas pagastu]]''' un '''[[Tomes pagasts|Tomes pagastu]]''' no [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]], kā arī '''[[Birzgales pagasts|Lindes pagastu]]''' no [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs</ref> 1925. gadā pārdēvēti: '''Aderkašu pagasts''' par [[Taurupes pagasts|Taurupes]], '''Bieriņu''' par [[Mārupes pagasts|Mārupes]], '''Jaunpils''' par [[Zaubes pagasts|Zaubes]], '''Lauberes-Ozolu''' par [[Lauberes pagasts|Lauberes]], '''Lielais''' par [[Madlienas pagasts|Madlienas]], '''Lindes''' par [[Birzgales pagasts|Birzgales]], '''Līves-Brambergas''' par [[Daugmales pagasts|Daugmales]], '''Nurmižu''' par [[Vildogas pagasts|Vildogas]], '''Paltmales''' par [[Līgatnes pagasts|Līgatnes]], '''Piņķu''' par [[Babītes pagasts|Babītes]], '''Rikteres''' par [[Sidgundas pagasts|Sidgundas]] un '''Stukmaņu''' par [[Pļaviņu pagasts|Pļaviņu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts</ref> Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 [[pilsēta]]s un 4 [[miests|miesti]] ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairākas vasarnīcu nometnes un 58 [[pagasts|pagasti]]. 1933. gadā '''[[Ķempju pagasts|Ķempju pagastu]]''' pievieno Līgatnes pagastam.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1933n24|article:DIVL5|page:3|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1933n24{{!}}article:DIVL5{{!}}page:3{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1933. gada 31. janvāris</ref> Ar 1940. gada aprīli '''[[Slokas pagasts]]''' pievienots Salas pagastam.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1940n068|article:DIVL71|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n068{{!}}article:DIVL71{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1940. gada 27. marts</ref> Rīgas apriņķa platība bija 6457,2 km<sup>2</sup> (neskaitot [[Rīga|Rīgu]]) un tas teritorijas ziņā bija lielākais [[Latvija]]s apriņķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069131{{!}}article:DIVL15{{!}}issueType:B |title=Rīgas apriņķis. 1937 |access-date={{dat|2014|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069131{{!}}article:DIVL15{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Tas robežojās ar [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Tukuma apriņķis|Tukuma]], [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas]], [[Bauskas apriņķis|Bauskas]] un [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]] [[Zemgale|Zemgalē]] un pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]] ar [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķi]] [[Latgale|Latgalē]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] 1940. gadā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 56 pagasti:<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> {{columns |col1= '''Pilsētas:''' * [[Ķemeri]] * [[Ogre]] * [[Pļaviņas]] * [[Rīgas Jūrmala]] * [[Sigulda]] * [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] |col2= '''Pagasti:''' * [[Ādažu pagasts]] * [[Aizkraukles pagasts]] * [[Allažu pagasts]] * [[Babītes pagasts]] * [[Baldones pagasts]] * [[Bebru pagasts]] * [[Bīriņu pagasts]] * [[Birzgales pagasts]] * [[Daugmales pagasts]] * [[Doles pagasts]] * [[Dreiliņu pagasts]] * [[Ikšķiles pagasts]] * [[Inčukalna pagasts]] * [[Jumpravas pagasts]] * [[Kastrānes pagasts]] |col3=<br /> * [[Katlakalna pagasts]] * [[Kokneses pagasts]] * [[Krapes pagasts]] * [[Krimuldas pagasts]] * [[Ķēču pagasts]] * [[Ķeipenes pagasts]] * [[Lauberes pagasts]] * [[Lēdmanes pagasts]] * [[Lēdurgas pagasts]] * [[Lielvārdes pagasts]] * [[Līgatnes pagasts]] * [[Madlienas pagasts]] * [[Mālpils pagasts]] * [[Mangaļu pagasts]] * [[Mārupes pagasts]] |col4=<br /> * [[Meņģeles pagasts]] * [[Mores pagasts]] * [[Nītaures pagasts]] * [[Ogresgala pagasts]] * [[Olaines pagasts]] * [[Pabažu pagasts]] * [[Plāteres pagasts (Rīgas apriņķis)|Plāteres pagasts]] * [[Pļaviņu pagasts]] * [[Rembates pagasts]] * [[Ropažu pagasts]] * [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] * [[Salaspils pagasts]] * [[Sējas pagasts]] * [[Sidgundas pagasts]] * [[Siguldas pagasts]] |col5=<br /> * [[Skrīveru pagasts]] * [[Skultes pagasts]] * [[Stopiņu pagasts]] * [[Suntažu pagasts]] * [[Taurupes pagasts]] * [[Tomes pagasts]] * [[Turaidas pagasts]] * [[Vidrižu pagasts]] * [[Vildogas pagasts]] * [[Viskaļu pagasts]] * [[Zaubes pagasts]] }}'''Rīgas pilsēta''' administratīvi neietilpa apriņķa sastāvā, bet tajā atradās apriņķa valde. == Latvijas PSR sastāvā == [[Attēls:Rīgas apriņķis 1947.svg|thumb|255px|Rīgas apriņķis 1947. gadā]] Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] piecas lielākās pilsētas, nosaucot tās par republikas pakļautības pilsētām, pielīdzināja apriņķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22981-administrat%C4%ABvi-teritori%C4%81lais-iedal%C4%ABjums-Latvij%C4%81|title=ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LATVIJĀ {{!}} Atbild Nacionālā enciklopēdija|website=[[Nacionālā enciklopēdija]]|access-date=2025-10-24}}</ref> 1941. gada 18. martā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķim]] pievienoja [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētu un [[Pļaviņu pagasts|Pļaviņu pagastu]]. 1946. gada 8. janvārī [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalas]] pilsētu pievienoja [[Rīga|Rīgai]] kā [[Jūrmalas rajons|Jūrmalas rajonu]]. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts [[Ogres apriņķis]]. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot [[Baldones rajons|Baldones]], [[Rīgas rajons|Rīgas]], [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] un [[Siguldas rajons|Siguldas]] rajonos.<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0,_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B4 Рижский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XXVIa - 1899 - с. 680—683] {{ru ikona}} * [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=696525 Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937] {{Latvijas apriņķi}} {{Vidzemes guberņa}} {{Rīgas apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Rīgas apriņķis| ]] onqddfy7fmhqqci6ztdjf4ebl0stz6p Bundesvērs 0 32780 4501146 4446845 2026-08-01T10:52:37Z Slim Nesbit 120738 IKP daļa ir atjaunināta. 4501146 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Bundesvērs |native_name = Bundeswehr |image = [[Attēls:Logo_of_the_Bundeswehr.svg|150px]] |caption = |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1955|11|12}} |current_form = {{dat|1990|10|3}} |disbanded = |branches = {{ubl|[[Attēls:KdoH.svg|22px]] [[Vācu armija]]|[[Attēls:Fü_M.svg|22px]] [[Vācu Jūras spēki]]|[[Attēls:Kommando_Luftwaffe_(Bundeswehr).svg|22px]] ''[[Luftwaffe]]''|[[Attēls:InternesVerbandsabzeichenKdoCIR.png|22px]] [[Kiberdrošības un informācijas aizsardzības dienests]]}} |headquarters = [[Berlīne]], [[Bonna]] un [[Potsdama]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Attēls: Flag_of_Germany_(state).svg|22px]] [[Federālā aizsardzības ministrija (Vācija)|Federālais aizsardzības ministrs]] (miera laikā)<ref>{{cite web |url=https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_gg/englisch_gg.html#GGengl_000P65a |title=Art 65a Basic Law |publisher=Gesetze-im-internet.de |access-date=7 June 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121103110623/https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_gg/englisch_gg.html#GGengl_000P65a |archive-date=3 November 2012 }}</ref><br />[[Attēls:Flag_of_the_Chancellor_of_Germany.svg|22px]] [[Vācijas kanclers]] (kara laikā)<ref>{{cite web |url=https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_gg/englisch_gg.html#GGengl_000P115b |title=Art 115b Basic Law |publisher=Gesetze-im-internet.de |access-date=7 June 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121103110623/https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_gg/englisch_gg.html#GGengl_000P115b |archive-date=3 November 2012}}</ref> |commander-in-chief_title = [[Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Attēls: Flag_of_Germany_(state).svg|22px]] [[Boriss Pistoriuss]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Attēls:Flagge_Generalinspekteur_Bundeswehr.svg|22px]] [[ģenerālis]] [[Karstens Breijers]] |commander_title = [[Bundesvēra ģenerālinspektors|Ģenerālinspektors]] <!-- Personālsastāvs --> |age = no 17 gadiem |conscription = Nav (obligātais iesaukums ir apturēts kopš 2011. gada jūlija) |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 186 221 (2026. gada februāris)<ref name="Personal2026">{{tīmekļa atsauce |title=Personalzahlen |url=https://www.bundeswehr.de/de/organisation/zahlen-daten-fakten/personalzahlen-bundeswehr |website=www.bundeswehr.de |accessdate={{dat|2026|03|28||bez}} |language=de}}</ref> |ranked = |reserve = ≈ 860 000 (2025. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Die Reserve |url=https://www.bundeswehr.de/de/menschen-karrieren/die-reserve-der-bundeswehr |website=www.bundeswehr.de |accessdate={{dat|2026|03|28||bez}} |language=de |date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> |deployed = 910 (2026. gada februāris)<ref name="Personal2026"/> |amount = 108,2 miljardi [[eiro]]<br />(2026. gadā)<ref name="Haushalt 2025">{{cite web|access-date=2026-03-28|date=2025-11-26|publisher=bmvg.de|title=Deutschland investiert in Verteidigung und stärkt das Bündnis|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/deutschland-investiert-in-verteidigung-und-staerkt-das-buendnis-6045046|language=de}}</ref> |percent_GDP = 2,69% (2026. gadā)<ref name=":5">{{Cite web |url=https://www.nato.int/content/dam/nato/webready/documents/finance/def-exp-2026-en.pdf#page=7 |title=Defence Investment of NATO Countries (2014-2026) |publisher=NATO|date=2026-07-03|accessdate=2026-08-01|language=en}}</ref> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = Оperācija ''Provide Comfort''<br />[[Dienvidslāvijas kari]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)]]<br />[[Sīrijas pilsoņu karš]] |ranks = }} '''Bundesvērs''' ({{val|de|Bundeswehr}} — "Federālie aizsardzības spēki") ir [[Vācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] [[karaspēks|bruņotie spēki]], kas oficiāli dibināts {{dat|1955|11|12||bez}}.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/themen/verteidigung/bundeswehr-parlamentsarmee/geschichte|title=Geschichte|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> 1955. gada maijā Rietumvācija pievienojās NATO.<ref name=":0" /> [[Bundesvērs]] sastāv no armijas (''Heer''), jūras kara flotes, (''Deutsche Marine''), gaisa spēkiem (''[[Luftwaffe]]'') un kiber un informācijas telpas (''Cyber- und Informationsraum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> Bundesvēra virspavēlnieks miera laikā ir aizsardzības ministrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/ministerium/organisation|title=Struktur und Organisation|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> Nepieciešamās valsts aizsardzības brīdī, virsvadību pārņem Vācijas kanclers.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/parlament/aufgaben/rechtsgrundlagen/grundgesetz/gg_10a-245146|title=Deutscher Bundestag - Xa. Verteidigungsfall|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-21|language=de|archive-date=2024-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721121412/https://www.bundestag.de/parlament/aufgaben/rechtsgrundlagen/grundgesetz/gg_10a-245146}}</ref> Bundesvērā ir aptuveni {{sk|186221}} militārā personāla, un {{sk|81205}} civiliedzīvotāji.<ref name="Personal2026"/>Obligātais militārais dienests atcelts kopš 2011. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/inland/innenpolitik/wehrpflicht-muetzenich-100.html|title=Personalnot bei der Bundeswehr: Die Wehrpflicht ist zurück - als Debatte|website=tagesschau.de|access-date=2024-02-06|language=de}}</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā bruņotajos spēkos dienēja līdz {{sk|495000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundeswehr.de/de/ueber-die-bundeswehr/geschichte-bundeswehr/kalter-krieg|title=Die Bundeswehr im Kalten Krieg|website=www.bundeswehr.de|access-date=2024-07-21|language=de|archive-date=2024-07-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240708210227/https://www.bundeswehr.de/de/ueber-die-bundeswehr/geschichte-bundeswehr/kalter-krieg}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bwb.org/ ''Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung''] oficiālā saite {{de ikona}} * [http://www.it-amtbw.de/ ''Bundesamt für Informationsmanagement und Informationstechnik der Bundeswehr''] oficiālā saite {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060127005113/http://www.terrwv.bundeswehr.de/ ''Territoriale Wehrverwaltung''] oficiālā saite {{de ikona}} * [http://www.y-magazin.de/ Y — Magazine of the Federal Defence Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180809080040/http://y-magazin.de/ |date={{dat|2018|08|09||bez}} }} {{de ikona}} * [http://www.if-zeitschrift.de/ ''Zeitschrift für Innere Führung''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221112094629/http://www.if-zeitschrift.de/ |date={{dat|2022|11|12||bez}} }} {{de ikona}} * [https://archive.today/20130106080254/http://www.readersipo.de/ ''Reader Sicherheitspolitik''] {{de ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas bruņotie spēki]] 46p6cegu5wr50qftbcbflx8c9kitbia Turaidas Roze 0 40438 4501074 4423276 2026-08-01T04:18:15Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501074 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:TuraidasRoze.jpg|thumb|200px|Turaidas Rozes kaps Turaidas pils dārzā]] {{cita nozīme|leģendu|mūzikas grupu|Turaidas Roze (grupa)}} '''Turaidas Roze''' (īstajā vārdā Maija, 1601—1620) bija [[Turaida (Sigulda)|Turaidas]] jaunava, kura [[1620]]. gadā brīvprātīgi izvēlējās nāvi, lai saglabātu savu godu. Vidzemes tiesas asesors Magnuss fon Volffelts (''Magnus fon Wolffeldt'') [[1844]]. gadā pirmais publicēja rakstu par šo notikumu, kas iedvesmoja dzejnieku [[Adalberts Kamerers|Adalbertu Kamereru]] (''Adelbert Cammerer'', 1786—1848) sacerēt romantiski vēsturisku poēmu "Die Jungfrau von Treiden" (Turaidas jaunava). Leģendas iespaidā [[Rainis]] radījis Turaidas Maijas traģēdiju 5 cēlienos "[[Mīla stiprāka par nāvi]]" ([[1927]]). [[1926]]. gadā [[Emīls Melngailis]] uzrakstīja baletu "Maija (Turaidas roze)". == Leģenda == 1601. gada pavasarī [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā zviedru karapulki ieņēma [[Turaidas pils|Turaidas pili]]. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada dzīvu dažas nedēļas vecu meitenīti. Greifs aiznesa meitenīti mājās un apņēmās viņu izaudzināt. Bija [[maijs|maija]] [[mēnesis]] un meitenīti nosauca par Maiju. Pagāja gadi, un Maija izauga par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. [[Gauja]]s pretējā krastā — [[Siguldas pils|Siguldas pilī]] — dzīvoja viņas līgavainis — dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikās pie [[Gūtmaņa ala]]s. Tajā laikā [[pils|pilī]] dienēja divi poļu armijas dezertieri — Jakubovskis un Skudrics. Jakubovskis iekāroja Maiju un vēlējās viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidīja. Tas Jakubovski tā saniknoja, ka viņš nolēma iegūt meiteni ar varu. Viņš aizsūtīja Skudricu it kā Viktora uzdevumā pie Maijas, lai viņa atnāktu ierastajā tikšanās vietā — bet neierastā laikā. Kad Maija atnāca un saprata, ka ir lamatās, viņa nolēma labāk mirt, nekā tikt apkaunota. Tas bija laiks, kad cilvēki vēl ticēja burvestībām. Meitenei ap kaklu bija sarkans zīda lakatiņš, ko bija dāvinājis viņas līgavainis, tādēļ viņa teica Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spējas — tā nēsātājs tiek pasargāts no [[zobens|zobena]] cirtieniem, un aicināja to pārbaudīt. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka un meitene saļima pie viņa kājām. Jakubovskis nobijās un šausmu pārņemts par izdarīto aizskrēja uz mežu un pakārās. Pievakarē Heils atrada Maiju alā nogalinātu un steidzās uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas tika atrasts Viktora cirvītis asinīs. Tiesa notika Turaidas pilī un tā lēma, ka slepkava ir Viktors un viņu notiesāja uz nāvi. Notikumu gaitu mainīja Skudrics, kurš bija sekojis Jakubovskim un visu redzējis. Viņš tiesai pastāstīja, kas bija noticis īstenībā un Viktors tika attaisnots, bet meitene apglabāta kapsētā pie [[Turaidas baznīca]]s. Viņas kapa vietu var aplūkot pie Turaidas baznīcas, Turaidas pils apkārtnē, [[Turaida (Sigulda)|Turaidā]], [[Sigulda|Siguldā]]. == Literatūra == * [http://www.gutenberg.org/files/21680/21680-h/21680-h.htm Adelbert Cammerer: Die Jungfrau von Treiden] (Poēmas digitalizēta versija vācu valodā) * [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/1982/1/cammerer.pdf Adelbert Cammerer: Die Jungfrau von Treiden] (Grāmatas 1848. gada izdevuma skanējums) * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Milpar/milsat.htm Rainis: Mīla stiprāka par nāvi. Turaidas Maijas traģēdija piecos cēlienos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180115142633/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Milpar/milsat.htm |date={{dat|2018|01|15||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20081007050554/http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15F0116.htm M. v. Wolffeldt, Mittheilungen aus dem Strafrecht und dem Strafprocess. II B. 2. T. Jelgava, 1848] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sigulda]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] 9acd2jju4hrlzn82rf98450iyib1pc6 Šabis 0 40453 4501046 4206864 2026-08-01T03:39:15Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Livonijas krusta kari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501046 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Šabis''' jeb '''Šābis''' (rakstos: ''Schabe'', ''Schabbe'') bija iesauka karavadonim, kurš [[1259]]. gadā vadīja [[zemgaļi|zemgaļu]] sacelšanos pret [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Iesauka varētu nozīmēt "skābais". Pēc tam, kad zemgaļu senie sabiedrotie [[žemaiši]] un nekristītie [[kurši]] sakāva krustnešus [[Skoda]]s kaujā, zemgaļi pēc Šabja ierosmes izraidīja katoļu garīdzniekus un fogtus, kas ievāca nodevas pēc 1254. gada aprīlī veiktās Zemgales sadalīšanas starp [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un Livonijas ordeni. Rakstītos avotos karavadonis Šabis kā "viens brašs [kara]varonis, saukts Šabe" (''ein vromer helt, hieß Schabe'') minēts [[Livonijas Atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]]. Otro reizi rakstos Šabja vārds (''Schabbe'') pieminēts 1260. gada jūnijā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] parakstītajā dokumentā, kurā karalis apsolīja dāvināt savu valsti [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]] gadījumā, ja pēc viņa nāves nebūtu likumīgu mantinieku.<ref>Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.</ref> Kā liecinieki dokumentā pieminēti [[Kulma (zeme)|Kulmas]] bīskaps, Livonijas ordeņa mestrs [[Andreass no Felves]] un citi dižciltīgie: [[Lengvīns]] (''Langwinus sororius noster''), Ligeiķis (''Lygeyke''), Šabis (''Schabbe''), Bikšis (''Bixe''), Bune, Parbušis no [[Nere (zeme)|Neres zemes]] (''Parbusse de Nere''), [[Gerdenis]] no [[Nalsene]]s, Veģis (''Vege''), Vešelis (''Veseyele''), Parbušis jaunākais un citi. Lai arī dokuments reizēm tiek uzskatīts par viltojumu, Šabja pieminēšana līdzās lietuviešu kunigaišiem liecina par viņa tā laika augsto [[sabiedriskais stāvoklis|sabiedrisko stāvokli]]. == Personvārda cilme == Vārda ''Šabis'' etimoloģija tiek saistīta ar nozīmi “skābs”. Arī citām baltu tautām sastopams gan šāds personvārds, gan šādas cilmes vietvārdi (Blese 1929). == Krusta kari pret zemgaļiem šajā laikā == [[1251]]. gadā Lietuvas dižkungs [[Mindaugs]] uzsāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu no Štīrijas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā, piekrītot tam, ka Zemgale un Žemaitija nonāktu Livonijas ordeņa pakļautībā. Turpmākos gadus notika regulāri un mērķtiecīgi krustnešu uzbrukumi zemgaļiem līdz [[1254]]. gadā Zemgales novadus izdevās pakļaut. 1251. gadā tika likvidēta [[Zemgales bīskapija]] un pievienota [[Rīgas arhibīskapija]]i. 1254. gadā Rietumzemgali sadalīja starp trīs, bet Austrumzemgali starp diviem feodāliem senioriem. Rietumzemgalē Livonijas ordenim tika [[Tērvete]] un [[Dobele]], Rīgas arhibīskapijai [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare]], Rīgas domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]]. Austrumzemgali sadalīja starp Rīgas arhibīskapu un ordeni, un Lielupe un Mēmeli bija šo abu daļu robeža. 1256. gada un 1259. gada sākumā pakļautie zemgaļi piedalījās savu jauno senioru pusē kaujās pret [[žemaiši]]em. 1259. gada rudenī, kad žemaiši pie [[Skoda]]s bija sakāvuši ordeni, pēc '''Šabja''' padoma padzina soģus (fogtus). 1259/60. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Burhards fon Hornhūzens]] sapulcināja lielus spēkus uzbrukumam Tērvetei, taču nespēja to ieņemt. Pēc zaudējuma [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] un mestra bojāejas krusta karotāji bija spiesti pamest [[Dobene]]s pili un visu Rietumzemgali. 1261. gadā ordeņa mestrs [[Verners fon Breithauzens]] mēģināja atgūt Zemgali, bet tika sakauts. 1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds fon Manderns]] uzcēla Lielupes salā [[Mītava]]s pili, kas kļuva par krusta karu galveno bāzi Zemgalē. 1271./72. gada ziemā krustneši ieņēma [[Mežotne]]s un [[Tērvete]]s pilskalnus un nodedzināja [[Rakte]]s pili, bet Tērvetē izveidoja 15 vācbrāļu garnizonu. 1272. gada 6. jūlijā arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]] un mestrs [[Valters fon Nortekens]] vienojās ar zemgaļu virsaišiem par jaunu līgumu, kas bija līdzīgs 1251. gadā noslēgtajam, jo paredzēja maksāt tādas pašas nodevas kā [[kurši]]em un 3 reizes gadā, kad soģis ieradās noturēt pagastu, spiest tiesu. == Ārējās saites == * [https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv Krusta kari Baltijā. No: Latvju enciklopēdija. 3. sējums, 2647-2661.lpp.] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Viestards]] (pirms 1205 - pēc 1228) | virsraksts = [[Senlatvijas valdnieki|Zemgaļu karavadonis]]<br /> [[Šabis]] | periods = pirms [[1259]]. un pēc [[1260]]. gada | pēc = [[Nameisis]] (pirms 1272-1281)}} {{Amatu secība | pirms = [[Dausprungs]] (1219-1235) | virsraksts = [[Lietuvas valdnieki]] <br /> [[Mindaugs]] (1235-1263) | periods = | pēc = [[Tranaitis]] (1263-1264) }} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs fon Nauens]] (1229 - 1253) | virsraksts = [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapi]] <br /> [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]] (1253 - 1273) | periods = | pēc = [[Johans I fon Lūne]] (1273-1284) }} {{Amatu secība | pirms = [[Anno fon Zangerhauzens]] (1253-1256) | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri]] <br /> [[Burhards fon Hornhūzens]] (1256-1260) | periods = | pēc = [[Georgs fon Eihštets]] (1261) <br /> [[Verners fon Breithauzens]] (1261-63) <br /> [[Konrāds fon Manderns]] (1263-66)}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Zemgaļi]] p3lxan05yqrq2wfoye1xxqri1zkc4ey 1960. gads 0 42084 4500897 4495995 2026-07-31T13:19:11Z MC2013 40125 4500897 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1960. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1960. gads Latvijā}} {{Gads|1960}} {{Gada citi notikumi|1960}} {{Gads citos kalendāros|1960}} '''1960. gads''' ({{Rom sk gadam|1960}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Šis gads bija "[[Āfrikas gads]]". == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kamerūna]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] demokrātu partija pieteica senatoru [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]] par prezidenta kandidātu. * [[9. janvāris|9.]]—[[11. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] sākta [[Asvanas aizsprosts|Asvanas aizsprosta]] būve. * [[21. janvāris]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] nobrukums ogļraktuvēs izraisīja vairāk kā 400 cilvēku bojāeju. === Februāris === * [[13. februāris]] — [[Francija]] [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]] pirmo reizi izmēģināja atombumbu. * [[18. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[29. februāris]]—[[1. marts]] — zemestrīce pilnībā iznīcināja [[Maroka]]s pilsētu [[Agādīra|Agādīru]]. === Marts === * [[6. marts]] — [[Ženēvas kantons|Ženēvas kantonā]], [[Šveice|Šveicē]], sievietēm piešķirtas balsstiesības. * [[29. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] notika [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|5. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]] pārstāve [[Žaklīna Boijera]] ar dziesmu ''[[Tom Pillibi]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ASV palaists pasaulē pirmais meteoroloģiskais pavadonis ''[[TIROS-1]]''. * [[13. aprīlis]]: ** ASV palaists pasaulē pirmais navigācijas pavadonis ''[[Transit 1B]]''. ** Pirmo spēli aizvadīja [[Gabonas futbola izlase]], kura ar 4—5 zaudēja [[Augšvoltas]] komandai. * [[27. aprīlis]] — [[Togo]] ieguva neatkarību no Francijas. === Maijs === * [[3. maijs]] — Dibināta [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija]]. * [[15. maijs]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģa prototips ''[[Korabl'-sputnik 1]]''. * [[16. maijs]] — [[Teodors Maimans]] ASV izgatavoja pirmo [[lāzers|lāzeru]]. * [[22. maijs]] — notika [[Lielā Čīles zemestrīce]] — spēcīgākā zemestrīce novērojumu vēsturē (stiprums 9,5 balles). * [[24. maijs]] — ASV palaists pasaulē pirmais raķešu startu detektēšanas pavadonis ''[[Midas 2]]''. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — [[Kambodža|Kambodžā]] referendumā tika atbalstīts ierosinājums likvidēt monarhiju, karaļa vietā izveidojot Valsts vadītāja amatu. * [[14. jūnijs]] — bijušais [[Kambodža]]s karalis [[Norodoms Seihanūks]] kļuva par Valsts vadītāju. * [[26. jūnijs]]: ** [[Britu Somalilenda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. ** [[Itālijas Somālija]] ieguva neatkarību no Itālijas, apvienojoties ar [[Britu Somalilenda|Britu Somalilendu]], dibināja [[Somālija|Somālijas Republiku]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Gana]]s 1. [[Ganas prezidents|prezidentu]] kļuva [[Kvame Nkruma]]. * [[10. jūlijs]] — [[Padomju Savienība]]s futbola komanda kļuva par pirmajiem [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioniem]]. * [[20. jūlijs]] — par [[Mali]] 1. prezidentu tika iecelts [[Modibo Keita]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Dahomeja]] (tagad [[Benina]]) ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[5. augusts]] — [[Augšvoltas Republika|Augšvolta]] (tagad [[Burkinafaso]]) ieguva neatkarību no Francijas. * [[7. augusts]] — [[Kotdivuāra]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[11. augusts]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[12. augusts]] — ASV palaists pasīvais sakaru pavadonis ''[[Echo 1A]]'' piepūšama metāliska balona formā. * [[13. augusts]] — [[Centrālāfrikas Republika]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[15. augusts]] — [[Kongo Republika|Kongo-Brazavile]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[16. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[17. augusts]] — [[Gabona]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[19. augusts]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 2]]''; pēc dienas tas nolaidās; pirmoreiz uz zemes atgriezās orbitālā lidojumā pabijušas dzīvas būtnes: suņi [[Belka un Strelka]]. * [[20. augusts]] — [[Senegāla]] atdalījās no [[Mali|Mali Federācijas]] un pasludināja neatkarīgu valsti. * [[25. augusts]] — Itālijā sākās [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Septembris === * [[5. septembris|5.]]—[[12. septembris]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas komunistiskās partijas]] 3. kongress. * [[16. septembris]] — izveidota [[Nikaragvas Centrālā banka]]. * [[22. septembris]] — [[Mali]], pēc [[Senegāla]]s atdalīšanās no Mali Federācijas, pasludināja neatkarīgu valsti kā Mali Republika. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Nigērija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. === Novembris === * [[20. oktobris]] — [[1960. gada Baikonuras katastrofa|Baikonuras katastrofa]]: PSRS notika raķetes [[R-16]], eksplozija, bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēki, to skaitā PSRS stratēģisko raķešu spēku komandieris, maršals [[Mitrofans Ņedeļins]]. * [[28. novembris]] — [[Mauritānija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 3]]'' ar dzīvniekiem uz borta; pēc dienas tam neizdevās nolaišanās, un tas sadega atmosfērā. * [[19. decembris]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: ASV suborbitālā lidojumā palaists kosmosa kuģis ''[[Mercury-Redstone 1A]]''. === Nezināms datums === * izveidota [[Sudānas banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris *[[27. janvāris]] — [[Samija Suluhu Hasana]] (''Samia Suluhu Hassan''), Tanzānijas prezidente ;Februāris * [[3. februāris]] — [[Joahims Lēvs]] (''Joachim Löw''), vācu futbolists un treneris * [[4. februāris]] — [[Tims Būts]] (''Tim Booth''), angļu mūziķis * [[9. februāris]] — [[Pegija Vitsone]] (''Peggy Whitson''), ASV kosmonaute * [[11. februāris]] — [[Ričards Mastrakjo]] (''Richard Mastracchio''), ASV kosmonauts * [[17. februāris]] — [[Igors Gamula]] (''Игорь Гамула''), PSRS futbolists, futbola treneris * [[23. februāris]] — [[Naruhito]] (皇太子徳仁親王), Japānas imperators ;Marts * [[2. marts]] — [[Mihails Tjurins]] (''Михаил Тюрин''), Krievijas kosmonauts ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Hugo Vīvings]] (''Hugo Weaving''), britu aktieris * [[11. aprīlis]] — [[Džeremijs Klārksons]] (''Jeremy Clarkson''), angļu TV zvaigzne * [[13. aprīlis]] — [[Rūdijs Fellers]] (''Rudi Völler''), Vācijas futbolists un treneris * [[15. aprīlis]] — [[Mihails Korņijenko]] (''Михаил Корниенко''), Krievijas kosmonauts * [[16. aprīlis]]: ** [[Rafaels Benitess]] (''Rafael Benítez''), spāņu futbolists un treneris ** [[Pjērs Litbarskis]] (''Pierre Littbarski''), vācu futbolists un treneris *[[19. aprīlis]] — [[Gustavo Petro]] (''Gustavo Petro''), Kolumbijas prezidents *[[20. aprīlis]] — [[Migels Diass-Kanels]] (''Miguel Díaz-Canel''), Kubas prezidents ;Maijs * [[2. maijs]] — [[Ģorge Ivanovs]] (''Ѓорге Иванов''), Maķedonijas prezidents * [[5. maijs]] — [[Daglass Vīloks]] (''Douglas Wheelock''), ASV astronauts * [[8. maijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), itāļu futbolists (miris 2026. gadā) * [[10. maijs]] — [[Bono]] (''Bono''), īru dziedātājs * [[11. maijs]] — [[Gildors Ruā]] (''Gildor Roy''), kanādiešu aktieris un dziedātājs * [[24. maijs]] — [[Kristīna Skota Tomasa]] (''Kristin Scott Thomas''), angļu aktrise * [[27. maijs]] — [[Oleksandrs Sidorenko]] (''Олександр Сидоренко''), padomju peldētājs (miris 2022. gadā) ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Vladimirs Krutovs]] (''Владимир Крутов''), PSRS hokejists (miris 2012. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Tomass Heidens Čērčs]] (''Thomas Haden Church''), amerikāņu aktieris ;Jūlijs * [[7. jūlijs]] — [[Kevins Fords]] (''Kevin Ford''), ASV kosmonauts * [[11. jūlijs]] — [[Džafars Panāhi]] (''جعفر پناهی''), irāņu kinorežisors ;Augusts * [[4. augusts]] — [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] (''José Luis Rodríguez Zapatero''), Spānijas politiķis * [[7. augusts]] — [[Deivids Duhovnijs]] (''David Duchovny''), ASV kinoaktieris un režisors * [[10. augusts]] — [[Antonio Banderass]] (''Antonio Banderas''), spāņu aktieris * [[17. augusts]] — [[Šons Penns]] (''Sean Penn''), ASV aktieris, scenārists un režisors * [[24. augusts]]: ** [[Francs Fībeks]] (''Franz Viehböck''), Austrijas kosmonauts ** [[Stīvens Lindsijs]] (''Steven Lindsey''), ASV kosmonauts * [[25. augusts]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts * [[29. augusts]] — [[Tomass Maršbērns]] (''Thomas Marshburn''), ASV kosmonauts ;Septembris * [[9. septembris]] — [[Hjū Grānts]] (''Hugh Grant''), angļu aktieris * [[10. septembris]] — [[Kolins Fērts]] (''Colin Firth''), britu aktieris * [[14. septembris]]: ** [[Melisa Leo]] (''Melissa Leo''), amerikāņu aktrise ** [[Kristians Pecolds]] (''Christian Petzold''), vācu kinorežisors * [[25. septembris]] — [[Ihors Belanovs]] (''Ігор Беланов''), PSRS, Ukrainas futbolists ;Oktobris * [[30. oktobris]] — [[Djego Maradona]] (''Diego Maradona''), Argentīnas futbolists (miris 2020. gadā) ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Tilda Svintone]] (''Tilda Swinton''), britu aktrise * [[9. novembris]] — [[Andreass Brēme]] (''Andreas Brehme''), vācu futbolists un futbola treneris (miris 2024. gadā) * [[10. novembris]] — [[Nīls Geimens]] (''Neil Gaiman''), britu rakstnieks * [[11. novembris]] — [[Stenlijs Tuči]] (''Stanley Tucci''), amerikāņu aktieris * [[21. novembris]] — [[Andrejs Kobjakovs]] (''Андрей Кобяков''), Baltkrievijas premjerministrs * [[27. novembris]] — [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Тимошенко''), ukraiņu politiķe ;Decembris * [[3. decembris]]: ** [[Derila Hanna]] (''Daryl Hannah''), ASV aktrise ** [[Džūliana Mora]] (''Julianne Moore''), ASV aktrise ** [[Stīvens Svonsons]] (''Steven Swanson''), ASV kosmonauts * [[10. decembris]] — [[Kenets Brana]] (''Kenneth Branagh''), Ziemeļīrijas aktieris un kinorežisors * [[14. decembris]] — [[Ketrina Kolmena]] (''Catherine Coleman''), ASV kosmonaute * [[20. decembris]] — [[Kims Kidoks]] (김기덕), Dienvidkorejas kinorežisors (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Albērs Kamī]] (''Albert Camus''), franču rakstnieks un filozofs (dzimis 1913. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Artūrs Darbijs]] (''Arthur Darby''), britu regbists (dzimis 1876. gadā) * [[9. februāris]]: ** [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Николаевич Бенуа''), krievu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) ** [[Ernē Donāņi]] (''Dohnányi Ernő''), ungāru mūziķis (dzimis 1887. gadā) * [[12. februāris]] — [[Rūlofs Kleins]] (''Roelof Klein''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1877. gadā) * [[18. februāris]] — [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[21. februāris]] — [[Žaks Bekers]] (''Jacques Becker''), franču kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[20. marts]] — [[Leons Sē]] (''Léon Sée''), franču paukotājs (dzimis 1877. gadā) * [[22. marts]] — [[Moriss Ošpjē]] (''Maurice Hochepied''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1881. gadā) * [[23. marts]] — [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (dzimis 1887. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Džons Breids]] (''John Braid''), franču kriketa spēlētājs (dzimis 1869. gadā) * [[17. maijs]] — [[Joannis Georgjadis]] (''Ιωάννης Γεωργιάδης''), grieķu paukotājs (dzimis 1876. gadā) * [[30. maijs]] — [[Boriss Pasternaks]] (''Борис Леонидович Пастернак''), krievu rakstnieks, dzejnieks (dzimis 1890. gadā) * [[31. maijs]] — [[Valters Funks]] (''Walther Funk''), nacistu politiķis (dzimis 1890. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (dzimis 1877. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''), vācu feldmaršals (dzimis 1885. gadā) * [[4. septembris]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (dzimis 1878. gadā) * [[7. septembris]] — [[Vilhelms Pīks]] (''Wilhelm Pieck''), VDR prezidents (dzimis 1876. gadā) * [[6. novembris]] — [[Ērihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (dzimis 1876. gadā) * [[16. novembris]] — [[Klārks Geibls]] (''Clark Gable''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā) * [[24. novembris]]: ** [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs (dzimis 1875. gadā) ** [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна''), krievu augstmane (dzimusi 1882. gadā) * [[1. decembris]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (dzimis 1882. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Saimons Kucnets]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Donalds Gleizers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Frenks Makfarlans Barnets]] un [[Peters Baians Medavars]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Vilards Franks Libijs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Sentdžonss Perss]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Alberts Džons Lutuli]] {{Gg5}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1960. gads| ]] icuze2wctg3xkcpiynx9g67dxcz61f6 Autoceļš A10 (Latvija) 0 43002 4500992 4492995 2026-07-31T18:57:48Z Olgerts V 41522 noformējums 4500992 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. — 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. — 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. — 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. — 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. 2016. gadā tika veikta gājēju un velosipēdu tilta izbūve pāri Jūrmalas šosejai pie Babītes. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm tika apturēta satiksme uz autoceļa. Tilts savieno divus Pierīgas ciematus — Babīti un Priežciemu. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. — 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. — 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas — Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums — Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 5nywgr7yyxv4c1szm2ezbldmsvseth8 Stružānu pagasts 0 46721 4500912 4096713 2026-07-31T13:51:37Z Egilus 27634 4500912 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Stružānu pagasts | karte = Strūžāanu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Strūžāni | platība = 37,8 | iedzīvotāji = 809<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 809 / 37.8 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = www.struzani.lv }} '''Stružānu pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastu]], ziemeļaustrumos-austrumos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]], dienvidos ar [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Strūžāni|Strūžānos]]. Stružānu pagasts ir mazākais Rēzeknes novada pagasts. == Daba == Pagasts atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]]. Gandrīz visu teritoriju aizņem [[Stružānu purvs]] (kopplatība 4723 ha, kopējie [[kūdra]]s krājumi 51,3 mlj m³).<ref>{{EncLP}}</ref> === Hidrogrāfija === === Upes === * [[Maziča]] === Purvi === * [[Stružānu purvs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Dricēnu pagasts|Dricēnu pagastā]] izveidoja Pelsiņu [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Pelsiņu ciems''' ietilpis [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949-1957) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (pēc 1957. gada) rajonos. 1954. gadā Pelsiņu ciemam pievienoja likvidēto [[taunagas ciems|Taunagas ciemu]]. 1957. gadā Stružānu purva dienvidu malā sāka būvēt ciematu [[kūdra]]s fabrikas (sāka darboties 1963. gadā) strādniekiem, ko nosauca par [[Strūžāni|Strūžāniem]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.struzani.lv/ |title=Stružānu ciemata vēsture |access-date={{dat|2010|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090727131401/http://www.struzani.lv/ }}</ref> (vēsturiskais Strūžānu ciems atrodas [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] purva ziemeļu malā). 1971. gadā Pelsiņu ciema [[padomju saimniecība]]s «Dricēni» teritoriju ar tā centru [[Piļcine|Pelsiņiem]] (Piļcini) pievienoja [[Dricēnu ciems|Dricēnu ciemam]], bet ciemu pārdēvēja par '''Stružānu ciemu'''. Stružānu ciemam 1981. gadā pievienoja daļu Gaigalavas pagasta teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Stružānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|286 |1970|1400 |1979|1336 |1989|1250 |2000|972 |2011|842 |2021|730 }} === Apdzīvotās vietas === Stružānu pagasta teritorijā ir 7 apdzīvotas vietas.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/ LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> {| class="wikitable" ! Tips ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> <small>(2021)</small> |- | Lielciems | [[Strūžāni]] | 697 |- |rowspan="6"| Skrajciemi | [[Čeveri (Stružānu pagasts)|Čeveri]] | 1 |- | [[Esti]] | 3 |- | [[Jurgeļi|Krogsēta]] | 5 |- | [[Ramaškas]] | 3 |- | [[Seiļi (Stružānu pagasts)|Seiļi]] | 33 |- | [[Viļumi (Stružānu pagasts)|Viļumi]] | 1 |} === Ievērojamas personības === [[Sofija Prentniece]] (1820—1907), pirmā latgaliešu skolotāja. == Saimniecība == Padomju laikos Stružānos atvēra kūdras fabriku, kas strādāja līdz [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumam. Tagad fabrikas darbība tika atjaunota.<ref>[http://www.db.lv/razosana/struzanu-kudras-fabrika-sogad-plano-dubultot-kudras-ieguvi-164937 «Stružānu kūdras fabrika» šogad (2005 g.) plāno dubultot kūdras ieguvi.]</ref> === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Pagastā darbojas Jaunstrūžānu sākumskola, kultūras nams<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/struzanu-pagasta-kulturas-nams|title=Stružānu pagasta kultūras nams|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021.gada 30.janvārī|date=}}</ref>, bibliotēka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/struzanu-pagasta-biblioteka|title=Stružānu pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021.gada 30.janvārī|date=}}</ref>. == Attēli == <gallery> Catch'n serve ball, Kārsava-Strūžāni.jpg|[[Ķer un servē bumbu]] sacensības pagasta svētkos 2026. gadā Miera street, Strūžāni (2).jpg|Miera iela Strūžānos Strūžāni lake.jpg|[[Strūžānu ūdenskrātuve]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Stružānu pagasts| ]] [[Kategorija:Dricānu pagasts]] o75rchcqkikyn069nqpsooyui7kkkg4 Šļahta 0 48459 4501051 4290311 2026-08-01T03:40:53Z Treisijs 347 − 4 categories; ±[[Kategorija:Šļahta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501051 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stanislaw Antoni Szczuka (1652 1654-1710).jpg|thumb|250px|Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gadsimts)]] '''Šļahta''' ({{val|pl|szlachta}}, {{val|lt|šlėkta}}) bija kopējs apzīmējums [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem. Uzskata, ka vārds ''šļahta'' ir cēlies no senvācu vārda ''slahta'' ({{val|de|Geschlecht}} — 'dzimta'). Šo dzimtu vīriešus sauca par ''šļahtičiem''. == Vēsture == [[Attēls:Potęga Rzeczypospolitej u zenitu. Złota wolność. Elekcja R.P. 1573.jpg|thumb|300px|"Zelta brīvība". Pirmās Polijas-Lietuvas karaļa vēlēšanas 1573. gadā ([[Jans Matejko]])]] Sākotnēji poļu šļahta bija vienīgi karavīru sociālais slānis, kuram, līdzīgi senajām stepju [[klejotāji|klejotāju]] tautām ([[sarmati]]em un [[skiti]]em), bija tiesības tiešā veidā izlemt savas valsts svarīgākos jautājumus un ievēlēt savu karali lielās sanāksmēs ([[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimos]]), kas parasti notika zem klajas debess. Poļu šļahtičiem nebija uzvārdu līdz pat 16. gadsimta sākumam, viņi tika saukti kristītajā vārdā, tam pievienojot zemes īpašuma vārdu, piemēram, ''Marcins no Secinas'' ({{val|pl|Sieciński}}). Īpašumam mainoties, mainījās arī uzvārds, piemēram, pēc Krasičinas muižas iegūšanas uzvārds ''Secinskis'' kļuva par ''Krasickis''. 1578. gadā iecelt dižciltīgajos varēja vienīgi ar Seima lēmumu. 16. gadsimta vidū šļahta veidoja aptuveni 7 % no valsts iedzīvotāju skaita. Polijas-Lietuvas kopvalstī pat visnabadzīgākajiem šļahtičiem bija tiesības vēlēt karali. Tāpat ikvienam šļahtičam bija veto tiesības seimā un vaivadiju seimikos. Bieži vien šļahtiču balsis pirms vēlēšanām tika iegūtas par naudu un alkoholu. Neapmierinātie šļahtas pārstāvji veidoja konfederācijas, kas reizēm noveda pie ilgstošiem pilsoņu kariem. Līdz pat 18. gadsimta beigām Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniekiem bija daudz privilēģiju: ekskluzīvas zemes īpašumtiesības, brīvība no ieslodzījuma pirms tiesas, brīvība no zemes nodokļa, brīvība no ievedmuitas par ārzemēs iegādātām precēm personiskai lietošanai, tiesības iegādāties sāli par zemu cenu utt. Pēc vairāku [[Podolija]]s ebreju dzimtu pāriešanas kristietībā [[1759]]. gadā Polijas-Lietuvas karalis [[Augusts III]] viņiem piešķīra dižciltīgo statusu un dzimtas ģerboņus. Pie šīm dzimtām pieder ''Kwieciński, Majewski, Krzyżanowski, Krysiński un Wołowski''. Sarežģītās attiecības starp monarhiju un šļahtu, kā arī plašās muižniecības privilēģijas bija viens no galvenajiem Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma iemesliem 18. gadsimtā. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas sadalīšanas]] starp Vāciju, Austriju un Krieviju [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās šļahtas dzimtām vajadzēja uzrādit dižciltību apliecinošus dokumentus. Tā kā daudzi nabadzīgie šļahtas pārstāvji to nevarēja, viņu dižciltība netika atzīta. Kaut arī novājināti, šļahtiči bija galvenie poļu un lietuviešu [[1830]]. gada un [[1863]]. gada sacelšanās organizatori. Viņu īpašumi tika konfiscēti, viņi paši bieži vien tika izsūtīti uz Sibīriju. 1921. gada Polijas konstitūcija paredzēja šļahtas likvidāciju un titulu noliegšanu, tomēr viņiem bija tiesības paturēt savas muižas. 1935. gada konstitūcijas atcēla titulu lietošanas aizliegumu, arī oficiālajos dokumentos tika ieviesta dižciltīgo uzvārdu rakstība pēc vācu parauga, piemēram, "Bogdans Grāfs Hutens-Čapskis". == Polijas-Lietuvas dižciltīgie mūsdienās == * Lēš, ka kopējais dižciltīgo dzimtu skaits vēl mūsdienās sasniedz 25 000. * Viņu vidū ir ne tikai poļu, lietuviešu, baltkrievu, vācbaltiešu un ukraiņu cilmes dzimtas, bet arī vācu, čehu, slovāku, itāļu, franču, holandiešu, skotu, tatāru, angļu, armēņu un ebreju cilmes dzimtas. === Magnātu dzimtas mūsdienās === * [[Ruriks|Rurika]] dinastijas dzimtas: ''Czetwertyński, Drucki-Lubecki, Massalski, Ogiński, Puzyna;'' * [[Ģedimins|Gedimina]] dinastijas dzimtas: ''Czartoryski, Sanguszko, Woroniecki;'' * lietuviešu dinastiju dzimtas: ''Giedroyć, Radziwiłł, Sapieha''; * vācu un austriešu firstu dzimtas: ''Lubomirski, Poniatowski, Sułkowski''; * krievu kņazu dzimta: ''Światopełk-Mirski''; * prūšu firstu dzimta: ''Radolin''. == Latgales šļahta == Senākās [[Latgale]]s dižciltīgo dzimtas bija cēlušās no pārpoļotiem [[vācbaltieši]]em, kā [[Borhi]] (''Borchowie''), [[Brunovi]] (''Brunnowie''), [[Felkerzāmi]] (''Felkersambowie''), [[Hilzeni]] (''Hylzenowie''), [[Manteifeļi]] (''Manteufflowie''), [[Plāteri|Broeli-Plāteri]] (''Broel-Platerowie''), [[Molu dzimta|Moli]] (''Mohlowie''), [[Rēmeri]] (''Romerowie''), [[Riku dzimta|Riki]] (''Rykowie''), [[Tīzenhauzeni]] (''Tyzenhauzowie''), [[Volfi fon Līdinghauzeni]], [[Plāteri|Zībergi]] (''Zyberkowie'') un citas. Pēc 17. gadsimta ieceļoja arī poļu, lietuviešu un baltkrievu dižciltīgo dzimtas, kā [[Beļinski]] (''Bielińscy''), [[Benislavski]] (''Benisławscy''), [[Bujņicki]] (''Bujniccy''), [[Čapski]] (''Czapscy''), [[Gonsevski]] (''Gąsiewscy''), [[Gračinski]] (''Graczyński''), [[Hodkeviči]] (''Chodkiewiczowie''), [[Jodkovi]] (''Jodkowie''), [[Komorovski]] (''Komorowscy''), [[Kubļicki]] (''Kubliccy''), [[Karņicki]] (''Karniccy''), [[Oskerkovi]] (''Oskierkowie''), [[Pocejovi]] (''Pociejowie''), [[Sapehas]] (''Sapiehowie''), [[Seļicki]] (''Sieliccy''), [[Skirtmanti]] (''Skirmunttowie''), [[Šadurski]] (''Szadurscy''), [[Soltāni]] (''Sołtanowie''), [[Sokolovski]] (''Sokołowscy''), [[Šostakovski]] (''Szostakowscy''), [[Šostovicki]] (''Szostowiccy''), [[Vereščinski]] (''Wereszczyńscy''), [[Volosovski]] (''Wołosowscy''), [[Žebrovski]] (''Żebrowscy'') un citas. Latgales vēsturnieks [[Gustavs Manteifelis]] savā darbā "Polijas Inflanija" Latgales muižniekus raksturoja šādi: "šejienes šļahta runā tīrā poļu valodā, kas nav tik cieta kā Žemaitijā vai tik stiepta kā Lietuvā vai tik samaisīta ar krievu valodu kā daudzviet Baltkrievijā. Tos raksturo izcila viesmīlība, izpalīdzība, patiesums, bez veltīgas lielīšanās un citiem defektiem un pseidoaristokrātiskiem aizspriedumiem"...<ref>Manteuffel, Gustaw. Inflanty Polskie poprzedzone ogólnym rzutem oka na siedmiowiekową przeszłość całych Inflant. Poznań : Żupański, 1879. 166 lpp.</ref> Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] tika konfiscētas vairāku Latgales šļahtiču muižas, Bujņicku dzimtai piederošā [[Dagda]]s muiža tika nodedzināta. Pēc Pirmā pasaules kara vairums no viņiem izceļoja uz Poliju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://epub.ub.uni-muenchen.de/557/ Marius Zmuda: ''Identität und Abgrenzung. Die polnische „szlachta“ auf der Suche nach ihrem Platz in Europa. 1648—1668''] {{de ikona}} * Lietuviešu [http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html šļahtas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180512044111/http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html |date={{dat|2018|05|12||bez}} }} (alfabēta saraksti) {{pl ikona}} (baltkrieviski, krieviski) * [https://web.archive.org/web/20080329045306/http://www.szlachta.org/4index.htm Poļu dižciltīgo apvienība] {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Šļahta| ]] 3p94muaju3ifx8xxql1xd5lme2ep8s0 Carnikava 0 49803 4500908 4500162 2026-07-31T13:44:11Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4500908 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} <!-- | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} --> | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = lielciems <!-- novada pilsēta --> }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem. 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu.<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref> 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]] (iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja), [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref> 15. jūlijā [[Saeima|Saeimas]] Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 0rtgq9a8xde8t18wck7j9sj0v9jhohx 4500915 4500908 2026-07-31T14:02:02Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4500915 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} <!-- | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} --> | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = lielciems <!-- novada pilsēta --> }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. == Vēsture == Carnikava un [[Carnikavas muiža]] — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Livonijas valsts laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja|Daugavgrīvas komturejas]] Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem. 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu.<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref> 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]] (iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja), [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref> 15. jūlijā [[Saeima|Saeimas]] Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 0lprj64wf41x4n88cj6yrdf1csitk1m 4500916 4500915 2026-07-31T14:02:26Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4500916 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} <!-- | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} --> | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = lielciems <!-- novada pilsēta --> }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. == Vēsture == Carnikava un [[Carnikavas muiža]] — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Livonijas valsts laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja|Daugavgrīvas komturejas]] Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem. 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu.<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref> 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]] (iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja), [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref> 15. jūlijā [[Saeima|Saeimas]] Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 68v1c2hc86jdcjnw4kiv1wsxptsrksx Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste 0 50954 4500945 4475356 2026-07-31T15:59:17Z Pirags 3757 /* Gaita */ pap 4500945 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste]] no [[Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] ql2tnkwgc5ifa5we5oavsu157o9rb77 4500946 4500945 2026-07-31T16:01:06Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500946 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste]] no [[Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] rz7f8d1xq1ir59ta3e6ip15hjbh241r 4500947 4500946 2026-07-31T16:01:59Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500947 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste]] no [[Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] a19taqflpay8pj3jed4p43cdxd0vrzx 4500950 4500947 2026-07-31T16:04:50Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500950 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] no [[Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] 9e282t14jgxhqg08dhfzjjr6yh8iqd8 4500951 4500950 2026-07-31T16:05:45Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500951 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] 0s31bj0enzpjd6zkqs66dejga7yh7j9 4500952 4500951 2026-07-31T16:07:14Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] uz [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]]: paɡarināts 4500951 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. Veloceliņš ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un tālāk līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. 2017. gada 2. oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] 0s31bj0enzpjd6zkqs66dejga7yh7j9 4500956 4500952 2026-07-31T16:12:07Z Pirags 3757 4500956 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] 6hl9pq13jpo9mbwolik0l1w815wg5jx 4500957 4500956 2026-07-31T16:13:29Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500957 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] 3pdlsmsz92v8iwjd288egu6a8s2o453 4500958 4500957 2026-07-31T16:14:23Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4500958 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] gu80lygumyou1c8k4a6tektrav89dfd 4500959 4500958 2026-07-31T16:16:31Z Pirags 3757 /* Atsauces */ pap 4500959 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vemīlɡrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 48fhj33b6is9zto1kxltyf5uvjnxgog 4500960 4500959 2026-07-31T16:17:23Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4500960 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 75g0uujk6c31mdayrd9n4bvc140485j 4500961 4500960 2026-07-31T16:19:17Z Pirags 3757 4500961 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] gkipu6izwtjrvjesg3ka2jkhf4d6del 4500964 4500961 2026-07-31T16:26:12Z Pirags 3757 /* Gaita */ pap 4500964 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] r1dlryc6p8aj6kn64w46ftzomxhe5sp 4500966 4500964 2026-07-31T16:27:08Z Pirags 3757 4500966 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] ftyzeufrcgyx9is35zeqzl09fp4q7yn 4501119 4500966 2026-08-01T08:45:11Z Pirags 3757 pap 4501119 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]]s Vecāķos pie Rīgas robežas līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] mq081xg001iwcju8f86jdzdijx0gu03 4501124 4501119 2026-08-01T08:58:49Z Pirags 3757 /* Gaita */ pap 4501124 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceliņš tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas ciemam. Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 7v1yl10pg2bius27gkcdxa1np2j7r7b 4501125 4501124 2026-08-01T08:59:57Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4501125 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceļa paɡarinājums tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas ciemam. Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] cadp5zjqaiyrok6ctovqqp7kq7iphr9 4501134 4501125 2026-08-01T09:39:27Z Pirags 3757 /* Gaita */ pap 4501134 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> Veloceļa paɡarinājums tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas ciemam. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 8dvv6bf79gylr50twascbq8pd28anxz 4501147 4501134 2026-08-01T10:57:29Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4501147 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceļa paɡarinājums tālāk ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 0op44jvl6xkvl84tokjk0rnax23qn4e 4501153 4501147 2026-08-01T11:04:56Z Pirags 3757 /* Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi */ 4501153 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. Vēlāk veloceļam izbūvēja pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]]. 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === 2008. ɡada septembrī uzsāka veloceliņa būvniecību no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim ar paɡarinājumu līdz Vecāķiem (9,5 km). Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī un turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] j7ze934eczij2yjq0fl27h1iuu6vgwh 4501162 4501153 2026-08-01T11:17:36Z Pirags 3757 4501162 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. 2008. ɡada septembrī uzsāka būvēt veloceļa pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] (5 km). 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceliņa turpinājums no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim. Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī ar paɡarinājumu ɡar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] līdz Vecāķiem (9,5 km), kur tas turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] mxz3vsmt0eryanfgxfr451t0v32mb0s 4501164 4501162 2026-08-01T11:19:48Z Pirags 3757 /* Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi */ 4501164 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. 2008. ɡada septembrī uzsāka būvēt veloceļa pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] (5 km). 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceliņa turpinājums no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim. Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī ar paɡarinājumu ɡar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] cauri [[Vecdauɡava]]i līdz Vecāķiem (9,5 km), kur tas turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] p1scb1ay7tsa1qeg6zpan8lrvurwdna 4501166 4501164 2026-08-01T11:20:42Z Pirags 3757 /* Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi */ 4501166 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. 2008. ɡada septembrī uzsāka būvēt veloceļa pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] (5 km). 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceliņa turpinājums no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim. Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī ar paɡarinājumu ɡar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] cauri [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]i līdz Vecāķiem (9,5 km), kur tas turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] ja2omhvup7t5hyxm9fyv24x6wp8043l 4501180 4501166 2026-08-01T11:50:14Z Pirags 3757 4501180 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. 2009. ɡadā pabeidza būvēt veloceļa pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] (5 km). 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceliņa turpinājums no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim. Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]i Vecmīlgrāvī ar paɡarinājumu ɡar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] cauri [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]i līdz Vecāķiem (9,5 km), kur tas turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 8b5wghja7sikaw5p1sjftvpv0d95pz6 4501185 4501180 2026-08-01T11:58:56Z Pirags 3757 /* Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi */ 4501185 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Skanste veloceliņš Centrs - Mežaparks.jpg|thumb|250px|Veloceļš Skanstes apkaimē]] [[Attēls:Mezaparka velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļa sākums Skanstes un Hanzas ielas krustojumā]] '''Veloceļš Centrs — Mežaparks''' ir viens no pirmajiem [[Veloceļš|veloceļiem]] [[Rīga|Rīgā]], kas uzbūvēts pēc neatkarības atjaunošanas. Tā maršruts savieno [[Centrs (Rīga)|pilsētas centru]] ar [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skansti]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]. Tas tika atklāts {{dat|2007|6|18}},<ref>[http://www.veloriga.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=143&start=1 Atklāts veloceliņš Centrs-Mežaparks]</ref> piedaloties tā brīža [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētājam]] [[Jānis Birks|Jānim Birkam]]. 2009. ɡadā pabeidza būvēt veloceļa pagarinājumu līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] (5 km). 2015. gadā uzbūvēja veloceliņa Mežaparks - Vecmīlgrāvis turpinājumu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu maršrutā Vecāķi – [[Kalngale]] – [[Garciems]] – [[Garupe (ciems)|Garupe]] – [[Carnikava]] – [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] 20 kilometru garumā. 2025. ɡada jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “TILTS” par būvdarbu veikšanu veloceļa infrastruktūras izbūvei posmā no Vecāķu stacijas līdz Carnikavai 12,1 km garumā, būvdarbus pabeidzot 2026. gada jūlijā. Projekta īstenošanai paredzēja tērēt 3 904 620 eiro no Atveseļošanas fonda.<ref>[https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/noslegts-ligums-par-velocela-vecaki-carnikava-buvniecibu-163000 Noslēgts līgums par veloceļa Vecāķi – Carnikava būvniecību] Apriņķis.lv 28.07.2025.</ref> == Gaita == Veloceļš sākas [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojumā un turpinās gar Skanstes ielu, [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]], šķērso dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] pie [[Brasas stacija]]s un ved tālāk gar [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] un [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] līdz [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektam]]. Tā kopgarums ir 6,6 kilometri, un no Mežaparka tas ļauj nokļūt pilsētas centrā 25 minūtēs.<ref name="rdsd">[https://web.archive.org/web/20120711100553/http://www.rdsd.lv/?ct=mezaparks Rīgas Domes Satiksmes Departaments: Centrs - Mežaparks]</ref> === Mežaparks—Vecmīlɡrāvis—Vecāķi === Veloceliņa turpinājums no Mežaparka caur [[Aplokciems|Aplokciemu]] līdz Vecmīlgrāvim. Veloceliņu izbūvēja atdalīti no ielu brauktuves, un tas ved līdz [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektam]] Vecmīlgrāvī un tālāk cauri [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]i līdz Vecāķiem (9,5 km), kur tas turpinās līdz pat jūrai pa ietvi, kur ir uzlabots segums un nolīdzinātas apmales līdz [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielai]] Vecāķos. === Kalngale—Carnikava === Carnikavas paɡasta teritorijā tas ved no [[Kalngales stacija]]s ɡar Vanagu ielu līdz autoceļam [[P1]], tad gar autoceļu P1 no Kalngales līdz Carnikavas pilsētai. === Tālākie plāni === 2026. ɡada vasarā Rīgas pašvaldība izsludināja iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei no esošā Carnikavas veloceļa posma pie Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi” (0,396 km), pēc tam līdz Vecāķu prospektam (1,385 km). Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā izbūvēs 4 metrus platu kopīgu gājēju un veloinfrastruktūru, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/391538-izsludinats-iepirkums-veloinfrastrukturas-izbuvei-marsruta-vecakicarnikava-2026 Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava] Rīgas dome 27. jūnijā, 2026</ref> Nākotnē plānots uzbūvēt veloceļu līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/255859-plano-buvet-velocelinu-no-vecakiem-lidz-lilastei Plāno būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei] Kasjauns.lv 2017. gada 2. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Brasa]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Skanste]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Vecāķi]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] mq8ksy6hz4fcrut2vcsn0dqel2nii75 Svētbilžu grautiņi (Livonija) 0 54815 4501044 4318892 2026-08-01T03:37:59Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501044 wikitext text/x-wiki '''Svētbilžu grautiņi''' Livonijā bija [[svētbilde|svētbilžu]] un grezno [[baznīca (celtne)|baznīcas]] iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums [[reformācija]]s laikā, 1524. gadā. Lielākajās [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētās notika reformācijas piekritēju iebrukumi baznīcās, tās vispirms izpostot, bet pēc tam konfiscējot daļu baznīcas piederumu. == Vēsture == Pēc [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] publiskās uzstāšanās pret [[Romas pāvesti|Romas pāvestu]] 1521. gadā notika [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Vormsa]]s [[Reihstāgs (Svētā Romas impērija)|Reihstāgs]], kurā Luteru pasludināja par ķeceri. [[Rīgas rāte]]s sekretārs [[Johans Lomillers]] 1522. gada 20. augustā Luteram nosūtīja vēstuli, kurā lūdza viņu kļūt par [[Svētais Pāvils|apustuli Paulu]] arī "[[Livonija]]i, kas ir galējā zeme Eiropas ziemeļos un kristīgajai pasaulei līdz šim gandrīz nepazīstama".<ref>Leonid Arbusow, jun. Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland (Quellen und Forschungen zur Reformationsgeschichte, Bd. III), Leipzig 1921.</ref> 1523. gadā Luters nosūtīja uz Rīgu vēstījumu "Izmeklētajiem mīļajiem Dieva draugiem, visiem kristiešiem Rīgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tartu|Tērbatā]] Līvzemē, maniem mīļajiem kungiem un brāļiem iekš Kristus". 1523. gadā [[Valmiera|Valmierā]] sāka sprediķot kažocnieks [[Melhiors Hofmanis]], aicinot ne tikai nepakļauties [[Romas pāvests|pāvestam]] (kas jau bija noticis), bet uzsākt uzbrukumus [[katoļi]]em. Šo sprediķu ietekmē vairākās [[Livonija]]s pilsētās sākās nemieri. Svētās Romas impērijas vācu zemēs 1524. gadā sākās Zemnieku karš. Vienlaicīgi 1524. gadā nemierus uzsāka Rīgas [[melngalvji]], kas [[Rīgas Sv. Pētera baznīca|Sv. Pētera baznīcā]] sadauzīja savu altāri. Grautiņu laikā vai arī vēlāko [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā pazuda slavenā [[Albrehts Dīrers|Albrehta Dīrera]] 1520. gadā radītā altārglezna. Nākamajās dienās altāru un svētbilžu dauzīšana Sv. Pētera un [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba]] baznīcās kļuva masveidīga, bet vēlāk tā pārsviedās uz [[Rīgas Doms|Doma katedrāli]], kur bija divdesmit altāri. [[Rīgas rāte]], izmantojot situāciju, novembrī aizliedza Doma katedrālē rīkot dievkalpojumus, konfiscēja [[Romas katoļu baznīca]]s īpašumus, kā arī slēdza katedrāli un [[Klosteris|klosterus]]. Turpināja darboties tikai cisterciešu un franciskāņu sieviešu klosteri. Tad luterāņi vēlreiz izpostīja Domu, iepriekšējā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapa]] [[Jaspers Linde|Jaspera Lindes]] bronzas kapa pieminekli pārlēja lielgabalos, bet [[Jaunava Marija|Dievmātes Marijas]] altāra gleznas nolēma t. s. ''raganu pārbaudei'' peldināja Daugavā un pēc tam sadedzināja. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana, klosteru bibliotēku izpostīšana, milzuma mākslas darbu iznīcināšana un garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no [[Rīga]]s. [[Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Jāņa baznīcā]] ierīkoja noliktavu. Pēc tam rāte to iznomāja rātskungam R. Šultem, kurš altārtelpā ierīkoja zirgu stalli, vēlāk arī govju un cūku kūti (rātei tikai pēc ilgstošas un sarežģītas tiesāšanās ap 1554. gadu izdevās panākt līguma uzteikšanu — pēc jumta un torņa atjaunošanas 1555. gada oktobrī baznīcu iztīrīja, un rāte to turpmāk izmantoja par pilsētas arsenālu, jo turpat līdzās vienā no klostera ēkām atradās lielgabalu lietuve). Pamazām izpostītās baznīcu ēkas pārņēma luterāņu draudzes, bet klosteru īpašumus — Rīgas rāte. == Literatūra == * Rubenis Andris. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2000 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071208181503/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/012.htm Klišāns V. Livonija XIII - XVI gs., XII nodaļa "REFOMĀCIJA"] * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/6.otr/1-4.html Zeiferts t. Latviešu rakstniecības vēsture. LUTERĀNISMA LAIKI] * [http://www.lelb.lv/lv/?ct=reformacija Reformācijas laikmets Latvijā] * [http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=485 Antra Gabre. Madonnas noslēpumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003905/http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=485 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080409231802/http://gertrude.lv/lv/iepazisties/vesture No Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas vēstures] [[Kategorija:1520. gadi]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Reformācija]] [[Kategorija:Reliģija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] 34bot6cllejjf21f1yebf8zei2fexbp Latvijas Mākslas akadēmija 0 62890 4500920 4500820 2026-07-31T14:14:16Z Pirags 3757 /* Ēka */ 4500920 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Latvijas Mākslas akadēmija | native_name = | image_name = Maakslas akadeemija.jpg | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1921. (1919.) gads | closed = | type = valsts augstskola | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāris 13]], [[Rīga]], [[Latvija]] | coor = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 40 | longEW = E | campus = | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = http://www.lma.lv | logo = Lma logo.gif | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Mākslas akadēmija2.jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde]] '''Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)''' ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības [[akadēmija]] [[Rīga|Rīgā]]. Dibināta [[1919]]. gadā, īstenojot [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] ieceri izveidot [[Latvija|Latvijā]] augstāko [[māksla]]s [[izglītība]]s iestādi. Akadēmija atrodas [[neogotika]]s stilā celtajā agrākās [[Rīgas birža]]s komercskolas ēkā (arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu [[Satversme (augstskolas pamatlikums)|satversmi]] un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika studijās klātienē, latviešu valodā visu augstskolas pastāvēšanas laiku. Kopš 2019. gada nogales LMA kopā ar sadarbības partneriem no ''Accademia di Belle Arti di Roma'', ''Dresden Academy of Fine Arts'' un ''Hungarian University of Fine Arts'' mākslas akadēmijām kopīgi īsteno pilotprojektu EU4ART Alianse, kura galvenais uzdevums ir harmonizēt tēlotājmākslas studiju programmu glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas jomā, lai nākotnē studenti varētu iegūt starptautisku diplomu, kombinējot studijas vairākās Eiropas Savienības valstīs, kas sekmēs Eiropas universitāšu starptautisko konkurētspēju. Rektors kopš 2017. gada ir [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]]. 1990. gadu sākumā [[Rēzekne|Rēzeknē]] tika atvērta LMA Latgales filiāle, kas piedāvā studijas bakalaura programmā glezniecības, grafikas, tēlniecības apakšnozarēs. 2021. gada rudenī LMA kopā ar [[Lapzeme]]s Universitāti Somijā plāno uzņemt studentus divu gadu starptautiskās Maģistra programmas studijās “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”. Studiju process noritēs starptautiski gan [[Kuldīga|Kuldīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/kd/maksla/makslas-potencials-kuldiga-14022195|title=Mākslas potenciāls Kuldīgā.|author=Lana Kazlauskiene |date= 2013. gada 27. augusts|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|16||bez}}}}</ref> gan [[Rovaniemi]] Somijā. == Studiju programmas == LMA piedāvā studijas piecpadsmit specialitātēs, kas apvienotas 5 nodaļās: * Vizuālās mākslas nodaļā iespējams specializēties glezniecībā, grafikā vai tekstilmākslā; * Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa piedāvā tēlniecības, keramikas un stikla mākslas specialitātes; * Dizaina nodaļa piedāvā studijas funkcionālajā dizainā, vides mākslā, metāla dizainā un modes mākslā; * Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā iespējams specializēties vizuālajā komunikācijā, apakšnozarē "Kustība, attēls, skaņa" un scenogrāfija; * Mākslas zinātnes nodaļā studēt mākslas vēsturi un teoriju un restaurāciju. Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus: * humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā, * humanitāro zinātņu maģistrs mākslā, * mākslas doktors, *profesionālais mākslas doktors. == LMA karogs == Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] “Nulla dies sine linea” (''Nevienu dienu bez līnijas''). == Vēsture == [[Attēls:Riga (23077009473).jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1942. gadam atradās tagadējā Satiksmes ministrijas ēkā.]] 1919. gada 4. maijā laikrakstā "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" tika publicēts [[LSPR]] Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "[[akadēmija]]" vairs netika lietots, jo ar akadēmijas jēdzienu saistījās priekšstats par veco, konservatīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem.<ref>Arī [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmiju]] pēc [[Oktobra revolūcija|revolūcijas]] pārdēvēja par "Brīvās mākslas darbnīcām"</ref> Tā kā 22. maijā Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i pakļautais vācu karaspēks, tad "proletāriskās mākslas darbnīca" darbību nepaspēja uzsākt, toties 1919. gada 20. augustā [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru kabinets pieņēma lēmumu nodibināt Latvijas Mākslas akadēmiju. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti [[Vilhelms Purvītis|V. Purvītis]], [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]], [[Jānis Roberts Tillbergs|J. Tilbergs]], [[Rihards Zariņš|R. Zariņš]], [[Jūlijs Madernieks|J. Madernieks]], [[Jānis Kuga|J. Kuga]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Sigismunds Vidbergs|S. Vidbergs]], [[Aleksandrs Drēviņš|A. Drēviņš]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] u.c. Latvijas Mākslas akadēmijas oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, tās septiņas studijas meistardarbnīcas neilgu laiku atradās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda (Puškina) bulvārī 1]], tad no 1922. gada [[Emīlijas Benjamiņas iela|Gogoļa ielā 3]]. 1920. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās [[Kārlis Miesnieks|K. Miesnieks]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] un [[Konstantīns Rončevskis|K. Rončevskis]], vēlāk [[Kārlis Zāle|K. Zāle]], [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]] un [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]]. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī [[Latvijas Republikas Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] un to izsludināja Valsts Prezidents [[Jānis Čakste]]. 1921.-1940. gadā akadēmiju pabeidza 229 cilvēki.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=157-158}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] no 1940. gada līdz 1942. gadam augstskolas nosaukums bija '''Valsts Mākslas akadēmija''', bet 1944. gadā to pārdēvēja par '''Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju'''. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam — LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim — LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tika pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāvēja līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā. No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija '''Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija'''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.</ref> Ar [[Latvijas PSR|LPSR]] Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — ''Latvijas Mākslas akadēmija''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.</ref> == LMA rektori == * ''Skatīt arī: '''[[Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru uzskaitījums]]''''' # [[Vilhelms Purvītis]] — Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1921—1934); # Profesors [[Jānis Kuga]] (1934—1940 un 1941—1944); # Profesors [[Oto Skulme]] (1940—1941 un 1944—1961); # Profesors [[Leo Svemps]] (1961—1974); # Profesors [[Edgars Iltners]] (1974—1976); # Profesors [[Valdis Dišlers]] (1976—1987); # Profesors [[Indulis Zariņš]] (1988—1997); # Profesors [[Jānis Andris Osis]] (1997–2007); # Profesors [[Aleksejs Naumovs]] (2007—2017); #Profesors [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] (kopš 2017. gada). == Filiāles == === Latgales filiāle === LMA Latgales filiāle Baznīcas ielā 34A Rēzeknē īsteno akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas "Māksla" studijas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nozarēs – glezniecības, grafikas un tēlniecības apakšnozarēs. Filiāle darbu uzsāka 1990. gadu sākumā, lai sagatavotu tekstilmāksliniekus un mākslas pedagogus lielākoties Latgales reģionam, vēlāk studējošie sāka ierasties no visas Latvijas.<ref>[http://www.lma.lv/?parent=3911 LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS LATGALES FILIĀLE] lma.lv, apmeklēta 2018. gada 4. janvārī</ref> === Kuldīgas filiāle === LMA Kuldīgas filiāli plānots 2019./2020. mācību gadā iekārtot kādreizējās Kuldīgas slimnīcas ēkā Kalpaka ielā 4. Ēkas renovācijas būvprojektu izstrādā arhitektes [[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] birojs.<ref>[http://www.lma.lv/index.php?parent=6814 Kuldīgā notikusi Latvijas Mākslas akadēmijas un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171230090328/http://www.lma.lv/index.php?parent=6814# |date={{dat|2017|12|30||bez}} }} lma.lv 2017. gada oktobrī</ref> == Ēka == [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskola (pēc 1905).]] Akadēmijas ēka [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 13 būvēta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta neogotiski eklektiskā stilā [[Rīgas Biržas komiteja]]s komercskolas vajadzībām.<ref name="Рига" /><ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Ārsienas veidotas no sarkanajiem ķieģeļiem ar pelēkbalta [[Dolomīts|dolomīta]] iespraudumiem (nesenajā restaurācijā to aizvietoja ar [[Betons|betonu]]),<ref name="Fil" /> jumts sākotnēji bija klāts ar melno [[Tīringene|Tīringenes]] [[Šīferis|šīferi]], vēlāk - ar [[Varš|vara]] plāksnēm. Stāvu vestibilus izgreznoja ar dažādu krāsu smilšakmens kolonnām, ieejas portika kolonnas veidotas no [[kaļķakmens]].<ref name="Рига" /> Aktu zāles un kāpņu laukumiņu logus izgreznoja ar Ernsta Todes darbnīcā gatavotām [[Vitrāža|vitrāžām]]. Ēkas plānojumā, kāpņu margās un vitrāžās samanāma [[Modernisms|modernisma]] vai [[Jūgendstils|jūgendstila]] ietekme.<ref name="Рига" /><ref name="Fil" /> Skulpturālos dekorus veidojis [[Augusts Francs Folcs|Augusts Folcs]]. Komercskola ēkā atradās līdz Rīgas evakuācijai 1915. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam šeit bija [[Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija]], [[Rīgas 13. vācu pamatskola]], Vācu pedagoģiskais institūts un arī Vācbaltiešu Skolotāju savienības mītne. No 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil" /> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. Rīga: Liesma, 1969. 142 lpp. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lma.lv}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=76772&from=off Likums "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi"] * [http://www.360cities.net/image/art-academy-jarmarka-riga-latvia Studentu darbu izstāde LMA] 360 grādu panorāma {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu augstskolas}} {{Skolas Rēzeknē}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmija| ]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] 29jaew52obdek2w6k32pu43ge2olwq8 Spārnene 0 64387 4501031 4411623 2026-08-01T03:14:29Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Zemgaļi]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501031 wikitext text/x-wiki [[Attēls:PL 1 1 4505 0001.jpg|thumb|200px|1272. ɡada Dobenes un Spārnenes dalīšanas līgums ar Vācu ordeņa, Rīgas domkapitula, kā arī liecinieku zīmoɡiem.]] '''Spārnene''' (latīņu: ''castrum Sparnene'') bija zemgaļu pilsnovads starp [[Dobene|Dobeni]], [[Dobele (zeme)|Dobeli]], [[Tērvete|Tērveti]] un [[Žagare|Žagari]] tagadējā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] centrālajā daļā ([[Bēnes pagasts]], [[Īles pagasts]], [[Lielauces pagasts]]), kuru pēc [[Zemgale]]s sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra [[Rīgas arhibīskapija]]s domkapitulam. Dalīšanas līgumā minēts, ka Spārnenes zemē ietilpst [[Lielauces ezers]] (''stagnum que ... Autzil'') un [[Bērze (upe)|Bērzes upe]] (''Bersene''). Spārnenes pārvaldei tika iecelts savs [[fogts]], kuru padzina [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|1259. gada Zemgaļu sacelšanās]] laikā. Domkapituls paturējis Spārnenes novadu arī pēc tam, kad 1272. gadā tam nācās atdot Dobenes novadu [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. Spārnenes galvenais pilskalns atradies Īles [[Spārnu pilskalns|Spārnukalnā]], Spārnu ezera krastā. == Vietvārdi Spārnenes pilsnovadā (1272) == ''Pelkua, Zervinas, Pakarde, Rymmen, Daugules, Semmoa, Narenen, Mimayn, Pelsua, Pestene, Wayuexe, Arine, Zetzedua, Szilua, Wanpen, Cacten, Bersenene, Zedreueos, Bayena''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=94 |title=Zemgales pilsnovadu Dobenes un Spārnenes dalīšanas līgums 1272. gada 7. oktobrī |access-date={{dat|2010|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306054453/http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=94 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> == Dokumenti == {{Citāts|Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II]], Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra [Sainas] Eberharda vienošanās par Rietumzemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī:<br /> <blockquote> "Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: * 1. arhibīskapam piekritusi [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare]], domkapitulam [[Dobene]] un Spārnene, Vācu ordenim [[Tērvete]] un [[Dobele]]; * 2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības; * 3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu." </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=69 Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Spārnenes nodošanu Rīgas domkapitulam no www.herder-institut.de] {{latīniski}} * [http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA115&lpg=PA115&dq=castrum+Sparnene&source=bl&ots=d2K2ZTEcNK&sig=sse8Qf5p2ndtHbOpuxBpUfYpOO0&hl=lv&ei=WD7lS_i0OpqTOJL-3NsN&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=4&ved=0CCIQ6AEwAw#v=onepage&q=castrum%20Sparnene&f=false Augusts Bīlenšteins par Spārneni "Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ..."] {{de ikona}} {{Senlatviešu valstis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Zemgaļi]] cbmmva7cuokfz3a176rochdqp8bxnur Tērvete (zeme) 0 64391 4501066 4244427 2026-08-01T04:13:48Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Zemgaļi]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501066 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seno [[zemgaļi|zemgaļu]] zemi|Tērvete (nozīmju atdalīšana)|Tērvete}} [[Attēls:2010 09 04 7Tervete37.JPG|thumb|300px|Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā.]] '''Tērvete''' jeb '''Tērvetene''' (latīņu avotos: ''Thervetene'', {{val-de|Terwetein}}) bija seno zemgaļu novads starp [[Spārnene|Spārneni]], [[Doblene|Dobleni]], [[Žagare|Žagari]], [[Silene (zeme)|Sileni]] un [[Upmale (zeme)|Upmali]] aptuveni tagadējā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] dienvidaustrumu teritorijā. 1206.-1225. gadā [[Indriķa hronika]]s aprakstīto notikumu laikā Tērvetes kungs bija [[Viestards]], kas hronikā tiek dēvēts par "zemgaļu hercogu" (''dux Semigallorum'') vai "princi Vestardu" (''Vestardo principe''). [[Atskaņu hronika]]s autors savukārt viņu nodēvējis par "ķēniņu Vesteru" (''konic Vesters''). Pēc [[Zemgale]]s sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī Tērvetes novadu piešķīra [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]], kas Tērvetes pārvaldei iecēla [[fogts|fogtu]], kuru padzina [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|1259. gada Zemgaļu sacelšanās]] laikā. Zemgaļu sacelšanās laikā Tērvetes pils aizsardzību vadīja karavadonis [[Šābis]]. Pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] sakāves [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] zemgaļu cīņas pret Livonijas ordeni 1280.-1281. gadā vadīja ķēniņš [[Namejs]] jeb Nameisis. Tērvetes novada galvenā pils atradās [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pilskalnā]]. == Svētkalns == 200 m uz ziemeļiem no zemgaļu Tērvetes pils tiešā tuvumā 1285./1286.gada ziemā tika uzcelta koka '''Heiligenbergas pils''' (''Heiligeberc'' - [[Svētkalns]], pēc 17.gs. kaujām nosaukts par Zviedru kalnu). Domājams, ka tur senāk bijusi zemgaļu kulta vieta. 19. gadsimta vidū izdarītie arheoloģiskie izrakumi pierādīja Heiligenbergas pils atrašanos šajā kalnā. Ap 20 m augstais kalns bijis norobežots ar vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=69 Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Doblenes nodošanu Vācu ordenim no www.herder-institut.de] (latīniski) * [https://web.archive.org/web/20090312005340/http://www.orient.lv/tervete/pilskalns.htm Tērvetes pilskalns] * [http://easyget.lv/kultura/2159/ Zemgaļu dienas Tērvetē]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lielkenins.lv/index.html Tērvetes senvēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080919080251/http://www.lielkenins.lv/index.html |date={{dat|2008|09|19||bez}} }} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Zemgaļi]] aadvcyzp5zcmuz6ia8dcdgdlek90rag Silene (zeme) 0 65692 4501029 3981271 2026-08-01T03:12:58Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Zemgaļi]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501029 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seno zemgaļu zemi|Silene|Silene}} [[Attēls:Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.png|thumb|300px|Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes (gaiši rozā krāsā) pēc Melnas līguma noslēgšanas (1422). Iezīmēta [[Jelgava]] (''Mitawa''), [[Pasvale]] (''Poswol''), [[Šauļi]] (''Szawle''), [[Raseiņi]] (''Rosienie'') un [[Upītes pilskalns|Upīte]] (''Upita'').]] '''Silene''' ({{val|la|Sillene}}) bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp [[Žagare]]s, [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]], [[Upmale (zeme)|Upmales]], [[Plāne]]s un [[Medene]]s zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz [[Upīte]]s un [[Saules zeme]]s robežām. Silenes sastāvā līdz 15. gadsimtam ieskaitīta arī [[Sidrabene (zeme)|Sidrabenes]] zeme. Pēc [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] uzskata Silenes zemes galvenais pilskalns ir bijis [[Silenes Augstais kalns]] tagadējā Vilces pagastā. == Vēsture == Pirmo reizi Silenes zeme pieminēta [[Zemgales dalīšanas līgums|Zemgales dalīšanas līgumā]] [[1254]]. gadā, tās pārvaldei tika iecelts savs [[fogts]], kuru padzina [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|1259. gada Zemgaļu sacelšanās]] laikā. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā Silenes zemes dienvidu daļu iekļāva [[Žemaitija]]s sastāvā. Mūsdienās Silenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas [[Žeimele]], [[Pasvale]], [[Linkuva]], [[Jonišķi]], [[Pakroja]] un Latvijas [[Vilce]] un [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]. == Dokumenti == {{quotation|Vienošanās par Silenes zemes piešķiršanu Rīgas arhibīskapam 1254. gadā: Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II]], Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra [[Sainas Eberhards|Sainas Eberharda]] vienošanās par Zemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī. "Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieka Livonijā, vācu mestra Sainas Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par [[Zemgales bīskapija]]s dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: * 1. arhibīskapam piekritusi Silene un [[Žagare]], domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]], Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele]]; * 2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības; * 3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu."}} == Ārējās saites == * [http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=69 Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Silenes nodošanu Rīgas arhibīskapam no www.herder-institut.de] {{latīniski}} * [http://vietas.lv/objekts/silenes_augstais_kalns/ Silenes Augstais kalns Vilces pagastā] * [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15.—25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos) {{Senlatviešu valstis}} {{Senās Lietuvas zemes}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Zemgaļi]] i4wh4il2eehtme2yiew3tv255omm42x Rentgenijs 0 67838 4501151 4397700 2026-08-01T11:04:20Z Meistars Joda 781 4501151 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 111 | 7. čaula = 2 | 6. čaula = 17 | 5. čaula = 32 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Rg | atommasa = [281] | valences elektroni = [Rn]5f<sup>14</sup>6d<sup>9</sup>7s<sup>2</sup> | tabulas attēls = [[Attēls:Rg-TableImage.svg|250px]] | attēls = | oksidēšanas pakāpes = +5, +3, +1, −1 (prognozēts) | elektronegativitāte = | blīvums = 28 700 (prognozēts) | kušanas temperatūra = | viršanas temperatūra = }} '''Rentgenijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Rg''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 111. Tas ir ļoti [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] un mākslīgi iegūts ķīmiskais elements (dabā šis elements nav sastopams). Pirmo reizi iegūts 1994. gadā. Nosaukts par godu vācu fiziķim [[Vilhelms Rentgens|Vilhelmam Rentgenam]]. Tiek sagaidīts, ka ķīmiskā elementa īpašības būs līdzīgas [[zelts|zelta]] ķīmiskajām īpašībām.<ref name="Hammond"/> == Izotopi == Iegūti 7 rentgenija [[izotops|izotopi]]; stabilākais no tiem ir rentgenijs-281, kura radioaktīvās [[pussabrukšanas periods]] ir 22,8 sekundes. Izotopa rentgenija-272 pussabrukšanas periods ir tikai 1,6 milisekundes. Izotopu [[masas skaitlis]] ir no 272 līdz 282.<ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso111.html | title= Isotopes of the Element Roentgenium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2017. gada 3. martā | language= angliski | archive-date= 2017. gada 11. Jūnijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20170611185638/http://education.jlab.org/itselemental/iso111.html }}</ref> == Vēsture == Saskaņā ar [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrija Mendeļejeva]] izstrādāto paredzamo elementu nosaukšanas sistēmu, sākotnēji periodiskajā tabulā šo elementu paredzēja ar nosaukumu '''ekazelts'''. 1979. gadā [[Starptautiskā Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība|IUPAC]] ieteica to nosaukt par '''unununiju''' (ķīmiskais simbols: Uuu). Unununijs pirmo reizi tika sintezēts 1994. gada 8. decembrī [[Darmštate]]s [[Smago jonu pētījumu centrs|Smago jonu pētījumu centrā]]. Tas tika panākts, bombardējot [[bismuts|bismutu]] ar [[niķelis|niķeļa]] atomiem. : {{su|p=209|b=83|a=r}}Bi + {{su|p=64|b=28}}Ni → {{su|p=272|b=111}}Rg + {{su|p=1|b=0}}n Signāla ilgums par jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšanu bija mazāk par 0,002 sekundēm.<ref name="Hammond">{{grāmatas atsauce | url= http://202.119.32.195/cache/11/03/hysz.nju.edu.cn/17e51a1874e7140961d0512d3bef0134/CRC%20Press%20-%20Handbook%20of%20Chemistry%20and%20Physics%20-%2084th%20Edition%20-%202004%20-%20%28Lide%20D.R.%20%28ed.%29%29%20%282475s%29.pdf | title= CRC Handbook of Chemistry and Physics, 84th Edition | page= 4-11 | author= David R. Lide, C. R. Hammond | publisher= CRC Press | year= 2003 | isbn= 9780849304842 | accessdate= {{dat|2019|07|24||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190702152742/http://202.119.32.195/cache/11/03/hysz.nju.edu.cn/17e51a1874e7140961d0512d3bef0134/CRC%20Press%20-%20Handbook%20of%20Chemistry%20and%20Physics%20-%2084th%20Edition%20-%202004%20-%20%28Lide%20D.R.%20%28ed.%29%29%20%282475s%29.pdf | archivedate= {{dat|2019|07|02||bez}} }}</ref> Pēc tam [[alfa sabrukšana|alfa sabrukšanā]] tas pārvērtās par [[meitnerijs|meitneriju]] un vēlreiz tāpat par [[borijs|boriju]]. Arī šo elementu izotopi tika pirmo reizi reģistrēti.<ref name="Hammond"/> : {{su|p=272|b=111}}Rg → {{su|p=268|b=109}}Mt + {{su|p=4|b=2}}α : {{su|p=268|b=109}}Mt → {{su|p=264|b=107}}Bh + {{su|p=4|b=2}}α 2004. gadā ar IUPAC lēmumu oficiāli nosaukts par godu vācu fiziķim, [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] laureātam [[Vilhelms Rentgens|Vilhelmam Rentgenam]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] a1gw1z4m2qug6g88psyr1xer16zmu08 Sēlijas bīskapi 0 77444 4501020 3536022 2026-08-01T03:07:45Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501020 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|300px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]] '''Sēlijas bīskapi''' bija [[viduslaiki|viduslaiku]] valdnieki [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]] tagadējās [[Latvija]]s teritorijā. 1218. gadā [[Daugava]]s kreisajā krastā pēc ietekmīgā [[Daugavgrīvas abati|Daugavgrīvas abata]] [[Bernhards no Lipes|Bernharda no Lipes]] iniciatīvas iekarotajā [[sēļi|sēļu]] zemē tika izveidota [[Sēlijas bīskapija]]. Pēc [[Upmales zeme]]s pakļaušanas viņš pārcēla savu rezidenci no [[Sēlpils pils|Sēlpils]] uz [[Mežotne|Mežotni]], kaut arī pats uzturējās [[Babīte]]s pilī. Jau pēc bīskapa Bernharda nāves [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] panāca to, ka sēļu zemes pārgāja viņa valdījumā un Sēlijas bīskapija ieguva [[Zemgales bīskapija]]s vārdu. == Sēlijas bīskapi == * [[Bernhards no Lipes]] (1218-1224) * [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] (1224-1226) == Skatīt arī == * [[Sēlijas bīskapija]] * [[Sēlija]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi| ]] [[Kategorija:Sēlijas bīskapija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] lv4b4g62xhljvbu4h32m4o9syhzivs5 Parastā rudzusmilga 0 78804 4501084 3684178 2026-08-01T06:14:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501084 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Apera spica-venti.jpg | att_nosaukums = Parastā rudzusmilga | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Apera | ģints_lv =Rudzusmilgas | suga = Apera spica-venti | suga_lv = Parastā rudzusmilga | binomial = Apera spica-venti <small>(L.) P.Beauv.</small> | sinonīmi = * ''Agrostis spica-venti'' L. | kategorijas = nē }} '''Parastā rudzusmilga''' ({{val|la|Apera spica-venti}}) ir viengadīgs 30 — 100 cm augsts [[lakstaugs]]. Bieži sastopams smilšainās vietās un tīrumos kā nezāle. Cers skrajš. Strumbru nedaudz, tie taisni, kaili, gludi. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 0,3 cm platas, plakanas, gar malām un no abām pusēm ļoti raupjas. Lapu makstis garas, gludas vai galotnē nedaudz raupjas, mēlīte iegarena, galotnē sašķelta. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa - liela skara ar daudzām vārpiņām, daudziem atstāvošos pušķos sakopotiem ļoti skarbiem, tieviem zariņiem, kas līdz ziedēšanai piekļāvušies pie stumbra, ziedēšanas laikā un pēc tam izplesti. Vārpiņas ar 1 ziedu, zaļas vai citādā krāsā, ļoti sīkas, mazliet no sāniem saspiestas. Vārpiņas plēksnes nevienādas, ārējā plēksne parasti pusotrreiz īsāka par iekšējo plēksni. [[zieds|Ziedi]] divdzimumu. Zieda plēksnes gandrīz vienādas, nedaudz īsākas par vārpiņas iekšējo plēksni, zieda ārējai plēksnei garš akots, kas daudzreiz garāks par vārpiņu. [[Auglis]] ir 0,2 — 0,3 cm garš grauds. == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42463/ chundelka metlice Apera spica-venti (L.) P. Beauv.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003339/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42463/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Rudzusmilgas]] p52r9cvhsr7ltw0sa5ac7p0i3wv3mk1 Parastais miežabrālis 0 78814 4501083 2430135 2026-08-01T06:06:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501083 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Attēls:Rietgras bloeiwijze Phalaris arundinacea.jpg | att_nosaukums = Parastais miežabrālis | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Phalaris | ģints_lv = | suga = Phalaris arundinacea | suga_lv = Parastais miežabrālis | binomial = Phalaris arundinacea <small>L.</small> | sinonīmi = * ''Baldingera arundinacea'' (L.) Dumort. * ''Phalaroides arundinacea'' (L.) Rauschert | iedalījums = * pasuga: ''Phalaris arundinacea hispanica'' * pasuga: ''Phalaris arundinacea rotgesii'' * variācija: ''Phalaris arundinacea'' var. ''arundinacea'' * variācija: ''Phalaris arundinacea'' var. ''picta'' * variācija: ''Phalaris arundinacea'' var. ''variegata'' | kategorijas = nē }} '''Parastais miežabrālis''' ({{val|la|Phalaris arundinacea}}) - daudzgadīgs 50 - 200 cm augsts [[lakstaugs]]. Diezgan bieži sastopams stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu malās, mitrās pļavās. [[Stumbrs]] tievs, ložņājošs, ar gariem pazemes dzinumiem. Stumbrs spēcīgs, taisns, gluds. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, plati lineāras, līdz 2 cm platas, zilganzaļas, gar malām ļoti skarbas. Lapu makstis gludas, mēlīte līdz 0,6 cm gara, dažreiz šķelta. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa - zaraina, ļoti skarba skara, katrs tās zars pie pamatnes ar atzarojumu, ar daudzām satuvinātām vārpiņām. Vārpiņas 0,5 cm garas, ar 1 ziedu, iegareni lancetiskas, ar īsu kātu, bālas vai gaiši violetas. Vārpiņas plēksnes 4, no tām 2 augšējās (2 neattīstītu ziedu atliekas) sīkas, lineāri īlenveida, ar matiņiem. Zieda plēksnes 2, biezas, spīdīgas, apakšējā daļā kailas, augšējā - ar baltiem, piespiestiem matiņiem; zieda ārējās plēksnes šķautne bez spārna vai tas ļoti šaurs, dzīslas 5, iekšējai plēksnei 2 dzīslas. [[Auglis]] - 0,3 - 0,4 cm garš grauds. Vērtīgs lopbarības [[augs]], mājdzīvnieki to ēd labprāt. Attīstās agri un, vēlāk pļauts, dod rupju un grūtāk sagremojamu lopbarību. Dod labu atālu. == Galerija == <gallery> Image:Rietgras tongetje Phalaris arundinacea.jpg Image:Poaceae spp Sturm5.jpg Image:Phalaris.arundinacea.jpg Image:Phalaris.arundinacea.2.jpg Image:Phalaris arundinacea 2005.06.19 11.31.26-p6190063.jpg Image:phalaris_arundinacea.jpeg Image:Phalaris arundinacea seeds phar3 004 php.jpg Image:Rietgras planten Phalaris arundinacea.jpg </gallery> == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42641/ chrastice rákosovitá Phalaris arundinacea L.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191209113606/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id42641/ |date={{dat|2019|12|09||bez}} }}''. BioLib.cz [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] gvxvxiia4a6p269c7jzi1q1gkii6zfl Peļastu lapsaste 0 78816 4501116 3684155 2026-08-01T08:40:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501116 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Alopecurus myosuroides1.jpg | att_nosaukums = Peļastu lapsaste | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Alopecurus | ģints_lv =Lapsastes | suga = Alopecurus myosuroides | suga_lv = Peļastu lapsaste | binomial = Alopecurus myosuroides <small>Huds.</small> | sinonīmi = * ''Alopecurus agrestis'' L. | kategorijas = nē }} '''Peļastu lapsaste''' ({{val|la|Alopecurus myosuroides}}) ir viengadīgs vai divgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, laukos. Adventīvs augs. [[Stumbrs]] stāvs, kails. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 1 cm platas, plakanas, augšējās skarbas. [[lapas|Lapu]] makstis zilganzaļas, garas, gludas, dažreiz, sevišķi augšējās, redzami uzpūstas, mēlīte līdz 0,2 cm gara, aptver stumbru un augšā sašaurinās. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Ziedkopa - šaura, abos galod smaila, ne visai blīva vārpskara. Vārpiņas sīkas, ar 1 ziedu, sakārtotas pa nedaudzām uz īsiem zariņiem, kas piespiesti pie ziedkopas galvenās ass. Vārpiņas plēksnes 2, vārpiņas garumā vai nedaudz īsākas, ar šķautni, malas gandrīz līdz pusei saaugušas, dzīslas (1) 3, šķautne ar īsiem matiņiem. Zieda plēksne 1, ārējā, nedaudz garāka par vārpiņas plēksnēm, tās akots sākas augstāk par plēksnes vidu un ir aptuveni divas reizes garāks par plēksni. [[Auglis]] - līdz 0,3 cm garš grauds. Sāk augt agrā pavasarī un vasarā zied vairākas reizes. Sastopams kā nezāle. == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42629/ psárka polní Alopecurus myosuroides Huds.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305142001/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42629/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lapsastes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] hz9lij1cd1o2hq69yrfpl7j9e8a8wxu Uldevene 0 79021 4501075 4369687 2026-08-01T04:21:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501075 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Uldevena pils.jpg|thumb|250px|12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija]] '''Uldevene''' bija [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] [[Lielvārdes pils]]novada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais. 1213. gadā lietuviešu sirotāji sagūstīja Uldeveni, bet [[Zobenbrāļu ordenis]] viņu izpirka no gūsta. Kopš 1997. gada [[Rembates muižas parks|Rembates parkā]] pie Daugavas mākslinieks [[Agris Liepiņš]] no jauna uzcēla [[Uldevenes pils|koka pili]], kas varētu izskatīties kā Lielvārdes novada virsaiša Uldevenes rezidence.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvia.travel/lv/uldevena-koka-pils |title=Uldevena koka pils |access-date={{dat|2014|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121030093815/http://www.latvia.travel/lv/uldevena-koka-pils |archivedate={{dat|2012|10|30||bez}} }}</ref> 2024. gada jūlijā Ogres novada domes deputāti nolēma par 15 000 eiro iegādāties mākslinieku Agra un Ināras Liepiņu ģimenes veidoto ekspozīciju, kā arī saglabāt pili pašvaldības pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-ogres-novada-pasvaldiba-par-15-000-eiro-pirks-ekspoziciju-senlatviesu-koka-pili-uldevene-precizets.a562669/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ogres novada pašvaldība par 15 000 eiro pirks ekspozīciju senlatviešu koka pilī Uldevene (precizēts)] lsm.lv 2024. gada 25. jūlijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/slavenas-lielvardes-koka-pils-liktenis-ir-izlemts/|title=Slavenās Lielvārdes koka pils liktenis ir izlemts|website=tv3.lv|access-date=2024-07-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> == Personvārds == Personvārda "Uldevene" nozīme varētu būt vai nu “liela auguma cilvēks”, vai “ilgdzīvotājs” (Alvre 1984). [[Rainis]] par "tautas dziesmu piecos cēlienos" dēvētajā lugā "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]" (1905) par Uldi nosaucis bagātu [[Vidzeme]]s puses precinieku, kas pāri [[Daugava]]i ieradies [[Kurzeme]]s puses sētā. Kopš tā laika [[Uldis (personvārds)|Uldis]] ir viens no populārākajiem [[latviešu personvārdi]]em. == 13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Uldevenes laikā == Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. [[Lielvārde]]s līvu vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet 1201. gadā Lielvārdes līvu zemi Livonijas bīskaps Alberts izlēņoja savam vasalim Daniēlam. Saskaņā ar [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] Polocka tikai 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = nezināms | virsraksts = [[Senlatvijas valdnieki|Lielvārdes līvu vecākais]]<br />Uldevene | periods = pirms un pēc 1213. gada | pēc = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapa]] vasaļi}} {{Amatu secība | pirms = [[Volodars no Minskas]] (1167—1184)<br />[[Ginvils (Jurijs)]] (1192—1199) | virsraksts = [[Polockas kņazi]]<br />[[Vladimirs Vseslavičs]] (1184—1216)<br /> [[Boriss II Vseslavičs]] (1216—1222) | periods = Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi | pēc = [[Svjatoslavs Mstislavičs]] (1222—1223) }} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] (1196—1198) | virsraksts = [[Livonijas bīskapi]]<br />[[Alberts fon Bukshēvdens]] (1199—1229) | periods = | pēc = [[Nikolajs fon Nauens]] (1229—1253)}} {{Amatu secība | pirms = [[Venno]] (1204—1209) | virsraksts = [[Zobenbrāļu Ordeņa mestri]]<br />[[Folkvins]] (1209—1236) | periods = | pēc = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]]<br />[[Hermans Balke]] (1237—1239)}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/objekts/uldevena_koka_pils/bilde/3772 Uldevenes pils rekonstrukcija Lielvārdē] * [http://uldevene.mozello.lv Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230324131929/https://uldevene.mozello.lv/ |date={{dat|2023|03|24||bez}} }} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Lībieši]] 2hwht9eo2dqb34a41jsa38dftaktph1 Veloceliņš Centrs - Mežaparks 0 79568 4501182 3705882 2026-08-01T11:57:56Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] to [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] 4501182 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] curoo0fige181zbp4tphz4ystog1z2z Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4501096 4500645 2026-08-01T07:21:05Z Dainis 876 4501096 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-585]]'' (''NROL-95''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. 0xe2fmv4qshatbbsxy12g5fz92r9zlm Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4501101 4500648 2026-08-01T07:28:32Z Dainis 876 4501101 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[4. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[5. augusts]] — 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> ck8h0ekkbzh5icrvo8ax3xw2igbccv8 Svidras kultūra 0 85813 4501045 3057381 2026-08-01T03:38:45Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas aizvēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501045 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Swiderian culture.jpg|thumb|right|Svidras kultūras izplatības pamatareāls.]] '''Svidras kultūra''' bija senā akmens laikmeta ([[Paleolīts|paleolīta]]) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Svidras kultūrai radniecīgas kultūras senlietas atrastas [[Laukskolas apmetne]]s arheoloģiskajos izrakumos Latvijas teritorijā. == Nosaukums == Nosaukums cēlies no Svidras upes vārda Polijā, kur Lielo Svidru (''Swidry Wielkie'') apdzīvotā vietā atrastas šai kultūrai tipiskās senlietas. == Raksturojums == Svidras kultūras saimniecība balstījās uz ziemeļbriežu medībām, par ko liecina bultas ar krama uzgaļiem. Apmetnes bija izvietotas tundrā pēc ledāju kušanas un pakāpeniskas atvirzīšanās uz ziemeļiem. {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Paleolīta arheoloģiskās kultūras]] [[Kategorija:Eiropas arheoloģiskās kultūras]] [[Kategorija:Latvijas aizvēsture]] 9rrtc0e5be5we7azb5zif9bupk85cu1 Vecāķi 0 87868 4501173 4457038 2026-08-01T11:33:21Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4501173 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Rīgas pilsētas daļu|dzelzceļa staciju|Vecāķi (stacija)}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Vecāķi | attels = [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007.jpg|250px]] | paraksts = Vecāķu pludmale. 2007. gads. | karte = [[Attēls:Vecaki karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Zvejniekciems (Rīga)|Zvejniekciems]] | platiba = 2,303 km² | iedzivotaju_skaits = 1 661 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = {{Rīga sab|t=a|24}} | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = Elektrovilciens | pasta_indekss = LV-1030 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecaki/ apkaimes.lv] }} '''Vecāķi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa [[Zvejniekciems (Rīga)|Zvejniekciems]]. Vecāķu apkaime atrodas pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Tā robežojas ar [[Trīsciems|Trīsciema]], [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]s un [[Mangaļsala]]s apkaimēm, kā arī ar [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] apkaimes ZA. Vecāķu apkaimes robežas ir Vecdaugava, līnija no [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavas]] līdz Rīgas līcim, Rīgas līcis, pilsētas robeža, dzelzceļš, Zvejas iela, krasta līnija. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriāla vienība ([[biezi apdzīvota vieta|ciems]] [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]) pastāvēja līdz pat [[1949]]. gadam. Pēc tam tā 1949. un 1960. gadā tika iekļauta Rīgas teritorijā. Telpiski un funkcionāli Vecāķu apkaime ir uztverama kā vienota teritorija, ko nosaka gan apkaimes apbūvēto, gan dabas teritoriju savstarpējais izvietojums, kā arī dabas objektu (meži vai ūdens objekti) skaidri iezīmētās apkaimes fiziskās robežas. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 436 metri. == Nosaukums == [[Attēls:Vecāķi 1701. gada kartē.jpg|thumb|left|250px|Vecāķu ciems (''Wetsanck Dorf'') ar zviedru aizsardzības nocietinājumiem (b. tranšeju un c. reduti) 1701. gada kartē.]] Nosaukumu „Vecāķi“ pieņemts saistīt ar seno [[Daugava]]s gultni. Agrāk Daugava ietecējusi jūrā apmēram kilometru uz rietumiem no tagadējā Vecāķu ciema, tās gultne šeit veidojusi S veida līkumu — „āķi“. Pagājušā gadsimta vidū upes vecā grīva pilnīgi aizsērējusi, taču vecupes līkumi un līdz ar to vietas nosaukums saglabājies. Senatnē gar pašu [[Rīgas līcis|jūras]] krastu gāja ceļš uz [[Pērnava|Pērnavu]]. Ceļa malā bija izvietoti zvejniekciemi — Vecāķi, [[Laņģi]], [[Carnikava]]. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā padziļinājās Daugavas ietekas dienvidu atzars un starp seno un pašreizējo Daugavas grīvu veidojās [[Mangaļsala]]. [[1861]]. gadā ar dambi tika pilnīgi nosprostota Daugavas vecā ieteka. Mangaļsala kļuva par pussalu. Daugavas vecupe vēl tagad saglabājusi "vecā āķa" formu. Tās krastos atradās Vecāķu zvejniekciems.<ref>A. Plaudis, "Vidzemes jūrmala". Rīga: 1985. — 5. lpp.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Restorāns un viesnīca Alba Vecāķos pirms 1940.jpg|thumb|260px|Restorāns un viesnīca "Alba" Vecāķos (pirms 1940).]] [[Attēls:Vecāķu viesnīca Nordpol.jpg|thumb|left|250px|Viesnīca "Nordpol" Vecāķos (''Bad Magnushof'', pirms 1914).]] Vecāķi atrodas uz senā [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] zemes, kas dokumentos minēts jau kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]], kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] netālu no [[Daugava]]s ietekas [[Rīgas līcis|jūras līcī]] uzcēla krustnešu atbalsta punktu — [[cistercieši|cisterciešu]] klosteri.<ref>I. Ose, "Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture"; R., 2007. — 22. lpp.</ref> Kopš seniem laikiem Daugavas [[grīva]]s vietu kuģiem norādīja bāka, kas viduslaikos atradās tagadējo Vecāķu teritorijā. Pēc jaunās ietekas rašanās tā vairs nebija izmantojama. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] 80. gados [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas vecās pils]] mūrus nojauca un akmeņus izmantoja jaunā [[Neiminde]]s cietokšņa celšanai Daugavas jaunās ietekas kreisajā krastā. Tomēr vaļņi un aizsarggrāvis palika nepostīts, un vecā [[skansts]] kā zviedru karavīru pagaidu apmešanās vieta tika izmantota vēl [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā, kad Neimindi uz laiku bija ieņēmuši [[sakši]]. Par to stāsta, piemēram, Vecāķu redutes komandanta [[1701]]. gadā rakstīta vēstule, kurā minēti sliktie apstākļi un sausa kurināmā trūkums karaspēka vienībai, kas bija novietota vecajā Daugavgrīvas skanstī. 17. gadsimtā izveidojās zvejniekciems — zvejnieki dzīvoja pie Vecdaugavas, kur senā Daugavas gultne bija izveidojusi apbrīnojami mierīgu ostu pašā jūras krastā. [[1797]]. gadā [[Johans Kristofs Broce]] ir zīmējis [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] vecās baznīcas apkārtni, kas bija daļa no Vecāķu ciema. Zīmējumā redzama vecā Daugavgrīvas draudzes baznīca ar kaulu kambari vienā un daļa ciema otrā pusē. J.K. Broce ir atzīmējis, ka Vecāķu ciemā ir 7 mājas un to iedzīvotāji pārtiek no zvejas.<ref>J. K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. Rīga, 1996.- 335. lpp.</ref> Lai iegūtu materiālus darvas tecināšanai, [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] tika izcirsti piekrastes meži, kuru saknes un zemsega saturēja irdenās kāpu smiltis. Sāka pārvietoties klaidu kāpas, nodarot postu arī cilvēkiem, piemēram, zem Legzdiņa kalna bijusi apbērta lauku sēta. Vaļējie smiltāji gadu no gada samazinājās, daudzās vietās tos sedz apbūve vai dažādas kultūras. Bet šādi vaļēji smiltāji — kāpas var būt draudoši apdzīvotām vietām, piemēram, ceļojošās kāpas ir nodarījušas postījumus Vecāķiem. Apbūvei šādu rajonu var izmantot tikai daļēji. 1866. gadā Vecāķi kļūst par daļu no jaunizveidotā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]].[[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidū Vecāķi sāka veidoties par atpūtas un peldu vietu. Par Vecāķu peldvietas dibinātājiem tiek uzskatīti Rīnūžu un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] rūpnieki Augusts un Andrejs Dombrovski un Jānis Kaupiņš. Nonākot Vecāķos, iespējams pamanīt senās jūrmalas iezīmes, lielākoties no 19. gadsimta beigām, kad 1898. gadā pēc rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska iniciatīvas te sāka piešķirt zemes gabalus vasarnīcām. Tad arī Vecāķus sāka dēvēt "Mangaļu kūrortu" ({{val|de|Bad Magnushof}}) un cēla Jūrmalai tik raksturīgās koka ēkas.<ref>A. Ārgalis, "Rīga".-R., 2000. — 81. lpp.</ref> 1898. gadā pirmie 30 vasarnīcu gabali nodoti nomā, bet līdz [[1914]]. gadam te jau bija ap 100 vasarnīcu. [[Attēls:Vecāķu stacija 3.jpg|thumb|250px|Vecāķu stacija]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vecāķi panīka, jo vienīgie sakari ar Rīgu no tiem bija ar kuģīti. 1926. gadā iepretī Vecāķiem nogrima pasažieru [[Neibāde (kuģis)|tvaikonis "Neibāde"]], kas izsauca lielu rezonansi.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> No jauna tie sāka veidoties tikai pēc [[1932]]. gada sakarā ar Vecāķu šosejas izbūvi uz [[Mangaļsala]]s karavīru nometni un 1934. gadā ar [[Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija]]s būvi. 1933. gadā Mangaļu pagasta Vecāķu vasarnīcu ciemam piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1930. gadu beigās notika Vecāķu apzaļumošanas darbi, tika iestādīts ap 1500 koku un ar kārkliem apstādītas piejūras kāpas, kurās darbus ar bezdarbnieku rokām aizsāka jau agrāk.<ref name="Piejūra" /> Laikā no 1932. līdz 1940. gadam Vecāķos apmežoja 130 un nostiprināja 152 hektārus kāpu, kuras bija stāvējušas kailas kā minimums no 17. gadsimta un pārvietojoties reizēm apbēra zemes gabalus un ceļus.<ref name="Piejūra" /> [[1940]]. gadā Vecāķos bija jau ap 60 apbūvētu zemes gabalu un 16 ieliņas iepretim dzelzceļa stacijai. Tūlīt pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] starp Vecāķiem un Trīsciemu izveidoja šaušanas poligonu, kas atradās pārāk tuvu apdzīvotajai vietai un apdraudēja vietējos iedzīvotājus, tadēļ 1948. gadā to pārcēla uz mazāk apdzīvotu rajonu uz Kalngales pusi.<ref name="Piejūra" /> 1949. gadā Vecāķus kopā ar vēl daļu Mangaļu pagasta teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> Ievērojamu daļu Vecāķu centra padomju laikā aizņēma pionieru nometnes, īpaši armijai piederošas, kas bija atsavinātas agrākajiem īpašniekiem.<ref name="Piejūra" /> Vācu laikā Puikules ielā 1 atradusies mācību nometne vācu dienestā esošām krievu vienībām.<ref name="Piejūra" /> [[Attēls:Вецаки -7.jpg|thumb|150px|left|Vecāķu prospekta un Pludmales ielas krustojums]] [[2008. gads|2008]]. gada vasarā Vecāķu pludmale ieguva [[Zilais karogs|zilo karogu]], kas norāda uz pludmales tīrību, drošību un attīstītu infrastruktūru, tomēr [[2009. gads|2009]]. gadā Zilais karogs Vecāķu pludmalei vairs netika piešķirts. Ap 1925. gadu 0,5 km uz ziemeļiem no Vecāķu pludmales izveidojās nūdistu sauļošanās vieta.<ref name="Piejūra" /> 2015. gadā ɡar Vecāķu prospektu uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu 4,5 kilometru garumā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007 2.jpg|thumb|250px|Vecāķu pludmales DR daļa, 2007. gads.]] Vecāķos minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums atbilst jūras līmenim, bet reljefa raksturs kopumā ir ļoti viļņots, jo apkaimi saposmo kāpas. Vecāķu — [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] kāpu grēda stiepjas no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem starp [[Daugava|Daugavu]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavu]], [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ieplaku un Langas ieleju. Tās platums ir ap 1,2 km, garums vairāk nekā 7 km. Mūsdienās šī teritorija ir Piejūras dabas parks. Augstākā Vaļņa (Vecāķu) kāpa apkaimē atrodas tās vidusdaļā, stiepjoties D—Z virzienā līdz pat priekškāpai. Vaļņa kāpas augstākie punkti sasniedz pat 18 metru virs jūras līmeņa augstumu (Kakta kalns — 18,9 m), bet tās relatīvais augstums — 12—14 metri. Apkaimes Z un A daļā atrodas vēl vairāki augstāki kāpu pauguri un vaļņi, sasniedzot 12—17 metrus virs jūras līmeņa augstumu. Apkaimes D un R daļā pie [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]]s ārpus Vaļņa kāpas reljefs kopumā ir zems un līdzens, 2—4 metrus virs jūras līmeņa. Nedaudz augstāka ir apkaimes A daļa, kur reljefa virsma pārsvarā atrodas 4—6 metri augstumā virs jūras līmeņa. Savukārt priekškāpas josla paceļas līdz 3 metriem virs jūras līmeņa. Pludmales platums 40—80 metri.<ref name="Piejūra" /> Vairāk nekā 20 km garu joslu [[Vidzemes jūrmala|Vidzemes jūrmalā]] aizņem aizsargājamās dabas teritorijas. Lielākā no tām — [[Piejūras dabas parks]] (1634 ha). Daļa no tā ietilpst Vecāķu kūrortā. Ziemeļaustrumos šo dabas kompleksu norobežo [[Gauja]]s grīva, dienvidrietumos — Vecdaugava, bet pārējās robežas veido 12,75 km garš [[Rīgas līcis|jūras līča]] krasta posms. == Dabas objekti == Vecāķi, līdzās [[Rītabuļļi]]em un [[Daugavgrīva]]i, ir vienīgās Rīgas līča pludmales [[Rīga]]s pilsētā. Šeit sastopami arī aizsargājami dabas objekti: * Lielā priede, kuras stumbra apkārtmērs ir 2,4 metri un vecums ap 250 gadu. Priedei ir trīs žuburi. Iespējams, ka tā ir viena no vecākajām Piejūras dabas parkā. * Vaļņa kāpa — atrodas Vecāķu rietumu malā. Tā ir 10 metrus augsts un 1 km garš smilšu valnis, kura vecums ir ap 200 gadu. [[20. gadsimts|Pagājušā gadsimta]] [[1920. gadi|20. gados]], lai apturētu kāpas virzīšanos uz priekšu, tā tika apmežota. * Vilkaču priede — atrodas [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielas]] galā, pie laipas uz jūru, apmēram kilometru no Vecāķu stacijas. Ar priedi saistītas arī teikas.<ref>Asja Līdaka, "Ziemeļu rajons gadsimtu griežos"; - R., 2004. —32.-33. lpp.</ref> == Teritorijas iedalījums == No Vecāķu apkaimes kopējās platības 4,5% jeb 10,3 ha aizņem virszemes ūdens objekti — no Z apkaimei pieguļ [[Rīgas līcis]] bet R daļā — [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]] (tas ir sens [[Daugava]]s grīvas posms, kas Z daļā ir aizsērējis un pilnībā norobežots no tiešas pieejas pie Rīgas līča). Vecdaugavas platums apkaimes D daļā pārsniedz 200 metrus, bet vidusdaļā vairs tikai aptuveni 100 metri. Dabas un apstādījumu teritorijas Vecāķu apkaimē aizņem 25,5% jeb 58,8 ha. Turklāt jāatzīmē, ka Vecāķos atrodas arī daļa no dabas parka "Piejūra". Tas stiepjas gar visu apkaimes Z daļu līdz pat Kāpu prospektam. Šis dabas parks tika veidots daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai. Īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Kopumā Vecāķos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas parks "Piejūra") aizņem 72,4 ha jeb 31,4% no visas apkaimes kopplatības. Šis rādītājs ir lielāks nekā iepriekš minētais dabas un apstādījumu teritoriju rādītājs, jo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās atsevišķām vietām ir noteikts neitrālās zonas statuss, kurās ir cits zemes izmantošanas veids. Tā, piemēram, 10,6 ha no Vecāķos esošā dabas parka "Piejūra" teritorijas Pludmales ielas galā ir noteikta kā publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorija. Ārpus dabas parka vairākās apkaimes centrālās un ZA daļas vietās vēl 17,1 ha ir noteikti kā dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas. Tādējādi kopumā apbūves ar apstādījumiem teritorijas aizņem 12,0% no Vecāķu apkaimes kopējās platības, tādējādi paplašinot tās reālo dabas un apstādījumu teritoriju platības. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Vecāķi| ]] [[Kategorija:Piejūras dabas parks]] [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] 6hge291bxorz1o6fineb63f0u5vwjxl Ildefransa 0 88839 4501008 4389180 2026-07-31T23:30:32Z FindingSpider451 148577 /* */ 4501008 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ildefransa | official_name = ''Île-de-France'' | settlement_type = [[Francijas reģioni|reģions]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = IDF flag.svg | image_shield = | shield_size = 70px | capital = [[Parīze]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Île-de-France in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Ildefransas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | parts_type = Departamenti | parts = 8 | p1 = [[Parīze]] (75) | p2 = [[Sēna un Marna]] (77) | p3 = [[Ivelīna]] (78) | p4 = [[Esona]] (91) | p5 = [[Odesēna]] (92) | p6 = [[Sēna-Sendenī]] (93) | p7 = [[Valdemarna]] (94) | p8 = [[Valduāza]] (95) | established_title = Izveidots | established_date = 1961 | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 12012 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 12271794 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.iledefrance.fr/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Ildefransa''' ({{val-fr|Île-de-France}}, burtiski — ‘Francijas sala’) ir vēsturisks [[Francija]]s [[Francijas reģioni|reģions]], kurš atrodas Francijas vidū visapkārt [[Parīze]]i un tās priekšpilsētām. Tas nav liels un aizņem tikai {{nobr|12 012 km²}} lielu platību. Ildefransā dzīvo 11,5 miljoni iedzīvotāju, kas ir apmēram 1/5 no visas valsts iedzīvotāju skaita. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas reģioni}} {{Ildefransas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransa| ]] 4bi2ejd8gv8tclhppv2el3wmkcn9tsw 4501091 4501008 2026-08-01T07:08:48Z Kontributor 2K 118435 Atcēlu [[Special:Contributions/FindingSpider451|FindingSpider451]] ([[User talk:FindingSpider451|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4501008 sockpuppetry 4501091 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ildefransa | official_name = ''Île-de-France'' | settlement_type = [[Francijas reģioni|reģions]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = 70px | capital = [[Parīze]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Île-de-France in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Ildefransas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | parts_type = Departamenti | parts = 8 | p1 = [[Parīze]] (75) | p2 = [[Sēna un Marna]] (77) | p3 = [[Ivelīna]] (78) | p4 = [[Esona]] (91) | p5 = [[Odesēna]] (92) | p6 = [[Sēna-Sendenī]] (93) | p7 = [[Valdemarna]] (94) | p8 = [[Valduāza]] (95) | established_title = Izveidots | established_date = 1961 | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 12012 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 12271794 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.iledefrance.fr/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Ildefransa''' ({{val-fr|Île-de-France}}, burtiski — ‘Francijas sala’) ir vēsturisks [[Francija]]s [[Francijas reģioni|reģions]], kurš atrodas Francijas vidū visapkārt [[Parīze]]i un tās priekšpilsētām. Tas nav liels un aizņem tikai {{nobr|12 012 km²}} lielu platību. Ildefransā dzīvo 11,5 miljoni iedzīvotāju, kas ir apmēram 1/5 no visas valsts iedzīvotāju skaita. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas reģioni}} {{Ildefransas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransa| ]] mcvfhw5idw7p39k832vsz83x2x12552 Svelgats 0 92048 4501041 3702028 2026-08-01T03:35:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501041 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Svelgats | vārds_orģ = ''Žvelgaitis'' | attēls = | amats =[[Lietuvas valsts vadītāji|Lietuvas kunigaitis]] | term_sākums = | term_beigas = [[1205]]. gads | priekštecis =? | pēctecis =[[Daugerūts]] | dzim_dati =? | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati =[[1205]]. gads | mir_vieta =[[1205. gada Ropažu kauja]]<br/>({{LAT}}) | tēvs = | māte = | dinastija = | dzīvesb = | bērni = | reliģija =[[Baltu reliģija]] | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Svelgats''' jeb '''Žvelgaitis''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Svelgates'') bija [[Lietuvas vēsture (1219—1295)|agrīnās Lietuvas]] karavadonis. Pirmais no [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zemes vadoņiem, kura vārds pieminēts rakstu avotos - [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]. Iespējams, kunigaitis, vai karavadonis kāda cita leišu kunigaiša pakļautībā. 1205. gada ziemas beigās Svelgats, kas raksturots kā "bagāts un ļoti varens kungs" ar apmēram 2000 jātniekiem gar [[Rīga|Rīgu]] devās sirojumā uz igauņu zemēm. Pa ceļam, viņi jau bija sirojuši zemgaļu zemēs. Svelgats ar pavadoņiem tiek sagaidīts pie Rīgas, un sveikts ar [[Miestiņš|miestiņa]] kausu. Svelgats saviem pavadoņiem min, ka pēc veiksmīga sirojuma igauņu zemēs, mājupceļā Rīga būtu jānoposta.<ref name="zemgaleesu-simtgadu-cinas-par-patstavibu">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52615/Zemgaleesu_simtgadu_cinas_1915_sn498934.pdf?sequence=1&isAllowed=y Zemgaleešu simtgadu cīņas par patstāvību]</ref> Neilgi pēc tam, zemgaļu [[Tērvete (zeme)|Tērvetes zemes]] vadonis [[Viestards]] ierodas Rīgā un piedāvā rīdziniekiem noslēgt militāru savienību pret leišiem, kas apdraud gan Rīgu, gan Viestarda zemes. Pēc Rīgas piekrišanas, Viestards [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles pils]] apkārtnē sapulcina karaspēku, kam pievienojas [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļi]] un Ikšķiles pārvaldnieka [[Konrāds no Meiendorpas|Meiendorfas Konrāda]] kareivji. Pēc veiksmīga karagājiena, Svelgata karaspēks ar igauņu zemēs salaupīto, ieradās [[Turaida (zeme)|Turaidā]] pie lībiešu vadoņa [[Kaupo]] uz atpūtu. Par to uzzināja Viestarda izlūki, kas ziņoja, ka Svelgata karaspēks no Turaidas tālāk dodas uz [[Ropaži]]em un Ikšķili. [[1205. gada Ropažu kauja|Kauja pie Ropažiem]] notiek dziļā sniegā. Apvienotais zemgaļu un krustnešu karaspēks Viestarda vadībā smagi sakauj leišus, nogalinot vismaz 1200 karotājus. Kaujā ievainotais Svelgatis sēž ragavās, kur viņu atrod un ar šķēpu nodur Rīgas bīskapa kareivis Teodors Šillings. Svelgatim nogriež galvu, un iemet ragavās, kas pilnas ar nogalināto leišu galvām. Kristiešu un zemgaļu kareivji arī nogalina daļu no leišu sagūstītajiem igauņiem, kā arī sagrābj un savā starpā sadala leišu karalaupījumu.<ref name="zemgaleesu-simtgadu-cinas-par-patstavibu" /> Uzzinot par savu vīru nāvi, Lietuvā esot pakārušās vismaz 50 sievietes, lai, atbilstoši [[Balti|baltu]] ticējumiem, pievienotos saviem vīriem aizsaulē.<ref name="zemgaleesu-simtgadu-cinas-par-patstavibu" /> ==Atsauces== {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Literatūra == * Vanda Daugirdaitė-Sruogienė. Lietuvos istorija. Čikāga. 1966. (lietuviski) * [http://viduramziu.istorija.net/en/state.htm Tomas Baranauskas. The Formation of the Lithuanian State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090416022111/http://viduramziu.istorija.net/en/state.htm |date={{dat|2009|04|16||bez}} }} (angliskais kopsavilkums grāmatai: Tomas Baranauskas. Lietuvos valstybės ištakos. Vilnius, "Vaga", 2000, 317 p., {{ISBN|5-415-01495-0}}) {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = nezināms| virsraksts = [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas kunigaitis]] | periods = līdz [[1205]]. gadam | pēc = [[Daugerūts]]}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] kftvhrtfv2ws24cnlhw4h0xh2i5z3hs Steksis 0 92052 4501035 3702019 2026-08-01T03:17:33Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Livonijas krusta kari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501035 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Steksis''' jeb '''Stekse''' ({{val-lt|Stekšys}} vai ''Steksė'') bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas kunigaitis]] (latīņu tekstā: ''regulus''), kas 1213./1214. gada ziemā vadīja [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)|lietuviešu iebrukumu pāri Daugavai]] krustnešu kontrolētajās latviešu zemēs. [[Cēsu Bertolds|Cēsu Bertolda]] vadībā [[Zobenbrāļu ordenis]] kopā ar [[Tālava]]s un [[Autine]]s fogtu [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]] [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]] sakāva lietuviešus. Karavadonis (''princeps'') Steksis krita kaujas laikā. == Literatūra == * [http://viduramziu.istorija.net/en/state.htm Tomas Baranauskas. The Formation of the Lithuanian State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090416022111/http://viduramziu.istorija.net/en/state.htm |date={{dat|2009|04|16||bez}} }} (angliskais kopsavilkums grāmatai: Tomas Baranauskas. Lietuvos valstybės ištakos. Vilnius, "Vaga", 2000, 317 p., {{ISBN|5-415-01495-0}}) == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Daugerūts]] <br />vai [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)|kaujā pie Lielvārdes kritušais kunigaitis]]| virsraksts = [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas kunigaitis]] | periods = [[1213]]. gads — [[1214]]. gads | pēc = [[Živinbuds]]}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] 79k9wqxsvjoabvasz7qgfcgzfri4q8d Svētā Matīsa dienas kauja 0 92254 4501043 3535624 2026-08-01T03:36:59Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501043 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Svētā Matīsa dienas kauja |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px]] |caption=Kauja notika pie Vīlandes (kartē - ''Fellin''). |date=[[1217]]. gada [[21. septembris]] |place= netālu no [[Vīlande]]s pilskalna [[Sakala]]s zemē |result=krustnešu uzvara |combatant1= '''Igaunijas zemju konfederācija'''<br />([[Sakala]], [[Ridala]], [[Harija]], [[Virija]], [[Rēvele]], [[Jerva]]) |combatant2='''[[krustneši|Vācu krustneši]]''' <br /> '''[[Zobenbrāļu ordenis]]'''<br /> [[Turaida (zeme)|Turaidas]] [[līvi]]<br />[[Tālava]]s [[leti]] |commander1=[[Lembits]]† |commander2= grāfs [[Alberts no Lauenburgas]], <br />[[Folkvins]]<br />[[Kaupo]]†<br />[[Bernhards no Lipes]] |strength1=ap 6000 |strength2=ap 3000 |casualties1=vairāk kā 1000 nogalināti, tai skaitā karavadonis Lembits un Sakalas vecākie Votele, Manivalde u.c. |casualties2=līvu karavadonis Kaupo }} '''Svētā Matīsa dienas kauja''' bija [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] kauja, kas notika 1217. gada 21.septembrī (apustuļa Mateja dienā) netālu no [[Vīlande]]s pilskalna [[Sakala]]s zemē. Kaujā aptuveni 3000 vācu krustneši Alberta no Lauenburgas vadībā un [[Zobenbrāļu ordenis]] kopā ar saviem līvu un letu sabiedrotajiem sakāva aptuveni 6000 vīru stipro apvienoto igauņu karaspēku, ko vadīja [[Sakala]]s karavadonis [[Lembits]]. Pretēji igauņiem solītajam, [[Novgoroda]]s un [[Pleskava]]s krievi neieradās kaujas laukā. Krusta karotāji sadalījās trīs karaspēka vienībās — [[vācieši]] cīnījās vidū, [[leti]] kreisajā spārnā pret Lembita vadītajiem [[sakalieši]]em, [[līvi]] [[Kaupo]] vadībā labajā pusē. Kaujā krita līvu karavadonis [[Kaupo]], igauņu karavadonis [[Lembits]] un vairāk nekā 1000 igauņu karavīru<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/021_latv.htm |title=Indriķa hronika XXI. 2.-5. |access-date={{dat|2009|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091207010130/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/021_latv.htm#re003 |archivedate={{dat|2009|12|07||bez}} }}</ref>. Pēc šīs kaujas [[Sakala]]s igauņi atkārtoti pieņēma kristīgo ticību. Nākamajā ziemā pēc atkārtota krustnešu iebrukuma arī [[Ridala]]s un [[Jervas zeme|Jervas]] igauņi piekrita pieņemt Romas katoļu ticību. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauce == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Viljandi apriņķis]] rwqga86up7xyn8pncm322nu5wqxywlj Vecdaugava (Rīga) 0 92332 4501169 4457037 2026-08-01T11:27:49Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4501169 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Rīgas apkaimi|Vecdaugava|Vecdaugava}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Vecdaugava | attels = [[Attēls:Vecdaugava.JPG|250px]] | paraksts = Vecdaugava (skats no Skanstinieku puses). | karte = [[Attēls:Vecdaugava karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Skanstnieki]] | platiba = 3,066 km² | iedzivotaju_skaits = 1 186 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = Elektrovilciens | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/ apkaimes.lv] }} '''Vecdaugava''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Skanstnieki]]. Vecdaugavas apkaime atrodas [[Rīga]]s ziemeļos pie [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugavas]]. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Vecāķi|Vecāķu]], [[Trīsciems|Trīsciema]] un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar [[Mangaļsala]]s apkaimi. Vecdaugavas apkaimes robežas ir [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugavas]], Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu. Vecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 3,066 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm, jo tai nav sava lokālā centra. Tāds perspektīvā varētu veidoties apkaimes dienvidos. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7456 metri. == Vēsture == [[Attēls:BM07197Am.jpg|thumb|left|250px|Vecā Daugavgrīvas baznīca un skanste (pa labi tālumā) 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Zirgu ganības Vecdaugavā.jpg|thumb|left|280 px|Zirgu ganības Vecdaugavā]] [[Attēls:Vecdaugavas apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Vecdaugavas apkaime kā Mangaļu pagasta daļa 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Līdz 16. gadsimta beigām tagadējā [[Daugava]]s atteka [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugava]] bija Daugavas upes vienīgā ieteka jūrā un caur to noritēja intensīva kuģu staiksme. Jau pirms 1205. gada [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu ordeņa]] [[mūks|mūki]] pakalnā 2,5 kilometrus no jūras krasta nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas tika saukts arī par [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosteri]]. Klosteris drīz ieguva plašus zemes īpašumus abos toreizējos Daugavas krastos, mūki aktīvi nodarbojās ar saimniecisko darbību un uzcēla dzirnavas [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]]. [[Attēls:Vecāķi 1701. gada kartē.jpg|thumb|left|250px|Apdzīvota vieta pie Vecās Daugavgrīvas baznīcas (''Dünamünder Kirche'') un skansts 1701. gada kartē.]] 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka [[Livonijas ordenis]], kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. Laikā no 1305. gada līdz 1485. gadam Daugavgrīvas pilī valdīja 22 komturi. Livonijas pilsoņu karu laikā 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks, atstājot tikai vienu torni kā orientieri kuģiem jūrā. Pili atjaunoja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]]. 1582. gadā [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Stefans Batorijs]] pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas. Zināms, ka [[Zviedru Vidzeme]]s laikā kopš 1640. gada senajā Daugavas krastā (tagadējā Baznīckalnā pie Airu ielas 69) atradusies [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] Sv. Nikolaja luterāņu baznīca, kas tautā tā tika dēvēta par Skanstes baznīcu. [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas un Daugavgrīvas aplenkuma]] laikā 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīcu krievu karavīri nojauca, tās materiālus izmantojot nocietinājumu celšanai. Pēc kara beigām 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca. 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt jaunu mūra baznīcu Rīnūžu ciemā Vecmīlgrāvī, ko nodēvēja par [[Daugavgrīvas Baltā baznīca|Daugavgrīvas Balto baznīcu]]. Apdzīvoto vietu Vecdaugavas krastā sāka saukt par '''Vecbaznīcas ciemu'''. Senā baznīcas vieta ar kapsētu ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis “Baznīcas kalns – viduslaiku kapsēta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/history |title=Vecdaugavas apkaimes vēsturiskais apraksts |access-date={{dat|2017|06|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160918171424/http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/history |archivedate={{dat|2016|09|18||bez}} }}</ref> Kopš [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Vecdaugavas apkārtne ietilpa Rīgas apriņķa Mangaļu pagasta sastāvā. Pēc Mangaļu pagasta un Rīgas apriņķa likvidēšanas 1949. gadā šī teritorija ietilpa [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] kā Mangaļu ciema daļa, līdz to 1960. gada 7. septembrī pievienoja Rīgas pilsētai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Vecdaugavas vēsture|url=https://www.citariga.lv/lat/vecdaugava/vesture/|website=Cita Rīga|date=2022-11-10|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> 1950.–60. gados sākās privātmāju izbūve šajā teritorijā, bet 1984. gadā Skanstenieku pļavās gar Vecdaugavas upi izveidoja [[Vecdaugava (dabas liegums)|dabas liegumu "Vecdaugava"]].<ref name=":0" /> 2015. gadā cauri Vecdaugavai uzbūvēja veloceliņa [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20091102035858/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Vecdaugava/DaugrPils.htm Daugavgrīvas klosteris un viduslaiku pils] * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Vecdaugava| ]] 4dfqhb2ccsvbuc6v6l6ct2vp99dkoym 4501171 4501169 2026-08-01T11:29:15Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4501171 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Rīgas apkaimi|Vecdaugava|Vecdaugava}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Vecdaugava | attels = [[Attēls:Vecdaugava.JPG|250px]] | paraksts = Vecdaugava (skats no Skanstinieku puses). | karte = [[Attēls:Vecdaugava karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Skanstnieki]] | platiba = 3,066 km² | iedzivotaju_skaits = 1 186 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = Elektrovilciens | pasta_indekss = | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/ apkaimes.lv] }} '''Vecdaugava''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]] [[Skanstnieki]]. Vecdaugavas apkaime atrodas [[Rīga]]s ziemeļos pie [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugavas]]. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Vecāķi|Vecāķu]], [[Trīsciems|Trīsciema]] un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar [[Mangaļsala]]s apkaimi. Vecdaugavas apkaimes robežas ir [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugavas]], Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu. Vecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 3,066 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm, jo tai nav sava lokālā centra. Tāds perspektīvā varētu veidoties apkaimes dienvidos. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7456 metri. == Vēsture == [[Attēls:BM07197Am.jpg|thumb|left|250px|Vecā Daugavgrīvas baznīca un skanste (pa labi tālumā) 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Zirgu ganības Vecdaugavā.jpg|thumb|left|280 px|Zirgu ganības Vecdaugavā]] [[Attēls:Vecdaugavas apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Vecdaugavas apkaime kā Mangaļu pagasta daļa 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Līdz 16. gadsimta beigām tagadējā [[Daugava]]s atteka [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugava]] bija Daugavas upes vienīgā ieteka jūrā un caur to noritēja intensīva kuģu staiksme. Jau pirms 1205. gada [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu ordeņa]] [[mūks|mūki]] pakalnā 2,5 kilometrus no jūras krasta nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas tika saukts arī par [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosteri]]. Klosteris drīz ieguva plašus zemes īpašumus abos toreizējos Daugavas krastos, mūki aktīvi nodarbojās ar saimniecisko darbību un uzcēla dzirnavas [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]]. [[Attēls:Vecāķi 1701. gada kartē.jpg|thumb|left|250px|Apdzīvota vieta pie Vecās Daugavgrīvas baznīcas (''Dünamünder Kirche'') un skansts 1701. gada kartē.]] 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka [[Livonijas ordenis]], kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. Laikā no 1305. gada līdz 1485. gadam Daugavgrīvas pilī valdīja 22 komturi. Livonijas pilsoņu karu laikā 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks, atstājot tikai vienu torni kā orientieri kuģiem jūrā. Pili atjaunoja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]]. 1582. gadā [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Stefans Batorijs]] pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas. Zināms, ka [[Zviedru Vidzeme]]s laikā kopš 1640. gada senajā Daugavas krastā (tagadējā Baznīckalnā pie Airu ielas 69) atradusies [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] Sv. Nikolaja luterāņu baznīca, kas tautā tā tika dēvēta par Skanstes baznīcu. [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas un Daugavgrīvas aplenkuma]] laikā 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīcu krievu karavīri nojauca, tās materiālus izmantojot nocietinājumu celšanai. Pēc kara beigām 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca. 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt jaunu mūra baznīcu Rīnūžu ciemā Vecmīlgrāvī, ko nodēvēja par [[Daugavgrīvas Baltā baznīca|Daugavgrīvas Balto baznīcu]]. Apdzīvoto vietu Vecdaugavas krastā sāka saukt par '''Vecbaznīcas ciemu'''. Senā baznīcas vieta ar kapsētu ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis “Baznīcas kalns – viduslaiku kapsēta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/history |title=Vecdaugavas apkaimes vēsturiskais apraksts |access-date={{dat|2017|06|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160918171424/http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/history |archivedate={{dat|2016|09|18||bez}} }}</ref> Kopš [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Vecdaugavas apkārtne ietilpa Rīgas apriņķa Mangaļu pagasta sastāvā. Pēc Mangaļu pagasta un Rīgas apriņķa likvidēšanas 1949. gadā šī teritorija ietilpa [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] kā Mangaļu ciema daļa, līdz to 1960. gada 7. septembrī pievienoja Rīgas pilsētai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Vecdaugavas vēsture|url=https://www.citariga.lv/lat/vecdaugava/vesture/|website=Cita Rīga|date=2022-11-10|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> 1950.–60. gados sākās privātmāju izbūve šajā teritorijā, bet 1984. gadā Skanstenieku pļavās gar Vecdaugavas upi izveidoja [[Vecdaugava (dabas liegums)|dabas liegumu "Vecdaugava"]].<ref name=":0" /> 2015. gadā cauri Vecdaugavai uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecdaugava/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20091102035858/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Vecdaugava/DaugrPils.htm Daugavgrīvas klosteris un viduslaiku pils] * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Vecdaugava| ]] 3gpap5y6pqz1770bs6pllek1vlddrs2 Rumbula 0 92380 4501135 4499969 2026-08-01T09:46:26Z Pirags 3757 /* Attēli */ 4501135 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Rumbula (nozīmju atdalīšana)|Rumbula}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Rumbula | attels = [[Attēls:SB centrs.jpg|250px]] | paraksts = SB siltumtehnikas tirdzniecības centrs | karte = [[Attēls:Rumbula karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 6,978 km² | iedzivotaju_skaits = 829 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]] [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [https://apkaimes.lv/rumbula/ apkaimes.lv] }} '''Rumbula''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils]] un [[Daugava|Daugavu]]. Tā robežojas ar [[Ķengarags|Ķengaraga]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārziņi|Dārziņu]] apkaimēm, kā arī ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] apkaimes austrumu daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ziemeļrietumu daļai atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts]], bet iepretim centrālajai un dienvidrietumu daļai — [[Salaspils novads]]. Rumbulas apkaimes robežas ir līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugavas labais krasts ar [[veloceliņš Centrs—Dārziņi|veloceliņu Centrs—Dārziņi]], paralēla iela Kvadrāta ielai, Latgales iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Latgales ielai. Rumbulas apkaimes kopējā platība ir ap 7 km², kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 800 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet pašreiz ir grūti runāt par Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā apkaimes atradās [[Rumbulas lidosta]], teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums. Pašreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas dienvidaustrumu perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs pašreiz ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Latgales un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ziemeļrietumu daļā, nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās 2006. gada Rīgas teritorijas plānā paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur jo īpaši daļā palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes rietumu un dienvidrietumu daļā pie Daugavas). == Vēsture == [[Attēls:Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|thumb|250px|Mazjumpravas muižas drupas (2016)]] [[Attēls:Velocelinjsh_2016.jpg|thumb|250px|[[Veloceliņš Centrs—Dārziņi]] Rumbulā (2016)]] Jau kopš seniem laikiem{{jāprecizē}} šeit pie [[Daugava]]s krācēm atradās viena no trim Rīgas pārceltuvēm. 1259. gadā tagadējo Rumbulas apkaimi ieguva [[Rīgas Sv. Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīca]]s [[cistercieši|cisterciešu sieviešu klosteris]]. Daugavas labajā krastā, pie tagadējās Maskavas ielas 344. nama klostera māsas iekopa muižu, ko dēvēja par Blūmendāli ({{val|de|Blumenthal}} — 'puķu leju'). Ar laiku klostera jaunavu dēļ to iesauca par '''Mazo Jumpravmuižu''', lai atšķirtu no klostera galvenā zemes īpašuma pie [[Lielvārde]]s, ko arī dēvēja par [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravmuižu]] (''Jungfernhof''). [[Reformācija]]s laikā muižu klosterim atņēma, bet 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas [[jezuīti]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1627. gadā ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram [[Mārtiņš Vulfs|Mārtiņam Vulfam]], kas pieņēma Vulfenšilda uzvārdu. 1636. gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis. [[Rīgas rāte]] muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālmuiža]], kas ietilpa Biķera draudzes novadā. 1700. gadā, [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā, pie Mazjumpravas Daugavu forsēja sakšu karaspēks, tomēr zviedri deva pretiniekam spēcīgu triecienu un sakši atkāpās pāri Daugavai. 18. gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā 1709. gadā Brokhūzens neesot ļāvis krievu karavīriem apmesties savā muižā, par ko 1716. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju. Pēc viņa dēla Georga Brokhūzena nāves 1752. gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta. 1797. gadā Jumpravmuižas zemēs dzīvoja 3357 cilvēki, tai skaitā 1 132 dzimtļaudis un 1170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777. gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799. gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī [[Rumbulas memoriāls|Rumbulas mežā]] nošāva lielāko daļu [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]]. Bijušajā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižā]] 1941.—1943. gadā bija iekārtota [[Jumpravmuižas koncentrācijas nometne]] ({{val|de|Konzentrationslager Jungfernhof}}). Pēc kara Jumpravmuižas teritorija atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēkas tika izmantotas kā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] ambulance, pašlaik to tām saglabājušas vienīgi drupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Rumbula/MazaJumprMuiz.htm |title=Mazā Jumpravmuiža |access-date={{dat|2013|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212604/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Rumbula/MazaJumprMuiz.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Attēli == <gallery> Krustpils iela 66, Rīga.jpg|[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Mobilitātes punkts «Ķengarags» Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|Latgales ielas veloceliņš un gājienu celiņš Ķengaraga mobilitātes punkta virzienā Lokomotīves ielas posms starp Krustpils un Višķu ielām.jpg|[[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Ķekavas novads]] * [[Stopiņu pagasts]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/rumbula/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rumbula| ]] o0n4puercw5ngt55mzgfq568prfiofu Svētā Anskara dzīve 0 93725 4501042 3947573 2026-08-01T03:36:16Z Treisijs 347 ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]→[[Kategorija:Kurši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501042 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vita sancti Anskarii 865.jpg|thumb|450px|''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments.]] '''Svētā Anskara dzīve''' ({{val|la|Vita sancti Anskarii}}) ir [[Brēmenes arhibīskapi|Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa]] [[Rimberts|Rimberta]] (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853. un 854. gada iebrukumiem [[Kursa (valsts)|Kursā]]. ''Vita sancti Anscarii'' ir viens no senākajiem [[Skandināvija]]s vēstures rakstu avotiem. Līdztekus svēto dzīves aprakstiem raksturīgajiem [[Brīnums|brīnumu]] stāstiem, sapņiem un vīzijām hronikā ir arī daudz vērtīgu ziņu par tā laika [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropu]], tostarp arī par [[Baltija|Baltiju]]. == Hronikas rokraksti, izdevumi un tulkojumi == ''Vita sancti Anscarii'' pārrakstījuši vairāki viduslaiku rakstnieki, galvenokārt mūks Gualdo 1065. gadā, kas to pārlicis vulgārajā latīņu valodā. Vēlajos viduslaikos teksts tika pazaudēts un 1391. gadā Baronius rakstīja, ka viss, kas no hronikas saglabājies, ir vienīgi [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] komentāri. 17. gadsimta vidū hroniku no jauna atrada Filips Cēzars (''Philip Caesar''). Ir saglabājušies četri hronikas rokraksti: * ''Codex Stuttgardiensis'' no 10. gadsimta, kas iekļauts rakstu krājumā ''Scriptores rerum Germanicarum''; * ''Codex Parisiensis'' no 12. gadsimta; * ''Codex Ambianensis'' visticamāk arī no 12. gadsimta; * ''Codex archivipublici Monasteriensis'' no Paderbornas klostera, hronikas teksts pārrakstīts 12. gadsimtā. Izdevumi latīņu valodā: * ''Vita Anskarii, auctore Rimberto''. Monumenta Germaniae Historia, Scriptores rerum Germanicarum, Hanover, 1884. * ''Vita Anskarii auctore Rimberto; accedit Vita Rimberti; recensuit G. Waitz''. Rakstu krājumā "Monumenta Germaniae historica. Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum separatim editi". Hannover: Hahn, 1988. Acta Sanctorum. (vācu izdevums latīņu valodā pedagoģiskām vajadzībām) Tulkojumi: * Laurent, J. C. M. "Leben der Erzbischöfe Anskar und Rimbert", übersetzt von J. C. M. Laurent, mit einem Vorwort von J. M. Lappenberg, Berlin, 1856. (vāciski) * Tappehorn, A. "Leben des Ansgar, Apostels von Danemark und Schweden und die Geschichte der Frerbreitung des Christenthums in Scandinavischen Norden", Munster, 1863.(vāciski) * Dreves, L. "Leben des heiligen Ansgar", übersetzt und mit erläuternden Anmerkungen und einen hymnologischen Anhange begleitet, von L. Dreves, Paderborn, 1864. (vāciski) * Robinson, Charles H. "Anskar, The Apostle of the North, 801-865", translated from the Vita Anskarii by Bishop Rimbert his fellow missionary and sucessor, London: SPCK, 1921 (angliski) * Schamoni, Wilhelm. "Das Leben des heiligen Ansgar, von seinem Nachfolger Rimbert". Hrsg. und eingeleitet von Wilhelm Schamoni. [1. Aufl.]. Dusseldorf, Patmos-Verlag 1965. Sērija: "Heilige der ungeteilten Christenheit". (vāciski) == Hronikas XXX nodaļa == ''Vita sancti Anscarii'' ir arī pirmais viduslaiku avots, kurā atrodama pirmās hronoloģiski datējamās ziņas par Kursu, vārdā nosaukta kāda no senajām latviešu etniskajām vienībām — [[kurši]] (''Chori''), sniegtas ziņas par to, ka Kursa iedalīta 5 valstīs (''civitates''), kā arī pieminētas divas kuršu pilsētas (''urbes'') — ''Seeburg'' (latviešu literatūrā parasti [[Jūrpils]] vai Ezerpils, domājams tagadējā [[Grobiņa]]) un ''Apulia'' ([[Apūle]] tagadējās [[Lietuva]]s teritorijā). === Zviedru karagājiena iemesli === "Nevar atstāt neminētu, ka pēc šīs [Hamburgas arhibīskapa svētā Anskara] aizbraukšanas tā Kunga laipnība atklājās jau minētajiem [[zviedri]]em. Tālu no viņiem atradās kāda [nekristīta] tauta, saukta [[kurši]] (''Chori''), kas kādreiz bija pakļauta zviedru kundzībai, bet jau tad bija ilgs laiks pagājis, kopš viņi saceldamies uzskatīja par necienīgu tiem pakļauties. To nu zinādami, [[dāņi]] tai laikā, kad bīskapa kungs jau bija ieradies zviedru zemē, savāca daudz kuģu un brauca uz viņu [kuršu] dzimto zemi, gribēdami iegūt viņu mantu par laupījumu, kā arī viņus pašus pakļaut sev. Viņu [kuršu] ķēniņa valstī bija piecas pilsētas. Tautas, kas tajās mita, izzinājušas par viņu ierašanos un sapulcējušās vienkopus, sāka izrādīt vīrišķīgu pretestību un aizsargāties. Izcīnot uzvaru, tās kaujā noguldīja pusi no dāņu tautas un sagūstīja arī pusi no viņu kuģiem, iegūdamas daudz zelta, sudraba un cita kara laupījuma". === Karagājiena norise === "Kad par to izdzirda iepriekš minētais ķēniņš [[Olafs (I)|Olafs]] un zviedru tauta, gribēdami iemantot slavu, ka spēj veikt to, ko [[dāņi]] nebija varējuši, un arī tāpēc, ka [kurši] arī agrāk viņiem bijuši pakļauti, viņi sapulcināja neskaitāmu karaspēku un devās uz šīm zemēm. Vispirms nepamanīti nonākuši pie kādas nostiprinātas pils viņu valstī, sauktas par Jūrpili (''Seeburg''), kurā atradās septiņi tūkstoši karotāju, viņi to pilnīgi nopostīja, izlaupīja un nodedzināja. Ar to sadūšoti, atstājusi kuģus, viņi devās piecas dienas ilgā ceļā, steidzoties uz citu nostiprinātu pili, sauktu Apoli (''Apulia''). Šai nostiprinātajā pilī bija piecpadsmit tūkstoši karotāju. Pie tās nonākuši un ielenkuši pilsētā esošos, viņi no ārpuses sāka uzbrukumu pilij, ko no iekšpuses atkal vīrišķīgi atsita — šie iekšpusē aizstāvējās, tie ārpusē uzbruka. ==== Kauja pie Apūles ==== Tā pagāja astoņas dienas, viņiem no kara darbības neatlaižoties, cīnoties visu dienu no rīta līdz vakaram. Daudzi krita še un tur, ne viena, ne otra puse tomēr neieguva uzvaru. Ilgās kaujās paguruši, zviedru tauta devītā dienā sāka kļūt mazdūšīga, sirds trīsās pārbijusies, tā sāka vienīgi domāt par to, kā no turienes izkļūt laukā. “Še,” tie sacīja, “neko neiegūsim, un mūsu kuģi ir visai tālu prom.” Kā iepriekš minējam, līdz ostai, kur atradās viņu kuģi, ir piecu dienu ceļš. Ārkārtīgi uztraukušies, viņi bija pilnīgā neziņā par to, kas viņiem darāms, un tāpēc nolēma izzināt ar lozi, vai dievi viņiem grib sniegt uzvaru vai arī palīdzēt dzīviem no turienes izkļūt. Lozējot viņi neatrada nevienu no dieviem, kas gribētu būt par palīgu. Kad to pavēstīja tautai, tad kara nometnē izcēlās milzīgas vaimanas un gaudas, un visa kareiviskā vīrišķība izgaisa. Sacīja: “Ko darīsim, nelaimīgie? Dievi mūs ir atstājuši, un neviens no viņiem nav mūsu palīgs. Kur lai bēgam? Lūk, mūsu kuģi ir novietoti ļoti tāli, un ja bēgsim, dzīdamies pakaļ, mūs iznicinās pilnīgi. Kāda tad mums būs cerība?” Kad nu viņi atradās šādā pilnīgā bezizejas stāvoklī, tad daži no tirgotājiem, atcerēdamies bīskapa kunga [Anskara] mācības un iekārtojumus, sāka viņiem iestāstīt: “Kristīgo Dievs,” viņi sacīja, “ir daudzreiz palīdzējis tiem, kas viņu piesauc, un Viņš ir visspēcīgs atbalstītājs. Lai nu prasām, vai Viņš grib būt ar mums, un lai dodam mīlestības garā solījumus.” Kad viņi tā lūgšus lūdza un meta lozi, vēstījums bija, ka [[Kristus]] grib palīdzēt viņiem. Kad publiski izziņojot visi to uzzināja, tad pēkšņi viņu sirdis kļuva tik stipras, ka visi bez bailēm gribēja tūliņ doties uz nostiprināto pili, lai to ieņemtu. “No kā,” viņi sacīja, “mums tagad jābīstas, no kā jābaiļojas? Kristus ir ar mums. Lai cīnāmies un vīrišķīgi rīkojamies, nekas nespēj stāties mums pretim. Uzvara mums droša, jo mums par palīgu ir visvarenākais no dieviem.” Sapulcināti kopā, visi tāpēc ar priecīgu un stipru garu devās, lai uzbruktu pilij. Kad aplencēji gribēja iesākt kauju, tie, kas atradās iekšpusē, prasīja, lai viņiem dod iespēju runāt. Kad zviedru ķēniņš tam piekrita, viņi turpināja: “Mums patīk miers labāk par kauju, un mēs ļoti gribētu ar jums vienoties līgumā. Sakarā ar līgumu vispirms dosim jums kā dāvanu it visu, ko mēs pagājušā gadā ieguvām zeltā un ieročos no dāņu kara laupījuma. Tad vēl dosim jums no katra pils iedzīvotāja pusmārciņu sudraba un pie tam vēl maksāsim nodevu, ko agrāk jau maksājām, un apņemamies, ķīlniekus izdodot, pakļauties jūsu varai un jums paklausīt, kā tas bija agrāk.” Tomēr ar to nenomierināja jaunekļu garu — pat sirdīgāki kļūdami un bez bailēm gribēdami tikai cīnīties, tie sacīja, ka ar ieročiem izpostīšot pili un visu, kas viņiem ir, un pašus aizvedīšot par gūstekņiem. Bet ķēniņš un augstākie valstsvīri pēc veselīgāka padoma pieņēma viņu labo roku, noslēdza līgumu un, savākuši neskaitāmi daudz mantas un arī 30 ķīlniekus, atgriezās uz savu [zemi]." == Avoti == * Edgars Dunsdorfs. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 15.—17.lpp. == Ārējās saites == * [http://www.fordham.edu/halsall/basis/anskar.html Rimbert: Life of Anskar, the Apostle of the North, 801-865 (apraksts un hronikas tulkojums angliski)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141108030836/http://www.fordham.edu/halsall/basis/anskar.html |date={{dat|2014|11|08||bez}} }} [[Kategorija:Hronikas]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] [[Kategorija:Kurši]] 5va06fg7sxp8kq3nsawg6875lzjpw50 Eduards Pulpe 0 101281 4501098 4048090 2026-08-01T07:21:29Z Ivario 51458 /* */ precizēts 4501098 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Pulpe | vārds_orig = | attēls = Eduards Pulpe.jpg | att_izmērs = 115 | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1916 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 2 | m_vieta = pie [[Koveļa]]s, [[Volīnijas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[podporučiks]] | dienesta_laiks = 1914—1916 | valsts = {{flaga|FRA}} [[Francijas Trešā republika|Francija]]<br />{{flaga|Krievija|1914}} [[Krievijas Impērija|Krievija]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = ''[[Médaille militaire]]''<br />''[[Croix de Guerre]]''<br />[[File:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] | cits_darbs = }} }} '''Eduards Pulpe''' ({{dat|1880|6|2|N}} — {{dat|1916|8|2|N}}) bija latviešu kara lidotājs [[ass (lidotājs)|ass]], kurš dienēja [[Francija]]s un [[Krievijas impērija]]s armijā. Viens no pirmajiem latviešu lidotājiem.<ref>[[Latvijas kareivis]] Nr.16, 21. janvāri 1940. g. http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-016.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305023511/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-016.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Studējis matemātiku [[Maskavas universitāte|Maskavas universitātē]] (1899—1904). Pulpe bija latviešu studentu sabiedrības Fraternitas Moscoviensis (šobrīd - [[Akadēmiskā vienība "Austrums"]]) biedrs, pēc tās sašķelšanās - viens no studentu korporācijas [[Fraternitas Lettica]] dibinātājiem. Piedalījies jaunu korporācijas statūtu izstrādē un kļuvis par tās pirmo senioru (vadītāju). Aktīvi darbojies Maskavas latviešu sabiedrībā. Tomēr 1904. gadā nesaskaņu dēļ no korporācijas izstājies. Pēc augstskolas beigšanas kādu laiku strādājis [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] un Rīgā par matemātikas un vingrošanas skolotāju.<ref>Vilnis Baumanis, "Fraternitas Lettica gadu gaitā", 2007. 70. lpp.</ref> Pulpi ieinteresēja aviācijas tehnikas attīstība un 1912. gadā viņš pārcēlās uz Franciju, kur beidza aviācijas akadēmiju. 1913. gada 19. decembrī ieguva Francijas civilā pilota apliecību nr. 1571. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], neskatoties uz savu salīdzinoši ievērojamo vecumu, brīvprātīgi pieteicās dienestam Francijas gaisa spēkos. 1915. gada 1. maijā viņu kā seržantu nosūta uz eskadriļu MS23. Viņa pirmās divas uzvaras [[Verdenas kauja]]s laikā, lidojot ar iznīcinātāju ''[[Morane-Saulnier L]]'' bija vienas no pirmajām aviācijas vēsturē. Nākamās divas uzvaras viņš izcīnīja 1916. gada martā ar ''[[Nieuport 11]]'', pēc kā tika paagustināts par adjutantu. Saņēmis divus Francijas apbalvojumus — ''Medaille Militaire'' un ''Croix de Guerre''. Tālāko dienestu turpināja Krievijas Impērijas gaisa spēkos, kur 1916. gada 1. jūnijā ar ''Nieuport 11'' notriecot piekto pretinieka lidmašīnu, kļuva par asu. 2. augustā tika nāvējoši ievainots kaujā pret Vācijas pilotu [[Ervīns Bohme|Ervīnu Bohmi]]. Jau pēc nāves Pulpem piešķirts 4. pakāpes [[Svētā Jura krusts]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.firstworldwar.com/bio/pulpe.htm Who's Who - Eduard Pulpe] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170621033306/http://www.spilve-rix.lv/lv/interesting_items/view/eduards-pulpe-1880-1916-neatlaidigais-ass-ar-vulkanu-sirdi Eduards Pulpe (1880–1916) — Neatlaidīgais ass ar vulkānu sirdī] {{DEFAULTSORT:Pulpe, Eduards}} [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Latviešu lidotāji]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] j5t7cjl1xt0iu792e9kadzroci3cjj9 Skandinaviska Enskilda Banken 0 101779 4500887 4293672 2026-07-31T12:57:32Z Pirags 3757 /* Latvijas filiāles izveide */ pap 4500887 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''Skandinaviska Enskilda Banken AB'' | Logo = [[Attēls:SEB Logo.svg|200px|SEB logo]] | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = | Dibināšanas_datums = 1972. gads | Sēdeklis = [[Stokholma]], [[Zviedrija]] | Birža = | Indekss = | Vadība = Annika Falkengrena (prezidente un izpilddirektore) | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = Finanses | Produkti = | Mājaslapa = http://www.sebgroup.com }} [[Attēls:SEB Vilnius by Augustas Didzgalvis.jpg|thumb|300px|SEB Vilnius]] '''''Skandinaviska Enskilda Banken AB''''' jeb saīsinājumā '''SEB''' ir [[Zviedrija]]s finanšu uzņēmumu grupa. ''SEB'' darbojas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī uztur stratēģisku klātbūtni vēl desmit citās valstīs. Uzņēmums izveidojās 1972. gadā, apvienojoties ''Stockholms Enskilda Bank'' un ''Skandinaviska Banken''. == Latvijas filiāles izveide == 1993. gadā, apvienojot pēc [[Latvijas Banka]]s reorganizācijas neprivatizētās nodaļas, nodibināja AS '''Latvijas Universālā banka''', kuras ɡalvenā ēka sākotnēji atradās bijušās [[Rīgas Biržas banka]]s ēkā [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23. 1994. gadā Latvijas Unibanku nodeva Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet 1995. gadā tā tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība (puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse - Latvijas valstij). 1996. gadā Latvijas Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā, par bankas akciju īpašniekiem kļuva [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]] un ''Swedfund International AB''. Krievijas ekonomiskās krīzes laikā 1998. gadā Latvijas Unibanka uzsāka sadarbību ar ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB), kas 1999. gada 5. janvārī kļuva par Latvijas Unibankas akcionāru. 2001. gadā Unibanka pārtrauca akciju kotāciju Rīgas Fondu Biržā. 2005. gadā to pārdēvēja par '''SEB Unibanku''', bet 2008. gadā par SEB banku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.seb.lv/par-seb/par-seb/seb-latvija/vesture |title=SEB Latvija. Vēsture |access-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101142110/https://www.seb.lv/par-seb/par-seb/seb-latvija/vesture }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.seb.lv SEB banka] {{Ekonomika-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Bankas Latvijā}} {{OMX Stockholm 30}} {{OMX Nordic 40}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bankas]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] 0z5gc3dakadvhw0k48md54vr1k5lk28 Latvijas putnu sugu saraksts 0 103594 4501174 4445971 2026-08-01T11:34:32Z Meistars Joda 781 4501174 wikitext text/x-wiki '''Latvijas putnu sugu sarakstā''' ir uzskaitītas [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopamās [[putni|putnu]] [[suga]]s, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu. Īpaši atzīmētas sugas, kas Latvijā novērotas, bet nav pilnvērtīgi iekļautas sugu sarakstā, jo ir šaubas par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu. Nacionālajos sugu sarakstos tiek iekļautas sauszemes un jūras teritorijā konstatētās sugas. Saskaņā ar senāko Latvijas putnu faunas informācijas interneta vietni Putni.lv (tajā uzturētais sugu saraksts tiek uzskatīts par autoritatīvāko) šobrīd Latvijā savvaļā ir novēroti 380 sugu putni. Jaunākās sugas sarakstā ir 2025. gada 17. oktobrī [[Liepāja|Liepājā]] novērotā [[taigas čipste]] (''Anthus hodgsoni'') un 1. oktobrī [[Kolka|Kolkā]] novērotā [[bangu pīle]] (''Melanitta perspicillatai''). Vēl 2025. gadā Latvijas sugu sarakstam pievienota [[gredzenknābja kaija]] ''(Larus delawarensis'') un [[Bonelli ķauķītis]] (''Phylloscopus bonelli''). == Latvijas putnu sugu saraksts == {{nepilnīgs}} {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |- ! Suga ! [[Binārā nomenklatūra|Zinātniskais<br />nosaukums]] ! Kategorija,<ref group="P">Skaidrojums par kategorijām: A — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā Latvijā vēlāk kā {{dat|1950|01|01}}, B — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā agrāk kā {{dat|1949|12|31}}, C — no nebrīves izplatījušās sugas, kas izveidojušas "pašuzturošas" ligzdojošas populācijas, D — sugas, kuras nevar iekļaut nevienā no pirmajām trim kategorijām sakarā ar šaubām par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu, E — sugas, kuras izbēgušas no nebrīves, vai introducētas sugas, kas izdzīvo ar cilvēka atbalstu. D un E kategorijas sugas nav pilnvērtīgi iekļautas Latvijas putnu sugu sarakstā, šajā tabulā iekrāsotas ar pelēku fonu.</ref> statuss ! Pirmais novērojums,<ref group="P">Tajos gadījumos, kad tas ir zināms (pārsvarā nesen Latvijas sugu sarakstā iekļautām vai retām sugām).</ref> novērojumu skaits ! ligzdošanas statuss, pirmais gadījums ! ziemošanas statuss, pirmais gadījums ! piezīmes |- |[[Paugurknābja gulbis]] || ''Cygnus olor'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>reti ieceļo "poļu gulbis" (morfa ''C.o.immutabilis'')</small> |- |[[Mazais gulbis]] || ''Cygnus columbianus'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Ziemeļu gulbis]] || ''Cygnus cygnus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Taigas sējas zoss]] || ''Anser fabalis'' ||A: caurceļo|| - || - || - ||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Īsknābja zoss]] || ''Anser brachyrhynchus'' ||A: caurceļo, reti ziemo||2003.04.02. [[Praviņas]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm Īsknābja zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2015.01.18., [[Ziemupe]])|| |- |[[Tundras sējas zoss]] || ''Anser serrirostris'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Baltpieres zoss]] || ''Anser albifrons'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Mazā zoss]] || ''Anser erythropus'' ||A: caurceļo||1902. g..<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm Mazā zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608114557/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Meža zoss]] || ''Anser anser'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Kalnu zoss]] || ''Anser indicus'' ||D: caurceļo||1998.05.29. [[Ventspils]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm D un E kategorijas putnu novērojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608122007/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijāi (Nīderlandē C kategorijā), pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas</small> |- |- bgcolor=lightgray |[[Sniega zoss]] || ''Anser caerulescens'' ||D: caurceļo||1984.08.29. [[Salaspils]], [[Rīgas HES]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijā, pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas vai Ziemeļamerikas. Novērojums [[Užava]]s lejteces laukos 16.04.2011. pēc izvērtēšanas, iespējams, varētu tikt attiecināts uz A kategoriju</small> |- |[[Kanādas zoss]] || ''Branta canadensis'' || C: ligzdo, caurceļo, ziemo||1982.01.17. [[Vidzeme]]s jūrmala||reti ligzdo <small>(1991. g.. [[Smārde]]s apk.)</small><ref>[http://www.putni.lv/bracan.htm Kanādas zoss] Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Bafina zoss]] || ''Branta hutchinsii'' || D: caurceļo||2012.04.27. [[Dviete]], vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - || |- |[[Baltvaigu zoss]] || ''Branta leucopsis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(1993.01.15., [[Saraiķi]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm Baltvaigu zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818231854/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas zoss]] || ''Branta bernicla'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(2006.12.08., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm Melngalvas zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120432/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkankakla zoss]] || ''Branta ruficollis'' || A: caurceļo||1879. g.. nov., kopā vismaz 9 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm Sarkankakla zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818173939/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudā dižpīle]] || ''Tadorna ferruginea'' || A: reti ieceļo||1994.07.10. [[Engures ezers]]; kopā mazāk par 10 novērojumiem<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm Rudā dižpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812161818/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pastāvīgas izplatības areāls atrodas tālu no Latvijas, tomēr daudzviet Eiropā izveidjušās pašuzturošas populācijas; Latvijā novēroto putnu statuss ir neskaidrs, viens novērojums šobrīd tiek uzskatīts par A kategorijai atbilstošu, kamēr pārējie tiek pieskaitīti D vai E kategorijai; iespējams sugas statusu nepieciešams pārvērtēt</small> |- |[[Sāmsalas pīle|Sāmsalas pīle / Sāmsalas dižpīle]] || ''Tadorna tadorna'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(31.07.1973., [[Mērsrags]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Pēterhofs E., Kazubiernis J. 1980. Sāmsalas dižpīle - ''Tadorna tadorna'' (L.) - jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. - Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 43-46 |access-date={{dat|2011|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921151102/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2000.12.25., [[Roja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm Sāmsalas pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811234637/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |date={{dat|2011|08|11||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Baltvēderis]] || ''Anas penelope'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Pelēkā pīle]] || ''Anas strepera'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1991.01.14., [[Rīga]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm Pelēkā pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120422/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Krīklis]] || ''Anas crecca'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Meža pīle]] || ''Anas platyrhynchos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Garkaklis]] || ''Anas acuta'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Baltvaigu garkaklis]] || ''Anas bahamensis'' || E: ieceļo||2015.04.26. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Prīkšķe]] || ''Anas querquedula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Platknābis]] || ''Anas clypeata'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1961.12.24., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm Platknābis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165837/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Lielgalvis (putns)|Lielgalvis]] || ''Netta rufina'' || A: ieceļo, iespējams ligzdo, ziemo||1903.11.26., nošauts Kurzemē; kopā 35 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm Lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165458/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams reti ligzdo <small>(ticamākais gadījums 2002. g.. [[Kaņieris|Kaņierī]]<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis/ Kaņiera ezerā novērots rets ieceļotājs lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110415002334/http://dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis |date={{dat|2011|04|15||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>)</small>||reti ziemo|| |- |[[Brūnkaklis]] || ''Aythya ferina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltacis]] || ''Aythya nyroca'' || A: ieceļo, ligzdo||1901. g.||reti ligzdo <small>(pēdējais droši zināmais gadījums 1992.06.11.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm Baltacis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165913/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Gredzenpīle]] || ''Aythya collaris'' || A: reti ieceļo||2022.04.15., [[Sātiņu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aytcol.htm Gredzenpīle] putni.lv</ref>|| - ||- || |- |[[Cekulpīle]] || ''Aythya fuligula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Ķerra (putns)|Ķerra]] || ''Aythya marila'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(trīs gadījumi no 1949. līdz 1963. gadam)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm Ķerra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231325/http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Baltgalvas zilknābis]] || ''Oxyura leucocephala'' || A: reti ieceļo||2015.10.12., [[Skrundas dīķi]]; vienīgais novērojums|| - ||- || |- |[[Lielā pūkpīle|Lielā pūkpīle / Parastā pūkpīle]] || ''Somateria mollissima'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Krāšņā pūkpīle]] || ''Somateria spectabilis'' || A: caurceļo, ziemo||1990.10.24., [[Kolka]]|| - ||reti ziemo <small>(2005.01.01., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm Krāšņā pūkpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170225/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Stellera pūkpīle]] || ''Polysticta stelleri'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Arlekīnpīle]] || ''Histrionicus histrionicus'' || A: reti ieceļo||2016.10.26., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/hishis.htm Arlekīnpīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Kākaulis]] || ''Clangula hyemalis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Melnā pīle]] || ''Melanitta nigra'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Amerikas melnā pīle]] || ''Melanitta americana'' || A: reti ieceļo||2022.05.14., [[Engure]]-[[Ķesterciems]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melame.htm Amerikas melnā pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stejnegera pīle]] || ''Melanitta stejnegeri'' || A: reti ieceļo||2020.10.11., [[Kolka]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melste.htm Stejnegera pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bangu pīle]] || ''Melanitta perspicillatai'' || A: reti ieceļo||2025.10.01., [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/melper.htm Bangu pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tumšā pīle]] || ''Melanitta fusca'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaigala]] || ''Bucephala clangula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mazā gaura]] || ''Mergellus albellus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Garknābja gaura]] || ''Mergus serrator'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||ziemo|| |- |[[Lielā gaura]] || ''Mergus merganser'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mežirbe]] || ''Tetrastes bonasia'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltirbe]] || ''Lagopus lagopus'' || || || || |- |[[Rubenis]] || ''Lyrurus tetrix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mednis]] || ''Tetrao urogallus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Laukirbe]] || ''Perdix perdix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Paipala]] || ''Coturnix coturnix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo|| - || |- bgcolor=lightgray |[[Parastais fazāns]] || ''Phasianus colchicus'' || D: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis <small>(pēc [[introdukcija]]s mēģinājumiem)</small>|| - ||<small>vairākārtēji introdukcijas mēģinājumi (pēdējais 1980. gados) nav izveidojuši ilgtspējīgu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Brūnkakla gārgale]] || ''Gavia stellata'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi <small>(līdz 1950. gadu beigām)</small>||bieži ziemo|| |- |[[Melnkakla gārgale]] || ''Gavia arctica'' || A: ligzdo?, ziemo|| - ||reti ligzdo ?||bieži ziemo|| |- |[[Polārā gārgale]] || ''Gavia immer'' || || || || |- |[[Dzeltenknābja gārgale]] || ''Gavia adamsii'' || || || || |- |[[Mazais dūkuris]] || ''Tachybaptus ruficollis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Cekuldūkuris]] || ''Podiceps cristatus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkvaigu dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1962.01.21., [[Ķegums]])<ref>[http://www.putni.lv/podgri.htm Pelēkvaigu dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Ragainais dūkuris]] || ''Podiceps auritus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnkakla dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.27., [[Ventspils]])<ref>[http://www.putni.lv/podnig.htm Melnkakla dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Tumšais vētrasputns]] || ''Ardenna grisea'' || A: reti ieceļo||1981.10.10., [[Pape]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm Tumšais vētrasputns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023614/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu vētrasburātājs]] || ''Hydrobates leucorhous'' || A: reti ieceļo||1828.12.2., [[Luste]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm Ziemeļu vētrasburātājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231249/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu sulla]] || ''Morus bassanus'' || A: reti ieceļo||1958.8.17., [[Lielvārde]]; kopā 5 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm Ziemeļu sulla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621233501/http://ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras krauklis|Jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax carbo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(1989., [[Lubāns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm Jūras krauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021541/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax pygmeus'' || A: reti ieceļo||2012.01.29., [[Užava]]s lejtece; vienīgais novērojums|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.29., [[Užava]]s lejtece)</small>|| |- |[[Sārtais pelikāns]] || ''Pelecanus onocrotalus'' || A: reti ieceļo||1865. g..; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm Sārtais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl divi novērojumi D kategorijā</small> |- |[[Cirtainais pelikāns]] || ''Pelecanus crispus'' || A: reti ieceļo||1987.05.17.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm Cirtainais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023455/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens novērojums D kategorijā</small> |- |[[Lielais dumpis]] || ''Botaurus stellaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1967.02., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm Lielais dumpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727063155/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazais dumpis]] || ''Ixobrychus minutus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Nakts gārnis]] || ''Nycticorax nycticorax'' || A: ieceļo||1862.05.02., nošauts [[Juglas ezers|Juglas ez.]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm Nakts gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100901205823/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm |date={{dat|2010|09|01||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>divi novērojumi pirms vairāk nekā 100 gadiem; pēdējais 2015. gadā</small> |- |[[Dzeltenais gārnis]] || ''Ardeola ralloides'' || A: ieceļo||2020.07.01., [[Daugavpils]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/ardral.htm Dzeltenais gārnis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lopu gārnis]] || ''Bubulcus ibis'' || A: ieceļo||2009.05.29., [[Engures ezers]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm Lopu gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170708014340/http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm |date={{dat|2017|07|08||bez}} }} Putni.lv</ref> (342. || - || - ||<small>1996. g.. bijis E kategorijas novērojums<ref name="D kategorija"/></small> |- |[[Mazais baltais gārnis|Mazais baltais gārnis / Zīda gārnis]] || ''Egretta garzetta'' || A: ieceļo||19. gadsimtā nošauts [[Kurzeme|Kurzemē]]; kopā 10 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm Mazais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais baltais gārnis|Lielais baltais gārnis / Sudrabgārnis]] || ''Ardea alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(iespējams kopš 1977. g.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Kazubiernis J. 1980. Sudrabgārņa - ''Egretta alba'' (L.) - pirmais varbūtējs ligzdošanas gadījums Austrumbaltijā. - Retie augu un dzīvnieki: 38-40 |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073650/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2003.12.04., [[Mazsalaca]]s apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm Lielais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170018/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zivju gārnis]] || ''Ardea cinerea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnais stārķis]] || ''Ciconia nigra'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltais stārķis]] || ''Ciconia ciconia'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm Baltais stārķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170453/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Brūnais ibiss]] || ''Plegadis falcinellus'' || || || || - || |- |[[Karošknābis|Karošknābis / Platknābja ibiss]] || ''Platalea leucorodia'' || || || || - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Dienvidu karakara|Dienvidu karakara / Cekulainā karakara]] || ''Caracara plancus'' || E: ieceļo||2011.04.03. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>domājams tas pats no nebrīves izbēgušais putns, kas novērots Skandināvijā 2009.-2011. gadā<ref>{{se ikona}} [http://www.artportalen.se/birds/gallery.asp?artid=991 Sydlig tofskarakara — Southern Crested Caracara — Caracara plancus]{{Novecojusi saite}} Bildgalleri</ref></small> |- |[[Zivju ērglis]] || ''Pandion haliaetus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnplecu klija]] || ''Elanus caeruleus'' || A: reti ieceļo||2021.05.01. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/elacae.htm Melnplecu klija] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ķīķis]] || ''Pernis apivorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnā klija]] || ''Milvus migrans'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā klija]] || ''Milvus milvus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm Sarkanā klija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120164835/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ērglis]] || ''Haliaeetus albicilla'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltgalvas grifs]] || ''Gyps fulvus'' || A: reti ieceļo||1910.06.18. [[Priekule]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm Baltgalvas grifs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170615/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2012. g..; vēl divi gadījumi C un D kategorijā</small> |- |[[Melnais grifs]] || ''Aegypius monachus'' || A: ieceļo||1837. g.; kopā 15 novērojumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/aegmon.htm|title=Melnais grifs|website=www.putni.lv|access-date=2024-08-01}}</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2024.&nbsp;g.</small><ref name=":0" /> |- |- bgcolor=lightgray |[[Raibais grifs|Raibais grifs / Rupela<!-- Eduard Rüppell --> grifs]]<ref name="Holarkt"/> || ''Gyps rueppellii'' || E: ieceļo||2011.04.26. [[Ventava]]s apk.; vienīgais novērojums|| - || - ||<small>no nebrīves izbēdzis putns</small> |- |[[Čūskērglis]] || ''Circaetus gallicus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Niedru lija]] || ''Circus aeruginosus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lauku lija]] || ''Circus cyaneus'' || || || || || |- |[[Stepes lija]] || ''Circus macrourus'' || || || || || |- |[[Pļavu lija]] || ''Circus pygargus'' || || || || || |- |[[Vistu vanags]] || ''Accipiter gentilis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Zvirbuļvanags]] || ''Accipiter nisus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Peļu klijāns]] || ''Buteo buteo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Garkāju klijāns]] || ''Buteo rufinus'' || A: reti ieceļo||2015.05.28., [[Lielupe]]s grīva; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Bikšainais klijāns]] || ''Buteo lagopus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais ērglis]] || ''Clanga pomarina'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Vidējais ērglis]] || ''Clanga clanga'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pundurērglis]] || ''Hieraaetus pennatus'' || A: reti caurceļo||2008.05.07., [[Dviete]]s paliene<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf Pirmais pierādītais pundurērgļa Aquila pennata novērojums Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307072926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} E. Račinskis, Putni dabā</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm Pundurērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020842/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Klinšu ērglis]] || ''Aquila chrysaetos'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Stepes ērglis]] || ''Aquila nipalensis'' || A: reti ieceļo||2009.05.17., [[Kolka]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/aqunip.htm Stepes ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Karaliskais ērglis]] || ''Aquila heliaca'' || A: reti ieceļo||2013.05.27., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm Karaliskais ērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130627012337/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm |date={{dat|2013|06|27||bez}} }} Putni.lv</ref>; septiņi novērojumi|| - || - ||<small>pirmie trīs putni konstatēti pēc satelītraidītāja datiem</small> |- |[[Svītrainais ērglis]] || ''Aquila fasciata'' || A: reti ieceļo||2022.03.30., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju); vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aqufas.htm Svītrainais ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lauku piekūns]] || ''Falco tinnunculus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kukaiņu piekūns]] || ''Falco vespertinus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Purva piekūns]] || ''Falco columbarius'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bezdelīgu piekūns]] || ''Falco subbuteo'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Stepes piekūns]] || ''Falco cherrug'' || A: reti caurceļo||2010.05.14., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm Stepes piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021213/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Medību piekūns]] || ''Falco rusticolus'' || A: reti caurceļo||1896.rudens, [[Aizpute]]; četri novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm Medību piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022435/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pirmie trīs novērojumi vāji dokumentēti, tomēr pēdējais novērojums 2011. g.. ļauj uzskatīt, ka sugas iekļaušana Latvijas putnu sugu sarakstā ir pamatota</small> |- |[[Lielais piekūns]] || ''Falco peregrinus'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||līdz 1974. gadam reti ligzdojis<ref>Липсберг Ю. 1983. Птицы Латвии — Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 63-64</ref>||reti ziemo|| |- |[[Dumbrcālis]] || ''Rallus aquaticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Ormanītis]] || ''Porzana porzana'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Mazais ormanītis]] || ''Porzana parva'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Ceru ormanītis]] || ''Porzana pusilla'' || A: reti ieceļo||2012.06.09., [[Zvārdes poligions]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/jauna-putnu-suga-latvija-ceru-ormanitis/2012/ Jauna putnu suga Latvijā — ceru ormanītis]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Grieze]] || ''Crex crex'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Ūdensvistiņa]] || ''Gallinula chloropus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Laucis]] || ''Fulica atra'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dzērve]] || ''Grus grus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1991.12., [[Ciecere]]s lejtece)<ref name="Dzērve">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm Dzērve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022525/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazā sīga]] || ''Tetrax tetrax'' || B: reti ieceļo||pirms 1815. g.., [[Lielvārde]]; 8 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1910. g..)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm Mazā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165733/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 2008. g.. apšaubīts kā nepietiekoši pierādīts</small> |- |[[Apkakles sīga]] || ''Chlamydotis macqueenii'' || B: reti ieceļo||1880. g.., [[Lielvārde]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm Apkakles sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021053/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielā sīga]] || ''Otis tarda'' || B: reti ieceļo||1876. g.., [[Cēsis|Cēsu]] apkārtne; 2 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1908. g..)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm Lielā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150412014643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm |date={{dat|2015|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 1985. g.. ieskaitīts D kategorijā</small> |- |[[Garstilbis]] || ''Himantopus himantopus'' || A: reti ieceļo||2013.05.19., [[Lubāns|Lubāna]] rietumu krasts; 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm Garstilbis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150410055115/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm |date={{dat|2015|04|10||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras žagata]] || ''Haematopus ostralegus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1981.12.5., [[Liepāja]]; 4 novērojumi)<ref name="Dzērve"/></small>|| |- |[[Avozeta]] || ''Recurvirostra avosetta'' || || || || || |- |[[Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola pratincola'' || || || || || |- |[[Melnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola nordmanni'' || A: caurceļo||1992.08.03., [[Īdeņa]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm Melnspārnu bezdelīgtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021243/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Upes tārtiņš]] || ''Charadrius dubius'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Smilšu tārtiņš]] || ''Charadrius hiaticula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tuksneša tārtiņš]] || ''Charadrius leschenaultii'' || A: reti ieceļo||2007.07.10., [[Ragaciems]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm Tuksneša tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224212/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras tārtiņš]] || ''Charadrius alexandrinus'' || A: caurceļo||1988.04.10., [[Daugavgrīva]]; 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm Jūras tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231034/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Morinela tārtiņš]]<ref name="Holarkt"/> || ''Charadrius morinellus'' || A: reti caurceļo||1927.09.07., [[Kaņieris]]; 20 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm Morinella tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224217/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tundras tārtiņš]] || ''Pluvialis fulva'' || A: reti ieceļo||2012.09.09., [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] A krasts; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/pluful.htm Tundras tārtiņš] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltenais tārtiņš]] || ''Pluvialis apricaria'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2006.12.26., [[Ezere]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm Dzeltenais tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231104/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ķīvīte]] || ''Pluvialis squatarola'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Ķīvīte]] || ''Vanellus vanellus'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Garknābja šņibītis]] || ''Calidris tenuirostris'' || A: reti ieceļo||2021.09.26., [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Jūrmala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/calten.htm Garknābja šņibītis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais šņibītis]] || ''Calidris canutus'' || A: caurceļo, reti ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2005.12.28., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm Lielais šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020045/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Gaišais šņibītis]] || ''Calidris alba'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Trulītis]] || ''Calidris minuta'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Teminka šņibītis|Pelēkais trulītis / Teminka šņibītis]] || ''Calidris temminckii'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Tundras šņibītis]] || ''Calidris melanotos'' || A: reti caurceļo||2009.09.13., [[Ainaži]]; seši novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm Tundras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021000/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Līkšņibītis|Līkšņibītis / Līkšņībis]] || ''Calidris ferruginea'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Jūras šņibītis]] || ''Calidris maritima'' || A: caurceļo, ziemo||1979.10.12., [[Liepāja]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm Jūras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020955/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1983.02.19., [[Mangaļsala]])</small>|| |- |[[Parastais šņibītis]] || ''Calidris alpina'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>(ligzdojusi pasuga [[Šinca šņibītis]] (''C.a.schinzii''), bet pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Dūņšņibītis]] || ''Calidris falcinellus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Gugatnis]] || ''Calidris pugnax'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||iespējams ligzdo|| - || |- |[[Vistilbe]] || ''Lymnocryptes minimus'' || A: caurceļo, ziemo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojusi||reti ziemo <small>(1989.01.01. [[Pelči|Pelču]] apk.)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm Vistilbe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145906/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||<small>(pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Mērkaziņa]] || ''Gallinago gallinago'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1974.12.31., Reisa niedrājs)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm Mērkaziņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021233/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Ķikuts]] || ''Gallinago media'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Eirāzijas sloka|Sloka]] || ''Scolopax rusticola'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1997.1.12., [[Doles sala]])</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm Sloka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005052818/http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm |date={{dat|2016|10|05||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Melnā puskuitala]] || ''Limosa limosa'' || A: caurceļo, ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā puskuitala]] || ''Limosa lapponica'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lietuvainis]] || ''Numenius phaeopus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Tievknābja kuitala]] || ''Numenius tenuirostris'' || viens novērojums, mūsdienās apšaubīts||1926. g.. rudens, [[Vecgulbene]], nošauta<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm Tievknābja kuitala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>suga mūsdienās, iespējams, izmirusi; ļoti reta arī novērošanas laikā, izslēgta no Latvijas putnu saraksta</small> |- |[[Kuitala]] || ''Numenius arquata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Tumšā tilbīte]] || ''Tringa erythropus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Pļavu tilbīte]] || ''Tringa totanus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.12.10., [[Roja]]; divi novērojumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm Pļavu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621230939/http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dīķu tilbīte]] || ''Tringa stagnatilis'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1974., [[Lubāns|Lubāna ez.]] apk.)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm Dīķu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002301/http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Lielā tilbīte]] || ''Tringa nebularia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1979.06.23., [[Ušuru purvs]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |title=Lipsbergs J. 1981. Par lielās tilbītes - ''Tringa nebularia'' (Gunn.) - pirmo ticamo ligzdošanas gadījumu Latvijā. - Retie augu un dzīvnieki: 42-45 |access-date={{dat|2011|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073641/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>|| - || |- |[[Meža tilbīte]] || ''Tringa ochropus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2009.1.18., [[Užava]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm Meža tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021852/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Purva tilbīte]] || ''Tringa glareola'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Terekija]] || ''Xenus cinereus'' || A: ligzdo, caurceļo||1980.05.12., zivju dīķi pie [[Lubāns|Lubāna]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm Terekija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826150044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||agrāk ligzdojusi (1980.—1990. gadi)|| - || |- |[[Upes tilbīte]] || ''Actitis hypoleucos'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Akmeņtārtiņš]] || ''Arenaria interpres'' || A: caurceļo, reti ziemo|| || ||reti ziemo <small>(1994.1.18., [[Akmeņrags]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm Akmeņtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020847/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Šaurknābja pūslītis]] || ''Phalaropus lobatus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Platknābja pūslītis]] || ''Phalaropus fulicarius'' || A: reti caurceļo||1997.10.03., [[Pape]]; kopā 13 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm Platknābja pūslītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145932/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.10., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums)</small>|| |- |[[Vidējā klijkaija]] || ''Stercorarius pomarinus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Īsastes klijkaija]] || ''Stercorarius parasiticus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Garastes klijkaija]] || ''Stercorarius longicaudus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lielā klijkaija]] || ''Catharacta skua'' || A: reti ieceļo||1967.09.27., [[Babītes ezers]]; kopā 8 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm Lielā klijkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022226/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Zivju kaija]] || ''Larus ichthyaetus'' || A: reti ieceļo||1974.05.28., [[Nagļu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm Zivju kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021343/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Melngalvas kaija]] || ''Larus melanocephalus'' || A: reti ieceļo||1970.05.18. [[Ķīšezers]]; kopā 14-15 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm Melngalvas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608112240/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Acteku kaija]] || ''Larus atricilla'' || A: reti ieceļo||2006.06.22. [[Liepāja]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm Acteku kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115448/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Gredzenknābja kaija]] || ''Larus delawarensis'' || A: reti ieceļo||2025.07.11., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Lielais ķīris]] || ''Larus ridibundus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Kajaks]] || ''Larus canus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Reņģu kaija]] || ''Larus fuscus'' || A: caurceļo, reti vasarā, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>Latvijā sastopamas 4 pasugas: Baltijas reņģu kaija (''L.f.fuscus''), Skandināvijas reņģu kaija (''L.f.intermedius''), Rietumu reņģu kaija (''L.f.graellsii''), Tundras kaija (''L.f.heuglini'')</small> |- |[[Kamčatkas kaija|Kamčatkas kaija / Tumšspārnu kaija]]<ref name="Holarkt">[http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi Strazds M., Funts K., Kilups M., Klepers A., Račinskis E. Holarktikas putnu sugu nosaukumi latviešu valodā. 2007. Manuskripts.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206155044/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi |date={{dat|2012|02|06||bez}} }} Funtaputni.lv</ref> || ''Larus schistisagus'' || A: reti ieceļo||2009.04.13., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm Kamčatkas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021354/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sudrabkaija]] || ''Larus argentatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaspijas kaija]] || ''Larus cachinnans'' || A: reti ieceļo||2001.10.06., [[Pape]]<ref name="Nākamā">[http://www.putni.lv/index_next.htm Nākamā putnu suga Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224031451/http://www.putni.lv/index_next.htm |date={{dat|2013|02|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, tādēļ statuss joprojām neskaidrs, iespējams, sastopama biežāk kā līdz šim uzskatīts, nav izslēdzama arī ligzdošana</small> |- |[[Vidusjūras kaija]] || ''Larus michahellis'' || A: reti ieceļo||2005.07.17., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]] <small>(putns ar [[Horvātija]]s gredzenu)</small>; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm Vidusjūras kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171135/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s vai [[Kaspijas kaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, iespējams, tādēļ novērojumu skaits slikti ataino patieso sastopamību</small> |- |[[Mazā polārkaija]] || ''Larus glaucoides'' || A: reti ieceļo||1888.02., [[Buļļi (Rīga)|Buļļi]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm Mazā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021333/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielā polārkaija]] || ''Larus hyperboreus'' || A: reti ieceļo||1885.12., [[Ķemeri]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm Lielā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021338/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Melnspārnu kaija]] || ''Larus marinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(1992. g.., [[Kaltene]]; kopā 2 gadījumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm Melnspārnu kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021349/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais ķīris]] || ''Hydrocoloeus minutus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Šķeltastes kaija]] || ''Xema sabini'' || |- |[[Sārtā kaija]] || ''Rhodostethia rosea'' || |- |[[Trīspirkstu kaija]] || ''Rissa tridactyla'' || |- |[[Lielais zīriņš]] || ''Hydroprogne caspia'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Cekulzīriņš]] || ''Sterna sandvicensis'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Upes zīriņš]] || ''Sterna hirundo'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Jūras zīriņš]] || ''Sterna paradisaea'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Mazais zīriņš]] || ''Sternula albifrons'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltvaigu zīriņš]] || ''Chlidonias hybrida'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Melnais zīriņš]] || ''Chlidonias niger'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Baltspārnu zīriņš]] || ''Chlidonias leucopterus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Resnknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || D: iespējams reti ziemo||1902.12. nopirkta Rīgas tirgū<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>kopā divi eksemplāri dažādos gados 20. gadsimta sākumā nopirkti Rīgas tirgū, taču nav drošas ziņas par izcelsmes vietu, tādēļ suga pārvietota uz D kategoriju.</small> |- |[[Tievknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || A: reti ieceļo||1970. gadi|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielais alks]] || ''Alca torda'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(2017.07.05., [[Kolkas bāka]]s sala; vienīgais pierādītais gadījums)<ref>[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Melnais alks]] || ''Cepphus grylle'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais alks]] || ''Alle alle'' || A: reti ieceļo||1931.11.08., [[Nereta]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm Mazais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002246/http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens D kategorijas gadījums — atrastas beigta putna atliekas jūras krastā [[Liepāja|Liepājā]] (2011.12.26.).</small> |- |[[Stepes smilšvistiņa]] || ''Syrrhaptes paradoxus'' || |- |[[Mājas balodis]] || ''Columba livia'' || |- |[[Meža balodis]] || ''Columba oenas'' || |- |[[Lauku balodis]] || ''Columba palumbus'' || |- |[[Gredzenūbele]] || ''Streptopelia decaocto'' || |- |[[Ūbele|Ūbele / Parastā ūbele]] || ''Streptopelia turtur'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]]),<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm Parastā ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais gadījums</small>|| |- |[[Austrumu ūbele]] || ''Streptopelia orientalis'' || A: reti ieceļo||2005.11.08., [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm Austrumu ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170819/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vienīgais novērojums nav pārliecinošs, balstīts uz putna izmēra analīzi fotoattēlā, kurā citas pazīmes nav konstatējamas</small> |- |[[Dzeguze]] || ''Cuculus canorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Plīvurpūce]] || ''Tyto alba'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm Plīvurpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo||<small>ligzdošana nebija pierādīta laika posmā no 1951. līdz 2022. gadam</small> |- |[[Mazā ausainā pūcīte|Mazā ausainā pūcīte / Mazā pūcīte]] || ''Otus scops'' || A: reti ieceļo||1920.08.20., [[Rembate]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm Mazā ausainā pūcīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021516/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūpis]] || ''Bubo bubo'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltā pūce]] || ''Bubo scandiacus'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>agrāk bijusi regulāri novērojama rudeņos un ziemās,<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/2012/ Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja — baltā pūce!]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv</ref> bet kopš 1970. gada tikai 6 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm Baltā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022146/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Svītrainā pūce]] || ''Surnia ulula'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi (19. gadsimtā)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm Svītrainā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021816/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |[[Apodziņš]] || ''Glaucidium passerinum'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas apogs]] || ''Athene noctua'' || A: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>domājams, ka šobrīd Latvijā neligzdo, pēdējais novērojums 2017.04.05. [[Mārupe]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm Mājas apogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165134/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Meža pūce]] || ''Strix aluco'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Urālpūce]] || ''Strix uralensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||<small>ligzdo tikai Latvijas austrumu un centrālajā daļā, Kurzemē tikai pašos pussalas ziemeļos</small> |- |[[Ziemeļpūce]] || ''Strix nebulosa'' || A: statuss neskaidrs|| - ||iespējams ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm Ziemeļpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023710/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams ziemo||<small>virkne novērojumu 2006.-2009. gadā Latvijas austrumos, iespējams, liecina par nelielu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Ausainā pūce]] || ''Asio otus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva pūce]] || ''Asio flammeus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bikšainais apogs]] || ''Aegolius funereus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Vakarlēpis]] || ''Caprimulgus europaeus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Svīre]] || ''Apus apus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zivju dzenītis]] || ''Alcedo atthis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bišu dzenis]] || ''Merops apiaster'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo <small>(2003.07.27., [[Saraiķu muiža]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm Bišu dzenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100717064451/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm |date={{dat|2010|07|17||bez}} }} Putni.lv</ref>; pēc tam katru gadu || - || |- |[[Zaļā vārna]] || ''Coracias garrulus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pupuķis]] || ''Upupa epops'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tītiņš]] || ''Jynx torquilla'' || |- |[[Pelēkā dzilna]] || ''Picus canus'' || |- |[[Zaļā dzilna]] || ''Picus viridis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnā dzilna]] || ''Dryocopus martius'' || |- |[[Dižraibais dzenis]] || ''Dendrocopos major'' || |- |[[Vidējais dzenis]] || ''Dendrocoptes medius'' || |- |[[Baltmugurdzenis]] || ''Dendrocopos leucotos'' || |- |[[Mazais dzenis]] || ''Dryobates minor'' || |- |[[Trīspirkstu dzenis]] || ''Picoides tridactylus'' || |- |[[Cekulainais cīrulis]] || ''Galerida cristata'' || |- |[[Sila cīrulis]] || ''Lullula arborea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.20., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm Sila cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021414/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 11 novērojumi</small>|| |- |[[Lauku cīrulis]] || ''Alauda arvensis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm Lauku cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021952/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 12 novērojumi</small>|| |- |[[Ausainais cīrulis]] || ''Eremophila alpestris'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2003.12.06., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm Ausainais cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022420/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; pieci novērojumi</small>|| |- |[[Īspirkstu cīrulis]] || ''Calandrella brachydactyla'' || A: ieceļo||2020.04.24. [[Rīva (ciems)|Rīvas]] lauki; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/calbra.htm Īspirkstu cīrulis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Krastu čurkste]] || ''Riparia riparia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Bezdelīga]] || ''Hirundo rustica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Vidusjūras bezdelīga]] || ''Cecropis daurica'' || A: ieceļo||1851.05.07. [[Pantene]]; pieci novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021005/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref><ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ Latvijā novērota jauna suga — Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180740/http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas čurkste]] || ''Delichon urbicum'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lielā čipste]] || ''Anthus richardi'' || A: ieceļo||1990.09.08. [[Daugavgrīva]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm Lielā čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022048/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stepes čipste]] || ''Anthus campestris'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Koku čipste]] || ''Anthus trivialis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Taigas čipste]] || ''Anthus hodghsoni'' || A: caurceļo||2026.10.17. [[Liepaja]];<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/anthod.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref> divi novērojumi|| - || - || |- |[[Pļavu čipste]] || ''Anthus pratensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1987.01.19., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm Pļavu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722155755/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkanrīkles čipste]] || ''Anthus cervinus'' || A: caurceļo||1904. g.. [[Kurzeme]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm Sarkanrīkles čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170831101041/http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm |date={{dat|2017|08|31||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūdeņu čipste]] || ''Anthus spinoletta'' || A: caurceļo, ziemo||2004.10.15. [[Pape]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2008.01.12., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Akmeņu čipste]] || ''Anthus petrosus'' || A: caurceļo, ziemo||1962.09.22. [[Engures ezers]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm Akmeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621232745/http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1999.01.16., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Dzeltenā cielava]] || ''Motacilla flava'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Citroncielava]] || ''Motacilla citreola'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pelēkā cielava]] || ''Motacilla cinerea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2008.01.19., [[Krāslava]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm Pelēkā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007053707/http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} Putni.lv</ref>; divi novērojumi</small>|| |- |[[Baltā cielava]] || ''Motacilla alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1951.12.20., [[Inčukalns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm Baltā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722161550/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zīdaste]] || ''Bombycilla garrulus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Ūdensstrazds]] || ''Cinclus cinclus'' || A: ziemo, ligzdo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/pie-tiram-un-dabiskam-upem-maija-ligzdo-ziemelnieki-udensstrazdi/2011/ Pie tīrām un dabiskām upēm maijā ligzdo ziemeļnieki ūdensstrazdi] Dabasdati.lv</ref>||ziemo|| |- |[[Paceplītis]] || ''Troglodytes troglodytes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Peļkājīte]] || ''Prunella modularis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2008.12.07., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm Peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020130/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sibīrijas peļkājīte]] || ''Prunella montanella'' || A: ieceļo||2016.10.15. [[Lauteri]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm Sibīrijas peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424205305/http://ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref> četri novērojumi|| - || - || |- |[[Sarkanrīklīte]] || ''Erithacus rubecula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Lakstīgala]] || ''Luscinia luscinia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Rietumu lakstīgala]] || ''Luscinia megarhynchos'' || A: ieceļo||2013.04.29. [[Kolka]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm Rietumu lakstīgala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509092643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Zilrīklīte]] || ''Luscinia svecica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||<small>caurceļo ziemeļu zilrīklīte (''L. s. svecica''), ligzdo dienvdu zilrīklīte (''L. s. cyanecula'')</small> |- |[[Sibīrijas rubīnrīklīte]] || ''Calliope calliope'' || A: ieceļo||2016.11.03. [[Lauteri]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Rudsānu zilastīte]] || ''Tarsiger cyanurus'' || A: ieceļo||2015.09.25. [[Birzgales pagasts|Birzgales pag.]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Melnais erickiņš]] || ''Phoenicurus ochruros'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Ventspils]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm Melnais erickiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021546/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; seši novērojumi</small>||<small>sastopama pasuga ''P.o.gibraltariensis'', iespējami divi novērojumi ziemā pasugai ''P.o.phoenicuroides''</small> |- |[[Erickiņš]] || ''Phoenicurus phoenicurus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lukstu čakstīte]] || ''Saxicola rubetra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2013.12.09., [[Liepāja]]); vienīgais novērojums</small>|| |- |[[Tumšā čakstīte]] || ''Saxicola rubicola'' || A: ligzdo, caurceļo||1889. [[Jelgava]]s apk.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm Tumšā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023645/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ligzdo <small>(2007. g., [[Pape]])</small>|| - || |- |[[Sibīrijas čakstīte]] || ''Saxicola maurus'' || A: reti ieceļo||2021.10.09. [[Paipu ciems]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/saxmau.htm Sibīrijas čakstīte] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Smiltāju čakstīte]] || ''Oenanthe isabellina'' || A: reti ieceļo||2014.10.22. [[Daugavpils]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm Smiltājučakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150918010620/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm |date={{dat|2015|09|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Akmeņčakstīte]] || ''Oenanthe oenanthe'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daglā čakstīte]] || ''Oenanthe pleschanka'' || A: reti ieceļo||2011.10.16. [[Smārde]]<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/dagla-cakstite-jauna-suga-latvijas-putnu-fauna/2011/ Daglā čakstīte — jauna suga Latvijas putnu faunā] Dabasdati.lv</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm Daglā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021506/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tuksneša čakstīte]] || ''Oenanthe deserti'' || A: reti ieceļo||2003.11.22. [[Liepāja]]; astoņi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm Tuksneša čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722145611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Raibais zemesstrazds]] || ''Zoothera aurea'' || A: ieceļo||2001.11.21. [[Ikšķile]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Apkakles strazds]] || ''Turdus torquatus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(1992.12.21., [[Carnikava]]); divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm Apkakles strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023840/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melnais mežastrazds]] || ''Turdus merula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnrīkles strazds]] || ''Turdus atrogularis'' || A: reti ieceļo||1909.12.08. [[Lizdēni]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/turatr.htm Melnrīkles strazds] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Pelēkais strazds]] || ''Turdus pilaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dziedātājstrazds]] || ''Turdus philomelos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.01.31., [[Olaine]])<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm Dziedātājstrazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161101110702/http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm |date={{dat|2016|11|01||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Plukšķis]] || ''Turdus iliacus'' || |- |[[Sila strazds]] || ''Turdus viscivorus'' || |- |[[Pallasa ķauķis]] || ''Helopsaltes certhiola'') |- |[[Kārklu ķauķis]] || ''Locustella naevia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lāsainais ķauķis]] || ''Locustella lanceolata'' || A: caurceļo||2012.09.02. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Upes ķauķis]] || ''Locustella fluviatilis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Seivi ķauķis|Seivi ķauķis / Savi ķauķis]] || ''Locustella luscinioides'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Grīšļu ķauķis]] || ''Acrocephalus paludicola'' || |- |[[Ceru ķauķis]] || ''Acrocephalus schoenobaenus'' || |- |[[Ezera ķauķis]] || ''Acrocephalus scirpaceus'' || |- |[[Purva ķauķis]] || ''Acrocephalus palustris'' || |- |[[Krūmu ķauķis]] || ''Acrocephalus dumetorum'' || |- |[[Palieņu ķauķis]] || ''Acrocephalus agricola'' || A: iespējams ligzdo, ieceļo||1987.07.16. [[Papes ezers]]; 10 novērojumi||iespējams, reti ligzdo|| - ||<small>visi novērojumi — gredzenošanai noķerti putni</small> |- |[[Niedru strazds]] || ''Acrocephalus arundinaceus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Klusais ķauķis]] || ''Iduna caligata'' || A: ligzdo||2012.05.31. [[Ciemupe]], vēlāk pierādīta ligzdošana<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm Klusais ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||ligzdo|| - || |- |[[Iedzeltenais ķauķis]] || ''Hippolais icterina'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melngalvas ķauķis]] || ''Sylvia atricapilla'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.12.5., [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]); 7 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm Melngalvas ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021822/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dārza ķauķis]] || ''Sylvia borin'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Svītrainais ķauķis]] || ''Sylvia nisoria'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Gaišais ķauķis]] || ''Sylvia curruca'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Brūnspārnu ķauķis]] || ''Sylvia communis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Āzijas tuksneša ķauķis]] || ''Sylvia nana'' || A: reti ieceļo||2003.12.30. [[Akmensrags]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Cetija]] || ''Cettia cetti'' || A: reti ieceļo||2024.06.01. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Garastīte]] || ''Aegithalos caudatus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zaļais ķauķītis]] || ''Phylloscopus trochiloides'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu ķauķītis]] || ''Phylloscopus borealis'' || A: reti caurceļo||2011.09.18. [[Lejasciems|Lejasciema]] apk., noķerts gredzenošanai; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sibīrijas ķauķītis]] || ''Phylloscopus proregulus'' || A: reti caurceļo||1967.10.13. [[Pape]]; mazāk kā 50 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm Sibīrijas ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819104204/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltensvītru ķauķītis]] || ''Phylloscopus inornatus'' || A: reti caurceļo||1967. g.. [[Pape]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm Dzeltensvītru ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722141838/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bonelli ķauķītis]] || '' Phylloscopus bonelli'' || A: reti ieceļo||2025.05.19. [[Bērzciems]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Hjūma ķauķītis]] || ''Phylloscopus humei'' || A: reti caurceļo||2013.11.07. [[Liepāja]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Švarca ķauķītis]]<ref name="Holarkt"/> || ''Phylloscopus schwarzi'' || A: reti caurceļo||2013.09.21. [[Kolka]]; trīs novērojumi|| - || - || |- |[[Tumšais ķauķītis]] || ''Phylloscopus fuscatus'' || A: reti caurceļo||1995.10.17. [[Pape]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Svirlītis]] || ''Phylloscopus sibilatrix'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Čuņčiņš]] || ''Phylloscopus collybita'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2000.12.26., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm Čuņčiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||<small>reti caurceļo pasuga Sibīrijas čuņčiņš (''P.c.tristis'')</small> |- |[[Vītītis]] || ''Phylloscopus trochilus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zeltgalvītis]] || ''Regulus regulus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Sārtgalvītis]] || ''Regulus ignicapilla'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo <small>(1893. g.., [[Burtnieki]])</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm Sārtgalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722143324/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || |- |[[Pelēkais mušķērājs]] || ''Muscicapa striata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Mazais mušķērājs]] || ''Ficedula parva'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnais mušķērājs]] || ''Ficedula hypoleuca'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Baltkakla mušķērājs]] || ''Ficedula albicollis'' || A: ligzdo, caurceļo||2000.06.19. [[Ezernieki]]<ref>[http://www.putni.lv/ficalb.htm Baltkakla mušķērājs] Putni.lv</ref>||reti ligzdo|| - || |- |[[Bārdzīlīte]] || ''Panurus biarmicus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva zīlīte]] || ''Poecile palustris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Pelēkā zīlīte]] || ''Poecile montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Cekulzīlīte]] || ''Lophophanes cristatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Meža zīlīte]] || ''Periparus ater||A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zilzīlīte]] || ''Cyanistes caeruleus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Gaišzilā zīlīte]] || ''Cyanistes cyanus'' || || || || || |- |[[Lielā zīlīte]] || ''Parus major'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dzilnītis]] || ''Sitta europaea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mizložņa]] || ''Certhia familiaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Īspirkstu mizložņa|Īspirkstu mizložņa / Rietumu mizložņa]] || ''Certhia brachydactyla'' || A: reti ieceļo||2010.09.12. [[Pape]]; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Somzīlīte]] || ''Remiz pendulinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Vālodze]] || ''Oriolus oriolus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daurijas čakste]] || ''Lanius isabellinus'' || A: reti ieceļo||2000.09.25. [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/lanisa.htm Daurijas čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190113141616/http://www.putni.lv/lanisa.htm |date={{dat|2019|01|13||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudastes čakste]] || ''Lanius phoenicuroides'' || A: reti ieceļo||1990.11.05. [[Pape]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/lanpho.htm Rudastes čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412100818/http://www.putni.lv/lanpho.htm |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Brūnā čakste]] || ''Lanius collurio'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melnpieres čakste]] || ''Lanius minor'' || || || || || |- |[[Lielā čakste]] || ''Lanius excubitor'' || || || || || |- |[[Sīlis]] || ''Garrulus glandarius'' || || || || || |- |[[Bēdrozis]] || ''Perisoreus infaustus'' || || || || || |- |[[Žagata]] || ''Pica pica'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Riekstrozis]] || ''Nucifraga caryocatactes'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Kovārnis]] || ''Coloeus monedula'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>ligzdo nominālpasuga (''C.m.monedula''), ziemās novērojams austrumu kovārnis (''C.m.soemmeringii'')</small> |- |[[Krauķis]] || ''Corvus frugilegus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkā vārna]] || ''Corvus cornix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Melnā vārna]] || ''Corvus corone'' || A: ieceļo, dažkārt paliek uz ilgu laiku||2005.04.21. [[Mērsrags]]; kopā mazāk kā 20 pierādīti novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm Melnā vārna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110128/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>||viens iespējams ligzdošanas gadījums pārī ar pelēko vārnu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |title=Millers K., Roze V. 2008. Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100728235658/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |archivedate={{dat|2010|07|28||bez}} }}</ref>||reti ziemo||<small>2010. gadā mainīts statuss no [[pelēkā vārna|pelēkās vārnas]] pasugas uz sugu</small><ref name="Nākamā"/> |- |[[Krauklis]] || ''Corvus corax'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas strazds]] || ''Sturnus vulgaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Sārtais strazds]] || ''Pastor roseus'' || A: ieceļo||19. gadsimta sākums [[Zaube]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm Sārtais strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021526/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas zvirbulis]] || ''Passer domesticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Lauku zvirbulis]] || ''Passer montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Žubīte]] || ''Fringilla coelebs'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Ziemas žubīte]] || ''Fringilla montifringilla'' || || || || || |- |[[Ģirlicis]] || ''Serinus serinus'' || || || || || |- |[[Zaļžubīte]] || ''Chloris chloris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dadzītis]] || ''Carduelis carduelis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Ķivulis]] || ''Spinus spinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaņepītis]] || ''Linaria cannabina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kalnu ķeģis]] || ''Linaria flavirostris'' || A: caurceļo, ziemo||1901.11.4.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm Kalnu ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914172417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm |date={{dat|2015|09|14||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Mazais ķeģis]] || ''Acanthis cabaret'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā||1990.10.15., [[Pape]], noķerts gredzenošanai||reti ligzdo <small>(2014.08., [[Papes ezers|Papes ez.]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm Mazais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150913222611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm |date={{dat|2015|09|13||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||reti ziemo||<small>tikai kopš 2000. gadu sākuma Eiropā tiek izdalīta kā atsevišķa suga, pie tam ir grūti nosakāma dabā, arī dēļ hibridizācijas ar parasto ķeģi, tādēļ statuss joprojām neviennozīmīgs; Latvijā par atsevišķu sugu tiek atzīta kopš 2011. gada<ref name="Nākamā"/></small> |- |[[Parastais ķeģis|Ķeģis / Parastais ķeģis]] || ''Acanthis flammea'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaišais ķeģis]] || ''Acanthis hornemanni'' || A: caurceļo, ziemo||1905.11. [[Iļģuciems]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm Gaišais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307084656/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1933.12.2., [[Rīga]])</small>|| |- |[[Baltsvītru krustknābis]] || ''Loxia leucoptera'' || || || - || || |- |[[Egļu krustknābis]] || ''Loxia curvirostra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Priežu krustknābis]] || ''Loxia pytyopsittacus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Mazais svilpis]] || ''Carpodacus erythrinus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu svilpis]] || ''Pinicola enucleator'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Svilpis]] || ''Pyrrhula pyrrhula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dižknābis]] || ''Coccothraustes coccothraustes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Lapzemes stērste]] || ''Calcarius lapponicus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm Lapzemes stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110118/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sniedze]] || ''Plectrophenax nivalis'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Priežu stērste]] || ''Emberiza leucocephalos'' || A: reti ziemo||2011.01.29., [[Slampe]]s apk.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ Divas jaunas putnu sugas Latvijas faunā — priežu stērste un mazais jūraskrauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180744/http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2011.01.29., [[Slampe]]s apk.)</small>|| |- |[[Dzeltenā stērste]] || ''Emberiza citrinella'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dārza stērste]] || ''Emberiza hortulana'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Meža stērste]] || ''Emberiza rustica'' || A: reti ieceļo||1975.09.17. [[Pape]]; 19 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mazā stērste]] || ''Emberiza pusilla'' || A: reti ieceļo||1972.10.05. [[Pape]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Birztalu stērste]] || ''Emberiza aureola'' || A: reti ieceļo||1985.06.08. [[Engures ezers]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm Birztalu stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125174518/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm |date={{dat|2010|01|25||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Niedru stērste]] || ''Emberiza schoeniclus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.01.13., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embsch.htm Niedru stērste]{{Novecojusi saite}} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas stērste]] || ''Emberiza melanocephala'' || A: reti ieceļo||1857.06.12., starp [[Limbaži]]em un [[Matīši]]em; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embmel.htm Melngalvas stērste] Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Lielā stērste]] || ''Emberiza calandra'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2022.12.18., [[Nīca]]s lauki)<ref>[http://www.putni.lv/embcal.htm Lielā stērste] Putni.lv</ref></small>|| |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 300px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab">{{atsauces}}</div> == Ārējās saites == === Citi Latvijas putnu sugu saraksti === * [https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/ Oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu nosaukumu saraksts] LOB * [https://web.archive.org/web/20110429003955/http://www.putni.lv/saraksti/lvpsss.xls Latvijas putnu saraksts] Putni.lv * [https://web.archive.org/web/20100517104031/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/latvijasputnusaraksts LATVIJAS PUTNU SARAKSTS] Kaspara Funta putnu lapa === Citas saites === * [http://www.putni.lv/index_next.htm Jaunākās un prognozētās nākamās putnu sugas Latvijā] Putni.lv * [https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf Holarktikas putnu nosaukumi latviešu valodā. M. Strazds, J. Baumanis, K. Funts] * [https://web.archive.org/web/20111026053943/http://www.aerc.eu/tac.html AERC Rietumu Palearktikas putnu sugu saraksts] Association of European Rarities Committees * [https://web.archive.org/web/20110408184354/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/da%C5%BE%C4%81dieputnunosaukumi Dažādi putnu nosaukumi latviešu valodā] Funtaputni.lv === Dažu Eiropas valstu putnu sugu saraksti === {{columns |width=200px |col1= * {{flaga|Austrija}} [http://www.khil.net/AFK/Artenliste_Oesterreich_Jan2010.pdf Austrija]{{Novecojusi saite}} * {{flaga|Beļģija}} [http://www.belgianrbc.be/# Beļģija] * {{flaga|Čehija}} [http://fkcso.cz/cz-list.htm Čehija] * {{flaga|Dānija}} [http://www.netfugl.dk/dklist.php Dānija] * {{flaga|Igaunija}} [https://www.eoy.ee/EN/174/list-of-estonian-birds/ Igaunija] * {{flaga|Īrija}} [https://web.archive.org/web/20110721125429/http://www.irbc.ie/topbar/IrishList/IRBC_IrishList(31122008).pdf Īrija] * {{flaga|Lielbritānija}} [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1474-919X.2006.00603.x/pdf Lielbritānija] * {{flaga|Lietuva}} [http://www.birdlife.lt/sarasas Lietuva] |col2= * {{flaga|Nīderlande}} [https://www.dutchavifauna.nl/list Nīderlande] * {{flaga|Norvēģija}} [http://www.birdingnorway.no/norwaylist/index.htm Norvēģija] * {{flaga|Polija}} [http://komisjafaunistyczna.pl/?page_id=2654&lang=en Polija] * {{flaga|Somija}} [https://www.birdlife.fi/lintutieto/suomessa-havaitut-lintulajit/luonnonvaraiset/ Somija] * {{flaga|Ukraina}} [https://birdwatch.org.ua/ukraine/checklist Ukraina] * {{flaga|Ungārija}} [http://www.birding.hu/magyarorszag_madarai.html Ungārija] * {{flaga|Vācija}} [https://www.club300.de/ranking/birdlist_de.php Vācija] * {{flaga|Zviedrija}} [https://www.club300.se/svenska-faagellistan/svenska-faagellistan/ Zviedrija] }} {{Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 415p62cv36mdrq5hv44mz6uiqnejfk0 4501177 4501174 2026-08-01T11:41:47Z Meistars Joda 781 4501177 wikitext text/x-wiki '''Latvijas putnu sugu sarakstā''' ir uzskaitītas [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopamās [[putni|putnu]] [[suga]]s, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu. Īpaši atzīmētas sugas, kas Latvijā novērotas, bet nav pilnvērtīgi iekļautas sugu sarakstā, jo ir šaubas par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu. Nacionālajos sugu sarakstos tiek iekļautas sauszemes un jūras teritorijā konstatētās sugas. Saskaņā ar senāko Latvijas putnu faunas informācijas interneta vietni Putni.lv (tajā uzturētais sugu saraksts tiek uzskatīts par autoritatīvāko) šobrīd Latvijā savvaļā ir novēroti 380 sugu putni. Jaunākās sugas sarakstā ir 2025. gada 17. oktobrī [[Liepāja|Liepājā]] novērotā [[taigas čipste]] (''Anthus hodgsoni'') un 1. oktobrī [[Kolka|Kolkā]] novērotā [[bangu pīle]] (''Melanitta perspicillatai''). Vēl 2025. gadā Latvijas sugu sarakstam pievienota [[gredzenknābja kaija]] ''(Larus delawarensis'') un [[Bonelli ķauķītis]] (''Phylloscopus bonelli''). == Latvijas putnu sugu saraksts == {{nepilnīgs}} {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |- ! Suga ! [[Binārā nomenklatūra|Zinātniskais<br />nosaukums]] ! Kategorija,<ref group="P">Skaidrojums par kategorijām: A — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā Latvijā vēlāk kā {{dat|1950|01|01}}, B — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā agrāk kā {{dat|1949|12|31}}, C — no nebrīves izplatījušās sugas, kas izveidojušas "pašuzturošas" ligzdojošas populācijas, D — sugas, kuras nevar iekļaut nevienā no pirmajām trim kategorijām sakarā ar šaubām par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu, E — sugas, kuras izbēgušas no nebrīves, vai introducētas sugas, kas izdzīvo ar cilvēka atbalstu. D un E kategorijas sugas nav pilnvērtīgi iekļautas Latvijas putnu sugu sarakstā, šajā tabulā iekrāsotas ar pelēku fonu.</ref> statuss ! Pirmais novērojums,<ref group="P">Tajos gadījumos, kad tas ir zināms (pārsvarā nesen Latvijas sugu sarakstā iekļautām vai retām sugām).</ref> novērojumu skaits ! ligzdošanas statuss, pirmais gadījums ! ziemošanas statuss, pirmais gadījums ! piezīmes |- |[[Paugurknābja gulbis]] || ''Cygnus olor'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>reti ieceļo "poļu gulbis" (morfa ''C.o.immutabilis'')</small> |- |[[Mazais gulbis]] || ''Cygnus columbianus'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Ziemeļu gulbis]] || ''Cygnus cygnus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Taigas sējas zoss]] || ''Anser fabalis'' ||A: caurceļo|| - || - || - ||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Īsknābja zoss]] || ''Anser brachyrhynchus'' ||A: caurceļo, reti ziemo||2003.04.02. [[Praviņas]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm Īsknābja zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2015.01.18., [[Ziemupe]])|| |- |[[Tundras sējas zoss]] || ''Anser serrirostris'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Baltpieres zoss]] || ''Anser albifrons'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Mazā zoss]] || ''Anser erythropus'' ||A: caurceļo||1902. g..<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm Mazā zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608114557/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Meža zoss]] || ''Anser anser'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Kalnu zoss]] || ''Anser indicus'' ||D: caurceļo||1998.05.29. [[Ventspils]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm D un E kategorijas putnu novērojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608122007/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijāi (Nīderlandē C kategorijā), pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas</small> |- |- bgcolor=lightgray |[[Sniega zoss]] || ''Anser caerulescens'' ||D: caurceļo||1984.08.29. [[Salaspils]], [[Rīgas HES]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijā, pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas vai Ziemeļamerikas. Novērojums [[Užava]]s lejteces laukos 16.04.2011. pēc izvērtēšanas, iespējams, varētu tikt attiecināts uz A kategoriju</small> |- |[[Kanādas zoss]] || ''Branta canadensis'' || C: ligzdo, caurceļo, ziemo||1982.01.17. [[Vidzeme]]s jūrmala||reti ligzdo <small>(1991. g.. [[Smārde]]s apk.)</small><ref>[http://www.putni.lv/bracan.htm Kanādas zoss] Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Bafina zoss]] || ''Branta hutchinsii'' || D: caurceļo||2012.04.27. [[Dviete]], vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - || |- |[[Baltvaigu zoss]] || ''Branta leucopsis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(1993.01.15., [[Saraiķi]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm Baltvaigu zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818231854/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas zoss]] || ''Branta bernicla'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(2006.12.08., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm Melngalvas zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120432/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkankakla zoss]] || ''Branta ruficollis'' || A: caurceļo||1879. g.. nov., kopā vismaz 9 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm Sarkankakla zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818173939/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudā dižpīle]] || ''Tadorna ferruginea'' || A: reti ieceļo||1994.07.10. [[Engures ezers]]; kopā mazāk par 10 novērojumiem<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm Rudā dižpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812161818/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pastāvīgas izplatības areāls atrodas tālu no Latvijas, tomēr daudzviet Eiropā izveidjušās pašuzturošas populācijas; Latvijā novēroto putnu statuss ir neskaidrs, viens novērojums šobrīd tiek uzskatīts par A kategorijai atbilstošu, kamēr pārējie tiek pieskaitīti D vai E kategorijai; iespējams sugas statusu nepieciešams pārvērtēt</small> |- |[[Sāmsalas pīle|Sāmsalas pīle / Sāmsalas dižpīle]] || ''Tadorna tadorna'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(31.07.1973., [[Mērsrags]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Pēterhofs E., Kazubiernis J. 1980. Sāmsalas dižpīle - ''Tadorna tadorna'' (L.) - jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. - Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 43-46 |access-date={{dat|2011|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921151102/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2000.12.25., [[Roja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm Sāmsalas pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811234637/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |date={{dat|2011|08|11||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Baltvēderis]] || ''Anas penelope'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Pelēkā pīle]] || ''Anas strepera'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1991.01.14., [[Rīga]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm Pelēkā pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120422/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Krīklis]] || ''Anas crecca'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Meža pīle]] || ''Anas platyrhynchos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Garkaklis]] || ''Anas acuta'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Baltvaigu garkaklis]] || ''Anas bahamensis'' || E: ieceļo||2015.04.26. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Prīkšķe]] || ''Anas querquedula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Platknābis]] || ''Anas clypeata'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1961.12.24., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm Platknābis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165837/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Lielgalvis (putns)|Lielgalvis]] || ''Netta rufina'' || A: ieceļo, iespējams ligzdo, ziemo||1903.11.26., nošauts Kurzemē; kopā 35 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm Lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165458/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams reti ligzdo <small>(ticamākais gadījums 2002. g.. [[Kaņieris|Kaņierī]]<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis/ Kaņiera ezerā novērots rets ieceļotājs lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110415002334/http://dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis |date={{dat|2011|04|15||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>)</small>||reti ziemo|| |- |[[Brūnkaklis]] || ''Aythya ferina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltacis]] || ''Aythya nyroca'' || A: ieceļo, ligzdo||1901. g.||reti ligzdo <small>(pēdējais droši zināmais gadījums 1992.06.11.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm Baltacis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165913/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Gredzenpīle]] || ''Aythya collaris'' || A: reti ieceļo||2022.04.15., [[Sātiņu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aytcol.htm Gredzenpīle] putni.lv</ref>|| - ||- || |- |[[Cekulpīle]] || ''Aythya fuligula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Ķerra (putns)|Ķerra]] || ''Aythya marila'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(trīs gadījumi no 1949. līdz 1963. gadam)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm Ķerra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231325/http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Baltgalvas zilknābis]] || ''Oxyura leucocephala'' || A: reti ieceļo||2015.10.12., [[Skrundas dīķi]]; vienīgais novērojums|| - ||- || |- |[[Lielā pūkpīle|Lielā pūkpīle / Parastā pūkpīle]] || ''Somateria mollissima'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Krāšņā pūkpīle]] || ''Somateria spectabilis'' || A: caurceļo, ziemo||1990.10.24., [[Kolka]]|| - ||reti ziemo <small>(2005.01.01., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm Krāšņā pūkpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170225/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Stellera pūkpīle]] || ''Polysticta stelleri'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Arlekīnpīle]] || ''Histrionicus histrionicus'' || A: reti ieceļo||2016.10.26., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/hishis.htm Arlekīnpīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Kākaulis]] || ''Clangula hyemalis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Melnā pīle]] || ''Melanitta nigra'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Amerikas melnā pīle]] || ''Melanitta americana'' || A: reti ieceļo||2022.05.14., [[Engure]]-[[Ķesterciems]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melame.htm Amerikas melnā pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stejnegera pīle]] || ''Melanitta stejnegeri'' || A: reti ieceļo||2020.10.11., [[Kolka]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melste.htm Stejnegera pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bangu pīle]] || ''Melanitta perspicillatai'' || A: reti ieceļo||2025.10.01., [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/melper.htm Bangu pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tumšā pīle]] || ''Melanitta fusca'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaigala]] || ''Bucephala clangula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mazā gaura]] || ''Mergellus albellus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Garknābja gaura]] || ''Mergus serrator'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||ziemo|| |- |[[Lielā gaura]] || ''Mergus merganser'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mežirbe]] || ''Tetrastes bonasia'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltirbe]] || ''Lagopus lagopus'' || || || || |- |[[Rubenis]] || ''Lyrurus tetrix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mednis]] || ''Tetrao urogallus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Laukirbe]] || ''Perdix perdix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Paipala]] || ''Coturnix coturnix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo|| - || |- bgcolor=lightgray |[[Parastais fazāns]] || ''Phasianus colchicus'' || D: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis <small>(pēc [[introdukcija]]s mēģinājumiem)</small>|| - ||<small>vairākārtēji introdukcijas mēģinājumi (pēdējais 1980. gados) nav izveidojuši ilgtspējīgu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Brūnkakla gārgale]] || ''Gavia stellata'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi <small>(līdz 1950. gadu beigām)</small>||bieži ziemo|| |- |[[Melnkakla gārgale]] || ''Gavia arctica'' || A: ligzdo?, ziemo|| - ||reti ligzdo ?||bieži ziemo|| |- |[[Polārā gārgale]] || ''Gavia immer'' || || || || |- |[[Dzeltenknābja gārgale]] || ''Gavia adamsii'' || || || || |- |[[Mazais dūkuris]] || ''Tachybaptus ruficollis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Cekuldūkuris]] || ''Podiceps cristatus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkvaigu dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1962.01.21., [[Ķegums]])<ref>[http://www.putni.lv/podgri.htm Pelēkvaigu dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Ragainais dūkuris]] || ''Podiceps auritus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnkakla dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.27., [[Ventspils]])<ref>[http://www.putni.lv/podnig.htm Melnkakla dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Tumšais vētrasputns]] || ''Ardenna grisea'' || A: reti ieceļo||1981.10.10., [[Pape]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm Tumšais vētrasputns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023614/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu vētrasburātājs]] || ''Hydrobates leucorhous'' || A: reti ieceļo||1828.12.2., [[Luste]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm Ziemeļu vētrasburātājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231249/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu sulla]] || ''Morus bassanus'' || A: reti ieceļo||1958.8.17., [[Lielvārde]]; kopā 5 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm Ziemeļu sulla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621233501/http://ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras krauklis|Jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax carbo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(1989., [[Lubāns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm Jūras krauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021541/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax pygmeus'' || A: reti ieceļo||2012.01.29., [[Užava]]s lejtece; vienīgais novērojums|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.29., [[Užava]]s lejtece)</small>|| |- |[[Sārtais pelikāns]] || ''Pelecanus onocrotalus'' || A: reti ieceļo||1865. g..; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm Sārtais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl divi novērojumi D kategorijā</small> |- |[[Cirtainais pelikāns]] || ''Pelecanus crispus'' || A: reti ieceļo||1987.05.17.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm Cirtainais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023455/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens novērojums D kategorijā</small> |- |[[Lielais dumpis]] || ''Botaurus stellaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1967.02., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm Lielais dumpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727063155/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazais dumpis]] || ''Ixobrychus minutus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Nakts gārnis]] || ''Nycticorax nycticorax'' || A: ieceļo||1862.05.02., nošauts [[Juglas ezers|Juglas ez.]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm Nakts gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100901205823/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm |date={{dat|2010|09|01||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>divi novērojumi pirms vairāk nekā 100 gadiem; pēdējais 2015. gadā</small> |- |[[Dzeltenais gārnis]] || ''Ardeola ralloides'' || A: ieceļo||2020.07.01., [[Daugavpils]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/ardral.htm Dzeltenais gārnis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lopu gārnis]] || ''Bubulcus ibis'' || A: ieceļo||2009.05.29., [[Engures ezers]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm Lopu gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170708014340/http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm |date={{dat|2017|07|08||bez}} }} Putni.lv</ref> (342. || - || - ||<small>1996. g.. bijis E kategorijas novērojums<ref name="D kategorija"/></small> |- |[[Mazais baltais gārnis|Mazais baltais gārnis / Zīda gārnis]] || ''Egretta garzetta'' || A: ieceļo||19. gadsimtā nošauts [[Kurzeme|Kurzemē]]; kopā 10 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm Mazais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais baltais gārnis|Lielais baltais gārnis / Sudrabgārnis]] || ''Ardea alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(iespējams kopš 1977. g.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Kazubiernis J. 1980. Sudrabgārņa - ''Egretta alba'' (L.) - pirmais varbūtējs ligzdošanas gadījums Austrumbaltijā. - Retie augu un dzīvnieki: 38-40 |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073650/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2003.12.04., [[Mazsalaca]]s apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm Lielais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170018/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zivju gārnis]] || ''Ardea cinerea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnais stārķis]] || ''Ciconia nigra'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltais stārķis]] || ''Ciconia ciconia'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm Baltais stārķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170453/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Brūnais ibiss]] || ''Plegadis falcinellus'' || || || || - || |- |[[Karošknābis|Karošknābis / Platknābja ibiss]] || ''Platalea leucorodia'' || || || || - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Dienvidu karakara|Dienvidu karakara / Cekulainā karakara]] || ''Caracara plancus'' || E: ieceļo||2011.04.03. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>domājams tas pats no nebrīves izbēgušais putns, kas novērots Skandināvijā 2009.-2011. gadā<ref>{{se ikona}} [http://www.artportalen.se/birds/gallery.asp?artid=991 Sydlig tofskarakara — Southern Crested Caracara — Caracara plancus]{{Novecojusi saite}} Bildgalleri</ref></small> |- |[[Zivju ērglis]] || ''Pandion haliaetus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnplecu klija]] || ''Elanus caeruleus'' || A: reti ieceļo||2021.05.01. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/elacae.htm Melnplecu klija] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ķīķis]] || ''Pernis apivorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnā klija]] || ''Milvus migrans'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā klija]] || ''Milvus milvus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm Sarkanā klija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120164835/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ērglis]] || ''Haliaeetus albicilla'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltgalvas grifs]] || ''Gyps fulvus'' || A: reti ieceļo||1910.06.18. [[Priekule]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm Baltgalvas grifs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170615/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2012. g..; vēl divi gadījumi C un D kategorijā</small> |- |[[Melnais grifs]] || ''Aegypius monachus'' || A: ieceļo||1837. g.; kopā 15 novērojumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/aegmon.htm|title=Melnais grifs|website=www.putni.lv|access-date=2024-08-01}}</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2024.&nbsp;g.</small><ref name=":0" /> |- |- bgcolor=lightgray |[[Raibais grifs|Raibais grifs / Rupela<!-- Eduard Rüppell --> grifs]]<ref name="Holarkt"/> || ''Gyps rueppellii'' || E: ieceļo||2011.04.26. [[Ventava]]s apk.; vienīgais novērojums|| - || - ||<small>no nebrīves izbēdzis putns</small> |- |[[Čūskērglis]] || ''Circaetus gallicus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Niedru lija]] || ''Circus aeruginosus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lauku lija]] || ''Circus cyaneus'' || || || || || |- |[[Stepes lija]] || ''Circus macrourus'' || || || || || |- |[[Pļavu lija]] || ''Circus pygargus'' || || || || || |- |[[Vistu vanags]] || ''Accipiter gentilis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Zvirbuļvanags]] || ''Accipiter nisus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Peļu klijāns]] || ''Buteo buteo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Garkāju klijāns]] || ''Buteo rufinus'' || A: reti ieceļo||2015.05.28., [[Lielupe]]s grīva; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Bikšainais klijāns]] || ''Buteo lagopus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais ērglis]] || ''Clanga pomarina'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Vidējais ērglis]] || ''Clanga clanga'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pundurērglis]] || ''Hieraaetus pennatus'' || A: reti caurceļo||2008.05.07., [[Dviete]]s paliene<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf Pirmais pierādītais pundurērgļa Aquila pennata novērojums Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307072926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} E. Račinskis, Putni dabā</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm Pundurērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020842/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Klinšu ērglis]] || ''Aquila chrysaetos'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Stepes ērglis]] || ''Aquila nipalensis'' || A: reti ieceļo||2009.05.17., [[Kolka]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/aqunip.htm Stepes ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Karaliskais ērglis]] || ''Aquila heliaca'' || A: reti ieceļo||2013.05.27., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm Karaliskais ērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130627012337/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm |date={{dat|2013|06|27||bez}} }} Putni.lv</ref>; septiņi novērojumi|| - || - ||<small>pirmie trīs putni konstatēti pēc satelītraidītāja datiem</small> |- |[[Svītrainais ērglis]] || ''Aquila fasciata'' || A: reti ieceļo||2022.03.30., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju); vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aqufas.htm Svītrainais ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lauku piekūns]] || ''Falco tinnunculus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kukaiņu piekūns]] || ''Falco vespertinus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Purva piekūns]] || ''Falco columbarius'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bezdelīgu piekūns]] || ''Falco subbuteo'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Stepes piekūns]] || ''Falco cherrug'' || A: reti caurceļo||2010.05.14., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm Stepes piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021213/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Medību piekūns]] || ''Falco rusticolus'' || A: reti caurceļo||1896.rudens, [[Aizpute]]; četri novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm Medību piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022435/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pirmie trīs novērojumi vāji dokumentēti, tomēr pēdējais novērojums 2011. g.. ļauj uzskatīt, ka sugas iekļaušana Latvijas putnu sugu sarakstā ir pamatota</small> |- |[[Lielais piekūns]] || ''Falco peregrinus'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||līdz 1974. gadam reti ligzdojis<ref>Липсберг Ю. 1983. Птицы Латвии — Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 63-64</ref>||reti ziemo|| |- |[[Dumbrcālis]] || ''Rallus aquaticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Ormanītis]] || ''Porzana porzana'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Mazais ormanītis]] || ''Porzana parva'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Ceru ormanītis]] || ''Porzana pusilla'' || A: reti ieceļo||2012.06.09., [[Zvārdes poligions]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/jauna-putnu-suga-latvija-ceru-ormanitis/2012/ Jauna putnu suga Latvijā — ceru ormanītis]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Grieze]] || ''Crex crex'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Ūdensvistiņa]] || ''Gallinula chloropus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Laucis]] || ''Fulica atra'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dzērve]] || ''Grus grus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1991.12., [[Ciecere]]s lejtece)<ref name="Dzērve">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm Dzērve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022525/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazā sīga]] || ''Tetrax tetrax'' || B: reti ieceļo||pirms 1815. g.., [[Lielvārde]]; 8 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1910. g..)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm Mazā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165733/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 2008. g.. apšaubīts kā nepietiekoši pierādīts</small> |- |[[Apkakles sīga]] || ''Chlamydotis macqueenii'' || B: reti ieceļo||1880. g.., [[Lielvārde]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm Apkakles sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021053/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielā sīga]] || ''Otis tarda'' || B: reti ieceļo||1876. g.., [[Cēsis|Cēsu]] apkārtne; 2 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1908. g..)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm Lielā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150412014643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm |date={{dat|2015|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 1985. g.. ieskaitīts D kategorijā</small> |- |[[Garstilbis]] || ''Himantopus himantopus'' || A: reti ieceļo||2013.05.19., [[Lubāns|Lubāna]] rietumu krasts; 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm Garstilbis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150410055115/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm |date={{dat|2015|04|10||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras žagata]] || ''Haematopus ostralegus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1981.12.5., [[Liepāja]]; 4 novērojumi)<ref name="Dzērve"/></small>|| |- |[[Avozeta]] || ''Recurvirostra avosetta'' || || || || || |- |[[Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola pratincola'' || || || || || |- |[[Melnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola nordmanni'' || A: caurceļo||1992.08.03., [[Īdeņa]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm Melnspārnu bezdelīgtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021243/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Upes tārtiņš]] || ''Charadrius dubius'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Smilšu tārtiņš]] || ''Charadrius hiaticula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tuksneša tārtiņš]] || ''Charadrius leschenaultii'' || A: reti ieceļo||2007.07.10., [[Ragaciems]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm Tuksneša tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224212/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras tārtiņš]] || ''Charadrius alexandrinus'' || A: caurceļo||1988.04.10., [[Daugavgrīva]]; 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm Jūras tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231034/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Morinela tārtiņš]]<ref name="Holarkt"/> || ''Charadrius morinellus'' || A: reti caurceļo||1927.09.07., [[Kaņieris]]; 20 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm Morinella tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224217/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tundras tārtiņš]] || ''Pluvialis fulva'' || A: reti ieceļo||2012.09.09., [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] A krasts; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/pluful.htm Tundras tārtiņš] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltenais tārtiņš]] || ''Pluvialis apricaria'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2006.12.26., [[Ezere]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm Dzeltenais tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231104/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ķīvīte]] || ''Pluvialis squatarola'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Ķīvīte]] || ''Vanellus vanellus'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Garknābja šņibītis]] || ''Calidris tenuirostris'' || A: reti ieceļo||2021.09.26., [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Jūrmala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/calten.htm Garknābja šņibītis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais šņibītis]] || ''Calidris canutus'' || A: caurceļo, reti ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2005.12.28., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm Lielais šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020045/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Gaišais šņibītis]] || ''Calidris alba'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Trulītis]] || ''Calidris minuta'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Teminka šņibītis|Pelēkais trulītis / Teminka šņibītis]] || ''Calidris temminckii'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Tundras šņibītis]] || ''Calidris melanotos'' || A: reti caurceļo||2009.09.13., [[Ainaži]]; seši novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm Tundras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021000/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Līkšņibītis|Līkšņibītis / Līkšņībis]] || ''Calidris ferruginea'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Jūras šņibītis]] || ''Calidris maritima'' || A: caurceļo, ziemo||1979.10.12., [[Liepāja]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm Jūras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020955/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1983.02.19., [[Mangaļsala]])</small>|| |- |[[Parastais šņibītis]] || ''Calidris alpina'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>(ligzdojusi pasuga [[Šinca šņibītis]] (''C.a.schinzii''), bet pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Dūņšņibītis]] || ''Calidris falcinellus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Gugatnis]] || ''Calidris pugnax'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||iespējams ligzdo|| - || |- |[[Vistilbe]] || ''Lymnocryptes minimus'' || A: caurceļo, ziemo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojusi||reti ziemo <small>(1989.01.01. [[Pelči|Pelču]] apk.)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm Vistilbe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145906/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||<small>(pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Mērkaziņa]] || ''Gallinago gallinago'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1974.12.31., Reisa niedrājs)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm Mērkaziņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021233/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Ķikuts]] || ''Gallinago media'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Eirāzijas sloka|Sloka]] || ''Scolopax rusticola'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1997.1.12., [[Doles sala]])</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm Sloka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005052818/http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm |date={{dat|2016|10|05||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Melnā puskuitala]] || ''Limosa limosa'' || A: caurceļo, ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā puskuitala]] || ''Limosa lapponica'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lietuvainis]] || ''Numenius phaeopus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Tievknābja kuitala]] || ''Numenius tenuirostris'' || viens novērojums, mūsdienās apšaubīts||1926. g.. rudens, [[Vecgulbene]], nošauta<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm Tievknābja kuitala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>suga mūsdienās, iespējams, izmirusi; ļoti reta arī novērošanas laikā, izslēgta no Latvijas putnu saraksta</small> |- |[[Kuitala]] || ''Numenius arquata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Tumšā tilbīte]] || ''Tringa erythropus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Pļavu tilbīte]] || ''Tringa totanus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.12.10., [[Roja]]; divi novērojumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm Pļavu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621230939/http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dīķu tilbīte]] || ''Tringa stagnatilis'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1974., [[Lubāns|Lubāna ez.]] apk.)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm Dīķu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002301/http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Lielā tilbīte]] || ''Tringa nebularia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1979.06.23., [[Ušuru purvs]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |title=Lipsbergs J. 1981. Par lielās tilbītes - ''Tringa nebularia'' (Gunn.) - pirmo ticamo ligzdošanas gadījumu Latvijā. - Retie augu un dzīvnieki: 42-45 |access-date={{dat|2011|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073641/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>|| - || |- |[[Meža tilbīte]] || ''Tringa ochropus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2009.1.18., [[Užava]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm Meža tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021852/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Purva tilbīte]] || ''Tringa glareola'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Terekija]] || ''Xenus cinereus'' || A: ligzdo, caurceļo||1980.05.12., zivju dīķi pie [[Lubāns|Lubāna]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm Terekija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826150044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||agrāk ligzdojusi (1980.—1990. gadi)|| - || |- |[[Upes tilbīte]] || ''Actitis hypoleucos'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Akmeņtārtiņš]] || ''Arenaria interpres'' || A: caurceļo, reti ziemo|| || ||reti ziemo <small>(1994.1.18., [[Akmensrags|Akmeņrags]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm Akmeņtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020847/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Šaurknābja pūslītis]] || ''Phalaropus lobatus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Platknābja pūslītis]] || ''Phalaropus fulicarius'' || A: reti caurceļo||1997.10.03., [[Pape]]; kopā 13 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm Platknābja pūslītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145932/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.10., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums)</small>|| |- |[[Vidējā klijkaija]] || ''Stercorarius pomarinus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Īsastes klijkaija]] || ''Stercorarius parasiticus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Garastes klijkaija]] || ''Stercorarius longicaudus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lielā klijkaija]] || ''Catharacta skua'' || A: reti ieceļo||1967.09.27., [[Babītes ezers]]; kopā 8 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm Lielā klijkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022226/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Zivju kaija]] || ''Larus ichthyaetus'' || A: reti ieceļo||1974.05.28., [[Nagļu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm Zivju kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021343/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Melngalvas kaija]] || ''Larus melanocephalus'' || A: reti ieceļo||1970.05.18. [[Ķīšezers]]; kopā 14-15 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm Melngalvas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608112240/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Acteku kaija]] || ''Larus atricilla'' || A: reti ieceļo||2006.06.22. [[Liepāja]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm Acteku kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115448/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Gredzenknābja kaija]] || ''Larus delawarensis'' || A: reti ieceļo||2025.07.11., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Lielais ķīris]] || ''Larus ridibundus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Kajaks]] || ''Larus canus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Reņģu kaija]] || ''Larus fuscus'' || A: caurceļo, reti vasarā, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>Latvijā sastopamas 4 pasugas: Baltijas reņģu kaija (''L.f.fuscus''), Skandināvijas reņģu kaija (''L.f.intermedius''), Rietumu reņģu kaija (''L.f.graellsii''), Tundras kaija (''L.f.heuglini'')</small> |- |[[Kamčatkas kaija|Kamčatkas kaija / Tumšspārnu kaija]]<ref name="Holarkt">[http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi Strazds M., Funts K., Kilups M., Klepers A., Račinskis E. Holarktikas putnu sugu nosaukumi latviešu valodā. 2007. Manuskripts.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206155044/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi |date={{dat|2012|02|06||bez}} }} Funtaputni.lv</ref> || ''Larus schistisagus'' || A: reti ieceļo||2009.04.13., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm Kamčatkas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021354/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sudrabkaija]] || ''Larus argentatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaspijas kaija]] || ''Larus cachinnans'' || A: reti ieceļo||2001.10.06., [[Pape]]<ref name="Nākamā">[http://www.putni.lv/index_next.htm Nākamā putnu suga Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224031451/http://www.putni.lv/index_next.htm |date={{dat|2013|02|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, tādēļ statuss joprojām neskaidrs, iespējams, sastopama biežāk kā līdz šim uzskatīts, nav izslēdzama arī ligzdošana</small> |- |[[Vidusjūras kaija]] || ''Larus michahellis'' || A: reti ieceļo||2005.07.17., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]] <small>(putns ar [[Horvātija]]s gredzenu)</small>; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm Vidusjūras kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171135/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s vai [[Kaspijas kaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, iespējams, tādēļ novērojumu skaits slikti ataino patieso sastopamību</small> |- |[[Mazā polārkaija]] || ''Larus glaucoides'' || A: reti ieceļo||1888.02., [[Buļļi (Rīga)|Buļļi]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm Mazā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021333/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielā polārkaija]] || ''Larus hyperboreus'' || A: reti ieceļo||1885.12., [[Ķemeri]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm Lielā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021338/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Melnspārnu kaija]] || ''Larus marinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(1992. g.., [[Kaltene]]; kopā 2 gadījumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm Melnspārnu kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021349/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais ķīris]] || ''Hydrocoloeus minutus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Šķeltastes kaija]] || ''Xema sabini'' || |- |[[Sārtā kaija]] || ''Rhodostethia rosea'' || |- |[[Trīspirkstu kaija]] || ''Rissa tridactyla'' || |- |[[Lielais zīriņš]] || ''Hydroprogne caspia'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Cekulzīriņš]] || ''Sterna sandvicensis'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Upes zīriņš]] || ''Sterna hirundo'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Jūras zīriņš]] || ''Sterna paradisaea'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Mazais zīriņš]] || ''Sternula albifrons'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltvaigu zīriņš]] || ''Chlidonias hybrida'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Melnais zīriņš]] || ''Chlidonias niger'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Baltspārnu zīriņš]] || ''Chlidonias leucopterus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Resnknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || D: iespējams reti ziemo||1902.12. nopirkta Rīgas tirgū<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>kopā divi eksemplāri dažādos gados 20. gadsimta sākumā nopirkti Rīgas tirgū, taču nav drošas ziņas par izcelsmes vietu, tādēļ suga pārvietota uz D kategoriju.</small> |- |[[Tievknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || A: reti ieceļo||1970. gadi|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielais alks]] || ''Alca torda'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(2017.07.05., [[Kolkas bāka]]s sala; vienīgais pierādītais gadījums)<ref>[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Melnais alks]] || ''Cepphus grylle'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais alks]] || ''Alle alle'' || A: reti ieceļo||1931.11.08., [[Nereta]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm Mazais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002246/http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens D kategorijas gadījums — atrastas beigta putna atliekas jūras krastā [[Liepāja|Liepājā]] (2011.12.26.).</small> |- |[[Stepes smilšvistiņa]] || ''Syrrhaptes paradoxus'' || |- |[[Mājas balodis]] || ''Columba livia'' || |- |[[Meža balodis]] || ''Columba oenas'' || |- |[[Lauku balodis]] || ''Columba palumbus'' || |- |[[Gredzenūbele]] || ''Streptopelia decaocto'' || |- |[[Ūbele|Ūbele / Parastā ūbele]] || ''Streptopelia turtur'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]]),<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm Parastā ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais gadījums</small>|| |- |[[Austrumu ūbele]] || ''Streptopelia orientalis'' || A: reti ieceļo||2005.11.08., [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm Austrumu ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170819/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vienīgais novērojums nav pārliecinošs, balstīts uz putna izmēra analīzi fotoattēlā, kurā citas pazīmes nav konstatējamas</small> |- |[[Dzeguze]] || ''Cuculus canorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Plīvurpūce]] || ''Tyto alba'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm Plīvurpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo||<small>ligzdošana nebija pierādīta laika posmā no 1951. līdz 2022. gadam</small> |- |[[Mazā ausainā pūcīte|Mazā ausainā pūcīte / Mazā pūcīte]] || ''Otus scops'' || A: reti ieceļo||1920.08.20., [[Rembate]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm Mazā ausainā pūcīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021516/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūpis]] || ''Bubo bubo'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltā pūce]] || ''Bubo scandiacus'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>agrāk bijusi regulāri novērojama rudeņos un ziemās,<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/2012/ Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja — baltā pūce!]{{Novecojusi saite}} Dabasdati.lv</ref> bet kopš 1970. gada tikai 6 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm Baltā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022146/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Svītrainā pūce]] || ''Surnia ulula'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi (19. gadsimtā)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm Svītrainā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021816/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |[[Apodziņš]] || ''Glaucidium passerinum'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas apogs]] || ''Athene noctua'' || A: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>domājams, ka šobrīd Latvijā neligzdo, pēdējais novērojums 2017.04.05. [[Mārupe]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm Mājas apogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165134/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Meža pūce]] || ''Strix aluco'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Urālpūce]] || ''Strix uralensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||<small>ligzdo tikai Latvijas austrumu un centrālajā daļā, Kurzemē tikai pašos pussalas ziemeļos</small> |- |[[Ziemeļpūce]] || ''Strix nebulosa'' || A: statuss neskaidrs|| - ||iespējams ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm Ziemeļpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023710/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams ziemo||<small>virkne novērojumu 2006.-2009. gadā Latvijas austrumos, iespējams, liecina par nelielu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Ausainā pūce]] || ''Asio otus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva pūce]] || ''Asio flammeus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bikšainais apogs]] || ''Aegolius funereus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Vakarlēpis]] || ''Caprimulgus europaeus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Svīre]] || ''Apus apus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zivju dzenītis]] || ''Alcedo atthis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bišu dzenis]] || ''Merops apiaster'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo <small>(2003.07.27., [[Saraiķu muiža]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm Bišu dzenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100717064451/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm |date={{dat|2010|07|17||bez}} }} Putni.lv</ref>; pēc tam katru gadu || - || |- |[[Zaļā vārna]] || ''Coracias garrulus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pupuķis]] || ''Upupa epops'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tītiņš]] || ''Jynx torquilla'' || |- |[[Pelēkā dzilna]] || ''Picus canus'' || |- |[[Zaļā dzilna]] || ''Picus viridis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnā dzilna]] || ''Dryocopus martius'' || |- |[[Dižraibais dzenis]] || ''Dendrocopos major'' || |- |[[Vidējais dzenis]] || ''Dendrocoptes medius'' || |- |[[Baltmugurdzenis]] || ''Dendrocopos leucotos'' || |- |[[Mazais dzenis]] || ''Dryobates minor'' || |- |[[Trīspirkstu dzenis]] || ''Picoides tridactylus'' || |- |[[Cekulainais cīrulis]] || ''Galerida cristata'' || |- |[[Sila cīrulis]] || ''Lullula arborea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.20., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm Sila cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021414/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 11 novērojumi</small>|| |- |[[Lauku cīrulis]] || ''Alauda arvensis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm Lauku cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021952/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 12 novērojumi</small>|| |- |[[Ausainais cīrulis]] || ''Eremophila alpestris'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2003.12.06., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm Ausainais cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022420/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; pieci novērojumi</small>|| |- |[[Īspirkstu cīrulis]] || ''Calandrella brachydactyla'' || A: ieceļo||2020.04.24. [[Rīva (ciems)|Rīvas]] lauki; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/calbra.htm Īspirkstu cīrulis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Krastu čurkste]] || ''Riparia riparia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Bezdelīga]] || ''Hirundo rustica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Vidusjūras bezdelīga]] || ''Cecropis daurica'' || A: ieceļo||1851.05.07. [[Pantene]]; pieci novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021005/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref><ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ Latvijā novērota jauna suga — Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180740/http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas čurkste]] || ''Delichon urbicum'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lielā čipste]] || ''Anthus richardi'' || A: ieceļo||1990.09.08. [[Daugavgrīva]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm Lielā čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022048/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stepes čipste]] || ''Anthus campestris'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Koku čipste]] || ''Anthus trivialis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Taigas čipste]] || ''Anthus hodghsoni'' || A: caurceļo||2026.10.17. [[Liepaja]];<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/anthod.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref> divi novērojumi|| - || - || |- |[[Pļavu čipste]] || ''Anthus pratensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1987.01.19., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm Pļavu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722155755/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkanrīkles čipste]] || ''Anthus cervinus'' || A: caurceļo||1904. g.. [[Kurzeme]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm Sarkanrīkles čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170831101041/http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm |date={{dat|2017|08|31||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūdeņu čipste]] || ''Anthus spinoletta'' || A: caurceļo, ziemo||2004.10.15. [[Pape]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2008.01.12., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Akmeņu čipste]] || ''Anthus petrosus'' || A: caurceļo, ziemo||1962.09.22. [[Engures ezers]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm Akmeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621232745/http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1999.01.16., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Dzeltenā cielava]] || ''Motacilla flava'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Citroncielava]] || ''Motacilla citreola'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pelēkā cielava]] || ''Motacilla cinerea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2008.01.19., [[Krāslava]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm Pelēkā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007053707/http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} Putni.lv</ref>; divi novērojumi</small>|| |- |[[Baltā cielava]] || ''Motacilla alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1951.12.20., [[Inčukalns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm Baltā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722161550/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zīdaste]] || ''Bombycilla garrulus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Ūdensstrazds]] || ''Cinclus cinclus'' || A: ziemo, ligzdo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/pie-tiram-un-dabiskam-upem-maija-ligzdo-ziemelnieki-udensstrazdi/2011/ Pie tīrām un dabiskām upēm maijā ligzdo ziemeļnieki ūdensstrazdi] Dabasdati.lv</ref>||ziemo|| |- |[[Paceplītis]] || ''Troglodytes troglodytes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Peļkājīte]] || ''Prunella modularis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2008.12.07., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm Peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020130/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sibīrijas peļkājīte]] || ''Prunella montanella'' || A: ieceļo||2016.10.15. [[Lauteri]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm Sibīrijas peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424205305/http://ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref> četri novērojumi|| - || - || |- |[[Sarkanrīklīte]] || ''Erithacus rubecula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Lakstīgala]] || ''Luscinia luscinia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Rietumu lakstīgala]] || ''Luscinia megarhynchos'' || A: ieceļo||2013.04.29. [[Kolka]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm Rietumu lakstīgala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509092643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Zilrīklīte]] || ''Luscinia svecica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||<small>caurceļo ziemeļu zilrīklīte (''L. s. svecica''), ligzdo dienvdu zilrīklīte (''L. s. cyanecula'')</small> |- |[[Sibīrijas rubīnrīklīte]] || ''Calliope calliope'' || A: ieceļo||2016.11.03. [[Lauteri]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Rudsānu zilastīte]] || ''Tarsiger cyanurus'' || A: ieceļo||2015.09.25. [[Birzgales pagasts|Birzgales pag.]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Melnais erickiņš]] || ''Phoenicurus ochruros'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Ventspils]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm Melnais erickiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021546/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; seši novērojumi</small>||<small>sastopama pasuga ''P.o.gibraltariensis'', iespējami divi novērojumi ziemā pasugai ''P.o.phoenicuroides''</small> |- |[[Erickiņš]] || ''Phoenicurus phoenicurus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lukstu čakstīte]] || ''Saxicola rubetra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2013.12.09., [[Liepāja]]); vienīgais novērojums</small>|| |- |[[Tumšā čakstīte]] || ''Saxicola rubicola'' || A: ligzdo, caurceļo||1889. [[Jelgava]]s apk.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm Tumšā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023645/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ligzdo <small>(2007. g., [[Pape]])</small>|| - || |- |[[Sibīrijas čakstīte]] || ''Saxicola maurus'' || A: reti ieceļo||2021.10.09. [[Paipu ciems]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/saxmau.htm Sibīrijas čakstīte] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Smiltāju čakstīte]] || ''Oenanthe isabellina'' || A: reti ieceļo||2014.10.22. [[Daugavpils]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm Smiltājučakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150918010620/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm |date={{dat|2015|09|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Akmeņčakstīte]] || ''Oenanthe oenanthe'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daglā čakstīte]] || ''Oenanthe pleschanka'' || A: reti ieceļo||2011.10.16. [[Smārde]]<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/dagla-cakstite-jauna-suga-latvijas-putnu-fauna/2011/ Daglā čakstīte — jauna suga Latvijas putnu faunā] Dabasdati.lv</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm Daglā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021506/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tuksneša čakstīte]] || ''Oenanthe deserti'' || A: reti ieceļo||2003.11.22. [[Liepāja]]; astoņi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm Tuksneša čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722145611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Raibais zemesstrazds]] || ''Zoothera aurea'' || A: ieceļo||2001.11.21. [[Ikšķile]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Apkakles strazds]] || ''Turdus torquatus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(1992.12.21., [[Carnikava]]); divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm Apkakles strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023840/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melnais mežastrazds]] || ''Turdus merula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnrīkles strazds]] || ''Turdus atrogularis'' || A: reti ieceļo||1909.12.08. [[Lizdēni]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/turatr.htm Melnrīkles strazds] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Pelēkais strazds]] || ''Turdus pilaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dziedātājstrazds]] || ''Turdus philomelos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.01.31., [[Olaine]])<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm Dziedātājstrazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161101110702/http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm |date={{dat|2016|11|01||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Plukšķis]] || ''Turdus iliacus'' || |- |[[Sila strazds]] || ''Turdus viscivorus'' || |- |[[Pallasa ķauķis]] || ''Helopsaltes certhiola'') |- |[[Kārklu ķauķis]] || ''Locustella naevia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lāsainais ķauķis]] || ''Locustella lanceolata'' || A: caurceļo||2012.09.02. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Upes ķauķis]] || ''Locustella fluviatilis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Seivi ķauķis|Seivi ķauķis / Savi ķauķis]] || ''Locustella luscinioides'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Grīšļu ķauķis]] || ''Acrocephalus paludicola'' || |- |[[Ceru ķauķis]] || ''Acrocephalus schoenobaenus'' || |- |[[Ezera ķauķis]] || ''Acrocephalus scirpaceus'' || |- |[[Purva ķauķis]] || ''Acrocephalus palustris'' || |- |[[Krūmu ķauķis]] || ''Acrocephalus dumetorum'' || |- |[[Palieņu ķauķis]] || ''Acrocephalus agricola'' || A: iespējams ligzdo, ieceļo||1987.07.16. [[Papes ezers]]; 10 novērojumi||iespējams, reti ligzdo|| - ||<small>visi novērojumi — gredzenošanai noķerti putni</small> |- |[[Niedru strazds]] || ''Acrocephalus arundinaceus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Klusais ķauķis]] || ''Iduna caligata'' || A: ligzdo||2012.05.31. [[Ciemupe]], vēlāk pierādīta ligzdošana<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm Klusais ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||ligzdo|| - || |- |[[Iedzeltenais ķauķis]] || ''Hippolais icterina'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melngalvas ķauķis]] || ''Sylvia atricapilla'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.12.5., [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]); 7 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm Melngalvas ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021822/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dārza ķauķis]] || ''Sylvia borin'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Svītrainais ķauķis]] || ''Sylvia nisoria'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Gaišais ķauķis]] || ''Sylvia curruca'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Brūnspārnu ķauķis]] || ''Sylvia communis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Āzijas tuksneša ķauķis]] || ''Sylvia nana'' || A: reti ieceļo||2003.12.30. [[Akmensrags]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Cetija]] || ''Cettia cetti'' || A: reti ieceļo||2024.06.01. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Garastīte]] || ''Aegithalos caudatus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zaļais ķauķītis]] || ''Phylloscopus trochiloides'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu ķauķītis]] || ''Phylloscopus borealis'' || A: reti caurceļo||2011.09.18. [[Lejasciems|Lejasciema]] apk., noķerts gredzenošanai; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sibīrijas ķauķītis]] || ''Phylloscopus proregulus'' || A: reti caurceļo||1967.10.13. [[Pape]]; mazāk kā 50 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm Sibīrijas ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819104204/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltensvītru ķauķītis]] || ''Phylloscopus inornatus'' || A: reti caurceļo||1967. g.. [[Pape]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm Dzeltensvītru ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722141838/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bonelli ķauķītis]] || '' Phylloscopus bonelli'' || A: reti ieceļo||2025.05.19. [[Bērzciems]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Hjūma ķauķītis]] || ''Phylloscopus humei'' || A: reti caurceļo||2013.11.07. [[Liepāja]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Švarca ķauķītis]]<ref name="Holarkt"/> || ''Phylloscopus schwarzi'' || A: reti caurceļo||2013.09.21. [[Kolka]]; trīs novērojumi|| - || - || |- |[[Tumšais ķauķītis]] || ''Phylloscopus fuscatus'' || A: reti caurceļo||1995.10.17. [[Pape]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Svirlītis]] || ''Phylloscopus sibilatrix'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Čuņčiņš]] || ''Phylloscopus collybita'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2000.12.26., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm Čuņčiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||<small>reti caurceļo pasuga Sibīrijas čuņčiņš (''P.c.tristis'')</small> |- |[[Vītītis]] || ''Phylloscopus trochilus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zeltgalvītis]] || ''Regulus regulus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Sārtgalvītis]] || ''Regulus ignicapilla'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo <small>(1893. g.., [[Burtnieki]])</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm Sārtgalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722143324/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || |- |[[Pelēkais mušķērājs]] || ''Muscicapa striata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Mazais mušķērājs]] || ''Ficedula parva'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnais mušķērājs]] || ''Ficedula hypoleuca'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Baltkakla mušķērājs]] || ''Ficedula albicollis'' || A: ligzdo, caurceļo||2000.06.19. [[Ezernieki]]<ref>[http://www.putni.lv/ficalb.htm Baltkakla mušķērājs] Putni.lv</ref>||reti ligzdo|| - || |- |[[Bārdzīlīte]] || ''Panurus biarmicus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva zīlīte]] || ''Poecile palustris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Pelēkā zīlīte]] || ''Poecile montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Cekulzīlīte]] || ''Lophophanes cristatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Meža zīlīte]] || ''Periparus ater||A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zilzīlīte]] || ''Cyanistes caeruleus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Gaišzilā zīlīte]] || ''Cyanistes cyanus'' || || || || || |- |[[Lielā zīlīte]] || ''Parus major'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dzilnītis]] || ''Sitta europaea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mizložņa]] || ''Certhia familiaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Īspirkstu mizložņa|Īspirkstu mizložņa / Rietumu mizložņa]] || ''Certhia brachydactyla'' || A: reti ieceļo||2010.09.12. [[Pape]]; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Somzīlīte]] || ''Remiz pendulinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Vālodze]] || ''Oriolus oriolus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daurijas čakste]] || ''Lanius isabellinus'' || A: reti ieceļo||2000.09.25. [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/lanisa.htm Daurijas čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190113141616/http://www.putni.lv/lanisa.htm |date={{dat|2019|01|13||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudastes čakste]] || ''Lanius phoenicuroides'' || A: reti ieceļo||1990.11.05. [[Pape]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/lanpho.htm Rudastes čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412100818/http://www.putni.lv/lanpho.htm |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Brūnā čakste]] || ''Lanius collurio'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melnpieres čakste]] || ''Lanius minor'' || || || || || |- |[[Lielā čakste]] || ''Lanius excubitor'' || || || || || |- |[[Sīlis]] || ''Garrulus glandarius'' || || || || || |- |[[Bēdrozis]] || ''Perisoreus infaustus'' || || || || || |- |[[Žagata]] || ''Pica pica'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Riekstrozis]] || ''Nucifraga caryocatactes'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Kovārnis]] || ''Coloeus monedula'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>ligzdo nominālpasuga (''C.m.monedula''), ziemās novērojams austrumu kovārnis (''C.m.soemmeringii'')</small> |- |[[Krauķis]] || ''Corvus frugilegus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkā vārna]] || ''Corvus cornix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Melnā vārna]] || ''Corvus corone'' || A: ieceļo, dažkārt paliek uz ilgu laiku||2005.04.21. [[Mērsrags]]; kopā mazāk kā 20 pierādīti novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm Melnā vārna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110128/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>||viens iespējams ligzdošanas gadījums pārī ar pelēko vārnu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |title=Millers K., Roze V. 2008. Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100728235658/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |archivedate={{dat|2010|07|28||bez}} }}</ref>||reti ziemo||<small>2010. gadā mainīts statuss no [[pelēkā vārna|pelēkās vārnas]] pasugas uz sugu</small><ref name="Nākamā"/> |- |[[Krauklis]] || ''Corvus corax'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas strazds]] || ''Sturnus vulgaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Sārtais strazds]] || ''Pastor roseus'' || A: ieceļo||19. gadsimta sākums [[Zaube]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm Sārtais strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021526/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas zvirbulis]] || ''Passer domesticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Lauku zvirbulis]] || ''Passer montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Žubīte]] || ''Fringilla coelebs'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Ziemas žubīte]] || ''Fringilla montifringilla'' || || || || || |- |[[Ģirlicis]] || ''Serinus serinus'' || || || || || |- |[[Zaļžubīte]] || ''Chloris chloris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dadzītis]] || ''Carduelis carduelis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Ķivulis]] || ''Spinus spinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaņepītis]] || ''Linaria cannabina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kalnu ķeģis]] || ''Linaria flavirostris'' || A: caurceļo, ziemo||1901.11.4.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm Kalnu ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914172417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm |date={{dat|2015|09|14||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Mazais ķeģis]] || ''Acanthis cabaret'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā||1990.10.15., [[Pape]], noķerts gredzenošanai||reti ligzdo <small>(2014.08., [[Papes ezers|Papes ez.]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm Mazais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150913222611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm |date={{dat|2015|09|13||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||reti ziemo||<small>tikai kopš 2000. gadu sākuma Eiropā tiek izdalīta kā atsevišķa suga, pie tam ir grūti nosakāma dabā, arī dēļ hibridizācijas ar parasto ķeģi, tādēļ statuss joprojām neviennozīmīgs; Latvijā par atsevišķu sugu tiek atzīta kopš 2011. gada<ref name="Nākamā"/></small> |- |[[Parastais ķeģis|Ķeģis / Parastais ķeģis]] || ''Acanthis flammea'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaišais ķeģis]] || ''Acanthis hornemanni'' || A: caurceļo, ziemo||1905.11. [[Iļģuciems]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm Gaišais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307084656/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1933.12.2., [[Rīga]])</small>|| |- |[[Baltsvītru krustknābis]] || ''Loxia leucoptera'' || || || - || || |- |[[Egļu krustknābis]] || ''Loxia curvirostra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Priežu krustknābis]] || ''Loxia pytyopsittacus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Mazais svilpis]] || ''Carpodacus erythrinus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu svilpis]] || ''Pinicola enucleator'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Svilpis]] || ''Pyrrhula pyrrhula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dižknābis]] || ''Coccothraustes coccothraustes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Lapzemes stērste]] || ''Calcarius lapponicus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm Lapzemes stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110118/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sniedze]] || ''Plectrophenax nivalis'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Priežu stērste]] || ''Emberiza leucocephalos'' || A: reti ziemo||2011.01.29., [[Slampe]]s apk.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ Divas jaunas putnu sugas Latvijas faunā — priežu stērste un mazais jūraskrauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180744/http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2011.01.29., [[Slampe]]s apk.)</small>|| |- |[[Dzeltenā stērste]] || ''Emberiza citrinella'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dārza stērste]] || ''Emberiza hortulana'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Meža stērste]] || ''Emberiza rustica'' || A: reti ieceļo||1975.09.17. [[Pape]]; 19 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mazā stērste]] || ''Emberiza pusilla'' || A: reti ieceļo||1972.10.05. [[Pape]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Birztalu stērste]] || ''Emberiza aureola'' || A: reti ieceļo||1985.06.08. [[Engures ezers]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm Birztalu stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125174518/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm |date={{dat|2010|01|25||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Niedru stērste]] || ''Emberiza schoeniclus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.01.13., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embsch.htm Niedru stērste]{{Novecojusi saite}} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas stērste]] || ''Emberiza melanocephala'' || A: reti ieceļo||1857.06.12., starp [[Limbaži]]em un [[Matīši]]em; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embmel.htm Melngalvas stērste] Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Lielā stērste]] || ''Emberiza calandra'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2022.12.18., [[Nīca]]s lauki)<ref>[http://www.putni.lv/embcal.htm Lielā stērste] Putni.lv</ref></small>|| |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 300px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab">{{atsauces}}</div> == Ārējās saites == === Citi Latvijas putnu sugu saraksti === * [https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/ Oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu nosaukumu saraksts] LOB * [https://web.archive.org/web/20110429003955/http://www.putni.lv/saraksti/lvpsss.xls Latvijas putnu saraksts] Putni.lv * [https://web.archive.org/web/20100517104031/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/latvijasputnusaraksts LATVIJAS PUTNU SARAKSTS] Kaspara Funta putnu lapa === Citas saites === * [http://www.putni.lv/index_next.htm Jaunākās un prognozētās nākamās putnu sugas Latvijā] Putni.lv * [https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf Holarktikas putnu nosaukumi latviešu valodā. M. Strazds, J. Baumanis, K. Funts] * [https://web.archive.org/web/20111026053943/http://www.aerc.eu/tac.html AERC Rietumu Palearktikas putnu sugu saraksts] Association of European Rarities Committees * [https://web.archive.org/web/20110408184354/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/da%C5%BE%C4%81dieputnunosaukumi Dažādi putnu nosaukumi latviešu valodā] Funtaputni.lv === Dažu Eiropas valstu putnu sugu saraksti === {{columns |width=200px |col1= * {{flaga|Austrija}} [http://www.khil.net/AFK/Artenliste_Oesterreich_Jan2010.pdf Austrija]{{Novecojusi saite}} * {{flaga|Beļģija}} [http://www.belgianrbc.be/# Beļģija] * {{flaga|Čehija}} [http://fkcso.cz/cz-list.htm Čehija] * {{flaga|Dānija}} [http://www.netfugl.dk/dklist.php Dānija] * {{flaga|Igaunija}} [https://www.eoy.ee/EN/174/list-of-estonian-birds/ Igaunija] * {{flaga|Īrija}} [https://web.archive.org/web/20110721125429/http://www.irbc.ie/topbar/IrishList/IRBC_IrishList(31122008).pdf Īrija] * {{flaga|Lielbritānija}} [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1474-919X.2006.00603.x/pdf Lielbritānija] * {{flaga|Lietuva}} [http://www.birdlife.lt/sarasas Lietuva] |col2= * {{flaga|Nīderlande}} [https://www.dutchavifauna.nl/list Nīderlande] * {{flaga|Norvēģija}} [http://www.birdingnorway.no/norwaylist/index.htm Norvēģija] * {{flaga|Polija}} [http://komisjafaunistyczna.pl/?page_id=2654&lang=en Polija] * {{flaga|Somija}} [https://www.birdlife.fi/lintutieto/suomessa-havaitut-lintulajit/luonnonvaraiset/ Somija] * {{flaga|Ukraina}} [https://birdwatch.org.ua/ukraine/checklist Ukraina] * {{flaga|Ungārija}} [http://www.birding.hu/magyarorszag_madarai.html Ungārija] * {{flaga|Vācija}} [https://www.club300.de/ranking/birdlist_de.php Vācija] * {{flaga|Zviedrija}} [https://www.club300.se/svenska-faagellistan/svenska-faagellistan/ Zviedrija] }} {{Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 3e8fkdekhjyl6qh6z9mi407ad2rib3u Šteinhaueru dzimta 0 105610 4501053 3715107 2026-08-01T04:05:13Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501053 wikitext text/x-wiki '''Šteinhaueru dzimta''' bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18. gadsimta sākumā, galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam, bija Rīgas [[brāļu draudzes]] vadītāji, vēlāk pārvācojās vai pārcēlās uz dzīvi brāļu draudžu kolonijās Anglijā un Ziemeļamerikā. == Dzimtas pamatlicēji == * [[Matīss Šteinhauers]] (miris 1737), pēc nepārbaudītām ziņām, ir dzimis dzimtļaužu ģimenē [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritorijā. Ap 1690. gadu kopā ar savu brāli Jāni ieradies [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā, kur zviedru valdības uzdevumā nodarbojies ar kuģu pārvadājumiem Baltijas jūrā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā sācis nodarboties ar mastu šķirošanu Krievijas flotes vajadzībām. 1718. gada 15. oktobrī [[Rīgas gubernators]] kņazs [[Pēteris Goļicins]] nosūtīja Matīsu Šteinhaueru kopā ar citu latviešu mastu šķirotāju Vilhelmu Briņķi (Brinku) uz jaunceļamo Krievijas galvaspilsētu [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur viņi vadīja kokmateriālu šķirošanu jaunbūvēm. Pēc atgriešanās no Pēterburgas viņš kļuva par kroņa mastu šķirotāju un šī amata vecāko. Mūža nogalē pēc 1729. gada pieslējās brāļu draudžu kustībai, kuras saiešanas notikušas viņa Rīgas namā.<ref>Latvijas konversācijas vārdnīcas XXI. sējums, 41 862-41 863 slejas</ref> * Jānis Šteinhauers, iepriekšējā brālis. Pēc [[Rīgas rāte]]s ziņām cēlies no Kurzemes dzimtcilvēkiem, atbēdzis uz Rīgu un pelnījis iztiku ar savu kuģīti. Vēlāk kļuva par kļuva par Rīgas sāls nesēju amata vecāko. == Matīsa Šteinhauera dēli == * [[Jānis Šteinhauers]] (1705-1779), Rīgas latviešu nacionālās kustības vadonis, viens no turīgākajiem Rīgas iedzīvotājiem, brāļu draudzes vadītājs. Viņš piegādāja kokus Kurzemes hercoga pils būvei Rundālē un citiem lieliem celtniecības objektiem. * Daniēls Šteinhauers (1721-1761), mastu šķirotājs, kas 1749. gadā uzvarēja Rīgas rāti prasībā par namnieka tiesību piešķiršanu un uzņemšanu Mazajā ģildē, neraugoties uz izcelsmi no latviešu [[dzimtbūšana|dzimtcilvēki]]em. == Jāņa Šteinhauera bērni == * Daniēls Gotlībs Šteinhauers (1748—1811) - mācījās tirdzniecību Holandē un turpināja darbu sava tēva Jāņa Šteinhauera kokzāģētavā. Viņu 1784. gadā uzņēma Rīgas namnieku kārtā. * Matīss Šteinhauers (''Matthis Steinhauer II''), * Jānis Šteinhauers (''Rev. Johann Steinhauer III'') - Morāvijas brāļu draudzes mācītājs un skolotājs Anglijā; * Barbara "Babbe", precējusies Vīra (''Barbara Wier'') - apprecējās ar ārstu Joahimu Vīru (Joachim Wier) un pārcēlās uz dzīvi Krievijā; * Margarita Eleonora, precējusies Meseršmita (''Margarethe [Eleonora] Messerschmidt''), * Anna Šteinhauere, * Elizabete Šteinhauere, * Johanna Katrīna, precējusies Šmita (''Johanna Catherina Schmiedt''), * Grēte Šteinhauere, * Johanna Magdalēna, precējusies Rīgelmane (''Johanna Magdalena Riegelmann'') - apprecējās ar Henersdorfas pils pārvaldnieku Saksijā; * Marta Marija, precējusies Šrolla (''Martha Maria Schroll''), * Kristiāna, precējusies Villija (''Christiane Willy''). == Citi dzimtai piederīgie == * Henrijs Šteinhauers (''Henry Steinhauer''), [[brāļu draudzes]] sieviešu semināra vadītājs [[Pensilvānija]]s Bētlemē, pirmais paleobotāniķis Amerikas kontinentā; * Daniēls Šteinhauers (''Daniel Steinhauer''), botāniķis [[Ohaio (štats)|Ohaio]] pavalstī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; * [[Kārlis Eduards fon Napjerskis]] (''Karl Eduard von Napiersky''), Jāņa Šteinhauera mazdēls,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf |title=Melita Svarāne. PAR KO PARAKSTĪJĀS RĪGAS LATVIEŠI 18. GADSIMTĀ UN 19. GADSIMTA PIRMAJĀ PUSĒ |access-date={{dat|2013|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180909135337/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf |archivedate={{dat|2018|09|09||bez}} }}</ref> vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi: "Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae", "Monumenta Livoniae antiquae volumes 1 and 2", "Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (4 sējumos); * Jakobs Gotlībs Leonhards Napjerskis (1819-1890), iepriekšējā dēls, vēsturnieks un Rīgas rātskungs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] nmh8n839s8jseq77fhcedmf1fxneu5c Jānis Šteinhauers 0 105628 4501034 4323456 2026-08-01T03:16:44Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501034 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Šteinhauers | vārds_orig = Jānis Akmeņkalis | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1705 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Zviedru Vidzeme]], [[Rīga]] | m_gads = 1779 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Šteinhauers''', arī '''Johans Šteinhauers''' ({{val|de|Johann Steinhauer}}; dzimis 1705. gada 19. janvārī, miris 1779. gada 21. februārī) bija [[Rīga]]s [[latvieši|latviešu]] amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju. == Dzīvesgājums == Dzimis 1705. gadā [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētā Rīgā kroņa mastu šķirotāja [[Šteinhaueru dzimta|Matīsa Šteinhauera]] un viņa sievas Margaretas, dzimušas Žuģes (''Schugge'') ģimenē. No tēva apguvis amatu, pēc kura nāves viņš 1743. gadā kļuva par kroņa mastu šķirotāju. No tēva viņš pārņēma arī Rīgas [[brāļu draudzes]] vadību, pēc kuras aizliegšanas viņš turpināja organizēt nelegālas saiešanas savā mājā. Uzsāka plašu koku tirdzniecību, apgādāja ar kokmateriāliem [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercoga]] [[Ernests Johans Bīrons|Ernesta Johana Bīrona]] rezidences celtniecību [[Rundāles pils|Rundālē]] (1736—1740), apiedams [[Rīgas rāte]]s noteikumus, kas aizliedza dzimtļaužu pēcnācējiem nodarboties ar tirdzniecību. 1756. gadā Jānis Šteinhauers iegādājās Hermeliņa muižu ar kokzāģētavu un citus īpašumus [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Nopirka arī daļu no [[Zasumuiža]]s, kur 1765. gadā ierīkoja papīrfabriku, kļūdams par vienu no bagātākajiem Rīgas iedzīvotājiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Residents_of_Riga/default.htm |title=People of Riga |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090425144136/http://www.riga.lv/EN/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Residents_of_Riga/default.htm }}</ref> [[Attēls:Hermelingshof_broce_1779.jpg|thumb|300px|[[Hermeliņa muiža]] (''Hermelingshof''), [[Johans Kristofs Broce]], 1779.]] Kad Rīgas rāte aizliedza viņam Hermeliņa muižā tirgoties ar kokmateriāliem, Šteinhauers iesniedza tiesā prasību atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus 80 000 dālderu apjomā. Viņš veidoja ap sevi turīgo latviešu kopu, lika vākt rakstiskās liecības par Rīgas latviešu amatu vēsturi, viņa brālis Daniēls iesniedza prasību uzņemt latviešus namnieku kārtā. Jānis Šteinhauers atjaunoja [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] gados pārtraukto tradīciju svinēt [[Zāļu vakars|Zāļu vakaru]] pirms [[Jāņu diena]]s. Šteinhaueram piederēja vismaz 92 grāmatas, 52 no tām ir atšifrēti nosaukumi. 20 grāmatas bija ar reliģisku saturu, pārējās veltītas vēsturei, politiskajam stāvoklim Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī ekonomiskiem jautājumiem.<ref>V. Pētersone, M. Svarāne. Grāmatas Rīgas latviešu mājās 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē. — Biblioteku zinātnes aspekti, 4 (IX) Rīga, 1980.g., 54. lpp.</ref> Savās zelta kāzās 1777. gadā viņš dāvāja brīvību visiem savu muižu dzimtļaudīm. Jānis Šteinhauers bija precējies ar polieti Barbaru Baroni (Barbaru Baranu). Viņiem bija 12 bērni, un ģimene piederēja pie Svētā Jāņa draudzes.<ref>Gerhard von Pantzer. Baltische Ahnen- und Stammtafeln 28. Stammliste Moritz / Mastenwracker-Familie Steinhauer in Riga und ihre Nachkommen in aller Welt. Deutsch-Baltischen Genealogischen Gesellschaft e.V., 1986., 27-47 lpp.</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pirmais-eiropas-meroga-latvietis/|title=Pirmais Eiropas mēroga latvietis. Kas viņš bija?|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-01-22|date=2021-01-22|language=lv}}</ref> == Piemiņa == Ilgu laiku Šteinhauera centieni jurisprudences un latviešu nacionālo interešu aizstāvībā bija maz atspoguļoti. 1937. gadā interesi par viņa personību raisīja Šteinhauera darbības atspoguļojums vēsturnieka [[Jānis Straubergs|Jāņa Strauberga]] grāmatā "Rīgas vēsture", pēc kuras iznākšanas par viņu parādījās vairākas preses publikācijas laika posmā līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]].<ref name=":0" /> Par Jāņa Šteinhauera prāvām pret Rīgas priviliģētajiem namniekiem rakstīja vēstures zinātņu doktore Melita Svarāne.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1982.g.|title=Jāņa Šteinhauera prāvas pret Rīgas priviliģētajiem namniekiem Rīgas un Pēterburgas tiesās 18. gadsimtā.|journal=Latvijas PSR Zinātņu adadēmijas vēstis|volume=10|pages=15.-34.|via=Rīga, "Zinātne" 1982.g.}}</ref> Šī zinātniece par Jāni Šteinhaueru ir publicējusi arī populārzinātniskus rakstus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1982.g.|title=Koka pils ar kārniņu jumtu|journal=Zinātne un tehnika|volume=10|pages=26.-27.|via=ZA Vēstures institūts}}</ref> Vēl viens populārzinātnisks pētījums par Šteinhaueru dzimtu un Jāņa Šteinhauera cīņu par latviešu tiesību aizstāvēšanu publicēts Rīgas jubilejas avīzē [[Rīgai 800]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Svarāne|first=Melita|date=1997.g.|title=Mastu šķirotāji - vīrs, prāts un spēks.|journal=Jubilejas avīze - Rīgai 800|volume=4|pages=4.|via=Vēstures institūts}}</ref> Jāņa Šteinhauera gādība par aizbēgušiem latviešu dzimtcilvēkiem aprakstīta M. Svarānes rakstā par zemnieku bēgļiem.<ref>M. Svarāne. Prāvas par zemnieku bēgļiem Rīgas tiesās 18. gadsimtā. // Latvijas PSR ZA Vēstis. Zinātne, Rīga, 34., 35. lpp.</ref> 2021. gada janvārī [[Latvijas Televīzija|LTV1]] notika režisora [[Ilgonis Linde|Ilgoņa Lindes]] dokumentālās filmas "Šteinhauers un Blūms" pirmizrāde, kurā Šteinhauera dzīvesgājumu pēta arhitekts [[Pēteris Blūms]].<ref>{{Atsauce|title=TV PIRMIZRĀDE! Dokumentāla filma. «Šteinhauers un Blūms»|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.12.2020-tv-pirmizrade-dokumentala-filma.-steinhauers-un-blums.id205141/|accessdate=2021-01-22}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja [[Rīgas 41. vidusskola]]s pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt Jāņa Šteinhauera vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> == Īpašumi == [[Attēls:Sassenhof.jpg‎|thumb|300px|right|[[Zasumuiža]] (''Sassenhof'') , [[Johans Kristofs Broce]], 1795.]] * [[Zasumuiža]] (''Sassenhof'') ar papīra manufaktūru, ko darbināja vējš un ūdens. * [[Hermeliņa muiža]] (''Hermelingshof'') ar Mellera muižu (''Möllershof'') un kokzāģētavu. * [[Volera muiža]] (''Wohlershof'') jeb [[Voleri]]. * [[Bolderājas muiža]] (''Aahaken'' vai ''Bergshof'') ar ostu koku eksportam. == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110716171521/http://www3.acadlib.lv/lielbildes/sejums_NR4/BM04201Am.htm Jāņa Šteinhauera kapakmens]; * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=%C5%A0teinhauers&s=0&g=1&r=2 Raksti vietnē Letonica] * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Dzirciems/EZasuMuiz.htm Zasumuiža] * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Petersala/EHermelinaMuiz.htm Hermeliņa muiža] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.12.2020-tv-pirmizrade-dokumentala-filma.-steinhauers-un-blums.id205141/ Dokumentālā filma "Šteinhauers un Blūms" Latvijas Televīzijas videoportālā] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Steinhauers, Janis}} [[Kategorija:1705. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1779. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] p8bvykctnr24kz9btfmyabhd1vesbac 7. tramvaju maršruts (Rīga) 0 105810 4501143 4498967 2026-08-01T10:33:16Z Pirags 3757 4501143 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 7. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = Tramv7 no-01-06-2026.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 22,330 km<br />(11,350 km / 10,980 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 13 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = № 3 un № 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 6 194 742 (2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2815&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''7. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] Rīgas centrā līdz [[Mobilitātes punkts "Ķengarags"|mobilitātes punktam "Ķengarags"]] Latgales priekšpilsētā. 7. tramvaju maršruta kopējais garums ir 22,330 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 11,350 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 10,980 km. Darbdienās pa 7. tramvaju maršrutu kursē 13 sastāvi, bet brīvdienās — 5 sastāvi. 7. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo un 5. tramvaju depo. 7. tramvaju maršruts ir otrais visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. == Vēsture == 7. tramvaju maršruts radās, apvienojot pirms Otrā pasaules kara eksistējušo 5. un 13. maršrutu un pēc kara eksistējošo 15. maršrutu. Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220727081559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/}}</ref> Trešoreiz šādas izmaiņas notika no 2023. gada 6. septembra līdz 7. novembrim, un attiecās arī no un uz 3. depo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/|title=No 6. septembra būs slēgta Prāgas iela, tādējādi būs izmaiņas 7. tramvaja maršruta kustībā|access-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230904175707/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-septembra-bus-slegta-pragas-iela-tadejadi-bus-izmainas-7-tramvaja-marsruta-kustiba/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/|title=No 8. novembra tiks atjaunota tramvaju kustība Prāgas ielā|access-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231108103138/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-8-novembra-tiks-atjaunota-tramvaju-kustiba-pragas-iela/}}</ref> No 2022. gada 16. novembra līdz 21. novembrim sliežu remontdarbu dēļ maršruts tika saīsināts līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/|title=Remontdarbu dēļ no 16. līdz 21. novembrim 7. maršruta tramvajs kursēs posmā no Stacijas laukuma līdz Ķengaragam|access-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221114150754/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/remontdarbu-del-no-16-lidz-21-novembrim-7-marsruta-tramvajs-kurses-posma-no-stacijas-laukuma-lidz-kengaragam/}}</ref> 2023. gadā plānots īstenot un pabeigt maršruta tramvaju sliežu klātnes un pieturu pielāgošanu zemās grīdas tramvaju kustībai posmā no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz galapunktam pie [[Dole (tirdzniecības centrs)|TC "Dole"]]. Veiktas izmaiņas arī pieturvietu sarakstā, viena no tām ir pieturvietas "[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]" slēgšana no 2023. gada 25. jūlija.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1683453394671869956</ref> No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim tramvaju maršruts būvdarbu dēļ tika saīsināts līdz Krasta masīvam. Posmā no Krasta masīva līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] to aizstāja [[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss./|title=No 30. oktobra 7. tramvajs kursē maršrutā, “Ausekļa iela – Krasta masīvs", tālāk līdz galapunktam “Ķengarags” kursē 7T autobuss. : Aktuāla informācija : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-10-27|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027160635/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-30-oktobra-7-tramvajs-kurses-marsruta-ausekla-iela-krasta-masivs-no-pieturvietas-krasta-masivs-lidz-galapunktam-kengarags-kurses-7t-autobuss.}}</ref> [[Attēls:7tramv nov2023.png|thumb|7. tramvaja saīsinātais maršruts "Ausekļa iela - Krasta masīvs" no 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim.]] Sākot ar 2024. gada 30. jūliju, 7. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji. 7. tramvaju maršrutu sāka apkalpot arī 5. tramvaju depo. 2026. gada 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/|title=1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam "Ķengarags"|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2026-05-20|archive-date=2026-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20260521203604/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 7. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 5 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 6 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 10 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 11 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 14 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 15 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 16 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 17 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 21 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 23 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]] |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 10 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 11 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 14 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 15 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Bet virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 12 pieturas. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 11 pieturas. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 29 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela|Brīvības ielā]])''' ir 29 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 3 | Krasta masīvs |- | align="center" | 4 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 5 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 6 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 10 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 12 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]] |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 10 | Krasta masīvs |- | align="center" | 11 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 5 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 6 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 10 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 11 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 4 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 8 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 12 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 16 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 17 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 18 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 20 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 22 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 23 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 27 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 29 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags|Ķengarags]] |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dienvidu tilts (Rīga)|Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 10 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 11 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Latgales parks]] |- | align="center" | 14 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 15 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 23 | [[Dzirnavu iela (Rīga)| Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 26 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 27 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 28 | [[Pērnavas iela (Rīga)| Pērnavas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Brīvības iela (Rīga) |Brīvības iela]] |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Jūrskola (pārdēvēta par <nowiki>''Kronvalda bulvāris''</nowiki>)'' ''Firma <nowiki>''Latvija'' (pārdēvēta par ''Atpūtas centrs ''Lido''''</nowiki>)'' ''Indrupes iela (pārdēvēta par <nowiki>''Krasta masīvs''</nowiki>)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''<nowiki>''Sarkanais kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Kvadrāts'''</nowiki>)'' ''<nowiki>''Kvadrāts'' (pārdēvēta par ''Tirzniecības centrs ''Dole''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs <nowiki>''Dole'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Aglonas iela'' (pietura slēgta) ''Ausekļa iela'' (pietura slēgta / virziens uz Ķengaragu) ''<nowiki>''Centrāltirgus'' (pārdēvēta par ''Spīķeri'' / virziens uz Ausekļa ielu</nowiki>)'' ''Maskavas iela (pārdēvēta par <nowiki>''Spīķeri'' / virziens uz Ķengaragu</nowiki>)'' ''Turgeņeva iela (pārdēvēta par <nowiki>''Jēzusbaznīcas iela''</nowiki>)'' ''Prāgas iela (pārdēvēta par <nowiki>''Autoosta'' / virziens uz Ausekļa ielu</nowiki>)'' ''Balvu iela'' un ''Aiviekstes iela (pārdēvēta par <nowiki>''Latgales parks''</nowiki>)'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rēznas iela''</nowiki>)'' ''Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par <nowiki>''Ausekļa iela'' / virziens uz Ķengaragu</nowiki>)'' == Galerija == <gallery> Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]]. Riga, tramvaj na lince č. 7.jpg|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]]. 7. tramvajs Auseklja ielaa.JPG|7. maršruta tramvajs atrodas galapunktā "[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]". RigaTram.jpg|7. maršruta tramvajs [[Prāgas iela|Prāgas ielā]]. 7. tramvajs Doles galapunktā.JPG|7. maršruta tramvajs galapunktā "Tirdzniecības centrs Dole". Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|Tramvaja pietura "Mazā Kalna iela" 7. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|7. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī 7. maršruta tramvaji Valdemāra ielā.JPG|7. maršruta tramvaji K. Valdemāra ielā Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|7. maršruta tramvajs Lastādijas ielā 7. tramvajs Maskavas ielā.jpg|7. maršruta tramvajs Latgales ielā 7. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Aspazijas bulvārī 7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī 7. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra (2).jpg|7. maršruta tramvajs Z.A.Meierovica bulvārī </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|1dMLTYPohNA|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|dwkHCje02us|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|B2jFlTFOZYs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|DTErCDPoh6s|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - T/C "Dole"}} * {{Youtube|SFS9x3j5f7s|7. tramvaju maršruta video ''Ausekļa iela - Ķengarags''}} * {{youtube|K3EjsNTCzAs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|xKxo2TJH83Q|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ausekļa iela - Ķengarags''}} * {{youtube|ETjOPglEGIk|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija ''Ķengarags - Ausekļa iela''}} * {{youtube|qJ30ss2YFGU|Pilna 7. tramvaju maršruta video versija, pagarināts}} * {{youtube|wbs9bw2xaPI|Pilna 7. tramvaju maršruta video versija, Ausekļa iela - Ķengarags, no 01.06.2026}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|07]] 88e5j7n5n1johovw6b4huluywa9tryf Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 107214 4501155 4483858 2026-08-01T11:06:20Z Vylks 50297 4501155 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts vieglatlētikā | aktuāla_sezona = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[vieglatlētika]] | dibin = {{dat|1934}} | moto = | komandas = | valsts = | čempions = | mlapa = }} '''Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s sacensības, ko organizē [[Eiropas Vieglatlētikas asociācija]]. Sacensības notika ik pēc četriem gadiem, [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] cikla pusē. Pēc [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionāta vieglatlētikā]], kas norisinājās [[Barselona|Barselonā]], čempionāts tiek organizēts ik pēc 2 gadiem. == Čempionāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:left; font-size:100%; |- style = font-size:85% ! # ! Gads ! Pilsēta ! Valsts ! Datumi ! Stadions ! Disciplīnu skaits ! Valstu skaits ! Sportistu skaits |- | style = text-align:center | 1. || align=center|[[1934. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1934]] || [[Turīna]]|| {{flag|ITA|1861}} || 7.—9. septembris || [[Grande Torino olimpiskais stadions|Benito Musolīni satdions]] || style = text-align:center | 22 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 226 |- | rowspan=2 style = text-align:center | 2. || align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(vīriešiem)</small> || [[Parīze]] || {{FRA}}|| 3.—5. septembris || ''[[Stade Olympique Yves-du-Manoir|Stade Olympique de Colombes]]'' || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 272 |- |align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(sievietēm)</small> || [[Vīne]] || {{flag|Vācija|Nazi}}<small>{{#tag:ref|[[Trešais reihs|Nacistiskā Vācija]] [[Anšluss|anektēja]] Austriju 1938. gada martā|group=lower-alpha}}</small> || 17.—18. septembris || [[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadions]] || style = text-align:center | 9 || style = text-align:center | 14 || style = text-align:center | 80 |- | style = text-align:center | 3. || align=center|[[1946. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1946]] || [[Oslo]] || {{NOR}}|| 22.—25. augusts || [[Bisletas stadions]] || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 20 || style = text-align:center | 353 |- | style = text-align:center | 4. || align=center|[[1950. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1950]] || [[Brisele]] || {{BEL}} || 23.—27. augusts || [[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]] || style = text-align:center | 34 || style = text-align:center | 24 || style = text-align:center | 454 |- | style = text-align:center | 5. || align=center|[[1954. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1954]] || [[Berne]] || {{SUI}} || 25.—29. augusts || ''[[Stadion Neufeld]]'' || style = text-align:center | 35 || style = text-align:center | 28 || style = text-align:center | 686 |- | style = text-align:center | 6. || align=center|[[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1958]]|| [[Stokholma]] || {{SWE}} || 19.—24. augusts || [[Stokholmas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 26 || style = text-align:center | 626 |- | style = text-align:center | 7. || align=center|[[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1962]] || [[Belgrada]] || {{YUG}} || 12.—16. septembris || [[Partizan stadions|JNA stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 670 |- | style = text-align:center | 8. || align=center|[[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1966]]|| [[Budapešta]] || {{HUN}} || 30. augusts — 4. septembris || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 769 |- | style = text-align:center | 9. || align=center|[[1969. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1969]] || [[Pireja]] || {{GRE}}|| 16.—21. septembris || [[Karaiskaki stadions]] || style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 674 |- | style = text-align:center | 10. || align=center|[[1971. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1971]] || [[Helsinki]] || {{FIN}}|| 10.—15. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 857 |- | style = text-align:center | 11. || align=center|[[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1974]] || [[Roma]] || {{ITA}} || 2.—8. septembris || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 39 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 745 |- | style = text-align:center | 12. || align=center|[[1978. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1978]] || [[Prāga]]|| {{TCH}} || 29. augusts — 3. septembris || [[Evžena Rošicka stadions]] || style = text-align:center | 40 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 1004 |- | style = text-align:center | 13. || align=center|[[1982. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1982]] || [[Atēnas]] || {{GRE}} || 6.—12. septembris || [[Atēnu olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 41 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 756 |- | style = text-align:center | 14. || align=center|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1986]] || [[Štutgarte]] || {{flag|Rietumvācija}} || 26.—31. augusts || ''[[Mercedes-Benz Arena|Neckarstadion]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 31 || style = text-align:center | 906 |- | style = text-align:center | 15. || align=center|[[1990. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1990]] || [[Splita|Split]] || {{YUG}} || 26. augusts — 2. septembris || ''[[Stadion Poljud]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 952 |- | style = text-align:center | 16. || align=center|[[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 7.—14. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1113 |- | style = text-align:center | 17. || align=center|[[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]] || [[Budapešta]] || {{HUN}} || 18.—23. augusts || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1259 |- | style = text-align:center | 18. || align=center|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 6.—11. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1244 |- | style = text-align:center | 19. || align=center|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006]] || [[Gēteborga]] || {{SWE}} || 7.—13. augusts || ''[[Ullevi]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1288 |- | style = text-align:center | 20. || align=center|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]] || [[Barselona]] || {{ESP}} || 27. jūlijs — 1. augusts || ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1323 |- | style = text-align:center | 21. || align=center|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 27. jūnijs — 1. jūlijs || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 42 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1230 |- | style = text-align:center | 22. || align=center|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]] || [[Cīrihe]] || {{SUI}} || 12.—17. augusts || [[Letzigrund stadions]] || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | 23. || align=center|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]] || [[Amsterdama]] || {{NED}} || 6.—10. jūlijs || [[Amsterdamas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1329 |- | style = text-align:center | 24. || align=center|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] || [[Berlīne]] || {{GER}} || 7.—12. augusts || [[Berlīnes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 49<small>{{#tag:ref|Neskaitot Atļautos neitrālos sportistus (ANA).|group=lower-alpha}}</small>|| style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | — || align=center|2020 || [[Parīze]] || {{FRA}} || 26.—30. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center colspan=3| ''Atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' |- | style = text-align:center | 25. || align=center|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 15.—21. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1495 |- | style = text-align:center | 26. || align=center|''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]]'' || [[Roma]] || {{ITA}} || 27. augusts — 1. septembris || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 27. || align=center|''[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026]]'' || [[Birmingema]] || {{GBR}} || 4.—9. augusts || ''[[Alexander Stadium]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 28. || align=center|''[[2028. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2028]]'' || [[Hožova]] || {{POL}} || 22.—27. augusts || [[Silēzijas stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 29. || align=center|''[[2030. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2030]]'' || [[Parīze]] || {{FRA}} || 20.—25. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- |} {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120717030810/http://www.european-athletics.org/index.php?inhalt=statistics/db/echsearch&nav=nav/statistics Iepriekšējo Eiropas čempionātu rezultāti] {{en ikona}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā| ]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] 3tpjuqa0ahw61cdkvf5v4jsrpque6zb 4501157 4501155 2026-08-01T11:10:32Z Vylks 50297 /* Čempionāti */ 4501157 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts vieglatlētikā | aktuāla_sezona = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[vieglatlētika]] | dibin = {{dat|1934}} | moto = | komandas = | valsts = | čempions = | mlapa = }} '''Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s sacensības, ko organizē [[Eiropas Vieglatlētikas asociācija]]. Sacensības notika ik pēc četriem gadiem, [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] cikla pusē. Pēc [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionāta vieglatlētikā]], kas norisinājās [[Barselona|Barselonā]], čempionāts tiek organizēts ik pēc 2 gadiem. == Čempionāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:left; font-size:100%; |- style = font-size:85% ! # ! Gads ! Pilsēta ! Valsts ! Datumi ! Stadions ! Disciplīnu skaits ! Valstu skaits ! Sportistu skaits |- | style = text-align:center | 1. || align=center|[[1934. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1934]] || [[Turīna]]|| {{flag|Itālija|1861}} || 7.—9. septembris || [[Grande Torino olimpiskais stadions|Benito Musolīni satdions]] || style = text-align:center | 22 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 226 |- | rowspan=2 style = text-align:center | 2. || align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(vīriešiem)</small> || [[Parīze]] || {{FRA}}|| 3.—5. septembris || ''[[Stade Olympique Yves-du-Manoir|Stade Olympique de Colombes]]'' || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 23 || style = text-align:center | 272 |- |align=center|[[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] <small>(sievietēm)</small> || [[Vīne]] || {{flag|Vācija|Nazi}}<small>{{#tag:ref|[[Trešais reihs|Nacistiskā Vācija]] [[Anšluss|anektēja]] Austriju 1938. gada martā|group=lower-alpha}}</small> || 17.—18. septembris || [[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadions]] || style = text-align:center | 9 || style = text-align:center | 14 || style = text-align:center | 80 |- | style = text-align:center | 3. || align=center|[[1946. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1946]] || [[Oslo]] || {{NOR}}|| 22.—25. augusts || [[Bisletas stadions]] || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 20 || style = text-align:center | 353 |- | style = text-align:center | 4. || align=center|[[1950. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1950]] || [[Brisele]] || {{BEL}} || 23.—27. augusts || [[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]] || style = text-align:center | 34 || style = text-align:center | 24 || style = text-align:center | 454 |- | style = text-align:center | 5. || align=center|[[1954. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1954]] || [[Berne]] || {{SUI}} || 25.—29. augusts || ''[[Stadion Neufeld]]'' || style = text-align:center | 35 || style = text-align:center | 28 || style = text-align:center | 686 |- | style = text-align:center | 6. || align=center|[[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1958]]|| [[Stokholma]] || {{SWE}} || 19.—24. augusts || [[Stokholmas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 26 || style = text-align:center | 626 |- | style = text-align:center | 7. || align=center|[[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1962]] || [[Belgrada]] || {{YUG}} || 12.—16. septembris || [[Partizan stadions|JNA stadions]] || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 670 |- | style = text-align:center | 8. || align=center|[[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1966]]|| [[Budapešta]] || {{HUN}} || 30. augusts — 4. septembris || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 36 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 769 |- | style = text-align:center | 9. || align=center|[[1969. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1969]] || [[Pireja]] || {{GRE}}|| 16.—21. septembris || [[Karaiskaki stadions]] || style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 30 || style = text-align:center | 674 |- | style = text-align:center | 10. || align=center|[[1971. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1971]] || [[Helsinki]] || {{FIN}}|| 10.—15. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 38 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 857 |- | style = text-align:center | 11. || align=center|[[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1974]] || [[Roma]] || {{ITA}} || 2.—8. septembris || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 39 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 745 |- | style = text-align:center | 12. || align=center|[[1978. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1978]] || [[Prāga]]|| {{TCH}} || 29. augusts — 3. septembris || [[Evžena Rošicka stadions]] || style = text-align:center | 40 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 1004 |- | style = text-align:center | 13. || align=center|[[1982. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1982]] || [[Atēnas]] || {{GRE}} || 6.—12. septembris || [[Atēnu olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 41 || style = text-align:center | 29 || style = text-align:center | 756 |- | style = text-align:center | 14. || align=center|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1986]] || [[Štutgarte]] || {{flag|Rietumvācija}} || 26.—31. augusts || ''[[Mercedes-Benz Arena|Neckarstadion]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 31 || style = text-align:center | 906 |- | style = text-align:center | 15. || align=center|[[1990. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1990]] || [[Splita|Split]] || {{YUG}} || 26. augusts — 2. septembris || ''[[Stadion Poljud]]'' || style = text-align:center | 43 || style = text-align:center | 33 || style = text-align:center | 952 |- | style = text-align:center | 16. || align=center|[[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 7.—14. augusts || [[Helsinku olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1113 |- | style = text-align:center | 17. || align=center|[[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]] || [[Budapešta]] || {{HUN}} || 18.—23. augusts || ''[[Népstadion]]'' || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 44 || style = text-align:center | 1259 |- | style = text-align:center | 18. || align=center|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 6.—11. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1244 |- | style = text-align:center | 19. || align=center|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006]] || [[Gēteborga]] || {{SWE}} || 7.—13. augusts || ''[[Ullevi]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1288 |- | style = text-align:center | 20. || align=center|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]] || [[Barselona]] || {{ESP}} || 27. jūlijs — 1. augusts || ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'' || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1323 |- | style = text-align:center | 21. || align=center|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]] || [[Helsinki]] || {{FIN}} || 27. jūnijs — 1. jūlijs || [[Helsinku olimpiskais stadions]]|| style = text-align:center | 42 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1230 |- | style = text-align:center | 22. || align=center|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]] || [[Cīrihe]] || {{SUI}} || 12.—17. augusts || [[Letzigrund stadions]] || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | 23. || align=center|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]] || [[Amsterdama]] || {{NED}} || 6.—10. jūlijs || [[Amsterdamas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 46 || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 1329 |- | style = text-align:center | 24. || align=center|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] || [[Berlīne]] || {{GER}} || 7.—12. augusts || [[Berlīnes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 50 || style = text-align:center | 49<small>{{#tag:ref|Neskaitot Atļautos neitrālos sportistus (ANA).|group=lower-alpha}}</small>|| style = text-align:center | 1439 |- | style = text-align:center | — || align=center|2020 || [[Parīze]] || {{FRA}} || 26.—30. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center colspan=3| ''Atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' |- | style = text-align:center | 25. || align=center|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] || [[Minhene]] || {{GER}} || 15.—21. augusts || [[Minhenes olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1495 |- | style = text-align:center | 26. || align=center|''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]]'' || [[Roma]] || {{ITA}} || 7.—12. jūnijs || [[Romas olimpiskais stadions]] || style = text-align:center | 47 || style = text-align:center | 48 || style = text-align:center | 1559 |- | style = text-align:center | 27. || align=center|''[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026]]'' || [[Birmingema]] || {{GBR}} || 10.—16. augusts || ''[[Alexander Stadium]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 28. || align=center|''[[2028. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2028]]'' || [[Hožova]] || {{POL}} || 3.—8. jūnijs || [[Silēzijas stadions]] || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- | style = text-align:center | 29. || align=center|''[[2030. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2030]]'' || [[Parīze]] || {{FRA}} || 20.—25. augusts || ''[[Stade Sébastien Charléty]]'' || style = text-align:center | || style = text-align:center | || |- |} {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120717030810/http://www.european-athletics.org/index.php?inhalt=statistics/db/echsearch&nav=nav/statistics Iepriekšējo Eiropas čempionātu rezultāti] {{en ikona}} {{Vieglatlētika-aizmetnis}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā| ]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] 2t1tuv4qxq37ekvtuf1uk8ka1euigao Parastais jenots 0 107235 4501082 4454723 2026-08-01T06:03:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501082 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Procyon lotor 2.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Musteloidea | virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta | dzimta = Procyonidae | dzimta_lv = Jenotu dzimta | ģints = Procyon | ģints_lv = Jenoti | suga = Procyon lotor | suga_lv = Parastais jenots | izplatība = [[Attēls:Raccoon-range.png|center|250px]] {{legend|red|Dabīgais izplatības areāls}} {{legend|blue|Introdukcijas areāls}} | binomial = Procyon lotor | autors = L., 1758 | kategorijas = nē }} '''Parastais jenots''' jeb '''ziemeļu jenots''', arī '''Ziemeļamerikas jenots''' jeb vienkārši '''jenots''' (''Procyon lotor'') ir [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[jenoti|jenotu ģintij]] (''Procyon''). == Izplatība == Jenots ir izplatīts visā [[Ziemeļamerika]]s kontinentā, sākot ar [[Kanāda]]s centrālo daļu ziemeļos un beidzot ar [[Panama|Panamu]] dienvidos, izņemot [[tuksnesis|tuksneša]] [[bioma|biomu]] un [[Klinšu kalni|Klinšu]] [[kalns|kalnus]]. Tas ir ievests [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]] {{g_dek|1930|L}}, kā arī vairākkārt izbēdzis no audzētavām un iedzīvojies [[Eiropa]]s un [[Centrālāzija]]s mežos. Tā dabīgā [[areāls|izplatība]] ir [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Meksika]]s, [[Beliza]]s, [[Kostarika]]s, [[Salvadora]]s, [[Gvatemala]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Panama]]s teritorijas. Mūsdienās tas dzīvo arī [[Austrija]]s, [[Azerbaidžāna]]s, [[Beļģija]]s, [[Čehija]]s, [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s, [[Krievija]]s, [[Šveice]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 |title=Procyon lotor (Northern Raccoon) |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112144542/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 }}</ref> Vācijā tas ir ievērojami izplatījies laika posmā starp 1990. un 2020. gadu un šobrīd ir sastopams aptuveni pusē valsts teritorijas. Jenots tika ievests [[Japāna|Japānā]] kā mājdzīvnieks, bet tas ir [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieks]] un to nevar tik viegli pieradināt. Daudzi no ievestajiem dzīvniekiem nonāca Japānas savvaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |title=NPO Picchio |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070812041250/http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |archivedate={{dat|2007|08|12||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Kristofors Kolumbs]] bija viens no pirmajiem, kas eiropiešiem aprakstīja jenotu. Tā laika sistemātiķi piedēvēja jenotam radniecību gan ar [[suņi]]em, gan [[kaķi]]em, gan [[āpši]]em un arī [[lāči]]em.<ref name="ho">Holmgren, Virginia C. (1990). Raccoons in Folklore, History and Today's Backyards. Santa Barbara, California: Capra Press. {{ISBN|978-0-88496-312-7}}</ref> [[Kārlis Linnejs]] klasificēja jenotu kā [[lāči|lāču ģints]] (''Ursus'') dzīvnieku, nosaucot to par ''Ursus cauda elongata'' ({{val|lv|garastes lācis}}), vēlāk desmitajā izdevumā tas tika nosaukts par ''Ursus lotor'' ({{val|lv|lācis mazgātājs}}).<ref name="ho"/> [[Zinātnieks]] [[Gotlībs Stors]] 1780. gadā klasificēja jenotu kā [[jenoti|jenotu ģints]] (''Procyon'') dzīvnieku, kas tulkojumā nozīmē "''sunim līdzīgais''" jeb "''pirms suņa''", vai arī Stors ņēma vērā jenota [[nakts]] dzīves veidu un iedeva tam [[zvaigzne]]s ''Procyon'' vārdu.<ref name="ho"/> == Evolūcija == [[fosilija|Fosiliju]] atradumi [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]] pierāda, ka senākie jenotu dzimtas (''Procyonidae'') dzīvnieki ir dzīvojuši [[Eiropa|Eiropā]] vēlīnajā [[oligocēns|oligocēnā]] pirms 25 miljoniem gadu.<ref name="ze">Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D.C.: Smithsonian Books. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}</ref> Aizvēsturiskā dzīvnieka [[galvaskauss]] un [[zobi]] liecina, ka jenotu un [[sermuļu dzimta]]i ir bijis kopējs priekštecis, toties [[DNS]] analīzes norāda uz jenotu un [[lāči|lāču]] radniecību. Aizvēsturiskie jenoti ir šķērsojuši [[Beringa šaurums|Beringa jūras šaurumu]] vismaz pirms 6 miljoniem gadu. Tie migrēja līdz Centrālamerikai, un tur izveidojās un attīstījās mūsdienās esošās jenotu dzimtas [[suga]]s.<ref name="ze"/> [[Koati]] un [[jenoti]], iespējams, attīstījās no viena aizvēsturiskā dzīvnieka, kas piederēja ''Paranasua'' ģintj, un kurš dzīvoja pirms 5,2—6 miljoniem gadu.<ref name="ze"/> Šis pieņēmums balstās uz [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] analīzes datiem, toties ir pretrunā ar 2006. gada [[ģenētika|ģenētiskajām]] analīzēm, kas pierāda, ka jenoti ir tuvāki radinieki [[kakomicliji]]em.<ref>http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/6026/1/Koepfli_2007phylogeny_of_the_procy.pdf</ref> Lielākā daļa mūsdienu [[jenotu dzimta]]s sugu [[dzīvnieki]] dzīvo siltajos [[Centrālamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s reģionos, toties parastā jenota (''Procyon lotor'') priekštecis [[pliocēns|pliocēnā]] pirms 2,5 miljoniem gadu, kā to pierāda fosilie atradumi, migrēja [[ziemeļi|ziemeļu]] virzienā, atstājot [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] joslu.<ref name="hof">Hohmann, Ulf; Bartussek, Ingo; Böer, Bernhard (2001) (in German). Der Waschbär. Reutlingen, Germany: Oertel+Spörer. {{ISBN|978-3-88627-301-0}}</ref> == Izskats == [[Attēls:Raccoon (Procyon lotor) 2.jpg|thumb|200px|left|Jenota raksturīgākā pazīme ir melnais, brillēm līdzīgais matojums ap acīm, ko mēdz saukt par "bandīta masku"]] Jenots ir neliels [[dzīvnieks]] ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām [[kājas|kājām]]. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vidējais ķermeņa garums bez [[aste]]s ir 41—71 cm, astes garums 19—40 cm, bet visbiežāk tā nav garāka par 25 cm,<ref name="hof"/> augstums skaustā 22—30 cm,<ref name="la">Lagoni-Hansen, Anke (1981) (in German). Der Waschbär. Mainz, Germany: Verlag Dieter Hoffmann. {{ISBN|3-87341-037-0}}</ref> svars var būt 1,8—13,6 kg, bet parasti tas ir 3,6—9,0 kg. Vismazākie jenoti dzīvo [[Florida]]s dienvidos, toties ziemeļu pasugas ir lielākas.<ref name="ze"/> Ziemas sākumā jenots var svērt divreiz vairāk kā pavasarī, jo pirms ziemas tas uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves. Jenota svars ir ļoti mainīgs, to varētu nosaukt par vienu no mainīgākajiem dzīvniekiem [[pasaule|pasaulē]]. Vissmagākais novērotais jenots ir svēris 28,4 kg.<ref name="mac">MacClintock, Dorcas (1981). A Natural History of Raccoons. Caldwell, New Jersey: The Blackburn Press. {{ISBN|978-1-930665-67-5}}</ref> Visraksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap [[acis|acīm]], kas līdzinās maskarādes brillēm. To bieži mēdz saukt par "bandīta masku". Ausis stāvas un nedaudz noapaļotas, to maliņa ir ar baltu apmatojumu. Astes apmatojumam ir gredzenveida krāsojums. Kažoka krāsa parasti ir pelēka, brūna vai pelēkbrūna. [[Vācija]]s jenotu [[populācija]]i ir ļoti tumši kažoki.<ref>[http://www.projekt-waschbaer.de/aktuelles/stellungnahme/ Stellungnahme (Ökologie) » „Projekt Waschbär“ » Waschbär-Forschung]</ref> [[Apmatojums]] ir dubults, apakšā ir bieza pavilna, kas sastāda 90% no visa matojuma, tās garums ir 2—3 cm.<ref name="ze"/> Pavilna sargā jenotu no aukstuma, bet stingrākie un garākie akotmati aizsargā pavilnu no samirkšanas. == Īpašības == [[Attēls:Mm Hand.jpg|thumb|220px|Jenota priekšķepas plauksta ar labi saskatāmiem taustes matiņiem ap nagiem]] Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem.<ref name="hof"/> Tā kā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Jenots īsā distancē skrien ar ātrumu 16—24 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm |title=Raccoon |access-date={{dat|2010|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730162539/https://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm }}</ref> Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no [[koks|koka]] ar [[galva|galvu]] uz leju. Jenots labi peld, un peldot tā ātrums ir 4,8 km/h.<ref name="mac"/> Tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenotam ir ļoti laba [[termoregulācija]], tas var sevi atvēsināt gan svīstot, gan elsojot. Tā kā jenots ir [[visēdājs]], tā [[zobi]] nav tik asi un [[ilkņi]] nav tik gari kā tipiskiem [[plēsēji]]em, kā arī dzerokļi nav tik plati kā [[zālēdāji]]em. Jenotam ir izkopta vokalizācija, zinātnieki izšķir 13 dažādas [[skaņa]]s, no kurām 7 izmanto mātes ar mazuļiem. Viena no tām ir putniem līdzīgā vidžināšana. Šādu skaņu izdod tikko dzimuši mazuļi. === Maņas === Vissvarīgākā jenota maņa ir [[tauste]].<ref name="bar">Bartussek, Ingo (2004) (in German). Die Waschbären kommen. Niedenstein, Germany: Cognitio. {{ISBN|978-3-932583-10-0}}.</ref> Priekšķepas ir īpaši jutīgas, tās sargā stingra, izturīga, ragaina, bet plāna [[āda]], kas samirkstot kļūst elastīga.<ref name="hof"/> Jenota ķepām ir 5 [[pirksti]], un starp tiem ir [[peldplēve]]s. Apmēram 2/3 no plaukstas piemīt spēja sataustīt priekšmetu virsmu. Jenots spēj identificēt priekšmetu to aptaustot un pirms priekšmetam pieskaras ļoti jutīgie matiņi, kas aug tieši virs [[nagi]]em.<ref name="hof"/> Nagus jenots ievilkt nespēj. Lai arī vienu no pirkstiem jenots lieto kā īkšķi, tas nav [[īkšķis]], kāds piemīt [[primāti]]em, līdz ar to arī ķepu spēja manipulēt priekšmetus ir ierobežota, salīdzinot ar primātiem. Pastāv pieņēmums, ka jenots nav spējīgs atšķirt [[krāsa]]s, tas visu redz [[zaļš|zaļā]] gaismā. Lai arī jenots lieliski redz tumsā, tā [[redze]] tuvumā ir laba, bet tālumā tā ir vāja.<ref name="hof"/> Jenotam ir lieliska [[oža]], kas ir svarīgi pie savstarpējās komunikācijas. Savu teritoriju tas iezīmē gan ar sekrētu no dziedzeriem, kas atrodas zem astes, gan ar urīnu un fekālijām. Arī [[dzirde]] jenotam ir lieliska, izšķirot skaņas līdz 50 — 85 kHz un spējot sadzirdēt [[slieka|slieku]] zem [[zeme]]s.<ref name="hof"/> === Inteliģence === [[Attēls:Raton laveur.jpg|thumb|260px|left|Jenots pie putnu barotavas [[Kvebeka]]s piepilsētā]] Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to inteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. [[Zinātnieks]] H.B. Deiviss 1908. gadā veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11. Tās visas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja to atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus un ka jenota mācīšanās ātrums un inteliģence bija vienlīdzīga ar [[rēzus pērtiķis|rēzus pērtiķa]] spējām.<ref>Davis, H. B. (October 1907). "The Raccoon: A Study in Animal Intelligence". The American Journal of Psychology (Champaign, Illinois: University of Illinois Press) 18 (4): 447—489. doi:10.2307/1412576</ref> Pētījumi 1963., 1973., 1975. un 1992. gadā koncentrējās uz jenotu atmiņas izpēti. Šajos pētījumos noskaidrojās, ka jenots spēj atcerēties uzdevumus, ko mācījies pirms 3 gadiem. Zinātnieka B. Pola 1992. gada pētījumā tika noskaidrots, ka jenots spēj nekļūdīgi atšķirt un pazīt vienādus un atšķirīgus simbolus pat pēc 3 gadu pārtraukuma, pirms tam tos mācoties īsu brīdi.<ref name="hof"/> Jenots spēj arī saprast atšķirību starp 2 kastēm, kur vienā no tām ir ievietotas 2 vai 4 [[vīnoga]]s, bet otrā 3 vīnogas. == Uzvedība == [[Attēls:RaccoonFamilyInCherryTreeAtNight.jpg|thumb|280px|Jenoti [[ķirši|ķiršos]].]] Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr {{g_dek|1990|Ģ}} pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības.<ref>Gehrt, Stanley D. (1994). Raccoon social organization in South Texas. (Dissertation at the University of Missouri-Columbia)</ref> Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo kopīgā teritorijā un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās.<ref name="bar"/> Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai [[riests|riesta]] laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Šādā grupā var būt līdz 4 tēviņiem. Tā kā tēviņi var būt agresīvi pret svešiem mazuļiem, tad mātītes izolējas no pārējiem jenotiem, kamēr mazuļi ir ļoti mazi un nevarīgi.<ref name="hof"/> Jenotu teritorijas lielums var būt ļoti atšķirīgs, tas atkarīgs no jenota dzimuma, vecuma un barības resursiem. Pieauguša indivīda teritorija var būt 2 reizes lielāka kā jaunam jenotam. [[Ziemeļdakota|Dakotas]] ziemeļu [[prērija|prērijās]] jenotu tēviņa teritorija variē no 6,7 līdz 49,5 km², bet mātītes teritorija 2,3—16,3 km². Purvainajā [[Ēri ezers|Ēri ezera]] apkārtnē vidējais teritorijas lielums ir 0,49 km².<ref name="mac"/> Ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, jenoti nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, gulētu un spēlētos.<ref name="hof"/> Tomēr apmēram 10—15% jenotu neatbilst tipiskajam uzvedības modelim.<ref>[http://chicagowildernessmag.org/issues/summer2002/raccoons.html The City Raccoon and the Country Raccoon — Summer 2002]</ref> == Barība == [[Attēls:Procyon lotor 7 - am Wasser.jpg|thumb|200px|left|Jenots [[Ķelne]]s zoodārzā "mazgā" barību]] Visbiežāk jenoti ir aktīvi [[nakts]] laikā, bet reizēm mēdz doties barības meklējumos arī [[diena|dienā]]. Tas ir visēdājs un 33% no apēstā ir dažādi [[augļi]] un citas [[augi|augu]] daļas, 40% [[bezmugurkaulnieki]] un 27% [[mugurkaulnieki]].<ref name="hof"/> Pavasarī un vasaras sākumā jenots pamatā pārtiek no [[kukaiņi]]em, [[tārpi]]em un citiem [[dzīvnieki]]em, kas pieejami šajā laikā. Vasaras beigās un rudenī jenots labprātāk ēd [[augļi|augļus]], [[zemes rieksts|zemes riekstus]] un [[valrieksts|valriekstus]]. Tas izvēlas pēc iespējas treknāku un [[olbaltumviela|olbaltumvielām]] bagātāku barību, jo tiek uzkrāta [[tauki|tauku]] rezerve ziemai.<ref name="hof"/> Pastāv uzskats, ka jenots lielus dzīvniekus, kā [[putni|putnus]] un [[zīdītājs|zīdītājus]], ēd reti, jo priekšroku dod medījumam, ko vieglāk noķert. Tas īpaši ir iecienījis [[zivis]] un [[abinieks|abiniekus]]. Kad dabā ir pieejami bagātīgi barības resursi, jenots kļūst izvēlīgs un individuāls, piemēram, dažādiem jenotiem var garšot atšķirīgi augļi.<ref name="mac"/> Ziemeļu reģionos jenots guļ [[hibernācija|ziemas miegu]] tik ilgi, kamēr zemi klāj [[sniegs]] un barības meklēšana ir apgrūtināta.<ref name="mac"/> === Barības mazgāšana === Jenots barību vienmēr pārbauda ar savām priekšķepām, to iztaustot, apgrozot, un daļas, kas viņam nepatīk, atdala un aizmet. Tā plaukstas kļūst īpaši jutīgas zem [[ūdens]], jo ūdens stingro ādu mīkstina. Tomēr nebrīvē novērotais jenotu ieradums, barību pirms apēšanas izmazgāt vai izmērcēt, nav novērots savvaļā.<ref name="la"/> Naturālists [[Žoržs Bufons]] (1707—1788) uzskatīja, ka jenotiem trūkst [[siekalas|siekalu]], ar ko samērcēt barību, tādēļ mērcē to ūdenī, bet tas neapšaubāmi neatbilst patiesībai.<ref name="la"/> Ir noskaidrots, ka nebrīvē jenots mērcē barību, ja [[ūdenstilpe]] nav tālāk par 3 metriem, un tiem labāk patīk tekošs ūdens.<ref name="mac"/> Visplašāko piekrišanu ir ieguvis skaidrojums, ka jenots barību mērcē, imitējot barības meklēšanu ūdenstilpēs savvaļā. Šim skaidrojumam atbilst arī fakts, ka ūdens dzīvnieki tiek mērcēti daudz biežāk kā pārējā barība.<ref name="hof"/> == Vairošanās == [[Attēls:Three raccoons in a tree.jpg|thumb|220px|Jenotu ģimene kokā]] Jenotu [[riests]] ir cieši saistīts ar gaišā dienas laika pieaugumu, tas sākas janvāra beigās un beidzas marta vidū.<ref name="hof"/> Lai gan ir reģioni, kuros riesta sākšanos nevar izskaidrot ar [[saule]]s [[gaisma]]s pieaugumu. Pētījumos 1990. un 1992. gadā noskaidrots, ka mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem,<ref>Gehrt, Stanley; Fritzell, Erik K. (March 1999). "Behavioural aspects of the raccoon mating system: determinants of consortship success". Animal behaviour (Amsterdam: Elsevier) 57 (3): 593—601. doi:10.1006/anbe.1998.1037</ref> kā arī, ja mātīte agri zaudē mazuļus, tā sapārojas atkārtoti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz gada vecumā, tēviņi — 2 gados. Grūsnība ilgst apmēram 63—65 dienas. Parasti piedzimst 2—5 akli, kurli un nevarīgi mazuļi, bet ar viegli saskatāmu melno sejas apmatojumu.<ref name="hof"/> To skaits var būt arī lielāks reģionos, kuros mazuļu mirstība ir augsta sakarā ar bargām [[ziema|ziemām]] un medībām. Jaundzimušie ir 9,5 cm gari un sver 60—75 g.<ref name="ze"/> Mazuļus audzina tikai mātīte. [[ausis|Ausu]] kanāli atveras pēc 18—23 dienām, [[acis]] atveras dažas dienas agrāk. Kad mazuļi sasniedz apmēram 1 kg svaru, tie sāk apgūt alas apkārtni. Pieaugušu dzīvnieku barību tie sāk ēst pēc 6—9 nedēļām. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 16 [[nedēļa]]s. Rudenī ģimene šķiras. Jaunās mātītes paliek mātes tuvumā, bet jaunie tēviņi migrē, meklējot savu teritoriju. Tomēr aukstajos reģionos ģimene bieži paliek kopā arī [[ziema]]s laikā, kopīgi iekārtojoties vienā migā, lai aizmigtu [[hibernācija|ziemas miegā]]. Nebrīvē jenots var nodzīvot 20 gadus, bet savvaļā tie dzīvo vidēji līdz 3 gadiem. Ir zināms, ka puse no mazuļiem nesasniedz gada vecumu. Jenoti tiek medīti, tie aiziet bojā auto negadījumos un bargajos ziemas apstākļos. Dabīgie ienaidnieki jenotam ir [[lūsis|lūši]], [[koijots|koijoti]] un lielie, [[plēsīgais putns|plēsīgie putni]], kas pamatā medī mazuļus. == Parastā jenota pasugas == [[Attēls:Procyon_minor01.jpg|thumb|220px|[[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'')]] Kādreiz uzskatīja, ka nelielās teritorijās Centrālamerikā un [[Karību jūra]]s [[sala|salās]] dzīvo 5 patstāvīgas jenotu sugas. {{g_dek|2000|L}}, veicot [[DNS]] pētījumus, tika noskaidrots, ka 4 no tām ir parastā jenota [[pasuga]]s, un tikai viena — [[Kosumelas jenots]] (''Procyon pygmaeus'') ir atzīstama par patstāvīgu [[suga|sugu]]. Tās ir [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi''), [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor''), kas savstarpēji ir ļoti līdzīgi, tad [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis''), kas ir lielāks par pārējiem, un izmirušais [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'').<ref>Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (January 2003). "Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies". Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69—76. doi:10.1017/S0952836902002972. ISSN 0952-8369</ref> [[ģenētika|Ģenētiskie]] pētījumi pierādīja, ka starp Gvadelupas jenota un Bahamu jenota populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd "Pasaules Zīdītāju sarkastā" (''Mammal Species of the World'') Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums ''Procyon lotor minor'' tiek uzskatīts par Bahamu jenota ''Procyon lotor maynardi'' [[sinonīms|sinonīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }}</ref> Kopumā parastam jenotam ir 28 pasugas: 3 jaunas pasugas un 25 vecās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090430154237/http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html# |archivedate={{dat|2009|04|30||bez}} }}</ref> Apmēram 15 pasugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un pamatā atšķiras ar kažoka krāsu, auguma lielumu un citām nelielām atšķirībām. Visbiežāk sastopamās jenota pasugas ir '''austrumu jenots''' (''Procyon lotor lotor'') un '''Misisipi ielejas jenots''' (''Procyon lotor hirtus''). Abiem kopīga iezīme ir tumša kažoka krāsa un garš apmatojums, bet Misisipi ielejas jenots ir lielāks par austrumu jenotu. Austrumu jenots ir sastopams visos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] šatos un [[Kanāda]]s dienvidu provincēs līdz [[Dienvidkarolīna]]i un [[Tenesī]] dienvidos. Arī Misisipi ielejas jenots ir sastopams visos ASV štatos un Kanādas dienvidu provincēs līdz [[Luiziāna]]i, [[Teksasa]]i un [[Ņūmeksika]]i dienvidos.<ref name="ze"/> * '''Jenots''' (''Procyon lotor'') ** ''Procyon lotor auspicatus'' ** ''Procyon lotor crassidens'' ** ''Procyon lotor dickeyi'' ** ''Procyon lotor elucus'' ** ''Procyon lotor excelsus'' ** ''Procyon lotor fuscipes'' ** † [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'') ** ''Procyon lotor grinnelli'' ** ''Procyon lotor hernandezii'' ** Misisipi ielejas jenots (''Procyon lotor hirtus'') ** ''Procyon lotor incautus'' ** ''Procyon lotor inesperatus'' ** [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis'') ** ''Procyon lotor litoreus'' ** Austrumu jenots (''Procyon lotor lotor'') ** [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi'') ** ''Procyon lotor marinus'' ** ''Procyon lotor maritimus'' ** [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'') ** ''Procyon lotor megalodous'' ** ''Procyon lotor mexicanus'' ** ''Procyon lotor pacificus'' ** ''Procyon lotor pallidus'' ** ''Procyon lotor psora'' ** ''Procyon lotor pumilus'' ** ''Procyon lotor shufeldti'' ** ''Procyon lotor solutus'' ** ''Procyon lotor vancouverensis'' ** ''Procyon lotor varius'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Procyon lotor|Jenots}} * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Northern Raccoon Procyon lotor subspecies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} * [http://www.arkive.org/northern-raccoon/procyon-lotor/info.html Parastā jenota foto]{{Novecojusi saite}} (ARKive) * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Bahamu jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib) * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ Vankūveras jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115103/http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib) * [http://www.jstor.org/pss/3798740 Jenota izplatība bijušās Padomju Savienības teritorijā] (angliski) * [http://www.ffdp.ca/hww2.asp?id=101&cid=8 Raccoon facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101122172102/http://ffdp.ca/hww2.asp?id=101&cid=8 |date={{dat|2010|11|22||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jenoti]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Japānas fauna]] 2vdbgvvg2xcqt10k4r903bq5gnr566i Daugavgrīvas komturi 0 112848 4500913 4454985 2026-07-31T13:57:42Z Ivario 51458 4500913 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|thumb|350px|Daugavgrīvas pils aplenkums [[poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu-zviedru kara]] laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra).]] '''Daugavgrīvas komturi''' ({{val|de|Komtur von Dünamünde}}) bija Livonijas valsts [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa zemju]] Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki. Laikā no 1305.-1483. gadiem Daugavgrīvā rezidēja 22 [[Komturs|komturi]], bet 1532.-1560. gados ordeņa maršala pakļautībā 4 pils komturi. Komturejas administratīvais centrs un komturu rezidence bija bijušā [[Daugavgrīvas klosteris|Sv. Nikolaja cisterciešu klostera]] vietā (Ordenis rīdzinieku nopostīto klosteri nopirka no cisterciešu mūkiem [[1305]]. gadā) pēc 1305. gada uzceltā [[Daugavgrīvas pils]] (Daugavas grīvas labajā krastā tagadējās [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimē), no kuras saglabājušies zemes vaļņi pie "Skanstnieku" mājām. 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja [[Rīga]]s pilsētas karaspēks. == Daugavgrīvas komturu saraksts == * [[1305]] Heinrihs Hehts (Heinrich Hecht) * [[1312]] Florians * [[1316]] Kuno * [[1322]]—[[1328]] Heinrihs Holste (Heinrich Holste) * [[1330]] Godeverts no Bahemas (Godevert von Bachem) * [[1335]] Johans Ungnade (Johann Ungnade) * [[1347]]—[[1350]] Vilkins no Ilzedes (Wilkin von Ilsede) * [[1366]]—[[1367]] Vilhelms no Muntrofas (Wilhelm von Muntrof) * [[1387]] Gosvins no Hatingenes (Goswin von Hattingen) * [[1398]] Arnds no Altenas (Arnd von Altena) * ap [[1400]] ? Holtapels (Holtappel) * [[1402]]—[[1403]] Johans no Oles (Johann von Ohle) * [[1417]]—[[1418]] Vilhelms no Šafhauzenes (Wilhelm von Schafhausen) * [[1421]]—[[1422]] Dītrihs Dikers (Dietrich Dücker) * [[1439]]—[[1440]] Johans Konings (Johann Koning) * [[1452]] Tomass Hungersdorps, saukts Grefesmolens (Thomas Hungersdorp, genannt Grevesmolen) * [[1453]]—[[1462]] Dītrihs Lape no Kēningenes (Dietrich Lappe von Köningen) * [[1466]] Oto no Hokelumas (Otto von Hockelum) * ap [[1472]] Vilhelms no Beninghauzenes (Wilhelm von Bönninghausen) * [[1478]] Gerhards no Isumas (Gerhard von Issum) * [[1480]]—[[1481]]/[[1483]] [[Vesels no Štrinkedes]] (Wessel von Strünkede) == Ārējās saites == * [http://www.letonika.lv/groups/?id=2437101&g=3&r= Daugavgrīvas klostera viduslaiku nocietinājumi (Zviedru skanstis) - lokalizācija] * [https://web.archive.org/web/20091102035858/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Vecdaugava/DaugrPils.htm Daugavgrīvas klosteris un viduslaiku pils] {{Livonijas konfederācija}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] rmhezcukybmaadwn8yltqkjd0idiglv Siguldas komturi 0 113039 4501028 4366920 2026-08-01T03:12:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501028 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cēsu un Siguldas komturejas pēc 1422.JPG|thumb|300px|Cēsu un Siguldas (''Kmt. Segewold'') komturejas 15. gadsimtā (pelēkā krāsā).]] [[Attēls:Sigulda Totale.jpg|thumb|300px|Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās.]] [[Attēls:Siguldas pilsdrupas 19.gs.jpg|thumb|300px|Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās.]] '''Siguldas komturi''' ({{val-de|Komtur von Segewold}}) bija [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pārvaldnieki vecajā [[Siguldas ordeņa pils|Siguldas ordeņa pilī]] laikā no 1231. līdz 1432. gadam. Pēc tam [[Sigulda]]s pils kļuva par Livonijas ordeņa maršalu rezidenci. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas un Livonijas ordeņa sekularizācijas 1560.—1562. gadā Siguldas komtura amats tika īslaicīgi atjaunots. Siguldas komturejā ietilpa Mālpils, Nītaures, Siguldas, Skujenes un Zaubes draudzes novadi. == Siguldas komturu saraksts == === Zobenbrāļu ordeņa komturi === * [[1231]]—[[1232]] Gerfrīds Vrideke (Gerfried Wrideke) * [[1234]]—[[1235]] Alberts === Livonijas ordeņa komturi === * [[1237]]—[[1238]] Gerfrīds Vrideke (Gerfried Wrideke) * [[1239]] Gotfrīds * [[1252]] Heinrihs Bloks (Heinrich Block) * [[1252]]—[[1262]] [[Georgs fon Eihštets|Georgs no Eihštetes]] (Georg von Eichstätt) * [[1291]] Vilkins * [[1305]] Floriāns * [[1316]] Johans Ungnāde (Johann Ungnade) * [[1347]]—[[1349]] Ernests no Ilzēdes (Ernst von Ilsede) * [[1361]] Vilhelms no Horstas (Wilhelm von der Horst) * [[1385]] Burhards * [[1429]]—[[1432]] Gosvins no Felmedes (Goswin von Velmede) * [[1560]]—[[1562]] Georgs no Brabekas (Georg von Brabeck) {{Livonijas konfederācija}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Sigulda]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] [[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis]] gjgd889ltrx92xtzk4audlc21q37p5v Višķu iela (Rīga) 0 114355 4501144 4492583 2026-08-01T10:35:45Z Pirags 3757 /* Ielas raksturojums */ 4501144 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Višķu iela|Višķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Višķu iela |attēls = Konečná Višķu iela.jpg |attēla paraksts = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts Višķu ielā. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16356205|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]]<br />[[Rumbula]] |ielas garums = 590 m |atklāta = 1968.g. |vēst nosaukumi = Pavlova iela (1968—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7.]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Višķu iela''' ir [[Rīga]]s iela, kas iezīmē robežu starp [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula]]s apkaimēm [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Višķu iela sākas krustojumā ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Ielas kopējais garums ir 590 metri, un tā sastāv no divām braukšanas joslām. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Vēsture == Iela izveidota 1968. gadā ar nosaukumu '''Pavlova iela''' ({{val|ru|Улица Павлова}}). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Višķu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Ielas raksturojums == Višķu iela ir 590 metrus gara asfaltēta iela tieši uz [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula|Rumbulas apkaimju]] robežas. Tā sākas krustojumā ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]] pie [[Mobilitātes punkts "Ķengarags"|mobilitātes punkta "Ķengarags"]] un virzās ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Višķu iela beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] iepretīm [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai]]. == Ielu savienojumi == Višķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Višķu ielā 12a atrodas bijušais [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". * Višķu ielā 14 atrodas veikals "Maxima X". == Sabiedriskais transports == * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18. maršruta autobusi]] Višķu ielā kursē tikai mobilitātes punkta "Ķengarags" teritorijā. * Višķu ielā atrodas [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršruta]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruta]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] un [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. autobusu maršruta]] galapunkts "Mobilitātes punkts "Ķengarags". Šie maršruti kursē pa Višķu ielu no Latgales ielas līdz mobilitātes punkta teritorijai. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] * [[Višķu iela|Višķu iela citās Latvijas pilsētās]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] h79gdd1u8xfz35v0wxymeyskih0dvqy 4501145 4501144 2026-08-01T10:37:11Z Pirags 3757 4501145 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Višķu iela|Višķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Višķu iela |attēls = Konečná Višķu iela.jpg |attēla paraksts = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts Višķu ielā. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16356205|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]]<br />[[Rumbula]] |ielas garums = 590 m |atklāta = 1968.g. |vēst nosaukumi = Pavlova iela (1968—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7.]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Višķu iela''' ir [[Rīga]]s iela, kas iezīmē robežu starp [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula]]s apkaimēm [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Višķu iela sākas krustojumā ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Ielas kopējais garums ir 590 metri, un tā sastāv no divām braukšanas joslām. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Vēsture == Iela izveidota 1968. gadā ar nosaukumu '''Pavlova iela''', 1991. gadā to pārdēvēja par Višķu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Ielas raksturojums == Višķu iela ir 590 metrus gara asfaltēta iela tieši uz [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula|Rumbulas apkaimju]] robežas. Tā sākas krustojumā ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]] pie [[Mobilitātes punkts "Ķengarags"|mobilitātes punkta "Ķengarags"]] un virzās ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Višķu iela beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] iepretīm [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai]]. == Ielu savienojumi == Višķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Višķu ielā 12a atrodas bijušais [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". * Višķu ielā 14 atrodas veikals "Maxima X". == Sabiedriskais transports == * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18. maršruta autobusi]] Višķu ielā kursē tikai mobilitātes punkta "Ķengarags" teritorijā. * Višķu ielā atrodas [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršruta]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruta]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] un [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. autobusu maršruta]] galapunkts "Mobilitātes punkts "Ķengarags". Šie maršruti kursē pa Višķu ielu no Latgales ielas līdz mobilitātes punkta teritorijai. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] * [[Višķu iela|Višķu iela citās Latvijas pilsētās]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] e1abf7zb2zf48lk9xjhkrbe8wo6dgmr Jaunjelgavas pagasts 0 116356 4500906 4409314 2026-07-31T13:34:07Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4500906 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Jaunjelgavas pagasts | karte = Jaunjelgavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs2 = [[Jaunjelgava]] <small>(ārpusteritoriāls)</small> | platība = 5,08 | iedzīvotāji = 117<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 114 / 5.08 round 1}} | izveidots = 1996 }} '''Jaunjelgavas pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Jaunjelgava]]s pilsētu un [[Sērenes pagasts|Sērenes pagastu]], kā arī [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. Pagastā nav ciemu (tikai viensētas) un ir kopīga administrācija ar Jaunjelgavas pilsētu.{{fact}} == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== {{Nepilnīga nodaļa}} ==== Ezeri ==== {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Mūsdienu Jaunjelgavas pagasta teritorija vismaz kopš 1931. gada ietilpa [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] (līdz 1924. gadam – [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]]) [[Jaunjelgava]]s pilsētas vai apkārt pilsētai esošā [[Sērenes pagasts|Sērenes pagasta]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/56.60338/25.07265&l=J/lva200k|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Padomju okupācijas laikā 1949. gadā likvidēja apriņķus un pagastus, Jaunjelgavas pilsēta kļuva par [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajona]] centru, bet Sērenes pagastā 1945. gadā izveidoja Sērenes [[Ciema padome|ciema padomi]] (ciemu). 1956. gada [[7. decembris|7.&#x20;decembrī]] Jaunjelgavu un Sērenes ciemu pievienoja [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonam]]. 1957. gada 7. janvārī tika izveidota Jēkabpils rajona Jaunjelgavas lauku teritorija,<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> kurā iekļāva Sērenes ciemu un no Jaunjelgavas pilsētas atdalīto skraji apbūvēto dienviddaļu.{{nepieciešama atsauce}} 1967. gada 10. janvārī izveidoja [[Stučkas rajons|Stučkas rajonu]], kurā iekļāva arī '''Jaunjelgavu ar lauku teritoriju'''. 1990. gadā Stučkas rajonu pārdēvēja par [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonu]]. 1992. gada 2. aprīlī Aizkraukles rajona Jaunjelgavas lauku teritoriju reorganizēja par [[Sērenes pagasts|Sērenes pagastu]],<ref>[https://likumi.lv/ta/id/84698 Par Latvijas Republikas Aizkraukles, Kuldīgas, Rīgas, Talsu un Valkas rajonu administratīvo teritoriju robežu grozīšanu]</ref> bet 1996. gada 29. maijā Jaunjelgavai pievienoja daļu Sērenes pagasta teritorijas kā '''Jaunjelgavas pilsētas lauku teritoriju'''.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/40347 Noteikumi par Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu, Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju un Rembates pagasta, kā arī Ogres rajona Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta administratīvo robežugrozīšanu]</ref> 2009. gada 1. jūlijā izveidoja [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadu]], kura sastāvā bija arī Jaunjelgavas pilsēta un tās lauku teritorija, kā arī Sērenes pagasts un citi. 2010. gadā Jaunjelgavas lauku teritoriju pārdēvēja par Jaunjelgavas pagastu. 2021. gada 1. jūlijā Jaunjelgavas novadu likvidēja, tā sastāvdaļas pievienojot Aizkraukles novadam. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {{Nepilnīga nodaļa}} == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Jaunjelgavas pagasts| ]] [[Kategorija:Jaunjelgava]] 7x00ia7zq7zo1n88e2ieoe8ac2nzrzz Veidne:Eiropas vieglatlētikas čempionāti 10 120887 4501154 4238566 2026-08-01T11:05:53Z Vylks 50297 4501154 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Eiropas vieglatlētikas čempionāti | title = Eiropas čempionāti vieglatlētikā | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | titlestyle = background-color:#E0ECF8; | abovestyle = background-color:#BFD7FF; | above = * [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]] * [[Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropa čempionāts vieglatlētikā junioriem]] | group1 = Stadions | list1 = * [[1934. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1934]] * [[1938. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1938]] * [[1946. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1946]] * [[1950. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1950]] * [[1954. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1954]] * [[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1958]] * [[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1962]] * [[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1966]] * [[1969. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1969]] * [[1971. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1971]] * [[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1974]] * [[1978. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1978]] * [[1982. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1982]] * [[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1986]] * [[1990. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1990]] * [[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]] * [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]] * [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]] * [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006]] * [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]] * [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]] * [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]] * [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]] * [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] * [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] * [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] * ''[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026]]'' | group2 = Telpas | list2 = * [[1966. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1966]] * [[1967. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1967]] * [[1968. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1968]] * [[1969. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1969]] * [[1970. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1970]] * [[1971. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1971]] * [[1972. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1972]] * [[1973. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1973]] * [[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1974]] * [[1975. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1975]] * [[1976. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1976]] * [[1977. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1977]] * [[1978. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1978]] * [[1979. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1979]] * [[1980. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1980]] * [[1981. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1981]] * [[1982. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1982]] * [[1983. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1983]] * [[1984. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1984]] * [[1985. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1985]] * [[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1986]] * [[1987. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1987]] * [[1988. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1988]] * [[1989. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1989]] * [[1990. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1990]] * [[1992. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1992]] * [[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1994]] * [[1996. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1996]] * [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|1998]] * [[2000. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2000]] * [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2002]] * [[2005. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2005]] * [[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2007]] * [[2009. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2009]] * [[2011. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2011]] * [[2013. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2013]] * [[2015. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2015]] * [[2017. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2017]] * [[2019. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2019]] * [[2021. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2021]] * [[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2023]] * [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sporta navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā|*]] </noinclude> elxyp3s6rk2ftww159xne442c7ezevk Trosas rūnu akmens 0 122408 4501071 1024320 2026-08-01T04:16:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501071 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Runstenar Trosa bro Sö39 2004.JPG|right|thumb|500px|Trosas rūnu teksta attēls. [[Līvzeme]]s vārds ('''liflainþi''') redzams [[Rūnu raksts|rūnu teksta]] apakšējā daļā.]] '''Trosas rūnu akmens''' ({{val-sv|Runstenar Trosa}}) ir [[rūnas|rūnu uzraksts]] uz pamatklinātāja [[Sēdermanlandes lēne]]s teritorijā [[Zviedrija]]s austrumos. Tas izkalts pēc 1000. gada m.ē. par godu [[vikingi|vikingam]] Barkviram (Barkviðr), kas noslīcis [[Līvzeme|Līvzemē]] un ir viens no vecākajiem rakstu avotiem, kurā pieminēta [[Latvija]]s teritorija, proti, Līvzeme - vikingu ''Iflanti''. Rūnu teksts ar latīņu burtiem (sākas akmens apakšā un apliecas dzīvnieka attēlam): [[Attēls:Runen nordisch.jpg|thumb|500px|Rūnu raksta burtu atšifrējums]] {{quotation|Uzraksts uz rūnakmens:<br /><br /> "'''hermoþr''' : lit : hagua : at : '''barkuiþ''' : bruþur : sin : h[an] trukn-þi : [a] '''lf:lanti''' :"<br /><br /> Tulkojums latviski:<br /> "'''Hermors''' akmeni skaldījis, pieminot '''Barkviru''', brāli savu. Viņš noslīka '''Līvzemē'''."}} == Ārējās saites == * [http://runicdictionary.nottingham.ac.uk/index.php An English Dictionary of Runic Inscriptions of the Younger Futhark, at the university of Nottingham] [[Kategorija:Rūnu akmeņi]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] cjhuoh6xcypzdum0yckpzlc8wc5bh6l Šlokenbekas pils 0 124782 4501049 4343605 2026-08-01T03:40:22Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501049 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Šlokenbekas muižas kompleksa daļa Milzkalnē 2000-04-16.jpg|thumb|250px|Šlokenbekas pils 2000. gadā]] [[Attēls:Slokenbeka1904.jpg|thumb|250px|Šlokenbekas muižas [[vārtu tornis]] 1904. gadā]] [[Attēls:Šlokenbergas pils dīķis.JPG|thumb|right|Skats uz pili]] '''Šlokenbekas viduslaiku pils''' ({{val|de|Schlokenbeck}}, burtiski - "Šlokas strauts") atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Milzkalne|Milzkalnē]] pie [[Slocene]]s upes, netālu no [[Tukums|Tukuma]] pilsētas austrumu robežas. Šlokenbekas muižas ansamblis ir gan [[valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]], gan tā atsevišķām būvēm noteikts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu statuss.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu|title=Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu|website=LIKUMI.LV}}</ref> 2006. gadā pils kompleks nodots pašvaldībai (tolaik Tukuma Rajona Smārdes pagastam).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/134811-par-valsts-nekustamas-mantas-nodosanu-tukuma-rajona-smardes-pagasta-pasvaldibas-ipasuma|title=Par valsts nekustamās mantas nodošanu Tukuma rajona Smārdes pagasta pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV}}</ref> 2024. gadā to apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Muižas kompleksā iekārtots restorāns "Šlokenbeka pils krodziņš", tūrisma informācijas centrs, Milzkalnes bibliotēka, Tautas jeb Saimes nams, viesnīca "Šlokenbekas muiža" un [[Latvijas ceļu muzejs]]. == Raksturojums == Nocietinājums celts Slocenes labajā krastā, izstiepta upes līkuma iekšpusē. Būves celtas līganā upes ielejas nogāzē - ziemeļrietumu stūris nogāzes augšdaļā atrodas 5 metrus augstāk nekā dienvidaustrumu stūris upes krastā. Patlaban muižas komplekss labi restaurēts ar viduslaiku aizsargmūri, gar kura iekšējām sienām izvietotas 19. gadsimta ēkas. Aizsargmūrī atrodama 31 šaujamlūka. == Vēsture == [[Attēls:Slokenbeka Pirang1926.gif|thumb|[[Heincs Pīrangs|H. Pīranga]] veiktais Šlokenbekas viduslaiku pils uzmērījums (pirms 1926).]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Šlokenbekas pils dokumentos pirmo reizi minēta 1544. gadā kā nocietinājums ''an der beke der hörten Schloke'' (vācu: pie uzstādinātā Slokas strauta). Domājams, ka militāro nocietinājumu pie Rīgas - Tukuma vecā ceļa ir cēlis ordeņa fogts Verners fon Butlars pēc 1484. gada, kad Rīgas karaspēks uzbruka ordeņa pilij Tukumā [[Livonija]]s pilsoņu karu laikā. 1537. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestrs]] [[Hermans fon Brigenejs]] Dītriham Butlaram atņēma lēņa tiesības, apvainojot viņu par savu pienākumu nepildīšanu un [[Sāmsala]]s dumpja ierosināšanu. 1544. gada 19. janvārī mestrs piešķīra agrākos Butlaru lēņus Dītriham Šenkingam, arī Šlokenbekas muižu. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s nodibināšanas ordeņa lēnis 1610. gadā kļuva par Šenkingu dzimtas īpašumu. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Zviedru-poļu kara]] laikā 1605. un 1622. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Šlokenbekas pili un tā zaudēja savu militāro nozīmi. 1678. - 1701. gadā Šlokenbeka bija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes hercogistes]] kanclera Kristofa Putkammera īpašumā, kurš to pārbūvēja saimnieciskām vajadzībām, ziemeļu un dienvidu sienās iebūvēja vārtu torņus. Vēlāk Šlokenbekas muiža piederēja [[Brigeni|Brigenu]] un [[Grothusi|Grothusu]] dzimtām, kuru saimniekošanas laikā 1752. gadā vārtu torņiem tika uzbūvēti mansarda jumti un vārtu portāli ieguva klasicisma stila elementus, vēlāk pie ziemeļu sienas no laukakmeņiem tika uzcelta klēts. Pēc hercogistes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i muiža piederēja [[Mēdemi|Mēdemu]] (1818-1840) un Bulmeringu dzimtām, kas 1841.-1845. gadā pie dienvidu sienas uzcēla kungu māju. 1848.-1920. gadā muižā saimniekoja [[fon der Rekes]] dzimta, te ierīkots spirta brūzis un spirts eksportēts uz Vāciju un Angliju (līdz 15 000 spaiņu gadā). 1862. gadā pie muižas tika uzcelta skola un pagasta valdes nams, 1867. gadā dzirnavas. [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā vācu armija muižā ierīkoja lazareti. Pēc Latvijas agrārās reformas 1920. gadā muiža tika piešķirta Tukuma virsmežniecībai, pirms 1926. gada [[Heincs Pīrangs]] veica viduslaiku pils uzmērīšanu. Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] 1949. gadā bijušajā muižā tika ierīkota ceļa mašīnu stacija, kas vēlāk pārveidota par ceļu būves un remonta uzņēmumu, bet kopš 1993. gada par SIA “Šlokenbeka”. Muižas atjaunošanu uzsāka Tukuma 5. ceļu būvniecības rajona uzņēmīgie darbinieki. Muižas atjaunošanas darbus pēc arhitekta E.Kalniņa projekta uzsāka 1977. gadā muižas atjaunošanu. Pilī iekārtots [[Latvijas ceļu muzejs]]. 2006. gadā veikta Ziemeļu korpusa un Saimes nama rekonstrukcija par Tautas namu. == Literatūra == * Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004. * Plaudis A. Ceļvedis pa teiksmu pilīm. Rīga, 2004. * Pirang, Heinz. Das baltische Herrenhaus. Riga, 1928. - 1930. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 [file:///D:/Downloads/verhandlung_33_1942%20(1).pdf] (vāciski) * [https://web.archive.org/web/20110911072206/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/TukumaRaj/SmardesPag/Slokenbekas_vid_pils.htm www.ambermarks.com] * [https://web.archive.org/web/20090821130208/http://www.viss.lv/?k=184128 www.viss.lv] {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Smārdes pagasts]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] 7s7gnro6b8zyfro4vcq3tc1rvl8oahk Veloceliņš Centrs — Mežaparks 0 127324 4501183 3705883 2026-08-01T11:58:06Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] to [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] 4501183 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] curoo0fige181zbp4tphz4ystog1z2z Priežu dižkoksngrauzis 0 128614 4501179 3682074 2026-08-01T11:48:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501179 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Prionus coriarius 080725.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Cerambycidae | dzimta_lv = Koksngraužu dzimta | apakšdzimta = Prioninae |apakšdzimta_lv = | ģints = Prionus | ģints_lv = | suga = Prionus coriarius | suga_lv = Priežu dižkoksngrauzis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Priežu dižkoksngrauzis''' ({{val|la|Prionus coriarius}}) — [[Koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[Vaboles|vaboļu]] [[suga]]. Šī vabole ir viena no vislielākajiem koksngraužu dzimtas pārstāvjiem [[Eiropa|Eiropā]] — 18-45 mm gara. [[Latvija|Latvijā]] tā ir [[Latvijas Sarkanā grāmata|oficiāli aizsargājama]] kā pirmās kategorijas aizsargājamā suga.<ref name=DTLv>Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. {{ISBN|9984-9768-0-7}}</ref> Suga ierakstīta arī [[Dānija]]s, [[Zviedrija]]s un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] apdraudēto sugu sarakstā.<ref name="LSG">Latvijas Sarkanā grāmata. Redaktors Zandis Spuris. 4.sējums, Rīga-1998.gads, 88.lpp. {{ISBN|9984-559-06-8}}</ref> == Izplatība == Suga sastopama [[Eiropa]]s [[stepe|stepēs]] un [[mežastepe|mežastepēs]], [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]].<ref name="FaunaUSSR">Плавильщиков Н. Н., 1936. Жуки-дровосеки, ч. 1. — Фауна СССР, Насекомые жесткокрылые, т. 22. — Изд. АН СССР, М.-Л. — С. 66—68. 785 с.</ref> Latvijā [[19. gadsimts|19. gs]] sākumā suga bija konstatēta [[Salaspils]] apkārtnē. Vēlāk [[Durbe|Durbē]] un [[Grieze|Griezē]]. Pašlaik ir zināma atradne pie [[Daugavpils]]. Poulācijas blīvums pie Daugavpils nav pētīts, bet domājams, ka [[antropogēnais faktors|antropogēnā faktora]] ietekmē [[populācija]] strauji sarūk.<ref name="LSG" /> == Ekoloģija == Sugas [[biotops]] ir veci priežu un jaukti meži. [[Kāpuri]] attīstās satrūdējušu priežu celmu, stumbru un sakņu [[Koksne|koksnē]]. [[Imago]] sastopami galvenokārt uz [[Priedes|priedēm]] no [[Jūlijs|jūlija]] līdz [[Septembris|septembrim]]. Sugas aizsardzība Latvijā iekļauj sevī pasākumus saglabāt neskartas priežu mežu zonas ar kritušiem un veciem kokiem. Izcirtumos saglabāt lielus, vecus celmus.<ref name="LSG" /> == Sinonīmija == Sinonīmi<ref>[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11003/ BioLib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100805235843/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11003/ |date={{dat|2010|08|05||bez}} }} Profil taxonu — druh '''tesařík piluna ''Prionus coriarius''''' (Linnaeus, 1758)</ref>: * ''Armiger ballista'' Voet, 1778 * ''Armiger hussarus germanicus'' Voet, 1778 * ''Cerambyx tridentatus'' Linnaeus, 1758 * ''Prionus bicinus'' Jakovlev, 1887 * ''Prionus burdajewiezi'' Bodemeyer, 1928 * ''Cerambyx coriarius'' Linnaeus, 1758 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Koksngraužu dzimta]] hu8pdgfeys6alwed9d2ahyejdo2k2n0 Pachytodes cerambyciformis 0 129010 4501076 3898512 2026-08-01T05:02:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501076 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Croat fg056.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Cerambycidae | dzimta_lv = Koksngraužu dzimta | apakšdzimta = Lepturinae |apakšdzimta_lv = | ģints = Pachytodes | ģints_lv = | suga = Pachytodes cerambyciformis | suga_lv = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Pachytodes cerambyciformis''' (Schrank) Villiers, 1974 — [[Koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[Vaboles|vaboļu]] [[suga]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti<ref name=DTLv>Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. {{ISBN|9984-9768-0-7}}</ref>. == Apraksts == Pieaugušas vaboles garums ir 6-12 mm. == Izplatība == Izplatīta Eiropā. == Bioloģija == [[Kāpurs|Kāpuri]] attīstās celmu saknēs vai trūdošos lapu kokos, reizēm skujkokos (''[[Abies alba]]'', ''[[Picea abies]]'', ''[[Castanea sativa]]''). Iekūņošanās notiek kūniņu gultnē pie virsējā zemes slāņa blakus saknēm. [[Ģenerācija]] turpinās divus gadus. == Sinonīmi == * ''Judolia cerambyciformis'' (Schrank, 1781) * ''Judolia (Pachytodes) cerambyciformis'' (Schrank) Pic, 1891 * ''Judolia cerambyciformis'' ab. ''zemplinensis'' Podaný, 1979 * ''Leptura cerambyciformis'' Schrank, 1781 * ''Stenocorus parvapunctatus'' Voet, 1806 == Varietātes == Suga iedalās kā viena tipiska forma un četras varietātes<ref name="BioLib">[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11251/ BioLib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101103010222/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11251/ |date={{dat|2010|11|03||bez}} }} Profil taxonu — druh '''tesařík tesaříkovitý ''Judolia cerambyciformis''''' (Schrank, 1781)</ref>: * ''Judolia cerambyciformis'' var. ''anticereducta'' Plavilstshikov * ''Judolia cerambyciformis'' var. ''anticeundulata'' Pic * ''Judolia cerambyciformis'' var. ''decempunctata'' (Olivier, 1795) * ''Judolia cerambyciformis'' var. ''octomaculata'' (Schaller, 1783) == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Бартенев А.Ф. Обзор видов жуков-усачей (Coleoptera: Cerambycidae) фауны Украины // Вісті Харківського ентомологічного товариства.&nbsp;— 2003 (2004).&nbsp;— 11, №&nbsp;1-2.&nbsp;— с. 24-43 * Загайкевич І.К. До вивчення [[вусачі]]в (Cerambycidae) Станіславської обл. // Проблеми ентомології на Україні.&nbsp;— К.: Вид-во АН УРСР, 1959.&nbsp;— с. 45-47 {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Koksngraužu dzimta]] hzh9612zowti25oft2ougerxi0013y2 Treknie gadi 0 136313 4501070 4084306 2026-08-01T04:15:33Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501070 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|thumb|200px|Frāzes autors [[Aigars Kalvītis]]]] '''“Treknie gadi”''' ir termins, ar kuru [[Latvija|Latvijā]] apzīmē valsts [[ekonomika]]s straujās izaugsmes periodu no [[2006. gads|2006]]. līdz [[2008. gads|2008]]. gadam. Tas cēlies no toreizējā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] Vecgada uzrunas [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] {{dat|2005|12|31}}, kurā viņš atsaucās uz [[Bībele]]s stāstu par [[Jāzeps (Radīšanas grāmata)|Jāzepu]]. == Trekno gadu definējums Bībelē == Par septiņiem treknajiem gadiem runāts [[Bībele]]s [[Vecā derība|Vecajā Derībā]] 1. Mozus grāmatā. Tajā Jāzeps Ēģiptes faraonam izskaidro divus līdzīgus sapņus, kur pirmajā no tiem redzējis "septiņas treknām miesām un skaista izskata govis un [tās] ganījās meldros", kuras pēcāk septiņas "kaulainās neglītās govis aprija". Jāzeps faraonam skaidroja, ka "nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē, un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/mozus1/1moz41.htm|title= Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts; Pirmā Mozus grāmatas 41. nodaļa|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= |date= |publisher= bibelesbiedriba.com}}</ref> Tāpēc Jāzeps ieteica faraonam septiņus gadus uzkrāt ražu, lai valsts pārciestu septiņus bada gadus. == Treknie gadi premjera Vecgada uzrunā == Salīdzinājumu ar treknajiem gadiem no [[Bībele]]s tā brīža [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]] izteica [[Latvijas Televīzija]]s ēterā ikgadējā uzrunā Vecgada vakarā, {{dat|2005|12|31}}. Tobrīd [[Latvija]]s [[ekonomika]] pieredzēja strauju augšupeju — [[iekšzemes kopprodukts]] 2005. gadā pieauga par 10,2%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.csb.gov.lv/notikumi/iekszemes-kopprodukts-2005gada-pieaudzis-par-102-26099.html|title= Iekšzemes kopprodukts 2005. gadā pieaudzis par 10.2%|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= |date= 10.03.2006.|publisher= Centrālā statistikas pārvalde|archiveurl= https://web.archive.org/web/20101114183100/http://www.csb.gov.lv/notikumi/iekszemes-kopprodukts-2005gada-pieaudzis-par-102-26099.html|archivedate= 14.11.2010}}</ref> Savā uzrunā Kalvītis norādīja:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mk.gov.lv/lv/mp/runas-pazinojumi/Arhivs-Kalvitis/jaungada-uzruna-ltv/|title= Ministru prezidenta Aigara Kalvīša Jaungada uzruna Latvijas Televīzijā 2005. gada 31. decembrī|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= |date= 31.12.2005.|publisher= Valsts kanceleja}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{Cquote|Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu. Mēs jau tagad esam pasaules čempioni attīstības tempu ziņā, mums ir visas iespējas tuvāko desmit gadu laikā sasniegt to, par ko mēs visi esam sapņojuši, ejot uz barikādēm — būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē.|15|}} Tā laika [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]] vēlāk apgalvoja, ka tieši viņa Kalvītim minējusi salīdzinājumu ar septiņiem treknajiem gadiem. "Kalvīša kungam teicu — nevar izdalīt visu budžeta pārpalikumu tādām un citām vajadzībām, lai viņas būtu cik varbūt populistiski pievilcīgas un politiski arī kārdinājums to darīt. Ka ir ļoti nopietni jādomā — tie liesie gadi nāks, neizbēgami nāks!” aicinot veidot budžetu ar pārpalikumu, premjeram norādījusi V. Vīķe-Freiberga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/225745-vikefreiberga_es_kalviti_bridinaju_ka_treknajiem_gadiem_sekos_liesie_gadi|title= Vīķe-Freiberga: Es Kalvīti brīdināju, ka treknajiem gadiem sekos liesie gadi|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= Nekā Personīga|date= 14.12.2008.|publisher= http://www.tvnet.lv|archive-date= 06.03.2016|archive-url= https://web.archive.org/web/20160306051945/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/225745-vikefreiberga_es_kalviti_bridinaju_ka_treknajiem_gadiem_sekos_liesie_gadi}}</ref> Iespējams, ka Kalvīša salīdzinājumā tieši septiņi gadi pieminēti tādēļ, ka [[Eiropas Savienība]]s finanšu plānošanas periods veidots no [[2007. gads|2007]]. līdz [[2013]]. gadam, kura laikā Latvijā investē ievērojamus finanšu līdzekļus. == Izteiciena attīstība == Jau neilgi pēc uzrunas teiciens ieguva rezonansi sabiedrībā, piemēram, 2005. gadā to izvirzīja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s [[Latviešu valodas attīstības kopa]]s organizētajā [[gada vārds Latvijā|gada spārnotā teiciena]] nominācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/210315-par_gada_vardu_klust_smacenis|title= Par gada vārdu kļūst "smacenis"|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= LETA|date= 23.01.2006.|publisher= http://www.tvnet.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz ar straujo ekonomikas lejupslīdi līdz ar [[2008. gads|2008]]. gada otro pusi izteicienu "treknie gadi" saista ar [[Kalvīša valdība]]s īstenoto [[fiskālā politika|fiskālo politiku]], kura neveic uzkrājumus, bet gan stimulē patēriņu un [[inflācija]]s pieaugumu. Pretēji Bībelē minētajai kopsakarībai starp treknajiem gadiem un uzkrājumu veidošanu, [[Latvija]]s sabiedrība tos asociē gan ar nelietderīgiem tēriņiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elerte.lv/2010/08/24/akniste_viesite_nereta_vecumniek/|title= Cilvēkiem vairāk par visu nepieciešama skaidrība|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= Sarmīte Ēlerte|date= 24.08.2010.|publisher= http://www.elerte.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> gan ar laikiem, kad īpaši nav bijis jāstrādā un peļņu gūt bijis viegli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.financenet.lv/zinas/126349-turisma_treknie_gadi_beigusies/|title= Tūrisma «treknie gadi» beigušies|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= Bens Latkovskis, Nedēļa|date= 10.10.2008.|publisher= http://tvnet.lv|archive-date= 17.02.2011|archive-url= https://web.archive.org/web/20110217031645/http://www.financenet.lv/zinas/126349-turisma_treknie_gadi_beigusies}}</ref> [[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]] treknos gadus definējušas kā "valsts līdzekļu šķērdēšana milzīgos apmēros; lielas ierēdņu algas; teju katram pat visniecīgāko izglītību guvušajam — kredīti, turklāt — bieži vien nevajadzīgi (bet "dzīvot" taču gribas jau šodien!...); melnstrādnieki celtniecībā, kuri varēja atļauties ar glaunu džipu vadāt cementa maisus, vispār neveidot uzkrājumus un ne mazākā mērā neaizdomāties par iespējamiem apdraudējumiem (mazums — slimības, nelaimes gadījumi, par krīzi pat nerunājot...) nedomājot...".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ntz.lv/portals/rsleja/raksts.html?xml_id=19820|title= Aizvadīto vērtējot|accessdate= {{dat|2010|12|29|N|bez}}|author= Toms Reinsons|date= 27.12.2010.|publisher= Neatkarīgās Tukuma ziņas}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=i7SRvEd5VpQ Fragments no 2005. gada 31. decembra Ministru prezidenta uzrunas] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] km1j7q6s9zlb7m7455mgry4tzhbi4la Strūžāni 0 138658 4500905 4488459 2026-07-31T13:33:28Z Egilus 27634 Izmetu acīmredzami zagtu attēlu (kuru pacietu cita trūkuma dēļ) un saliku kaudzi savējo. 4500905 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Strūžānu pagastā|Strūžāni (nozīmju atdalīšana)|Strūžāni}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strūžāni | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Miera street, Strūžāni.jpg | image_caption = Miera iela Strūžānos | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Strūžānu pagasts]] | established_title = Izveidots | established_date = {{dat|1957}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,953 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=62402&p_back=100013537*4*2 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 744 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 41 | lats = 50 | latNS = N | longd = 27 | longm = 14 | longs = 08 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4643 Strūžāni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Strūžāni''' (arī '''Jaunstrūžāni''' un '''Stružāni''') ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], [[Strūžānu pagasts|Strūžānu pagasta]] centrs, 23 km attālumā no novada centra — [[Rēzekne]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/211 |title=Strūžānu pagasts — Rēzeknes novada informatīvais portāls |access-date={{dat|2011|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100926013405/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/211 }}</ref> Ciemā atrodas [[Jaunstrūžānu pamatskola]], bibliotēka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/struzanu-pagasta-biblioteka|title=Strūžānu pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021.gada 30.janvārī|date=}}</ref> un kultūras nams.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.struzani.lv/ |title=Strūžānu ciemata vēsture |access-date={{dat|2011|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090727131401/http://www.struzani.lv/ }}</ref> Agrākā slimnīca tagad darbojas kā pansionāts un ārstu pieņemšanas vieta. Ziemeļos no ciema atrodas [[Strūžānu purvs]], kura otrā malā atrodas [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagasta]] [[Strūžāni (Gaigalavas pagasts)|Strūžāni]] jeb Vecstrūžāni un ciemi tiek bieži sajaukti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kurjeri-maldas-starp-viena-novada-diviem-struzanu-ciemiem.a275449/|title=Kurjeri maldās starp viena novada diviem Strūžānu ciemiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> Strūžāni saistās galvenokārt ar to [[kūdra]]s atradni (kūdras krājumi bija 80,4 milj. m<sup>3</sup>) un brikešu fabriku, kura pašlaik ir slēgta, jo ekonomiski izdevīgie kūdras krājumi tika izsmelti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://futureofmuseums.eu/virtual-gallery/rezekne-higher-education-institution-collections/subcollections/exhibit/?nr=236|title=exhibit {{!}} futureofmuseums.eu|website=futureofmuseums.eu|access-date=2022-11-26}}</ref> Autoceļa [[Autoceļš V557|V557]] (Dricāni—Nautrēni) labajā pusē, dienvidos no ciemata, atrodas mākslīgi veidota [[Strūžānu ūdenskrātuve|ūdenskrātuve]]. Autobusa sakari ar Rēzekni un [[Rogovka|Rogovku]], 2026. gada pavasarī uz Rēzekni bija 8 reisi darbdienās un 5 — brīvdienās, uz Rogovku - 1 reiss darbdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/satiksme/starppilsetu-autobusi/rezeknes-ao/struzani/105316/104794/diena/2022-11-29|title=Starppilsētu/starptautiskie autobusi Rēzeknes AO - Strūžāni - 1188 satiksme|website=www.1188.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|1298 |1979|1212 |1989|1088 |2000|972 |2011|784 |2021|690 }} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |title=Iedzīvotāju nacionālais sastāvs |titlebar=#ddd |left1=Tautība |right1=Procenti |float= |width=300px |bars= {{bar percent|latvieši |Green|70}} {{bar percent|krievi |Blue|28}} {{bar percent|citi |Purple|2}} }} == Vēsture == [[Attēls:Bijusī kūdras fabrika Strūžānos.jpg|thumb|Bijusī kūdras fabrika]] Līdz 1957. gadam pašreizējā ciemata vietā atradās pļavas un ganības. Taču līdz ar Strūžānu kūdras atradnes apgūšanu Strūžānu purvā tika nolemts par strādnieku ciemata celšanu blakus tai. 1957. gadā tika uzceltas pirmās dzīvojamās barakas, bet 1958. gadā tika pabeigta pirmā dzīvojamā māja. 1960. gadā sāka celt kūdras fabriku un 1963. gadā tajā jau ražoja briketes. Pēc diviem gadiem tika uzceltas vēl piecas dzīvojamās mājas. Līdztekus dzīvojamo māju celtniecībai vēlāk tika uzcelts arī kūdras fabrikas kantoris kopā ar pastu, slimnīca, 1960. gados arī skola, kultūras nams, veikali, ēdnīca, aptieka, frizētava un grāmatnīca. Tā kā uzņēmuma nosaukums bija „Stružānu kūdras fabrika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/struzanu-kudras-fabrika/40003005175|title=Stružānu kūdras fabrika, Akciju sabiedrība, 40003005175 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-26|date=2022-11-26|language=lv|archive-date=2022-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221126140922/https://company.lursoft.lv/struzanu-kudras-fabrika/40003005175}}</ref> 1971. gadā apvienotos Pelsiņu un Taunages (Taunagas) ciemus pārdēvēja par Strūžānu ciemu.<ref name=":0" /> Pēc tam, kad brikešu un frēzkūdras ražotne 2000. gadu sākumā kļuva neizdevīga,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6378091/tiesa-iesniegta-prasiba-atzit-struzanu-kudras-fabrikas-maksatnespeju|title=Tiesā iesniegta prasība atzīt "Strūžānu kūdras fabrikas" maksātnespēju|website=Nozares|access-date=2022-11-26|date=2001-10-01|language=lv}}</ref> tā tika pamesta, bet uzņēmums, saglabājot veco nosaukumu, turpināja darbu [[Kņāvu purvs|Kņāvu purvā]] pie [[Viļāni]]em.<ref name=":0" /> == Attēli == <gallery> Parka street in Strūžāni.jpg|Parka iela Strūžāni hospital.jpg|Pansionāts Beach in Strūžāni.jpg|Pludmale pie Strūžānu ūdenskrātuves Jaunstrūžānu pamatskola.jpg|Pamatskola Former sauna in Strūžāni.jpg|Bijusī pirts Yard in Strūžāni.jpg|Pagalms ar šķūnīšiem </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090727131401/http://www.struzani.lv/ Arhivēta Strūžānu pagasta mājaslapa] * [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Strūžānu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Strūžāni| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] e5k0fbvt4u9d4k43x3ld69jnswhbznz Strazdumuižas pamiers 0 139310 4501036 4260828 2026-08-01T03:18:33Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Līgumi ar Latviju]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501036 wikitext text/x-wiki [[Attēls:strazdumuizas skola.jpg|thumb|250px|Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies)]] [[Attēls:Cēsu kaujas 1919.jpg|thumb|250px|Cēsu un Juglas kauju shēma]] '''Strazdumuižas pamiers''' ({{val-et|Strasdenhofi vaherahuleping}}, {{val-de|Waffenstillstand bei Strasdenhof}}) bija 1919. gada 3. jūlijā Rīgas [[Strazdumuiža]]s pamatskolā (tagad — [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē Rīgā) noslēgts karadarbības pārtraukšanas līgums starp [[Igaunija]]s armijas un Rietumu [[Antante]]s sabiedroto pārstāvjiem no vienas puses un [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] no otras. Saskaņā ar līguma noteikumiem - karadarbība tika apturēta; līdz 5. jūlija plkst. 18.00 Landesvēram un Dzelzsdivīzijai bija jāevakuējas uz Daugavas kreiso krastu; [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] vadītā [[Latvijas Pagaidu valdība]] noliktu savas pilnvaras un, līdz [[Tautas padome]]s sasaukšanai un jauna Ministru kabineta izveidošanai, varu savās rokās pārņem sabiedroto gubernatori. Par civilgubernatoru iecēla Antantes militārās komisijas vadītāju, britu pulkvedi [[Stīvens Talents|Stīvenu Talentu]], bet par militārgubernatoru - amerikāņu apakšpulkvedi Dauliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_kaujas/dok/1919.07.03.htm |title=Sabiedroto militārās misijas paziņojums par pamiera noslēgšanu starp Igaunijas armiju un vācu karaspēku, kā arī amerikāņu un angļu virsnieku iecelšanu Rīgas gubernatoru amatos 1919. gada 3. jūlijā, Rīgā |access-date={{dat|2012|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131113005224/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_kaujas/dok/1919.07.03.htm |archivedate={{dat|2013|11|13||bez}} }}</ref> 6. jūlijā Rīgā svinīgi ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]] un 8. jūlijā - Pagaidu valdība ar kuģi atgriezās no Liepājas. ==Militārā situācija== [[Attēls:Latvijas armijas ienākšana Rīgā 1919.jpg|thumb|250px|Ziemeļlatvijas brigādes spēku sveikšana Rīgā (tagadējās [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielas]] sūris, 1919)]] [[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|right|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks)]] Veiksmīgi attīstoties igauņu uzbrukumam, tā priekšējās daļas jau bija sasniegušas Rīgas ziemeļu priekšpilsētas, kā arī apdraudēja Daugavas tiltus, kas landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām nogrieztu atkāpšanās ceļus. 27. jūnijā sabrūkot Niedras valdībai, visu vācu vienību komandēšanu 2. jūlijā uzņēmās fon der Golcs, kurš, sakarā ar Vācijas un Antantes vienošanos, nedrīkstēja izvietot karaspēku Daugavas labajā krastā. Pēc pamiera noslēgšanas, 2. Cēsu pulka daļas sasniedza Strazdumuižu, kur pārnakšņoja un 6. jūlija pēcpusdienā iegāja Rīgā, kur to sveica pilsētas iedzīvotāji un Baloža vienību godasardze. 1926. gadā Ziemeļlatvijas brigādes štāba vadītājs un Ulmaņa politiskais pretinieks [[Voldemārs Ozols]] par uzvaru Cēsu-Raunas kaujās rakstīja: ''Šīs operācijas 22. jūnijā sākās un 23. jūnijā beidzās ar galīgu vācu sakaušanu, kuŗi, šausmīgus zaudējumus nezdami, panikā atkāpās Rīgas virzienā. Mēs nekavējoši pārgājām vajāšanā, apdraudot abus vācu spārnus un tanī pašā 23. jūnijā bijām jau pie Inčukalna. Arī šeit vāci nevarēja noturēties un 26. jūnijā mums sākās kaujas jau pie pašas Rīgas vārtiem. 3. jūlijā bez kādas vajadzības un bez kādas sazināšanās ar Ziemeļlatvijas armijas vadību, Ulmanis parakstīja pamieru ar vāciešiem, kas glāba pēdējos no pilnīgas katastrofas. Vācieši tika atstāti Kurzemē un sāka gatavoties revanšam. Un tiešām, oktobra mēnesī, zem [[Bermonts|Ovalova-Bermonta]] flagas, [[Golcs]] uzbruka Rīgai.''{{fact}} Ozola pārmetumi Ulmanim gan ir nevietā, jo viņam uz pamiera sarunām nebija pilnīgi nekādas ietekmes. == Sarunu norise == Jau Cēsu kauju pirmajā posmā Antantes pārstāvji bija iesaistījušies pamiera sarunās starp igauņiem un vāciešiem. [[Juglas kaujas|Juglas kauju]] laikā igauņiem pienākot pie Rīgas, 30. jūnijā Liepājā sanāca Antantes militāro misiju apspriede britu ģenerāļa Berta (''Burt'') vadībā. ASV un britu pārstāvji gribēja izvirzīti ultimātu fon der Golcam, lai tas atvelk karaspēku no Rīgas uz [[Olaine]]s apkārtni. Vienlaikus, Antante negribēja ļaut igauņiem okupēt Rīgu. Apspriede pieņēma lēmumu aicināt vāciešus atiet uz Olaini, igauņus palikt pozīcijās pie Juglas ezera, bet Rīgā ievest Baloža Dienvidlatvijas brigādi un firsta [[Anatols Līvens (virsnieks)|Līvena]] krievu vienību, kas Cēsu kaujās nebija piedalījušās. Sarunas vest uzticēja franču pulkvežleitnantam [[Emanuēls Diparkē|Emanuēlam Diparkē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL659{{!}}page:280{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL659{{!}}page:280{{!}}issueType:B }}</ref> Diparkē ar auto iebrauca Rīgā 1. jūlija 13:30 un devās uz Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas faktiskā komandiera [[Rīdigers fon der Golcs|fon der Golca]] štābu. Vācieši izvirzīja savus noteikumus - Latvijas [[Niedras valdība]]i pakļautās landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļas paliek savās pozīcijās no Gaujas grīvas gar Baltezeru līdz Salaspils muižai, bet igauņu daļas jāatvelk uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes baznīcas]] - [[Inčukalns|Inčukalna]] - Jumpravmuižas līniju. Diparkē šo ideju noraidīja, un panāca jaunu piedāvājumu - Dzelzsdivīzija atkāpsies uz Daugavas kreiso krastu, Rīgā kontroli pārņems Balodis, Līvens un no Vācijas pilsoņiem attīrītais landesvērs, dodot fon der Golcam divas nedēļas dažādu karamateriālu izvešanai no Rīgas, bet igauņiem jāpaliek tā brīža pozīcijās. 1. jūlijā ap 16:00 Diparkē šķērsoja Juglas tiltu un drīz sasniedza igauņu priekšējo līniju, no kurienes devās uz [[Ropaži (stacija)|Ropažu staciju]], kur bija Igaunijas armijas 3. divīzijas komandiera ģenerāļa [[Ernsts Peders|Ernesta Pedera]] štābs. Peders paziņoja, ka sekojot Igaunijas armijas virspavēlnieka [[Johans Laidoners|Laidonera]] instrukcijām, sarunās ar ģenerāli fon der Golcu vai Baltijas landesvēru neiesaistīsies, un līgumu slēgs tikai ar Ulmaņa Pagaidu valdību. Igauņi pieprasīja, lai Dzelzsdivīzija un landesvērs 24 stundu laikā pēc līguma parakstīšanas atkāpjas uz 1916. gada krievu armijas pozīcijām Kauguru - [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] - [[Dalbe]]s - [[Iecava|Lieliecavas]] līnijā, bet Rīgā divas nedēļas var darboties karamateriālu evakuācijas daļa. Rīgā jāieved Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādes un Baloža Dienvidlatvijas brigādes daļas, viens igauņu bataljons un Līvena krievu vienība. Pārējie igauņu 3. divīzijas spēki paliktu jau ieņemtajās pozīcijās, lai nodrošinātu Rīgu pret vāciešu pretuzbrukumu. Igauņi Rīgu un Vidzemi atstātu tikai pēc Ulmaņa valdības paziņojuma, ka tā ir spējīga nodrošināt kārtību pati saviem spēkiem, bet igauņu spēki Cēsis paliks tik ilgi, kamēr Ulmaņa valdība būs spējīga saviem spēkiem noturēt Austrumu fronti pret boļševikiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL659{{!}}page:281{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL659{{!}}page:281{{!}}issueType:B }}</ref> Diparkē šiem noteikumiem nepiekrita, norādot, ka Antante nepiekritīs igauņu ieiešanai Rīgā. 2. jūlija rītā viņš atgriezās Rīgā, un par sarunu gaitu paziņoja Tallinā esošajam Antantes misijas vadītājam, britu ģenerālim Gofam (''Gough''), kurš piedāvāja igauņiem un vāciešiem sūtīt pilnvarotos uz [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]] pie Juglas ezera uz kopējām sarunām Diparkē vadībā. Sarunas Strazdumuižā sākās 2. jūlijā 21:00 un nesaskaņu dēļ tās pāris reizes pārtrauca, vispirms no vāciešu, tad no igauņu puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvietislatvija.com/Strazdu_muizas_pamiers.htm |title=Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. Rīga, 1938. |access-date={{dat|2011|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090626131938/http://www.latvietislatvija.com/Strazdu_muizas_pamiers.htm |archivedate={{dat|2009|06|26||bez}} }}</ref> == Pamiera līgums == 1919. gada 3. jūlija rītā plkst. 3:30 tika parakstīts sekojošs līgums: „No šā brīža ir noslēgts pamiers starp igauņu pavēlniecībā esošo karaspēku no vienas puses un Landesvēru un vācu pavēlniecībā esošo karaspēku no otras puses, uz sekojošiem noteikumiem: # 3. jūlijā plkst. 12 jāpārtrauc kaujas darbība uz sauszemes, jūras un gaisā. # Vācu karaspēkam jāatstāj Latvija visdrīzākā laikā, sakarā ar līguma noteikumiem. Vācu karaspēks pārtrauc kara darbību Latvijas robežās, izņemot, protams, kaujas darbību pret [[Padomju Krievija]]s spēkiem. # Visi vācu virsnieki un karaspēka daļas atstāj Rīgu un viņas apkārtni, pie kam izvākšanās jānobeidz 5. jūlijā līdz plkst. 18, izņemot atsevišķus štāba virsniekus, kuri varēs uzraudzīt kara piederumu izvākšanu. # Viens no Sabiedroto virsniekiem Rīgā uzraudzīs šo vācu krājumu izvešanu. # Landesvēram tūliņ jāatstāj Rīga, kā arī tās apkārtne un jāaiziet aiz Daugavas. Šī izvākšanās jāizdara līdz 5. jūlijam plkst. 18. Turpmākais Landesvēra liktenis tiks noteikts, saskaņā ar šī līguma § 9. # Igauņu karaspēks paliek vietās, kuras viņš ieņēmis 3. jūlijā plkst. 3. # Brīva satiksme pa zemes ceļiem, dzelzceļu un telegrāfu starp Rīgu un Liepāju nedrīkst tikt traucēta no vāciešiem. # Sabiedroto misijas pagaidām uzņemas Rīgas pārvaldību un darbojas kopīgi ar latviešu valdību. # Sīkākus noteikumus izstrādās Sabiedroto misiju pārstāvju vadībā." == Piemiņas plāksne == Strazdumuižas pamiera noslēgšanas apkaimē mūsdienās atrodas piemiņas akmens. Uz plāksnes latviski un igauniski rakstīts:"Šeit Rīgas Igauņu pamatskolā 1919.g. 3.VII noslēdza Strazdumuižas pamiera līgumu starp Igaunijas karaspēku, Vācijas armijas [[6. rezerves korpuss (Vācija)|VI rezerves korpusu]] un Baltijas landesvēru." Tekstā kļūdaini minēta "''igauņu pamatskola''", kaut patiesībā tā bija latviešu Strazdumuižas pamatskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pasr1940n04{{!}}article:DIVL338{{!}}query:Strazdumuižas |title=pamatskola{{!}}issueType:P Krietni dzīvē, čakli darbā |access-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pasr1940n04{{!}}article:DIVL338{{!}}query:Strazdumuižas }}</ref> pie kam akmens nav uzstādīts ēkas vietā, kur tika slēgts pamiers, bet uzstādīts piecdesmit metrus no vēsturiskās ēkas vietas, pie [[Latvijas PSR]] laika piecstāvu dzīvojamās mājas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=2&rajons=3&id=85| Piemiņas akmens atrašanās vieta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210715083439/http://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=2&rajons=3&id=85%7C |date={{dat|2021|07|15||bez}} }} [[Kategorija:1919. gads Latvijā]] [[Kategorija:Līgumi ar Latviju]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] 0ujgxdph3n3yw7hczpbhdm8buzkvsct 2026. gads 0 146631 4500902 4500728 2026-07-31T13:24:29Z MC2013 40125 4500902 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 3zd77j8fz34ydcgs8ptt02vty03xsm7 Tālavas dalīšanas līgums 0 146703 4501060 3983433 2026-08-01T04:09:27Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501060 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Senās Latvijas vēstures avoti.jpg|thumb|200px|Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940)]] '''Tālavas dalīšanas līgums''' ir 1224. gadā sastādīts [[Latvijas vēsture|Latvijas viduslaiku vēsturei]] nozīmīgs dokuments, kas [[latīņu valoda|latīņu valodā]] uzglabājies divos oriģinālos — viens [[Krakova|Krakovā]] firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs [[Stokholma]]s Valsts arhīvā. Tie satur 14 [[Tālava]]s vietvārdus, pēc kuriem var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13. gadsimta sākumā. == Līguma sekas == Pēc līguma [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva galvenos tirdzniecības ceļus gar Gaujas upi uz [[Tartu|Tērbatas]] un [[Pleskava]]s pilsētām letgaļu valdnieka [[Tālivaldis|Tālivalža]] dēla [[Rameka]]s zemē, bet [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapa]] teritorija tika sašķelta divās daļās — pie t.s. "Lībju gala" palika [[Imera]], bet pārējās Tālavas zemes kopā ar agrākajiem [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]] pakļautajiem novadiem veidoja t.s. "Latvju galu". == Dokumenta teksts == "Svētās un nedalāmās Trīsvienības vārdā. Mēs, [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]], no Dieva žēlastības [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]], gribam, lai visiem tagadējiem un nākamajiem Kristus ticīgiem vienmēr būtu zināms, ka zemi, ko sauc par '''Tālavu''', saskaņā ar [[Romas pāvests|pāvesta]] kunga rīkojumu, kas dots mums un [[Zobenbrāļu ordenis|Kristus bruņniekiem]] attiecībā uz '''Livoniju''' un '''Latviju''', sekojot, gudru vīru padomam, sadalām ar minētiem [zoben] brāļiem šādi: * ciemu, kas atrodas pie ''[[Vijas upe]]s'', tā [bīskapa] vīra īpašumu robežās, kuru sauc par [[Rameka|Rameku]], un visu, kas pirms šīs dalīšanas bij mūsu valdījumā līdz pat ''[[Burtnieki]]em'', ar baznīcām, desmito tiesu un visiem laicīgiem ienākumiem viņi [ordenis] valdīs līdz ar civīlo tiesas varu (ORDEŅA TREŠDAĻA — t.s. "[[Gaujas koridors]]"). * Bet laimējot [izrādījās, ka] mūsu divkāršā daļā ar visām tiesībām ietilpst: ''Gibbe, Jovnate, Jeie, Ale, Zlavka, Saueke, Virevele, Zurvegale, Metsene, [[Gulbene|Gulbana]], Jazoa, [[Piebalga|Prebalge]]''. Ko līdz šim minētie [zoben]brāļi bij pirkuma vai dāvinājuma ceļā ieguvuši aprakstītās robežās no zvejām, [[Bišu koks|[biš]kokiem]], pļavām vai tīrumiem, turpmāk būs mūsu (BĪSKAPA DIVAS TREŠDAĻAS). Tāpat viss tas, kas mums piederēja viņu tiesā, tagad brīvi piederēs viņiem. * Bez tam novads, ko sauc par '''Atzeli''', iepriekš teiktā kārtā piekrīt viņiem (ORDEŅA TREŠDAĻA ar Gaujienas un Alūksnes pilīm), * kamēr mums pašiem no šī novada paliek ''Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene'' (BĪSKAPA DIVAS TREŠDAĻAS). Bet lai vēlāk kāds ar neapdomīgu rīcību nemēģinātu šo mūsu dalījumu apstrīdēt, esam likuši izgatavot šo mūsu grāmatu un apstiprināt ar to [vīru] zīmogiem un vārdiem, kas bij klāt, kad tas notika: mūsu cienījamais brālis [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Leales bīskaps]] Hermanis, [[Rīgas domkapituls|Rīgas lielākas baznīcas]] prāvests Jānis, bruņnieki: [[Daniels no Bannerovas|Dāniels no Lielvārdes]], [[Konrāds no Meiendorpas|Konrāds no Ikšķiles]], Jānis no [[Dole]]s, [[Bukshēvdeni|Jānis no Bikkeshovedes]], [[Tīzenhauzeni|Engelberts no Tīzenhūzes]], mūsu gaitnieks Engelberts un daudzi citi". <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm |title=A.Švābes tulkojums no M.Perlbaha "Urkunden des Rigaschen Capitel-Archives in der Fürstlich Czartoryskischen Bibliothek zu Krakau", 13 un 20-23. Mitteilungen, XIII. Riga, 1886 |access-date={{dat|2015|09|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119094451/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm |archivedate={{dat|2015|11|19||bez}} }}</ref> == Līgumā minētie vietvārdi == * ''Livonia'' — Livonija jeb Vidzemes līvu zeme * ''Letthia'' — Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme * ''villam apud Viwam fluvium'' — Vijciems (ciems pie Vijas upes) * ''terminos possessionum viri, qui ''Rameke'' dicitur'' — daļa no Rīgas bīskapa vasaļa [[Rameka]]s jeb Rameķa zemes (Tālivalža dēls, viens no Tālavas latgaļu kungiem, kas jau 1214. gadā bija kļuvis par bīskapa Alberta vasali, bet Tālavas dalīšanas brīdī acīmredzot jau kritis kaujās ar igauņiem) * ''Astyerwe'' — [[Burtnieku ezers]] * ''Gibbe, Jovnate, Jeie, Ale, Zlavka, Saueke, Virevele, Zurvegale, Metsene, Gulbana, Jazoa, Prebalge'' — [[ciems|ciemu]] nosaukumi Austrumvidzemē, no kuriem kā ticamākās mūsdienās apdzīvotās vietas tiek minētas [[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] Jaunatas, [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]] Cirgaļi, [[Gulbene]], Jazava (ciems starp [[Skujene|Skujeni]] un [[Dzērbene|Dzērbeni]]) un [[Piebalga]]. * ''terra, quae Agzele dicitur'' — [[Adzeles zeme]] (krievu avotos — ''Očela'') * ''Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene'' - ciemu nosaukumi Ziemeļlatgalē, kā ticamākās mūsdienās apdzīvotās vietas tiek minētas [[Liepnas pagasts|Liepnas pagasta]] Purnava, [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] Ābeļava un [[Briežuciema pagasts|Briežuciema pagasta]] [[Abriņas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] 6bdnqa5fo2crycump8prhti4f2u5kof Nekā personīga 0 149717 4500921 4490880 2026-07-31T14:24:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500921 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Nekā personīga | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = Neka_personiga_logo.png | caption = Raidījuma logo | genre = | format = | creator = [[Arta Ģiga]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Ilze Jaunalksne]] * [[Jānis Krēvics]] * [[Baiba Strautmane]] (2007—2008) * [[Inga Spriņģe]] (2011—2012) | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 16 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = ''[[RedDotMedia]]'' | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 50 minūtes | company = | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2007|10|21|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nekā personīga"''' ir 2007. gada 21. oktobrī izveidots iknedēļas izmeklējošās [[žurnālistika]]s žanra raidījums. Raidījumu katru svētdienu pulksten 19.40 pārraida kanālā [[TV3 Latvija|TV3]]. "Nekā personīga" vada producentu grupa ''[[RedDotMedia]]'', bet producente ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160430212926/http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ |date={{dat|2016|04|30||bez}} }} - Raidījums "Nekā personīga"</ref> == Vēsture == [[Attēls:Nekā_personīga.png|thumb|Raidījuma tituluzraksts]] Raidījums izveidots 2007. gada 21. oktobrī kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] paspārnē. Pirmajā sezonā raidījuma veidošanā un vadīšanā piedalījās un iesaistījās [[Baiba Strautmane]] un [[Jānis Krēvics]]. Agrāk raidījumu rādīja pulksten 19.50,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/neka-personiga-strautmane-un-krevics/366031 «Nekā personīga». Strautmane un Krēvics]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2007. gada 10. oktobrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> vēlāk 19:00, bet vasarā to rāda pulksten 20.00 (2020. gadā, kad raidījums bija atvaļinājuma šajā laikā rādija [[TV3 Ziņas]]). Pašlaik rāda raidījumu pulksten 19.40 kopš 2023. gada. [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] 15. janvārī žurnāliste [[Zane Peneze]] pārtrauca dalību raidījuma "Nekā personīga" veidošanā. Jau tuvākajā laikā žurnāliste atgriezās darbā [[Latvijas Televīzija]]s ziņu dienestā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/raidijumu-neka-personiga-pamet-vel-viena-zurnaliste/372776 Raidījumu «Nekā personīga» pamet vēl viena žurnāliste]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 15. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2008. gada [[Janvāris|janvāra]] beigās raidījuma vadītāja Baiba Strautmane pameta raidījumu, jo viņa bija izlēmusi vairāk laika veltīt ģimenei. Viņas vietā raidījumu turpināja vadīt viņas kolēģe [[Ilze Jaunalksne]] un Jānis Krēvics.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/strautmane-vairs-nevadis-raidijumu-neka-personiga/372365 Strautmane vairs nevadīs raidījumu «Nekā personīga»]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 9. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No 2011. gada [[Augusts|augusta]] raidījuma sākumā [[Edijs Bošs]] no [[TV3 ziņu dienests|TV3 ziņu dienesta]] sāka vadīt rubriku "Septiņas karstās minūtes" kur viņš iepazīstina cilvēkus ar nedēļas top notikumiem, kas notika [[Latvija|Latvijā]] un citviet pasaulē. Notikumu kopsavilkums ilgst 5-7 minūtes. Tagad šīs rubrikas nosaukums mainīts uz "TV3 ziņu nedēļas notikumu kopsavilkums" un to vada arī [[Arnis Krauze]], raidījuma cikls bija līdz 2023. gadam.<ref>[http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ Nekā personīga pievienojas Edijs Bošs!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029180926/http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }} Reddotmedia.lv. 2011. gada 20. maijā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] [[Septembris|septembra]] līdz [[2012. gads Latvijā|2012. gada]] septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņu uz laiku aizvietoja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra direktore un žurnāliste [[Inga Spriņģe]] kopā ar raidījuma vadītāju Jāni Krēvicu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = Kasjauns.lv | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref> No [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 8. janvāra raidījumam iznāca jauns projekts "Melu teorija". Tajā žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīja, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis. Raidījums pēta, atmasko un skaidro medijos izskanējušos melus un palīdzēja skatītājiem neapjukt informācijas plūsmā. Ansis Pūpols pievērsās ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu ''[[Malaysia Airlines reiss 17|MH17]]'', par krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem. Jānis Krēvics sekoja jaunākajām melu tendencēm un skaidros, kā tās ietekmē [[vēlēšanas]], kā tiek izveidoti melu mediji, kā nezināmas izcelsmes ziņas tiek padarītas par aktuāliem jaunumiem. Katrā raidījumā tiek aplūkotas divas aktuālas tēmas un piedalās kāds attiecīgās nozares eksperts.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” atmaskos melus informatīvajā telpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161227005007/http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ |date={{dat|2016|12|27||bez}} }}. Skaties.lv. 2016. gada 21. decembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 27. oktobrī raidījums svinēja savu 10. gadu jubileju.<ref>[http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ Nekā personīga 10.sezona] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029123722/http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }}. Reddotmedia.lv. 2016. gada 26. septembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2020. un 2021. gadā regulāri mainīts raidījuma raidlaiks no 19.00 uz 20.00 un atpakaļ. Kopš 2022. gada raidījuma sākuma laiks ir 19.30, bet sākot 2023./2024. gada sezonu, TV3 Ziņas tika atdalīts, un rezultāta raidījums sākas 19.40. == Raidījuma komanda == Raidījuma producente ir Arta Ģiga. Raidījuma vadītāji ir Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics. Raidījumu veido žurnālisti Ilze Jaunalksne, Jānis Krēvics, [[Guna Gleizde]] un Juris Jurāns. Raidījuma operatori ir Uldis Ķikāns, Juris Aperāns, Emīls Desjatņikovs. Raidījuma režisore ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/komanda/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150302235419/http://reddotmedia.lv/komanda/ |date={{dat|2015|03|02||bez}} }} - Raidījuma "Nekā personīga" komanda</ref> Raidījuma vēsturē no tā aizgājuši vairāki žurnālisti. 2008. gada 15. janvārī raidījumā pārtrauca piedalīties žurnāliste Zane Peneze, 2008. gada janvāra beigās — Baiba Strautmane. No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā, viņu aizvietoja Inga Spriņģe. Raidījumu pametuši arī žurnālisti Odita Krenberga un Sandijs Semjonovs. Raidījuma 11. sezonā žurnālistu [[Ansis Pūpols|Ansi Pūpolu]] nomainīja [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore [[Guna Gleizde]], 2022. gadā [[Andrejs Vasks (žurnālists)|Andrejs Vasks]] pameta, lai pievienotos [[Latvijas Radio]]. == Raidījuma dokumentālās filmas == Raidījuma komanda regulāri veido arī [[televīzija]]s formāta dokumentālās filmas, piemēram, [[Sandijs Semjonovs|Sandija Semjonova]] veidota "[[Ielu revolūcija]]", kas vēstīja par [[2011. gada Ēģiptes nemieri]]em, vai [[Odita Krenberga|Oditas Krenbergas]] 2009. gadā uzņemto "[[Bēgšana no Kubas]]", kas vēstīja par latviešu ģimenes centieniem pamest [[Kuba|Kubu]]. 2014. gada [[Augusts|augusta]] beigās bija tapušas divas dokumentālās filmas: Oditas Krenbergas filma "[[Lieta slēgta, vainīgo nav. Pašnāvības Latvijas cietumos]]" par izmeklēšanas gaitu [[Latvija]]s cietumos un Ilzes Jaunalksnes un Jāņa Krēvica "[[Čekas ēna]]", kurā tika analizēts [[Valsts drošības komiteja]]s atstātais mantojums, kurā slēpjas ne tikai dokumentu kaudzes.<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-piedava-divas-jaunas-dokumentalas-filmas/ “Nekā personīga” piedāvā divas jaunas dokumentālās filmas]{{Novecojusi saite}}. tv3.lv. 2014. gada 11. augustā. Skatīts: {{Dat|2026|7|6||bez}}</ref> 2015. gadā aprīlī publicēta filmu sērija "[[Ielu revolūcija|Pilsētas leģendas]]", kas izgaismo dažādus ar neatkarības atjaunošanas laiku saistītus notikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/|title=TV3 Ziņas un Nekā personīga piedāvā dokumentālo stāstu sēriju Pilsētas leģendas|website=tv3.lv|access-date=2022-02-03|language=lv|archive-date=2022-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220203081338/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/}}</ref> 2016. gada septembrī tapa trīs dokumentālās filmas: Jāņa Krēvica filma "[[Gulbju ezers (filma)|Gulbju ezers]]" par [[augusta pučs|1991. gada augusta puča]] notikumiem, Ilzes Jaunalksnes "[[Atmodas dažādās sejas]]", kas veltīta atmodas aktīvistiem un organizācijām un Jāņa Krēvica dokumentālā filma "[[Gorbunovs — pārmaiņu vīrs]]".<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-10-sezonu-sagaida-ar-jaunam-dokumentalam-filmam/ Nekā personīga 10. sezonu sagaida ar jaunām dokumentālām filmām]{{Novecojusi saite}}. tv3.lv. 2016. gada 2. augustā. Skatīts: {{dat|2026|7|6||bez}}</ref> Kopš 2022. gada vasaras mēnešos skatāms raidījumu cikls "Nekā personīga. Faili", kas meklē kopsakarības un cēloņus notikumiem Latvijas sociālpolitikā, ekonomikā, balstoties uz raidījuma visu sezonu garumā veidotajiem sižetiem un krātajiem arhīva materiāliem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tv3.lv/nekapersoniga Raidījuma mājaslapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:TV3 raidījumi]] dj2uius2e4oay8p7donpv8625g5m4m0 Tauriņziežu dzimta 0 150294 4501014 4053961 2026-08-01T02:36:09Z Treisijs 347 4501014 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = | attēls = Illustration Lupinus luteus1.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = [[Dzeltenā lupīna]] (''Lupinus luteus'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fabales | rinda_lv = Pākšaugi | dzimta = Fabaceae | dzimta_lv = Tauriņziežu dzimta | binomial = Fabaceae | sinonīmi = ''Leguminosae''<br />''Papilionaceae‎'' | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = 3 apakšdzimtas: * [[mimozu apakšdzimta]] (''Mimosoideae'') * [[cezalpīniju apakšdzimta]] (''Caesalpinioideae'') * [[tauriņziežu apakšdzimta]] (''Faboideae'') | kategorijas = nē }} '''Tauriņziežu''' jeb '''pupu dzimta''' (''Fabaceae'') ir [[pākšaugi|pākšaugu rindas]] dzimta. Tauriņziežu dzimtā aptuveni 700 ģintīs ir apvienotas ap 20 tūkstošiem dažādu augu sugu. Tā pēc šī rādītāja ir trešā lielākā [[segsēkļi|segsēkļu]] dzimta aiz [[orhideju dzimta|orhideju]] un [[kurvjziežu dzimta|asteru dzimtām]]. Tauriņzieži aug teju vai visā pasaulē, izņemot [[Arktika|Arktiku]], [[Antarktīda|Antarktīdu]] un [[tuksnesis|tuksnešus]]. Dzimtas nosaukums ir veidots pēc augu [[zieds|zieda]] izskata, kas izskatās līdzīgi [[tauriņi]]em. Tie lielākoties ir [[lakstaugs|lakstaugi]]; tauriņziežu koki un krūmi aug tikai [[tropi|tropos]]. Visu dzimtas augu augļi ir [[pāksts|pākstis]] vai [[pogaļa]]s. Ziedi ir izvietoti ķekaros vai galviņās. Lapas ir staraini vai plūksnaini saliktas. Uz saknēm ir gumiņi, kuros ir gumiņbaktērijas.<ref name=":0">Līga Sausiņa. ''Bioloģija vidusskolai, 1. daļa''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 179. lpp. [[ISBN]] [[Special:BookSources/978-9934-0-1884-8|978-9934-0-1884-8]].</ref> Tauriņziežu dzimtas nozīmīgākie kultūraugi ir [[soja]], [[zirņi]], [[zemesrieksts|zemesrieksti]] un [[lucernas]]. Augus izmanto arī lopbarībai un dekoratīvos nolūkos.<ref name=":0" /> == Sistemātika == === Apakšdzimtas === Tauriņziežu dzimta sīkāk tiek dalīta taksonos (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās ģintis):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/leguminosae/|title=Tauriņziežu dzimta - Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-08-01}}</ref> * apakšdzimta [[mimozu apakšdzimta]] (''Mimosoideae'') ** cilts ''[[Acacieae]]'' ** cilts ''[[Ingeae]]'' ** cilts ''[[Mimoseae]]'' ** cilts ''[[Mimozygantheae]]'' ** cilts ''[[Parkieae]]'' * apakšdzimta [[cezalpīniju apakšdzimta]] (''Caesalpinioideae'') ** cilts ''[[Cassieae]]'' ** cilts ''[[Caesalpinieae]]'' ** cilts ''[[Cercideae]]'' ** cilts ''[[Detarieae]]'' * apakšdzimta [[tauriņziežu apakšdzimta]] (''Faboideae'') ** cilts ''[[Abreae]]'' ** cilts ''[[Adesmieae]]'' ** cilts ''[[Aeschynomeneae]]'' ** cilts ''[[Amorpheae]]'' ** cilts ''[[Bossiaea]]'' ** cilts ''[[Brongniartieae]]'' ** cilts ''[[Cicereae]]'' ** cilts ''[[Crotalarieae]]'' ** cilts ''[[Dalbergieae]]'' ** cilts ''[[Desmodieae]]'' ** cilts ''[[Dipteryxeae]]'' ** cilts ''[[Euchresteae]]'' ** cilts ''[[Fabeae]]'' *** [[Dedestiņas]] (''Lathyrus'') *** [[Vīķi (augi)|Vīķi]] (''Vicia'') *** [[Zirņi]] (''Pisum'') ** cilts ''[[Galegeae]]'' *** [[Aslaiviņas]] (''Oxytropis'') *** [[Galegas]] (''Galega'') *** [[Tragantzirņi]] (''Astragalus'') ** cilts ''[[Genisteae]]'' *** [[Irbulenes]] (''Genista'') *** [[Lupīnas]] (''Lupinus'') *** [[Slotzari]] (''Sarothamnus'', sinonīms ''Cytisus'') ** cilts ''[[Hedysareae]]'' *** [[Esparsetes]] (''Onobrychis'') ** cilts ''[[Hypocalypteae]]'' ** cilts ''[[Indigofereae]]'' ** cilts ''[[Loteae]]'' *** [[Pērkonamoliņi]] (''Anthyllis'') *** [[Seradellas]] (''Ornithopus'') *** [[Vanagnadziņi]] (''Lotus'') *** [[Vainadzītes]] (''Coronilla'') ** cilts ''[[Millettieae]]'' ** cilts ''[[Mirbelieae]]'' ** cilts ''[[Phaseoleae]]'' *** [[Sojas]] (''Glycine'') ** cilts ''[[Podalyrieae]]'' ** cilts ''[[Psoraleeae]]'' ** cilts ''[[Robinieae]]'' ** cilts ''[[Sophoreae]]'' ** cilts ''[[Swartzieae]]'' ** cilts ''[[Thermopsideae]]'' ** cilts ''[[Trifolieae]]'' *** [[Āboliņi]] (''Trifolium'') *** [[Amoliņi]] (''Melilotus'') *** [[Blaktenes]] (''Ononis'') *** [[Lucernas]] (''Medicago'') *** [[Sierāboliņi]] (''Trigonella'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta| ]] slzphvk96c29qw4uvs8yk3p66i3jtub Parastā vāvere 0 157485 4501085 4053600 2026-08-01T06:15:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501085 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | nosaukums = | attēls = Eichhörnchen Düsseldorf Hofgarten edit.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | dzimta = Sciuridae | dzimta_lv = Vāveres | apakšdzimta = Sciurinae | apakšdzimta_lv = Parastās koku vāveres | cilts = Sciurini | cilts_lv = Koku vāveres | ģints = Sciurus | ģints_lv = Parastās vāveres | suga = S. vulgaris | suga_lv = Parastā vāvere | binomial = Sciurus vulgaris <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Sciurus vulgaris habitat.png|235px]] | kategorijas = nē }} '''Parastā vāvere'''<ref name=dab>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasmuzejs.gov.lv/aktualitates/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere |title=Gada dzīvnieks 2018 – parastā vāvere |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190324194449/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/aktualitates/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere |archivedate={{dat|2019|03|24||bez}} }}</ref> jeb '''Eirāzijas vāvere''', arī '''rudā vāvere''' (''Sciurus vulgaris'') ir [[vāveres|vāveru dzimtas]] (''Sciuridae'') [[grauzēji|grauzējs]], kas plaši izplatīts [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija]]s ziemeļos, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/sciuridae/ Latvijas daba: Vāveru dzimta]</ref> Sarunvalodā tiek dēvēta vienkārši par '''vāveri'''. Sugas zinātniskais nosaukums atvasināts no [[grieķu valoda]]s un nozīmē — "parastais, kas sēž savas astes ēnā".<ref name=dab/> [[Latvijas Dabas muzejs]] parasto vāveri ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2018. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref name=dab/> == Izplatība == [[Attēls:Sich_versteckendes_Eichhörnchen.JPG|thumb|left|240px|Eiropas ziemeļos galvenokārt uzturas skujkoku mežos]] [[Attēls:Sciurus_Vulgaris_Oulu_20130222_02.JPG|thumb|left|240px|Ziemā vāveres rudais kažoks kļūst pelēcīgs]] [[Attēls:Harilik_orav.jpg|thumb|left|240px|Ausu pušķi var sasniegt 3 cm garumu]] Parastajai vāverei ir plašs izplatības areāls [[Palearktika|Palearktikā]] no [[Lielbritānija]]s, [[Īrija]]s, [[Francija]]s, [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s rietumos (izņemot [[Pireneju pussala]]s dienvidrietumus), cauri visai Eiropai un Āzijas ziemeļu un centrālajai daļai līdz [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastos. Sastopama arī [[Japāna|Japānā]] un citās [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] salās.<ref name=iuc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://oldredlist.iucnredlist.org/details/20025/0 |title=IUCN: Sciurus vulgaris |access-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529161955/http://oldredlist.iucnredlist.org/details/20025/0 |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> Ļoti reti sastopama [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Introducēta [[Kaukāzs|Kaukāzā]], mājo arī [[Turcija]]s ziemeļaustrumos. Nav sastopama [[Vidusjūra]]s salās.<ref name=iuc/> Apdzīvo visdažādākos [[mežs|mežus]] no jūras līmeņa līdz 3100 m [[virs jūras līmeņa]], priekšroku dodot vecākiem [[skujkoki|skujkoku]] mežiem.<ref name=iuc/><ref name=lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sciurus-vulgaris-l/ |title=Latvijas daba: Vāvere |access-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190401180112/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sciurus-vulgaris-l/ |archivedate={{dat|2019|04|01||bez}} }}</ref> Eiropas ziemeļos un [[Sibīrija|Sibīrijā]] galvenokārt uzturas [[Parastā priede|parastās priedes]], [[Parastā egle|parastās egles]] un [[Sibīrijas ciedrupriede]]s mežos. Eiropas dienvidos un rietumos vāvere galvenokārt mājo [[platlapu koki|platlapu koku]] mežos. Lielbritānijā (mūsdienās izzudusi dienvidaustrumos) un [[Itālija|Itālijā]] parastajai vāverei ir sīva konkurence ar introducēto [[pelēkā vāvere|pelēko vāveri]] par piemērotu dzīves vidi. Arī [[Mongolija|Mongolijā]] ir tendence samazināties vāveru populācijai, tā kā tiek medīta kažokādas ieguvei.<ref name=iuc/> == Latvijā == Vāveres Latvijā sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī [[dārzs|dārzos]], [[parks|parkos]] un [[kapsēta|kapsētās]]. Par vāveres klātbūtni teritorijā liecina raksturīgie pēdu nospiedumi, kā arī barošanās pazīmes — čiekuru zvīņu un seržu kaudzītes, kā arī sašķelti [[lazdas|lazdu]] [[rieksti]].<ref name=dab/> == Izskats un īpašības == Vāvere ir neliels, slaids grauzējs ar kuplu, garu [[aste|asti]] un [[auss|ausīm]] ar matu pušķiem galos. Ķermeņa garums 18—25 [[centimetrs|cm]], astes garums 15—20 cm, ausu pušķu garums 3 cm, masa 200—400 [[grams|g]].<ref name=lv/><ref name=muz/><ref name=squi/> Jo vecāka vāvere, jo garāki ausu pušķi. Abi dzimumi ir vienādi lieli. Vāveres kažokam var būt vairāku [[krāsa|krāsu]] morfas — no [[melnā krāsa|melnas]] līdz [[brūnā krāsa|rudai]]. Atkarībā no izplatības areāla kāda no morfām ir dominējošā. Vēders vienmēr ir [[baltā krāsa|balts]].<ref name=squi>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsst.org.uk/reds |title=Red Squirrel Survival Trust |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190418061604/https://www.rsst.org.uk/reds/ }}</ref> Latvijā mītošo vāveru apmatojuma krāsa vasarā parasti ir sarkanbrūna, bet ziemā — pelēcīga.<ref name=dab/> Kā grauzējam vāverei ir gari, uz iekšu saliekušies četri [[zobi|priekšzobi]] (divi [[augšžoklis|augšžoklī]], divi [[apakšžoklis|apakšžoklī]]).<ref name=ziema/> === Kājas un pirksti === Pakaļkājas izteikti garākas par priekškājām, pa zemi pārvietojas lēcieniem. Pakaļkājām pieci [[pirksti]], priekškājām labi attīstīti četri pirksti, pirmais — [[Rudiments|rudimentārs]]. Priekškāju ceturtais (ārējais) pirksts nedaudz garāks par pārējiem. Pakaļkāju [[pēda]]s garas. Visu kāju pirksti gari, ar labi attīstītiem spilventiņiem, [[nagi]] asi, gari, līki, piemēroti kāpelēšanai pa kokiem.<ref name=lv/><ref name=muz>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasmuzejs.gov.lv/izglitiba/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere-sciurus-vulgaris |title=Gada dzīvnieks 2018 parastā vāvere Sciurus vulgaris |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708141404/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/izglitiba/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere-sciurus-vulgaris |archivedate={{dat|2019|07|08||bez}} }}</ref> === Pēdu nospiedumi === [[Attēls:Sciurus_vulgaris_in_snow_-_Helsinki,_Finland.jpg|thumb|240px|Irdenā sniegā pēdu nospiedumi saplūst kopā un neveido skaidru pēdu rakstu]] [[Attēls:Sciurus_vulgaris_3a.JPG|thumb|240px|Aste palīdz noturēt līdzsvaru]] [[Attēls:Sciurus_vulgaris_Sweden_November_2011.jpg|thumb|240px|Vāvere no koku zariņiem veido midzeni]] Vāvere ir pēdminis, priekškājām labi attīstīta satveršanas spēja. Pa zemi lielākoties pārvietojas lēcieniem, līdzīgi [[zaķi]]m, pakaļkājas izsviež uz priekšu aiz priekškājām, atstājot trapecveidīgi izkārtotu četru pēdu nospiedumu virkni: priekškāju nospiedumi samērā tuvu kopā, pakaļkāju nospiedumi mazliet tālāk viens no otra, to priekšgali izvērsti — atrodas lielākā vai mazākā [[leņķis|leņķī]] pret kustības virziena asi. Jo ātrāk dzīvnieks lēkšojis, jo lielāks attālums starp pēdu nospiedumu grupām un starp priekškāju un pakaļkāju nospiedumiem. Izsalkusi vāvere daudz līkumo, pārvietojas vidēji gariem lēcieniem, pakaļkājas liekot samērā cieši blakus. To nospiedumi savstarpēji gandrīz paralēli. Paēdusi vāvere mazāk līkumo, lēcieni īsāki, pakaļkāju nospiedumi "skujiņā" (priekšgali stipri izvērsti).<ref name=lv/><ref name=ziema>[https://www.lvm.lv/jaunumi/2801-vavere Kuplastei pa pēdām ziemā]</ref> Vāveres pēdu nospiedumos uz blīva substrāta samērā labi iezīmējas pirkstu spilventiņu un nagu iespiedumi: plati izvērsti priekškājām (platāk nekā pakaļkājām). Pakaļkājas atstāj 5 pirkstu, priekškājas 4 pirkstu nospiedumus. Dziļā un irdenā sniegā saplūst abi attiecīgās puses pēdu nospiedumi — ir redzami paralēli bedrīšu pāri (var sajaukt ar [[sermuļu dzimta]]s dzīvnieku pēdām). Var saplūst arī visu četru pēdu nospiedumi (redzama viena bedrīte).<ref name=lv/> === Aste === Vāvere savas dzīves lielāko daļu pavada [[koks|kokos]]. Aste tai kalpo par līdzsvara noturēšanas līdzekli, par stūri lēcienu precizitātei un par planieri. Līdzsvaru noturēt vāverei ir nepieciešams, gan sēžot uz zariem, gan skraidot pa zariem, jo īpaši pa maziem, smalkiem zariņiem. Visas trīs astes pamatfunkcijas vienlaikus tiek izmantotas lecot — gan līdzsvara stabilizators, gan stūre, gan planieris vajadzīgs, lecot no zara uz zaru, no koka uz koku, retumis no koka zemē. Lai izdotos lēciens, vajadzīgs arī atspēriens un ieskrējiens. Ieskrējienam pa līmenisku, resnu zaru seko spēcīgs lēciens uz citu tajā pašā augstumā esošu zaru. Vāvere spēj aizlēkt līdz 3—4 [[metrs|m]] attālam blakus kokam. Bet slīpi lejup vāvere spēj aizplanēt krietni tālāk par 10 m.<ref name=lv/><ref name=ziema/> == Uzvedība == Vāvere ir [[nometnieks]], aktīva dienā, pārsvarā no rīta un pēcpusdienā. Dzīvošanai ierīko midzeņus, kas var atrasties koku dobumos vai putnu būros. Ja dobumi nav pieejami, vāveres veido lodveida midzeņus no koku zariņiem, [[ķērpji]]em, [[sūnas|sūnām]] un sausām [[lapas|lapām]].<ref name=dab/><ref name=lv/> No iekšpuses miga izklāta ar sausas sūnas pikucīšiem, [[zālaugi|zāles]] stiebriņiem un lapiņām, ar [[vītolu dzimta]]s kokaugu pūkām, putnu spalviņām un ar zvēru [[mati]]em. Pat visbargākajā ziemas salā, kad vāvere ir mājās un to apsilda ar savu elpu, mājoklī ir silts (10—15 °C). Saritinājusies un apsegusies ar asti, vāvere migā pavada visu [[nakts|nakti]] un parasti arī dienas vidu, kā arī pārlaiž nelabvēlīgus meteoroloģiskos laika apstākļus (stipras [[lietus|lietavas]] un [[vētra]]s, sniegputeņus un īpaši bargu salu ziemā). Gatavotas tiek vismaz 2—3 migas, no kurām viena ir galvenais miteklis, bet pārējās kalpo par pagaidu apmešanās vietām.<ref name=vid/> == Barošanās == [[Attēls:Eekhoorn_(41153543241).jpg|thumb|left|260px|Vāvere ir aktīva dienas laikā]] Latvijā vāvere galvenokārt pārtiek no [[egles|egļu]], [[priedes|priežu]] un [[lapegles|lapegļu]] [[sēkla|sēklām]], ziemā un [[pavasaris|pavasarī]] arī no egļu pumpuriem, priežu jaunajiem dzinumiem, [[alkšņi|alkšņu]] čiekuriņiem un skarām. [[vasara|Vasarā]] barojas ar dažādām [[oga|ogām]], ļoti bieži ar [[kukaiņi]]em un citiem [[sauszeme]]s [[bezmugurkaulnieki]]em, retumis ar [[putni|putnu]] [[ola|olām]] un pat mazuļiem. Vasaras nogalē un [[rudens|rudenī]] vāvere gatavo pārtikas rezerves [[ziema]]i, barību slēpjot pie celmiem un koku saknēm, dobumos un putnu būros. Slēptuves ir atbilstoši sagatavotas, tajās pat krietnā salā [[temperatūra]] turas virs nulles.<ref name=dab/><ref name=ziema/><ref name=vid/> Rudenī tiek gatavotas arī [[sēnes|sēņu]] rezerves. Tās tiek saspraustas uz sausiem zariņiem, lai žūst. Taču līdz ziemai šie čaganie kaltējumi nekad nesaglabājas. Vāverei visgardākās ir dažu sugu [[celmenes]] un [[Sviestbekas (ģints)|sviesta bekas]].<ref name=vid/> Ja vāvere mežā atrod, piemēram, [[alnis|aļņa]] vai [[staltbriedis|briežu]] buļļa, vai [[stirna|stirnu]] āža nomestu ragu vai arī kāda zvēra [[skelets|skeletu]], tā ik pa laikam ierodas pie sava atraduma un grauž to. Graužot [[ragi|ragus]] vai [[kauli|kaulus]], vāvere iegūst nepieciešamās [[minerālvielas]], kā arī uzasina savus priekšzobus.<ref name=ziema/><ref name=vid>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/vaveres-dzive/ |title=Vides vēstis: Vāveres dzīve |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190326125903/http://www.videsvestis.lv/vaveres-dzive/ |archivedate={{dat|2019|03|26||bez}} }}</ref> Čiekuru vāvere noloba, grozot to ķepiņās un nograužot zvīņas vienu pēc otras, tādējādi tiekot pie sēkliņām. Divās, trīs minūtēs čiekurs ir iztukšots, paliek vien smalki apgrauzta serde. Vāveres [[mute|mutē]] atrodas īpaši [[muskuļi]], lai varētu ēst [[ozolzīle]]s un [[lazdas|lazdu]] riekstus. Ar tiem vāvere spēj saspiest ciešāk kopā apakšējos priekšzobus. Turot riekstu ķepiņās un ērti iekārtojusies uz koka zara, vāvere satuvina zobus un iecērt tos čaumalā, pēc tam atkal attālina zobus vienu no otra, saplēsot čaumalu.<ref name=ziema/> == Vairošanās == [[Attēls:JJM_SquirrelBaby_01.jpg|thumb|240px|Divas nedēļas vecs vāverēns]] [[Attēls:HniezdoVevericeRed_squirrelSciurusVulgarisNest.jpg|thumb|240px|Vāveres ligzda]] Dzimumbriedumu mātīte parasti sasniedz 2 gadu vecumā. Vāveres neveido ilgstošus pārus, un pretējie dzimumi tiekas tikai, lai sapārotos. [[Riests|Riesta]] laikā tēviņš dodas uzmeklēt mātīti, apmeklējot tās teritoriju. Pie vienas mātītes bieži satiekas vairāki [[tēviņš|tēviņi]], tad starp tiem notiek cīņa par tiesībām sapāroties. Vājākais no pretiniekiem atstāj cīņas vietu, bet dominantais tēviņš, ja [[mātīte]] ir atsaucīga, uzsāk rotaļas, skrienot un lecot gan pa kokiem, gan pa zemi. Pēc sapārošanās tēviņš atstāj mātītes teritoriju. Gan tēviņi, gan mātītes sezonas laikā sapārojas ar vairākiem partneriem. Par mazuļiem rūpējas tikai mātīte.<ref name=vid/> Pārošanās sezona ilgst no februāra līdz martam un no jūnija līdz jūlijam. Gadā mātītei var būt divi metieni. Ja trūkst barības, pārošanās var nenotikt vispār.<ref name=squi/><ref name=adw>{{Tīmekļa atsauce |url=https://animaldiversity.org/accounts/Sciurus_vulgaris/ |title=ADW: Sciurus vulgaris |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190315032630/http://animaldiversity.org/accounts/Sciurus_vulgaris/ |archivedate={{dat|2019|03|15||bez}} }}</ref> Grūsnības periods ilgst 38—39 dienas. Īpaši pielāgotā migā piedzimst 3—7 nevarīgi, akli un kurli mazuļi bez apmatojuma. Piedzimstot tie sver 8—12 g. Ja mazuļiem draud briesmas, māte tos pārnes uz citu [[ligzda|ligzdu]].<ref name=vid/><ref name=adw/> Sākumā vāverēni attīstās lēni. Matojums mazuļiem izaug 21 dienas vecumā, acis atveras pēc 30 dienām, visi zobi izaug 42 dienu vecumā, bet pirmo reizi migu tie atstāj apmēram 45 dienu vecumā. Tad tie sāk pamazām baroties ar vāverēm tipisku barību. Mazuļi mātes [[piens|pienu]] zīž 8—10 nedēļas. Bet 2—3 mēnešu vecumā pakāpeniski kļūst patstāvīgi, joprojām kādu laiku uzturoties mātes tuvumā. Pirmie māti atstāj jaunie tēviņi.<ref name=lv/><ref name=vid/><ref name=adw/> Vāvere savvaļā dzīvo līdz 12 gadu vecumam, nebrīvē var sasniegt gandrīz 15 gadu vecumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Sciurus_vulgaris |title=An Age entry for Sciurus vulgaris |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181026003323/http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Sciurus_vulgaris |archivedate={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071215172013/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=65&what=24 Vāvere, kas ļepato kā zaķis] * [https://www.redzet.lv/code/D-131-11 Redzēt: Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris)]{{Novecojusi saite}} * [https://nra.lv/latvija/234599-gada-dzivnieks-latvijas-simtgade-parasta-vavere.htm Gada dzīvnieks Latvijas simtgadē – parastā vāvere] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180120180708/http://nra.lv/latvija/234599-gada-dzivnieks-latvijas-simtgade-parasta-vavere.htm |date={{dat|2018|01|20||bez}} }} * [https://www.inaturalist.org/taxa/46001-Sciurus-vulgaris iNaturalist: Eurasian Red Squirrel] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastās vāveres]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] axz3fdup106w2rvuwx5fpx8nd72ao26 Heinrihs Šēls 0 158985 4500892 4103860 2026-07-31T13:14:50Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4500892 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Heinrihs Šēls | image = Heinrihs Šēls.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1829|05|17}} | location = [[Hamburga]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1909|04|13|1829|05|17}} | deathplace = [[Rīga]] | nationality = [[Vācietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = Pēterburgas Mākslas akadēmija | movement = eklektisms, [[jūgendstils]] | famous works = [[Reimersas acu klīnika]]s ēka | patrons = | awards = }} '''Heinrihs Kārlis Šēls''' ({{val|de|Heinrich Karl Scheel}}; 1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu [[Rīga]]s arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Pēc Heinriha Šēla projektiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgā uzcelti vairāk nekā 40 nami – rūpnīcas, baznīcas, biroju un veikalu ēkas, īres nami un savrupmājas. Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |title=Rīgas Jūgenstila centra mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180102130516/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |archivedate={{dat|2018|01|02||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Heinrihs Šēls ir dzimis 1829. gada 17. maijā Hamburgā, no 1847. līdz 1851. gadam viņš studēja [[Sanktpēterburga]]s Mākslas akadēmijā, pēc kuras beigšanas viņš kļuva par arhitektūras profesora Ludviga Bonšteta palīgu. 1853. gadā Šēls vadīja [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] ēkas (arhitekts K. Beine) jaunbūvi, no 1860. līdz 1862. gadam kopā ar F. Hesu arhitekta L. Bonšteta projektētā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Rīgas Pirmā (vācu) teātra]] (tagad Nacionālās operas) būvdarbus. Arhitekta H. Šēla pirmais patstāvīgais projekts bija ārsta Bērensa nams Basteja bulvārī 16 (1860) eklektisma stilā. 1862. gadā H. Šēls kļuva par [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijas]] akadēmiķi. Šajā laikā pēc viņa projektiem cēla [[Reimersas acu klīnika|Reimersas acu klīniku]] tagadējā Raiņa bulvārī 7 (1863), dzīvojamo ēku Basteja bulvārī 14 (1865), savu savrupmāju K. Valdemāra ielā 11a (1873) un daudzus īres namus. [[1880. gadi|1880. gados]] pēc viņa projektiem pārbūvēja [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa staciju]] (1884 – 1885) un [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca|Svētā Mārtiņa baznīcu]] (1887, celta 1851. gadā pēc [[Johans Daniels Felsko|J. D. Felsko]] projekta), uzcēla [[baptisti|baptistu]] baznīcu Vīlandes ielā 9 un [[Rīgas Biržas banka]]s namu Pils ielā 23 (1887), vairākas ēkas toreizējā [[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca|Sarkankalna vājprātīgo iestādē]] Duntes ielā 12/22 (1888) u.c. būves. 19. gadsimta beigās H. Šēls cēla dzīvojamās ēkas Rīgā un Ventspilī, [[Biržu reformātu baznīca|Biržu reformātu]] un [[Ķemeru luterāņu baznīca]]s, pareizticīgo baznīcas Igaunijas dienviddaļā, restaurēja vairākas telpas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. 1898. gadā pēc Šēla projekta uzcelta [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka Ezermalas ielā 6k2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24|archive-date=2024-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A}}</ref>; 1899. gadā - Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „[[Unions|Union]]” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214/ Viņa būvfirma „Šēls un Šefels” bija starp jūgendstila pionieriem Rīgā. Miris 1909. gada 13. aprīlī, apglabāts Rīgas [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Pazīstamākie projekti == [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|right|300px|Heinriha Šēla projektētie Krievijas Elektrotehniskās sabiedrības "Unions" korpusi (1899).]] Lielākā daļa no H. Šēla projektiem bija klasiskās renesanses stilā, izņemot neogotisko namu Raiņa bulvārī 13 un bizantiešu arhitektūras stilā ieturēto bijušo [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēku]] Kronvalda bulvārī 9. Vēlā eklektisma stilā ar krāšņi apdarinātām fasādēm un bagātu apjomu plastiku celta „Union” pārvaldes ēka Brīvības gatvē 214. === Eklektika === [[Attēls:Tranzē-Rozeneku dzimtas nams Brīvības bulvārī 32 Rīgā.jpg|thumb|300px|[[Tranzē-Rozeneku dzimta]]s nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 Rīgā.]] * Ārsta Bērensa nams [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 16 (1860), * Reimersa atraitnes acu dziednīca [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 7 (1863), * dzīvojamā ēka [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 14 (1865), * dzīvojamā ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 13 (1867), tagad ēkā atrodas [[Vācija]]s vēstniecība, * savrupmāja [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielā 11a]] (1873), tagad ēkā atrodas Kultūras ministrija, * īres nams Valdemāra ielā 15 (1873), * Tranzē-Rozeneku dzimtas nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 (1875), * īres nams [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā]] 1 (1875), tagad [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]] * savrupmāja [[Jura Alunāna iela (Rīga)|J. Alunāna ielā]] 5 (1876), tagad ēkā atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstniecība, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēka]] [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 9 (1877, tagad – [[RSU]] Anatomikums), * savrupmāja J. Alunāna ielā 7 (1883), tagad ēkā atrodas [[Zviedrija]]s vēstniecība, * Vācu baptistu baznīca [[Vīlandes iela|Vīlandes ielā]] 9 (1887), * Biržas bankas nams [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 (1887), * [[Sarkankalna vājprātīgo iestāde]]s korpusi (1888, 1889) * dzīvojamās ēkas Avotu ielā 71 (1887), Elizabetes ielā 17 (1898), 31 (1897) un 31a (1896), * dzīvojamās ēkas Stabu ielā 51 un Alberta ielā 3/5 (1900), Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57 un Brīvības ielā 106 (1901), * [[Ķemeru luterāņu baznīca]] (1897) * [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 6k2 (1898) * Krievu-Baltijas akumulatoru fabrikas ēka Brīvības gatvē 197 (1899), * Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214 (1899), vēlāk - [[VEF]] galvenās ēkas, === Dekoratīvais jūgendstils === * īres nami K. Valdemāra ielā 23 (1901) kopā ar A. Gīzeki, Tirgoņu ielā 4 (1900) kopā ar arhitektu Hānu, Šķūņu ielā 12/14 (1902). * dzīvojamās ēkas Tērbatas ielā 86 (1900), Alberta ielā 1 (1901), Ģertrūdes ielā 10/12, Smilšu ielā 8 (abas – 1902) un * dzīvojamā ēka Teātra ielā 9 (1903) virs kuras paceļas tēlnieka A. Folca veidotā atlantu grupa ar zemeslodi plecos, * īres nams Nometņu ielā 45 (?). == Šēla projektēto ēku attēlu galerija == <gallery> Starigorod1.jpg|Šķūņu iela 12/14 Vecrīgā Attēls:Deutsche Botschaft Riga.jpg|[[Tranzē-Rozeneki|Tranzē-Rozeneku]] nams (tagad Vācijas vēstniecības ēka) Attēls:Smilšu iela 8 a.JPG|1902. gadā būvētais īres nams Smilšu ielā 8a (tagad Slovākijas vēstniecības ēka), kopā ar F. Šefelu Attēls:Dome square in Riga - old building.jpg|Bankas nams [[Doma laukums|Doma laukumā]] (1887) </gallery> <gallery> Attēls:Anatomikums.jpg|[[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo priesteru semināra]] ēka (celta 1877-1879), tagad RSU Anatomikums Attēls:Rīgas dzelzsceļa stacija.jpg|Daugavpils stacija Rīgā (celta 1884.-1885.), tagad [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]] Attēls:Jūrnieku nams.jpg|Jūrnieku nams ar jūrskolu Āgenskalna līcī (celts 1884.), nav saglabājies Attēls:Ķemeru luterāņu baznīca.jpg|Ķemeru luterāņu baznīca (1897). </gallery> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002 == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/lat/sakums Rīgas Jūgendstila centra mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šēls, Heinrihs}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti|Š]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti|Š]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] q26cp4j9kinn4fhnyroeqdb5v1uk9jl 4500893 4500892 2026-07-31T13:15:42Z Pirags 3757 /* Eklektika */ 4500893 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Heinrihs Šēls | image = Heinrihs Šēls.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1829|05|17}} | location = [[Hamburga]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1909|04|13|1829|05|17}} | deathplace = [[Rīga]] | nationality = [[Vācietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = Pēterburgas Mākslas akadēmija | movement = eklektisms, [[jūgendstils]] | famous works = [[Reimersas acu klīnika]]s ēka | patrons = | awards = }} '''Heinrihs Kārlis Šēls''' ({{val|de|Heinrich Karl Scheel}}; 1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu [[Rīga]]s arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Pēc Heinriha Šēla projektiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgā uzcelti vairāk nekā 40 nami – rūpnīcas, baznīcas, biroju un veikalu ēkas, īres nami un savrupmājas. Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |title=Rīgas Jūgenstila centra mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180102130516/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |archivedate={{dat|2018|01|02||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Heinrihs Šēls ir dzimis 1829. gada 17. maijā Hamburgā, no 1847. līdz 1851. gadam viņš studēja [[Sanktpēterburga]]s Mākslas akadēmijā, pēc kuras beigšanas viņš kļuva par arhitektūras profesora Ludviga Bonšteta palīgu. 1853. gadā Šēls vadīja [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] ēkas (arhitekts K. Beine) jaunbūvi, no 1860. līdz 1862. gadam kopā ar F. Hesu arhitekta L. Bonšteta projektētā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Rīgas Pirmā (vācu) teātra]] (tagad Nacionālās operas) būvdarbus. Arhitekta H. Šēla pirmais patstāvīgais projekts bija ārsta Bērensa nams Basteja bulvārī 16 (1860) eklektisma stilā. 1862. gadā H. Šēls kļuva par [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijas]] akadēmiķi. Šajā laikā pēc viņa projektiem cēla [[Reimersas acu klīnika|Reimersas acu klīniku]] tagadējā Raiņa bulvārī 7 (1863), dzīvojamo ēku Basteja bulvārī 14 (1865), savu savrupmāju K. Valdemāra ielā 11a (1873) un daudzus īres namus. [[1880. gadi|1880. gados]] pēc viņa projektiem pārbūvēja [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa staciju]] (1884 – 1885) un [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca|Svētā Mārtiņa baznīcu]] (1887, celta 1851. gadā pēc [[Johans Daniels Felsko|J. D. Felsko]] projekta), uzcēla [[baptisti|baptistu]] baznīcu Vīlandes ielā 9 un [[Rīgas Biržas banka]]s namu Pils ielā 23 (1887), vairākas ēkas toreizējā [[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca|Sarkankalna vājprātīgo iestādē]] Duntes ielā 12/22 (1888) u.c. būves. 19. gadsimta beigās H. Šēls cēla dzīvojamās ēkas Rīgā un Ventspilī, [[Biržu reformātu baznīca|Biržu reformātu]] un [[Ķemeru luterāņu baznīca]]s, pareizticīgo baznīcas Igaunijas dienviddaļā, restaurēja vairākas telpas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. 1898. gadā pēc Šēla projekta uzcelta [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka Ezermalas ielā 6k2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24|archive-date=2024-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A}}</ref>; 1899. gadā - Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „[[Unions|Union]]” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214/ Viņa būvfirma „Šēls un Šefels” bija starp jūgendstila pionieriem Rīgā. Miris 1909. gada 13. aprīlī, apglabāts Rīgas [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Pazīstamākie projekti == [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|right|300px|Heinriha Šēla projektētie Krievijas Elektrotehniskās sabiedrības "Unions" korpusi (1899).]] Lielākā daļa no H. Šēla projektiem bija klasiskās renesanses stilā, izņemot neogotisko namu Raiņa bulvārī 13 un bizantiešu arhitektūras stilā ieturēto bijušo [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēku]] Kronvalda bulvārī 9. Vēlā eklektisma stilā ar krāšņi apdarinātām fasādēm un bagātu apjomu plastiku celta „Union” pārvaldes ēka Brīvības gatvē 214. === Eklektika === [[Attēls:Tranzē-Rozeneku dzimtas nams Brīvības bulvārī 32 Rīgā.jpg|thumb|300px|[[Tranzē-Rozeneku dzimta]]s nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 Rīgā.]] * Ārsta Bērensa nams [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 16 (1860), * Reimersa atraitnes acu dziednīca [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 7 (1863), * dzīvojamā ēka [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 14 (1865), * dzīvojamā ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 13 (1867), tagad ēkā atrodas [[Vācija]]s vēstniecība, * savrupmāja [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielā 11a]] (1873), tagad ēkā atrodas Kultūras ministrija, * īres nams Valdemāra ielā 15 (1873), * Tranzē-Rozeneku dzimtas nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 (1875), * īres nams [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā]] 1 (1875), tagad [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]] * savrupmāja [[Jura Alunāna iela (Rīga)|J. Alunāna ielā]] 5 (1876), tagad ēkā atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstniecība, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēka]] [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 9 (1877, tagad – [[RSU]] Anatomikums), * savrupmāja J. Alunāna ielā 7 (1883), tagad ēkā atrodas [[Zviedrija]]s vēstniecība, * Vācu baptistu baznīca [[Vīlandes iela|Vīlandes ielā]] 9 (1887), * [[Rīgas Biržas banka]]s nams [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 (1887), * [[Sarkankalna vājprātīgo iestāde]]s korpusi (1888, 1889) * dzīvojamās ēkas Avotu ielā 71 (1887), Elizabetes ielā 17 (1898), 31 (1897) un 31a (1896), * dzīvojamās ēkas Stabu ielā 51 un Alberta ielā 3/5 (1900), Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57 un Brīvības ielā 106 (1901), * [[Ķemeru luterāņu baznīca]] (1897) * [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 6k2 (1898) * Krievu-Baltijas akumulatoru fabrikas ēka Brīvības gatvē 197 (1899), * Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214 (1899), vēlāk - [[VEF]] galvenās ēkas, === Dekoratīvais jūgendstils === * īres nami K. Valdemāra ielā 23 (1901) kopā ar A. Gīzeki, Tirgoņu ielā 4 (1900) kopā ar arhitektu Hānu, Šķūņu ielā 12/14 (1902). * dzīvojamās ēkas Tērbatas ielā 86 (1900), Alberta ielā 1 (1901), Ģertrūdes ielā 10/12, Smilšu ielā 8 (abas – 1902) un * dzīvojamā ēka Teātra ielā 9 (1903) virs kuras paceļas tēlnieka A. Folca veidotā atlantu grupa ar zemeslodi plecos, * īres nams Nometņu ielā 45 (?). == Šēla projektēto ēku attēlu galerija == <gallery> Starigorod1.jpg|Šķūņu iela 12/14 Vecrīgā Attēls:Deutsche Botschaft Riga.jpg|[[Tranzē-Rozeneki|Tranzē-Rozeneku]] nams (tagad Vācijas vēstniecības ēka) Attēls:Smilšu iela 8 a.JPG|1902. gadā būvētais īres nams Smilšu ielā 8a (tagad Slovākijas vēstniecības ēka), kopā ar F. Šefelu Attēls:Dome square in Riga - old building.jpg|Bankas nams [[Doma laukums|Doma laukumā]] (1887) </gallery> <gallery> Attēls:Anatomikums.jpg|[[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo priesteru semināra]] ēka (celta 1877-1879), tagad RSU Anatomikums Attēls:Rīgas dzelzsceļa stacija.jpg|Daugavpils stacija Rīgā (celta 1884.-1885.), tagad [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]] Attēls:Jūrnieku nams.jpg|Jūrnieku nams ar jūrskolu Āgenskalna līcī (celts 1884.), nav saglabājies Attēls:Ķemeru luterāņu baznīca.jpg|Ķemeru luterāņu baznīca (1897). </gallery> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002 == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/lat/sakums Rīgas Jūgendstila centra mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šēls, Heinrihs}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti|Š]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti|Š]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] gumnmlgel7m1hkrncxhln2ocfd3mkyd 4500894 4500893 2026-07-31T13:16:17Z Pirags 3757 /* Šēla projektēto ēku attēlu galerija */ 4500894 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Heinrihs Šēls | image = Heinrihs Šēls.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1829|05|17}} | location = [[Hamburga]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1909|04|13|1829|05|17}} | deathplace = [[Rīga]] | nationality = [[Vācietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = Pēterburgas Mākslas akadēmija | movement = eklektisms, [[jūgendstils]] | famous works = [[Reimersas acu klīnika]]s ēka | patrons = | awards = }} '''Heinrihs Kārlis Šēls''' ({{val|de|Heinrich Karl Scheel}}; 1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu [[Rīga]]s arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Pēc Heinriha Šēla projektiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgā uzcelti vairāk nekā 40 nami – rūpnīcas, baznīcas, biroju un veikalu ēkas, īres nami un savrupmājas. Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |title=Rīgas Jūgenstila centra mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180102130516/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//ssels/ |archivedate={{dat|2018|01|02||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Heinrihs Šēls ir dzimis 1829. gada 17. maijā Hamburgā, no 1847. līdz 1851. gadam viņš studēja [[Sanktpēterburga]]s Mākslas akadēmijā, pēc kuras beigšanas viņš kļuva par arhitektūras profesora Ludviga Bonšteta palīgu. 1853. gadā Šēls vadīja [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] ēkas (arhitekts K. Beine) jaunbūvi, no 1860. līdz 1862. gadam kopā ar F. Hesu arhitekta L. Bonšteta projektētā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Rīgas Pirmā (vācu) teātra]] (tagad Nacionālās operas) būvdarbus. Arhitekta H. Šēla pirmais patstāvīgais projekts bija ārsta Bērensa nams Basteja bulvārī 16 (1860) eklektisma stilā. 1862. gadā H. Šēls kļuva par [[Pēterburgas mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijas]] akadēmiķi. Šajā laikā pēc viņa projektiem cēla [[Reimersas acu klīnika|Reimersas acu klīniku]] tagadējā Raiņa bulvārī 7 (1863), dzīvojamo ēku Basteja bulvārī 14 (1865), savu savrupmāju K. Valdemāra ielā 11a (1873) un daudzus īres namus. [[1880. gadi|1880. gados]] pēc viņa projektiem pārbūvēja [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa staciju]] (1884 – 1885) un [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca|Svētā Mārtiņa baznīcu]] (1887, celta 1851. gadā pēc [[Johans Daniels Felsko|J. D. Felsko]] projekta), uzcēla [[baptisti|baptistu]] baznīcu Vīlandes ielā 9 un [[Rīgas Biržas banka]]s namu Pils ielā 23 (1887), vairākas ēkas toreizējā [[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca|Sarkankalna vājprātīgo iestādē]] Duntes ielā 12/22 (1888) u.c. būves. 19. gadsimta beigās H. Šēls cēla dzīvojamās ēkas Rīgā un Ventspilī, [[Biržu reformātu baznīca|Biržu reformātu]] un [[Ķemeru luterāņu baznīca]]s, pareizticīgo baznīcas Igaunijas dienviddaļā, restaurēja vairākas telpas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. 1898. gadā pēc Šēla projekta uzcelta [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka Ezermalas ielā 6k2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2024-04-24|date=2024-04-24|archive-date=2024-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424163313/https://scontent.frix7-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/439900210_8227168577335358_2570088600853200393_n.jpg?_nc_cat=110&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=u0dUCB1WaWwAb6qygPQ&_nc_ht=scontent.frix7-1.fna&oh=00_AfCdKdJcRFnb0xfU1doJKmnsWAyINTvQUQoWVgsyJiuSlQ&oe=662EEC7A}}</ref>; 1899. gadā - Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „[[Unions|Union]]” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214/ Viņa būvfirma „Šēls un Šefels” bija starp jūgendstila pionieriem Rīgā. Miris 1909. gada 13. aprīlī, apglabāts Rīgas [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Pazīstamākie projekti == [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|right|300px|Heinriha Šēla projektētie Krievijas Elektrotehniskās sabiedrības "Unions" korpusi (1899).]] Lielākā daļa no H. Šēla projektiem bija klasiskās renesanses stilā, izņemot neogotisko namu Raiņa bulvārī 13 un bizantiešu arhitektūras stilā ieturēto bijušo [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēku]] Kronvalda bulvārī 9. Vēlā eklektisma stilā ar krāšņi apdarinātām fasādēm un bagātu apjomu plastiku celta „Union” pārvaldes ēka Brīvības gatvē 214. === Eklektika === [[Attēls:Tranzē-Rozeneku dzimtas nams Brīvības bulvārī 32 Rīgā.jpg|thumb|300px|[[Tranzē-Rozeneku dzimta]]s nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 Rīgā.]] * Ārsta Bērensa nams [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 16 (1860), * Reimersa atraitnes acu dziednīca [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 7 (1863), * dzīvojamā ēka [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]] 14 (1865), * dzīvojamā ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 13 (1867), tagad ēkā atrodas [[Vācija]]s vēstniecība, * savrupmāja [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielā 11a]] (1873), tagad ēkā atrodas Kultūras ministrija, * īres nams Valdemāra ielā 15 (1873), * Tranzē-Rozeneku dzimtas nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]] 32 (1875), * īres nams [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā]] 1 (1875), tagad [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]] * savrupmāja [[Jura Alunāna iela (Rīga)|J. Alunāna ielā]] 5 (1876), tagad ēkā atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstniecība, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo semināra ēka]] [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 9 (1877, tagad – [[RSU]] Anatomikums), * savrupmāja J. Alunāna ielā 7 (1883), tagad ēkā atrodas [[Zviedrija]]s vēstniecība, * Vācu baptistu baznīca [[Vīlandes iela|Vīlandes ielā]] 9 (1887), * [[Rīgas Biržas banka]]s nams [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 (1887), * [[Sarkankalna vājprātīgo iestāde]]s korpusi (1888, 1889) * dzīvojamās ēkas Avotu ielā 71 (1887), Elizabetes ielā 17 (1898), 31 (1897) un 31a (1896), * dzīvojamās ēkas Stabu ielā 51 un Alberta ielā 3/5 (1900), Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57 un Brīvības ielā 106 (1901), * [[Ķemeru luterāņu baznīca]] (1897) * [[Džutas manufaktūra]]s galvenā administrācijas ēka [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 6k2 (1898) * Krievu-Baltijas akumulatoru fabrikas ēka Brīvības gatvē 197 (1899), * Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214 (1899), vēlāk - [[VEF]] galvenās ēkas, === Dekoratīvais jūgendstils === * īres nami K. Valdemāra ielā 23 (1901) kopā ar A. Gīzeki, Tirgoņu ielā 4 (1900) kopā ar arhitektu Hānu, Šķūņu ielā 12/14 (1902). * dzīvojamās ēkas Tērbatas ielā 86 (1900), Alberta ielā 1 (1901), Ģertrūdes ielā 10/12, Smilšu ielā 8 (abas – 1902) un * dzīvojamā ēka Teātra ielā 9 (1903) virs kuras paceļas tēlnieka A. Folca veidotā atlantu grupa ar zemeslodi plecos, * īres nams Nometņu ielā 45 (?). == Šēla projektēto ēku attēlu galerija == <gallery> Starigorod1.jpg|Šķūņu iela 12/14 Vecrīgā Attēls:Deutsche Botschaft Riga.jpg|[[Tranzē-Rozeneki|Tranzē-Rozeneku]] nams (tagad Vācijas vēstniecības ēka) Attēls:Smilšu iela 8 a.JPG|1902. gadā būvētais īres nams Smilšu ielā 8a (tagad Slovākijas vēstniecības ēka), kopā ar F. Šefelu Attēls:Dome square in Riga - old building.jpg|[[Rīgas Biržas banka]]s nams [[Doma laukums|Doma laukumā]] (1887) </gallery> <gallery> Attēls:Anatomikums.jpg|[[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Pareizticīgo priesteru semināra]] ēka (celta 1877-1879), tagad RSU Anatomikums Attēls:Rīgas dzelzsceļa stacija.jpg|Daugavpils stacija Rīgā (celta 1884.-1885.), tagad [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]] Attēls:Jūrnieku nams.jpg|Jūrnieku nams ar jūrskolu Āgenskalna līcī (celts 1884.), nav saglabājies Attēls:Ķemeru luterāņu baznīca.jpg|Ķemeru luterāņu baznīca (1897). </gallery> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002 == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/lat/sakums Rīgas Jūgendstila centra mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šēls, Heinrihs}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1909. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti|Š]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti|Š]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] cs4xld1vmd4sfkyegcg4snr0jih9d01 Sidrabene (zeme) 0 159159 4501027 4061256 2026-08-01T03:12:05Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Zemgaļi]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501027 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|seno zemgaļu zemi|Sidrabene|Sidrabene}} [[Attēls:Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.png|thumb|300px|Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes (gaiši rozā krāsā) pēc Melnas līguma noslēgšanas (1422). Iezīmēta [[Jelgava]] (''Mitawa''), [[Pasvale]] (''Poswol''), [[Šauļi]] (''Szawle''), [[Raseiņi]] (''Rosienie'') un [[Upītes pilskalns|Upīte]] (''Upita'').]] '''Sidrabene''' vai '''Sidobrenes zeme''' (hronikā: ''Sydobren, Semegallen lant'') bija seno zemgaļu pilsnovads [[Sidrabe (Platones pieteka)|Sidrabes upes]] krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija [[Silene (zeme)|Silenes]] zemes daļa. == Vēsture == Vienīgo reizi pieminēta [[Atskaņu hronika]]s tekstā par Livonijas ordeņa mestra [[Kūno fon Hacingenšteins|Kūno]] karagājienu pret zemgaļiem [[1289]]./[[1290]]. gada ziemā. Mūsdienās Sidrabenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas pilsēta [[Jonišķi]]. Atskaņu hronikā aprakstīts, ka Sidrabes pils tikusi nodedzināta kopā ar [[Dobele]]s un [[Rakte]]s pilīm un zemgaļi devās uz Lietuvai pakļautajām zemēm. Hronikas autora ziņas papildina Romas pāvesta [[Klements V|Klementa V]] rakstā minētie fakti, ka Livonijas ordeņa vardarbības rezultātā vairāk nekā 100 000 abu dzimumu zemgaļu aizbēguši pie pagāniem. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva [[Žemaitija]]s sastāvā. == Lokalizācija == Tās galvenais pilskalns bija [[Sidrabene (pils)|Sidrabenes pilskalns]]. Ņemdams vērā toponīmus, kuri minēti 1426. gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm (''ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh''), J. Dērings izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka pils atradusies pie Jonišķiem, kur divu upju - Sidabres (Sidrabes) un Vilkaušes - satekā bijis sens nocietinājums. Tagad šis pilskalns, saukts Kalnelis, norakts grantī.<ref>Tautavičius A. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, t. II: Piliakalniai. - Vilnius, 1975. - 77 lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Senlatviešu valstis}} {{Senās Lietuvas zemes}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Zemgaļi]] li081alyb8pc2np5jai9ifbvhszxepv Odesēna 0 177432 4500931 4208761 2026-07-31T14:51:54Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500931 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Odesēna | official_name = ''Hauts-de-Seine'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_shield = Blason département fr Hauts-de-Seine.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Nanterre|Nantēra]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 92 in France (red zoom) 2016.svg | mapsize = | map_caption = Odesēnas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 176 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1581628 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.hauts-de-seine.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Odesēna''' ({{val|fr|Hauts-de-Seine}}, {{izrunā|o.də.sɛn}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no astoņiem [[Ildefransa]]s reģiona departamentiem. Tas tika izveidots 1968. gadā, apvienojot [[Parīze]]s rietumu priekšpilsētas. Odesēnā ir trīs apgabali (''arrondissements''): * ''Arrondissement de Antony''; * ''Arrondissement de Nanterre''; * ''Arrondissement de Boulogne-Billancourt''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Ildefransa]] qy9yrofragh33uw52ak3hiezitljcvb 4501005 4500931 2026-07-31T23:26:38Z FindingSpider451 148577 /* */ 4501005 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Odesēna | official_name = ''Hauts-de-Seine'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the Department of Hauts-de-Seine.svg | flag_size = | image_shield = Blason département fr Hauts-de-Seine.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Nanterre|Nantēra]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 92 in France (red zoom) 2016.svg | mapsize = | map_caption = Odesēnas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 176 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1581628 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.hauts-de-seine.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Odesēna''' ({{val|fr|Hauts-de-Seine}}, {{izrunā|o.də.sɛn}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no astoņiem [[Ildefransa]]s reģiona departamentiem. Tas tika izveidots 1968. gadā, apvienojot [[Parīze]]s rietumu priekšpilsētas. Odesēnā ir trīs apgabali (''arrondissements''): * ''Arrondissement de Antony''; * ''Arrondissement de Nanterre''; * ''Arrondissement de Boulogne-Billancourt''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Ildefransa]] a70gm60yorphzysh3qiodhheat2ofh5 4501094 4501005 2026-08-01T07:09:17Z Kontributor 2K 118435 Atcēlu [[Special:Contributions/FindingSpider451|FindingSpider451]] ([[User talk:FindingSpider451|diskusija]]) sockpuppetry 4501094 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Odesēna | official_name = ''Hauts-de-Seine'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_shield = Blason département fr Hauts-de-Seine.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Nanterre|Nantēra]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 92 in France (red zoom) 2016.svg | mapsize = | map_caption = Odesēnas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 176 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1581628 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.hauts-de-seine.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Odesēna''' ({{val|fr|Hauts-de-Seine}}, {{izrunā|o.də.sɛn}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no astoņiem [[Ildefransa]]s reģiona departamentiem. Tas tika izveidots 1968. gadā, apvienojot [[Parīze]]s rietumu priekšpilsētas. Odesēnā ir trīs apgabali (''arrondissements''): * ''Arrondissement de Antony''; * ''Arrondissement de Nanterre''; * ''Arrondissement de Boulogne-Billancourt''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Ildefransa]] qy9yrofragh33uw52ak3hiezitljcvb Funšāla 0 183308 4501056 4468913 2026-08-01T04:07:16Z CommonsDelinker 1319 Attēls "FNC.png" aizvietots ar "Funchal,_Portugal_(coat_of_arms).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: old name is not meaningful"). 4501056 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Funšāla | official_name = ''Funchal'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | total_width = 290 | border = infobox | perrow = 1/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Funchal Pico da Cruz.jpg | image2 = Palácio de São Lourenço - Funchal 01.jpg | image3 = Jardim Botânico da Madeira 05.jpg | image4 = Catedral, Funchal, Madeira, Portugal, 2019-05-29, DD 34.jpg | image5 = Monte Palace Tropical Garden - Oriental Gardens 10.jpg | image6 = Around Praça do Município I (27347209867).jpg }} | image_caption = | image_flag = Pt-fnc1.png | image_seal = | image_shield = Funchal, Portugal (coat of arms).png | shield_link = | flag_link = | shield_size = 110px | pushpin_map = Madeira | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POR}} | subdivision_type1 = Autonoms reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Madeira.svg|22px|border]] [[Madeira]] | subdivision_type2 = Sala | subdivision_name2 = Madeira | established_title = Dibināta | established_date = 1421. gadā | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = 1508. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 76.25 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 111892 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 32 | latm = 39 | lats = | latNS = N | longd = 16 | longm = 55 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.cm-funchal.pt/}} | footnotes = }} '''Funšāla'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā |author=Alla Placinska |year=2015 |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |location=Rīga |page=102 |url=https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=102 |isbn=978-9984-829-20-3 |access-date={{dat|2019|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190813083150/https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=102 }}</ref> ({{val|pt|Funchal}}, {{izrunā|fũˈʃaɫ}}) ir pilsēta [[Portugāle|Portugālē]], [[Madeira]]s autonomā reģiona administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja gandrīz 112 tūkstoši cilvēkui, un pēc šī rādītāja tā ir 11. lielākā pilsēta Portugālē. Nozīmīgākās rūpniecības nozares: [[vīns|vīna]] ražošana, [[cukurs|cukura]] rūpniecība un [[kuģubūve]]. Nozīmīga nozare ir arī [[tūrisms]]. Pilsētā atrodas [[starptautiskā lidosta]]. Funšālā idzimis viens no savas paaudzes labākajiem futbolistiem — [[Krištianu Ronaldu]]. == Ielu māksla == Kopš 2011. gada Funšālā tiek īstenots projekts "ArT of opEN doors project in Rua de Santa Maria".<ref>{{Cite web|url=http://www.arteportasabertas.com/|title=Projecto artE pORtas abErtas - Funchal - Projecto artE pORtas abErtas - Funchal|website=www.arteportasabertas.com|access-date={{dat|2025|11|08||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251118152755/http://arteportasabertas.com/}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.world-in-words.com/news/open-doors-art-in-funchal/|title=Open Doors Art in Funchal ::|website=www.world-in-words.com}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.visitmadeira.pt/en-gb/explore/detalhe/painted-doors-project|title=Painted Doors Project|website=www.visitmadeira.pt}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.huffpost.com/entry/opening-doors-in-madeira_b_1666502|title=Opening Doors With Art In Madeira, Portugal|date=13 July 2012|website=HuffPost}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://travellingclaus.com/painted-doors-funchal/|title=The painted doors of Funchal|date=11 November 2014|website=Travelling Claus}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://simpletravelourway.wordpress.com/2014/08/24/art-of-open-doors/|title=ArT of opEN doors|date=24 August 2014}}</ref> Projekta mērķis ir atvērt pilsētu mākslas un kultūras pasākumiem. Projekts radās daudzu mākslinieku sadarbībā ar pilsētas domi un tā realizāciju vecpilsētas ielās, īpaši Rua de Santa Maria. Māju durvis, pamesti veikali, nolaistās teritorijas ieguva jaunu dzīvi, lai veicinātu cilvēku sapratni pret mākslu un kultūru, kas piepilda šīs telpas. <gallery> File:Painted door (Pair). Funchal, Madeira.jpg File:Painted door (On the coast). Funchal, Madeira.jpg File:Painted door (Photographer). Funchal, Madeira.jpg File:Painted door (Niu). Funchal, Madeira.jpg File:Madeira-Street art-Portrait-Kleiner Prinz.jpg File:Street art-Madeira-Portrait Nixe.jpg File:Street art-Madeira-Portrait Man.jpg File:ArT of opEN doors project - Rua de Santa Maria - Funchal 37.jpg </gallery> == Sadraudzības pilsētas == Funšālas sadraudzības pilsētas ir:<ref>{{cite web|title=Acordos de Geminação|url=https://funchal.pt/en/rela%C3%A7%C3%B5es-internacionais/179-acordos-de-gemina%C3%A7%C3%A3o.html|website=cm-funchal.pt|publisher=Funchal|language=pt|access-date=2022-06-29|archivedate=18 May 2022|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220518123103/https://www.funchal.pt/en/rela%c3%a7%c3%b5es-internacionais/179-acordos-de-gemina%c3%a7%c3%a3o.html|url-status=}}</ref> {{div col|colwidth=20em}} * {{flagicon|POR}} [[Angra du Eroižmu]], Portugāle * {{flagicon|RSA}} [[Keiptauna]], Dienvidāfrika * {{flagicon|AUS}} [[Frīmantla]], Austrālija * {{flagicon|GIB}} [[Gibraltārs]], Gibraltārs * {{flagicon|ISR}} [[Herclija]], Izraēla * {{flagicon|USA}} [[Honolulu]], ASV * {{flagicon|POR}} [[Iljavu]], Portugāle * {{flagicon|GER}} [[Leihlingene]], Vācija * {{flagicon|ZMB}} [[Livingstona (Zambija)|Livingstona]], [[Zambija]] * {{flagicon|AUS}} [[Merikvila]], Austrālija * {{flagicon|USA}} [[Maui apgabals]], ASV * {{flagicon|USA}} [[Ņubedforda]], ASV * {{flagicon|USA}} [[Oklenda (Kalifornija)|Oklenda]], ASV * {{flagicon|CPV}} [[Praija]], [[Kaboverde]] * {{flagicon|JEY}} [[Sentheljēra]], [[Džērsija]] * {{flagicon|BRA}} [[Santusa]], Brazīlija * {{flagicon|PHI}} [[Vigana (Filipīnas)|Vigana]], Filipīnas {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] fzhywb5gfg91yyrmnxc61umltp6zxsg Sidnejstrītas aplenkums 0 195749 4501026 4465018 2026-08-01T03:11:23Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501026 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Sidnejstrītas aplenkums |partof= |image=Sidney street guards.jpg |caption=Britu karavīri Sidnejstrītā apšauda aplenkto māju |date=1911. gada 3. janvāris |place=[[Londona]], [[Īstenda]], [[Lielbritānija]] |result=Divi noziedznieki likvidēti, ēkas iznīcināšana ugunsgrēka rezultātā, kas izcēlās aplenkuma laikā |combatant1=[[Attēls:Flag of the Metropolitan Police Service (Elizabeth II).svg|22px]] [[Londonas Policija]]<br />Skotijas gvardes pulks |combatant2=[[Attēls:BlackFlag.svg|22px]] Latviešu [[anarhisti|anarhistu]] bandas "Liesma" dalībnieki |commander1=[[Vinstons Čērčils]] |commander2=[[Pēteris Pjatkovs]]<br />[[Fricis Svars]]<br>Jāzeps Sokolovs<br />[[Kristaps Salniņš|Jakobs Fogels]] |strength1=apmēram 200 policistu<br />Skotu gvardes [[Rota (armija)|rota]] |strength2= 2-3 anarhistu kaujinieki |casualties1=3 policisti<br />1 ugunsdzēsējs |casualties2=2 anarhisti nogalināti }} '''Sidnejstrītas aplenkums Londonā''' ({{val|en|Siege of Sidney Street}}) bija [[Londona]]s policijas un britu armijas vienības kauja Stepnijas apkaimē ar [[Latvieši|latviešu]] [[anarhisti]]em 1911. gada 3. janvārī, kas piesaistīja lielu [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] uzmanību un izraisīja debates britu parlamentā. Operāciju personīgi vadīja tā laika Lielbritānijas iekšlietu ministrs (''Home Secretary'') [[Vinstons Čērčils]] un tā tika nofilmēta. == Priekšvēsture == Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] sakāves 1906.-1908. gadā no Krievijas Impērijas uz Angliju un citām ārvalstīm emigrēja daudzi bijušie revolucionārie kaujinieki un [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļi]]. Londonā latvieši izveidoja savu [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) grupu un latviešu Komunistisko klubu, kas sadarbojās ar [[ebreji|ebreju]] strādnieku savienību ("[[Bunds (partija)|Bundu]]") un citām kreisi noskaņoto Krievijas emigrantu grupām. Vairums emigrantu apmetās tolaik nabadzīgajā Īstendas (''East End'') daļā un viņiem trūka līdzekļu savas revolucionārās darbības turpināšanai. 1908. gadā Londonā izveidojās kaujinieku grupa ''Leesma'' ("Liesma"), kas pulcējās Džubilī (''Jubilee'') ielas anarhistu klubā. Grupas sastāvā, pēc vēlākajiem britu policijas izmeklēšanas rezultātiem, bija kāds [[Pēteris Pjatkovs]] (''Peter Piaktow'') saukts "Krāsotājs" (''the Painter''), [[Kristaps Salniņš|Jakobs Fogels]] (''Jacob Fogel'', arī ''Jan Sprohe''), Jāzeps Sokolovs vai Vilhelms<ref name="nosaukums-2">[http://www.diena.lv/arhivs/melnais-peteris-11804946 Melnais Pēteris] Pauls Bankovskis, ''Diena'', 2003. gada 11. oktobrī</ref> (''William Sokolow'', saukts ''Joseph''), [[Fricis Svars]] (''Fritz Svaars''), Georgs Gardšteins (Hartmanis jeb "Puika")<ref name="nosaukums-2" /> (''George Gardstein'', arī ''Mouremtzoff'', ''Poolka Mourremitz''), [[Minna Grīsle|Ņina Vasiļjeva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 |title=Karoline Zobens-East. Pirms 100 gadiem slepkavības Haundsdičā |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304235835/http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> (''Vassilleva''), Ļuba Milšteine (''Milstein''), [[Jēkabs Peterss]] (''Jacob Peters''), Makss Smolers (''Max Smoller'', arī ''Joseph Levi''). Reizēm šai grupai pieskaita Totnemas inkasenta aplaupītājus Paulu Helfeldu (''Paul Helfeld'') un Jakobu Lapidusu (''Jacob Lepidus''). Citi autori šai grupai vēl pieskaita Zāru Trasjonsku (''Sara Trassjonsky''), Juri Laiviņu jeb Jurku Dubovu (''Yourka Laiwin'', ''Yourka Dubof''), [[Jānis Celiņš|Jāni Rozenu]] jeb Bārddzini (''John Rosen'', ''the Barber''), Osipu Fjodorovu (''Osip Federoff'') un Kārli Hofmani (''Karl Hoffman'').<ref name="nosaukums-1">[http://www.vaguerants.org.uk/wp-content/uploads/2010/12/vague-64.pdf Tom Vague. ''Anarchy in the UK 1910/11. The Houndsditch Murders and the Siege of Sydney Street. 100th Anniversary Peter the Painter Cell Tribute.'' Vague Publishing, 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231030183525/http://www.vaguerants.org.uk/wp-content/uploads/2010/12/vague-64.pdf |date={{dat|2023|10|30||bez}} }} (angliski)</ref> Personu patiesie vārdi un etniskā identitāte var būt savādāki. Pirmā "ekspropriācijas akcija" bija 1909. gada 23. janvāra uzbrukums kasierim, kas no bankas veda naudu Totnemas [[Kaučuks|kaučuka]] fabrikas darbiniekiem. Pēc vajāšanas sešu jūdžu garumā policisti nogalināja J. Lapidusu un sagūstīja ievainoto P. Helfeldu, kas mira slimnīcā ar pēdējiem vārdiem ''Mana māte ir Rīgā''.<ref name="nosaukums-1" /> Apšaudes rezultātā tika ievainoti 25 cilvēki, divi nošauti, ieskaitot vienu policistu. Notikums izraisīja pret imigrantiem vērstu sašutuma vilni sabiedrībā, notikums vēlāk nodēvēts par ''Tottenham Outrage'' (Totnemas vardarbību). 1910. gada 16. decembrī notika vēl viens laupīšanas uzbrukums juvelieru veikalam Haundsdičas ielā Londonas Sitijā, kuru vadīja Gardšteins un piedalījās Smolers, Peterss, Dubovs, Svars, Sokolovs, Hofmans, Rozens un Fjodorovs. Laupītāji nogalināja trīs policistus, kas pēc kaimiņu zvana ieradās notikuma vietā. Vairākums no viņiem aizbēga, bet Gardšteinu nāvīgi ievainoja. Ārsts, kas bija izsaukts kaujinieku grupas īrētajā dzīvoklī pie ievainotā Gardšteina, par to paziņoja policijai. Policisti dzīvoklī atrada jau mirušā Gardšteina līķi ar 1910. gada 2. jūlijā izdotu "Liesmas" grupas biedra karti, kas apliecināja, ka tās īpašnieks ir šīs latviešu [[Anarhokomunisms|anarhistu komunistu]] grupas biedrs, kā arī instrukcijas bumbu izgatavošanai un detonēšanai. Atrada arī vēstules no [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] ieslodzītajiem partijas biedriem un vēstules no latviešu kaujinieku grupas Baku, laikrakstus ''Zensonis'' ("Censonis"), ''Brihwiba'' ("Brīvība") un [[Parīze]]s "Melnais karogs".<ref name="nosaukums-1" /> 23. decembrī Skotlendjards apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar 16. decembra uzbrukumu, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu esot veicis viņa brālēns Fricis Svars. == Kaujas norise == [[Attēls:Sidney street churchill.jpg|thumb|280px|Vinstons Čērčils Sidnejstrītas aplenkuma laikā]] 1911. gada 2. janvārī kāds informators ziņoja par to, ka divi vai trīs no meklētajiem uzbrucējiem, ieskaitot grupas vadītāju Pēteri Pjatkovu, slēpjas Sidnejstrītā 100 Stepnijas apkaimē. 3. janvārī tur ieradās apmēram 200 policistu, kas aplenca visu rajonu. Teroristiem bija vieni no tā laika modernākajiem vācu ieročiem un liels daudzums munīcijas, kas ļāva viņiem veselu dienu atšaudīties pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Notikuma vietā ieradās daudzi preses pārstāvji un fotogrāfi un pats britu iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils. Pēc tam, kad viņa cilindru cauršāva kāda latvieša raidīta lode, tika nolemts kaujā iesaistīt nāvējošākos iekšlietu ministrijas rīcībā esošos ieročus - lielgabalus. Pēc lielgabalu apšaudes aplenktajā ēkā sākās ugunsgrēks, kuru Čērčils ugunsdzēsējiem apdzēst neļāva, jo gaidīja kaujinieku mēģinājumu izlauzties cauri galvenajai izejai. Tomēr tas nenotika, un ēkā ielauzušies policisti atrada vienīgi Friča Svara un Vilhelma Sokolova līķus. Pēteris Pjatkovs jeb "Krāsotājs" bija bez pēdām pazudis.<ref>[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20081105190215/http://www.met.police.uk/history/sidney_street.htm ''Siege of Sidney Street — 1911'' (Metropolitan Police history)]</ref> Kaujas rezultātā bojā gāja trīs policisti un viens ugunsdzēsējs.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-london-12007631 BBC news]</ref> == Tiesvedība == Uz aizdomu pamata par piederību kaujinieku grupai policija drīz arestēja lielāko daļu no aizdomās turētajiem. 23. janvārī apsūdzība policistu nogalināšanā un līdzdalībā izvirzīja Petersam, Dubovam, Fjodorovam, Milšteinei un Trasjonskai. 3. februārī apcietināja arī Rozenu, bet 8. februārī Vasiļjevu un Hofmani. Smolersam kā Krievijas specdienestu aģentam lika izbraukt no Lielbritānijas. Izmeklēšana nespēja uzrādīt pietiekošus pierādījumus vairākiem dzīviem palikušajiem grupas dalībniekiem. Milšteini atbrīvoja 21. februārī, 8. martā Trasjonsku un Hofmani, 15. martā Fjodorovu. 1. maijā sākās tiesa pret Petersu, Dubovu, Vasiļjevu un Rozenu. Apsūdzēto advokāti apgalvoja, ka vienīgi Gardšteins, Svars, Smolers un, iespējams, Pjatkovs ir vainojami policistu nogalināšanā. Visus apsūdzētos pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoja, izņemot Vasiļjevu, kurai piesprieda divus gadus cietumā, jo viņas pirkstu nospiedumus atklāja juvelieru veikalā. Pēc tam Latvijas kaujinieki uzbrukumus Londonā vairs neveica. Trasjonska nokļuva vājprātīgo namā, Milšteine 1912. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet Vasiļjeva visu mūžu nodzīvoja Londonā.<ref name="nosaukums-1" /> Zināms, ka Peterss 1913. gadā apprecējās ar baņķiera Meizija Frīmena (''Maisie Freeman'') meitu Meju<ref>[http://www.fsb.ru/fsb/history/author/single.htm!id%3D10318146@fsbPublication.html Елена Съянова. "Яков Петерс, которого мы не знаем"] "Известия", 2003. gada 14. oktobrī</ref> un 1917. gadā atgriezās Krievijā un Latvijā, izveidoja [[PSRS]] drošības dienestu un ieņēma citus augstus amatus valsts un partijas vadībā. Pēteris Pjatkovs pazuda bez pēdām. Ir izteiktas dažādas versijas par viņa patieso identitāti. Ilgu laiku uzskatīja, ka tas īstenībā ir bijis Petersa segvārds. 1988. gadā anarhisma vēsturnieks Filips Rafs (''Ruff'') pauda uzskatu, ka Pēteris "Krāsotājs" bijis latviešu gleznotājs [[Ģederts Eliass]]. Tomēr vēlāk viņš mainīja savus uzskatus un kopā ar [[Pauls Bankovskis|Paulu Bankovski]] rakstīja, ka "Krāsotājs" ir bijis mazāk pazīstamais [[Jānis Žāklis]] (''Zhakles''), kas bruņotā [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]] agrāk bija atbrīvojis Frici Svaru un kopā ar Eliasu aplaupījis [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|Krievijas valsts bankas filiāli Helsinkos]].<ref>[http://www.katesharpleylibrary.net/bulletin/issues/KSL5051.pdf "Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street"], ''Bulletin of the Kate Sharpley Library'' 50/51 2007, p.6-7</ref> == Notikumu atspoguļojums == 1911. gada Londonas Sidnejstrītas kaujas iespaidā [[beļģi|beļģu]] rakstnieks [[Žoržs Simenons]] 1931. gadā sāka detektīvromānu sēriju par komisāru Megrē ar romānu [["Pēteris Latvietis"]] (''Pietr-le-Letton''), kas angliski tika tulkots kā "Pētera Latvieša dīvainais gadījums" (''The Strange Case of Peter the Lett'') vai arī "Megrē un noslēpumainais latvietis" (''Maigret and the Enigmatic Lett''). Vēlāk viņš uzrakstīja romāna turpinājumu "Otrā nodaļa". [[Alfreds Hičkoks]], kas pats audzis šajā Londonas daļā, Sidnejstrītas kaujas epizodi izmantoja 1934. gadā uzņemtajā filmā ''The Man Who Knew Too Much'' ("Cilvēks, kas zināja par daudz"). 1960. gadā tika uzņemta policijas operācijai veltīta filma ''The Siege of Sidney Street''. Sakarā ar notikuma simtgadi 2010. gada 18. decembrī Londonas Doku muzejā (''Museum of London Docklands'') atklāja Sidnejstrītas aplenkumam veltītu izstādi, angļu TV un radio veidoja reportāžas, bet laikraksti publicēja vairākus rakstus par to.<ref>[http://www.dailymail.co.uk/news/article-1339168/Siege-Sidney-Street-memorial-Policemen-honoured-100th-anniversary.html ''Honoured after 100 years, the three hero policemen gunned down by Sidney Street anarchists'' by Daily Mail reporter]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * ''The Houndsditch Murders and the Siege of Sidney Street'', Donald Rumbelow, {{ISBN|0-491-03178-5}} * ''The Battle of Stepney'', Colin Rogers, {{ISBN|0-7091-9146-4}} * [http://www.imdb.com/title/tt0054306/ The Siege of Sidney Street] Interneta filmu datubāzē * [https://web.archive.org/web/20160304235835/http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 Karoline Zobens-East. Pirms 100 gadiem slepkavības Haundsdičā (ar Friča Svara vēstules norakstu par viņa skatījumu uz notikušo)] (latviski) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111117094416/http://www.cityoflondon.police.uk/CityPolice/About/services/History/Houndsditch+a+hundred+years+ago.htm City of London Police, Houndsditch murders] * [http://winstonchurchill.org/learn/biography/radical/the-siege-of-sidney-street The Churchill Centre: The Siege of Sidney Street] * [http://www.britishpathe.com/record.php?id=84933 1911 Newsreel footage of the The Siege of Sidney Street] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704221555/http://www.britishpathe.com/record.php?id=84933 |date={{dat|2011|07|04||bez}} }} * [http://nicholaswillmott.tripod.com/id39.htm The Shimans in Sidney Street, 1911] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021318/http://nicholaswillmott.tripod.com/id39.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120322152617/http://nicholaswillmott.9f.com/id39.htm The Shimans in Sidney Street, 1911 (alternative link)] * [http://www.katesharpleylibrary.net/rjdgpg Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street] by [[Pauls Bankovskis]] and Phil Ruff * [http://century.guardian.co.uk/1910-1919/Story/0,,126417,00.html ''Murderers' siege in London''] ''The Guardian'' January 4, 1911 * [https://web.archive.org/web/20120607033407/http://www.rjerrard.co.uk/law/city/cityphotos.html Memorial Card of three policemen killed] * [http://www.historytoday.com/blog/first-impressions/derry-nairn/london-under-siege-churchill-and-anarchists ''London Under Siege: Churchill and the Anarchists'' by Derry Nairn, 15th December 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805211709/http://www.historytoday.com/blog/first-impressions/derry-nairn/london-under-siege-churchill-and-anarchists |date={{dat|2012|08|05||bez}} }} {{Coord|51.51824|N|0.05549|W|source:placeopedia|display=title}} [[Kategorija:Revolucionāri]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] ggtmg0ss392e7hvbimaknncw1j6fnwg Noriļlags 0 196916 4501009 4466609 2026-08-01T00:13:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501009 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Norilsk 01.jpg|thumb|470px|Piemiņas komplekss "Noriļskas Golgāta" Šmita kalna pakājē.]] '''Noriļlags''' ({{val|ru|Норильлаг}}) jeb '''[[Noriļska]]s labošanas darbu nometne''' ({{val|ru|Норильский исправительно-трудовой лагерь}}) bija viena no [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēm (1935—1956) tagadējā [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika būvēt metalurģisko kombinātu un strādāt vara un niķeļa raktuvēs. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Baltijas valstu okupācijas]] Noriļlagā bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem Baltijas valstu armijas virsniekiem. Nometnēs nodaļā pie Lamas ezera ieslodzīja Baltijas valstu artilērijas virsniekus, kurus 1942. gadā nošāva. Kopumā nometnē gājuši bojā vairāk kā 1000 latviešu karavīru.<ref>[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=528 Piemiņas zīmes Sibīrijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130503171147/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=528 |date={{dat|2013|05|03||bez}} }} Dzintra Geka, Laikraksts "Latvietis" Nr. 105., 2010. gada 25. augustā</ref> == Vēsture == 1935. gada 23. jūnijā [[PSRS]] Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu uzsākt Noriļskas niķeļa kombināta būvi, kuru izpildīt uzdeva [[NKVD]] (Iekšlietu tautas komisariātam). Iekšlietu tautas komisārs G.Jagoda izdeva pavēli NKVD pārņemt visus īpašumus un personālsastāvu Noriļskā un organizēt labošanas darbu nometni ar mērķi būvēt niķeļa kombinātu un apgūt tā rajonu. Ieslodzīto skaits pieauga no apmēram 1200 cilvēkiem 1935. gadā līdz 9000 [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā, bet maksimālo skaitu tas sasniedza 1951. gadā, kad nometnes 30 nodaļās atradās 72 500 ieslodzīto. Aplēsts, ka kopējais ieslodzīto skaits nometnes 21 gada pastāvēšanas laikā bijis 274 109, saglabājušās ziņas par 15 806 mirušajiem.<ref>[http://www.memorial.krsk.ru/Public/00/20000609.htm Люди Норильлага] В. К. Зберовский, «Красноярская пятница» № 15-16 (109—110), 2000. gada 2.—9. jūnijā (krieviski)</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām pieauga par "[[Valsts nodevība|dzimtenes nodevību]]" notiesāto [[Politieslodzītais|politieslodzīto]] skaits, tādēļ 1948. gada 28. februārī no Noriļlaga izdalīja Gorlaga ({{val|ru|Горлаг — Горный лагерь}}) "specnometni Nr. 2.", kura ieslodzītie pamatā strādāja raktuvēs. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves no 1953. gada 26. maija līdz 4. augustam Gorlaga nometnē 69 dienas streikoja 16 378 ieslodzītie, kas bija ilgākā ieslodzīto sacelšanās Gulaga vēsturē. No Maskavas atsūtītajai izmeklēšanas grupai neizdevās pierunāt pārtraukt streiku un NKVD karavīri ieņēma nometni un nogalināja daudzus ieslodzītos. Vairāk nekā tūkstoti nemiernieku aizsūtīja uz citam GULAG nometnēm. 1954. gada 25. jūnijā Gorlagu likvidēja un pievienoja Noriļlagam. 1956. gada 22. augustā PSRS Iekšlietu ministrija pavēlēja slēgt Noriļlaga nometni un tā tika likvidēta līdz 1957. gada 1. janvārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/ |title=«Система исправительно-трудовых лагерей в СССР». Составитель М. Б. Смирнов М.: ''Звенья'', 1998. |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170319201835/http://memo.ru/history/nkvd/gulag/ }}</ref><ref name=lag>[http://www.memo.ru/history/nkvd/gulag/ Noriļlags] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170319201835/http://memo.ru/history/nkvd/gulag/ |date={{dat|2017|03|19||bez}} }} (krieviski)</ref> == Pazīstami ieslodzītie == * [[Ādams Krieviņš]], Rīgas pilsētas galva * [[Jānis Medenis]], latviešu dzejnieks * [[Ļevs Gumiļovs]], krievu zinātnieks * [[Kārlis Kļava]], virsnieks, sportists == Piemiņa == [[Perestroika]]s laikā vietējais iedzīvotājs Ivans Sidorovs Lamas ezera ieslodzīto barakas vietā ieraka koka piemiņas stabu bojā gājušajiem Baltijas valstu virsniekiem, kuram piestiprināja plāksni ar mirušo uzvārdiem. 1990. un 1991. gadā no Baltijas valstīm ieradās vairākas ekspedīcijas, kas izraka koka stabu un tā vietā uzstādīja divus betona pieminekļus, no kuriem viens ir vairāk kā divus metrus augsts. Savukārt Šmita kalna pakājē, vietā, kur līdz 1987. gadam atradās bojā gājušo kapi, ir uzcelts zvanu tornis un atrodas trīs krusti, ko uzstādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Izveidots piemiņas komplekss "Noriļskas Golgāta" (''Норильская Голгофа'').<ref>[http://www.norillag.net/0310.htm Мемориальные знаки представителям Прибалтики -заключённым Норильлага] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131020082955/http://norillag.net/0310.htm |date={{dat|2013|10|20||bez}} }} projekts ''X Всероссийские юношеские Чтения им. В.И.Вернадского'' (krieviski)</ref> == Ārējās saites == * [http://www.norillag.com/ Норильлаг] * [http://www.memorial.krsk.ru/LAGER/Norillag/1.htm Красноярское общество «Мемориал». Материалы по теме «Норильлаг»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100704151119/http://memorial.krsk.ru/LAGER/norillag/1.htm |date={{dat|2010|07|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20130314111843/http://www.memorial.krsk.ru/Articles/Ertc/Ertc2.htm Л.И.Бородкин, С.Эртц. Структура и стимулирование принудительного труда в ГУЛАГе: Норильлаг, конец 30х — начало 50х гг.] * [https://web.archive.org/web/20110131041220/http://memo.ru/about/bull/b19/17.htm Так начиналась история Норильлага ] * [http://www.emaproject.com/north_article.html?q=%D0%9D%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BB%D0%B0%D0%B3 НОРИЛЬЛАГ] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koncentrācijas nometnes]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] 56pgs9p8krhu5a28p8tazqizay5kozg Latgales vēstniecība "Gors" 0 198796 4500965 4469602 2026-07-31T16:26:40Z ~2026-42533-51 148556 /* */ 4500965 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Latgales vēstniecība "Gors" |alternat nosaukums = Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs |attēls = Gors 2014 dec.jpg |attēla_platums = 290px|attēla_paraksts = |koordinātu karte = |latd = 56 |latm = 30 |lats = 10 |latNS = N |longd = 27 |longm = 19 |longs = 34 |longEW = E |valsts = {{LVA}} |adrese = [[Pils iela (Rēzekne)|Pils iela]] 4, [[Rēzekne]] |statuss = pabeigts |celtnieciba = [[2010. gads|2010]]—[[2013. gads|2013]] |pamatakmens = {{dat|2011|5|14}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lat.rv.lv/engine/print.php?newsid=4156&news_page=1 |title=Rēzeknes Vēstis - Vēstījums nākamajām paaudzēm |publisher=Lat.rv.lv |date= |accessdate=2014-05-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |iecer pabeigt = |pabeigts = 2013. gada maijā |atverts = {{dat|2013|5|19}} |ekspluatācijā no = 2013 |pielietojums = Kultūras centrs,<br>koncertzāle,<br>kino |skatu lauk = |stavu skaits = 6 |liftu skaits = 5 |izmaksas = 12,84 miljoni [[Lats|Ls]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=«Apollo» |url=http://www.apollo.lv/zinas/rezekne-pabeigta-austrumlatvijas-regionala-daudzfunkcionala-centra-buvnieciba/569776 |title=Rēzeknē pabeigta Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra būvniecība &#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2014-05-28}}</ref> |platiba = 13 000 |arhitekts = Uldis Balodis, Daiga Bikše, {{collapsible list|title=6 arhitekti| Daina Levane <br /> Viktorija Barinova <br /> Eva Rozīte <br /> Ģirts Reimats <br /> Mareks Stefaņenkovs <br /> Linda Balode}} <br /> {{collapsible list|title=3 arhitekti tehniķi| Oļegs Stefjuks <br /> Juris Štrāls <br /> Māris Strazdiņš}} |arhit birojs = SIA „Vizuālās modelēšanas studija” |inzinieris = {{collapsible list|title=9 projektētāji|* būvkonstrukcijas - "MDK" <br /> Aleksandrs Piskurs <br /> Aleksandrs Petrovičs <br /> * akustika - "Akustikon" {{flaga|Zviedrija}}, Jans Inge Gustavsons * inženiertīkli - "EFIKO" * ūdens un kanalizācija - "Jensen Consult un Arhis inženieri" * elektrības instalācijas "Jumiks Projekts" * speciālās skatuves iekārtas "Akustikon" {{flaga|Zviedrija}}, <br /> "SBS Bühnentechnik" {{flaga|Vācija}} * ārējie inženiertīkli - "Komunālprojekts" * fasāžu sistēmas montāža - "Ekoteh Būve" }} |buvnieks = SIA „Arčers” {{collapsible list|title=2 būvnieki| * būvdarbu vadītājs - Uldis Dundurs * būvuzraugs "Isliena V", Armands Bankovs}} |ipasnieks = [[Rēzeknes dome]] |areja saite = http://www.latgalesgors.lv<br /> <small></small> }} '''Latgales vēstniecība GORS''' (Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs) ir kultūras iestāde [[Rēzekne|Rēzeknē]]. [[Attēls:11-GORS-logo.jpg|150px|thumbnail|left|"Gors" logotips]] Šī ir pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Ēkas kopējā platība ir 11 166 m<sup>2</sup>, tai ir seši stāvi un nav pagrabstāva (neskaitot orķestra bedri un liftus). Daudzfunkcionālā centra galvenā sastāvdaļa ir lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām, kuras iespējams transformēt, palielinot ietilpību līdz 2500 stāvvietām. Mazajā zālē ir 250 skatītāju vietas. Projekta sākotnējās izmaksas bija paredzētas 9,68 miljonu latu apmērā<ref name="rezeknelv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=799 |title=Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē |publisher=Rezekne.Lv |date=2013-10-16 |accessdate=2014-05-28 |archive-date=2014-10-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141009180817/http://www.rezekne.lv/index.php?id=799 }}</ref>, taču pēc nodošanas ekspluatācijā kopējā summa sastādīja 12,84 miljonus latu (bez PVN). "Gors" logotipu un [[Vizuālā identitāte|vizuālo identitāti]], tostarp ēkas grafisko iekšējo un ārējo noformējumu, veidojusi dizaina studija [[Asketic]]. 2014. gada [[Adwards]] konkursā tā izcīnīja Zelta Ordeni vizuālo identitāšu kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fold.lv/2014/04/adwards-2014-grand-prix-asketic/ |title=«Adwards» 2014 Grand Prix — «Asketic» |publisher=Fold.lv |date= |accessdate=2014-05-28 |archive-date=2014-04-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140420092001/http://www.fold.lv/2014/04/adwards-2014-grand-prix-asketic/ }}</ref> == Projekts un būvniecība == Sākotnējais projekta mērķis bija nodrošināt augstas kvalitātes profesionālās un amatiermākslas kultūras pieejamību Austrumlatvijas reģionā. Līdz šim iespēja klātienē vērot šādas kategorijas kultūras pasākumus Latgales reģiona iedzīvotājiem bija tikai dodoties uz kādu no Rīgas kultūras iestādēm. Lai risinātu šo problēmu projekta mērķis paredzēja uzbūvēt Austrumlatvijas Reģionālo daudzfunkcionālo centru Rēzeknes pilsētas teritorijā. Projekta īstenošanas laiks tika noteikts robežās no 2009. gada novembra līdz 2013. gada maijam — šos termiņus būvniekiem izdevās ievērot, nododot būvi ekspluatācijā paredzētajā termiņā. Sākotnēji projekta kopējas izmaksas tika lēstas 9 680 976,81 LVL apmērā, no kuriem 5 400 355,72 LVL bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, 580 858,61 LVL — valsts budžeta dotācija, bet 3 699 762,48 LVL finansēja pati Rēzeknes pilsētas dome.<ref name="rezeknelv"/> Gala rezultātā kopējās projekta izmaksas pārsniedza sākotnēji iecerētos izdevumus gandrīz par 3 milj. latu (kopējās izmaksas 12,84. milj. LVL). Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas 2008. gada 25. februārī Rēzeknē notika plenērs metu konkursam. Par būvniecības vietu tika izraudzīta neapbūvēta teritorija Rēzeknes upes palieņu pļavā, ko no austrumu puses norobežo upes meandrs, ziemeļos — Pils iela, bet no dienvidiem un rietumiem [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības ielas]] apbūve. Plenērā piedalījās arī pārstāvji no kultūras ministrijas un citi sadarbības partneri. Lai projekts tiktu īstenots bija nepieciešams kultūras ministrijas atbalsts, kura savukārt cerēja uz ES struktūrfondu finansiālo atbalstu. ES nostāja šajā jautājumā bija tāda, ka tiks atbalstītas tikai tādas būves, kas kalpos ne tikai mūzikas vajadzībām, bet arī citām funkcijām — mūžizglītībai, konferencēm un semināriem. Līdzīgi kā Rēzekne, uz ES struktūrfondu atbalstu šādas akustiskās koncertzāles būvniecībai cer arī [[Liepāja]] un [[Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons |url=http://www.a4d.lv/lv/notikumi/rezekne_gatavo_koncertzales_konkursu/ |title=Rēzeknē gatavo koncertzāles konkursu |publisher=A4d.lv |date= |accessdate=2014-05-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Gors.jpg|150px|thumbnail|left|Būvniecība 2013. gada aprīlī]] 2008. gada 10. martā koncertzālei tika izsludināts konkurss. Darbu iesniegšanas termiņš tika noteikts līdz 28. maijam. Kopējais konkursa balvu fonds bija 7000 latu un trīs godalgas pēc lēmuma ko noteica žūrija (tās sastāvā bija toreizējais domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse, pilsētas būvvaldes vadītāja Ilvija Pastare, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs [[Juris Dambis]], Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes nodaļas vadītāja Ināra Groce, Rēzeknes domes deputāts Gunārs Spradzenko, Rēzeknes galvenā arhitekte Lolita Čudare, un arhitekti — Oskars Redbergs, Juris Poga, Andrejs Ģelzis, Ainārs Mangulsons un muzikologs Orests Silabriedis). Konkursam tika iesniegti 12 darbi. Par labākajiem tika atzīti trīs: "Zīdaste" — autori — ''Vizuālās modelēšanas studija'' (''VMS''), "Mara Muza" — autori — ''Arhis'' un "Citā līmenī" — autori — ''Treimanis un sabiedrotie'', sadarbībā ar ''Armands Bisenieks arhitekti''. Projekts "Citā līmenī" tika slavēts ar perfekti risināto skatītāju zāli, pēc žūrijas vērtējuma saņēmot 3. vietu (kā galvenais mīnuss tika uzsvērta projekta dārdzība, jo tajā tika paredzēts ar balstu palīdzību pacelt ēku virs zemes līmeņa, kas neatbilda pilsētas urbānajai situācijai). Otrās vietas ieguvējs — projekts "Mara Muza" pēc žūrijas vērtējuma tika raksturots līdzīgi — daudz neracionālas platības, kaut gan kopumā darbs tika vērtēts kā skaists un vizuāli efektīgs. Pēc žūrijas balsojuma par konkursa uzvarētājiem kļuva — ''VMS'' (arhitekti: Uldis Balodis, Daiga Bikše un citi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhitekti.lv/index.php?parent=226&from=230 |title=Koncertzāle GORS, Rēzekne |publisher=Arhitekti.lv |date= |accessdate=2014-05-28}}</ref>) ar projektu "Zīdaste". Eksperti šo projektu atzina kā vienu no ekonomiski reālistiskākajiem ar skaidrām, lakoniskām līnijām, racionālu telpu un plakņu izmantojamību, kā arī veiksmīgu orientāciju teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rezeknes_koncertzales_konkursa_vertejumi/ |title=Rēzeknes koncertzāles konkursa vērtējumi |publisher=A4d.lv |date= |accessdate=2014-05-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043616/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rezeknes_koncertzales_konkursa_vertejumi/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref> Ar Eiropas reģionālā attīstības fonda ([[ERAF]]) līdzfinansējumu 2009. gadā tika uzsākta koncertzāles celtniecība. [[Attēls:Gors2.jpg|150px|thumbnail|left|"Gors" neilgi pēc atklāšanas]] == Atklāšana == Kultūras centra kompleksa ieskandināšana notika Vasarsvētku dienā, 2013. gada 19. maijā. Iesvētīšanu veica vietējās [[Rēzeknes - Aglonas diecēze|diecēzes]] [[bīskaps]] [[Jānis Bulis]]. Tajā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministre [[Žaneta Jaunzeme-Grende]], Rēzeknes domes priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]], kā arī arhitekti — Uldis Balodis un Daiga Bikše. Pasākumu vadīja koncertzāles direktore Diāna Zirniņa. Bet tā oficiālā atklāšana notika 29. maijā ar divdaļīgu koncertu, kura atkārtotu uzvedumu 30. maijā translēja arī [[ltv1|Latvijas televīzijā]]. Koncerta pirmajā daļā tika izspēlēts muzikāli teatrāls iestudējums "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Tajā piedalījās Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un mūzikas skolas audzēkņi, deju un folkloras kopas, un citi vietējie mākslinieki. Koncerta otrajā daļā tika ieskandināta koncertzāle, parādot tās iespējas, izpildot dažādus mūzikas žanrus. Pasākumā piedalījās Latvijā un pasaulē zināmi mūziķi — Rēzeknē dzimusī ērģelniece [[Iveta Apkalna]], pianists [[Vestards Šimkus]], solisti [[Guntra Kuzmina]], [[Krišjānis Norvelis]], [[Liepājas Simfoniskais orķestris]] diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, kori no [[Rēzekne]]s, [[Daugavpils]] un [[Cēsis|Cēsīm]], un citi mūziķi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=2013. gada 31. maijs 15:00 |url=http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/kultura/latgales-vestniecibas-gors-atklasana-14010325?image=22#gallery |title=Latgales vēstniecības Gors atklāšana |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2014-05-28}}</ref> Tās atklāšanas brīdī "Latgales vēstniecība Gors" kļuva par pirmo augsta līmeņa akustisko koncertzāli Latvijā, kas uzcelta pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 2013. gadā celtniecības stadijā atradās [[Cēsu koncertzāle]] un [[Liepājas koncertzāle]]. == 2025.-2026. gada pārvaldības problēma == 2025. gada beigās ilgstošās finanšu grūtībās iekļuvusī [[Rēzeknes dome|Rēzeknes pašvaldība]] pēc pasūtītā audita atzina, ka kultūras centra uzturēšana tā esošajā formā tai ir par dārgu, un sāka meklēt likumīgas iespējas to pārveidot par komerciāli veiksmīgāku uzņēmumu un, pēc tās domām, atbilstošāku rēzekniešu pieprasījumam, nododot vai iznomājot to privātās rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.12.2025-pret-koncertzales-gors-atdosanu-privata-nomnieka-rokas-savakti-jau-vairak-neka-2500-parakstu.a627027/|title=Pret koncertzāles «Gors» atdošanu privāta nomnieka rokās savākti jau vairāk nekā 2500 parakstu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref> Tas izsauca konfliktu ar Latgales kultūras sabiedrību, kurā iesaistījās arī valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/690028-raimonds-cudars-rezeknes-valstspilsetas-pasvaldibai-pieprasa-sniegt-skaidrojumu-par-gors-parvaldibu|title=Raimonds Čudars Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai pieprasa sniegt skaidrojumu par “Gors” pārvaldību|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-07|date=2026-01-07|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/parmainu-veji-latgale-valsts-plano-klut-par-latgales-vestnieciba-gors-galveno-saimnieku/245335/|title=Pārmaiņu vēji Latgalē: valsts plāno kļūt par Latgales vēstniecība "Gors" galveno saimnieku|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-02-07|date=2026-02-06|language=en-GB}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rezeknes-koncertzales-gors-miklaina-pardosanu-tagad-iesaistijies-ari-rinkevics|title=Rēzeknes koncertzāles “Gors” mīklainā pārdošana: tagad iesaistījies arī Rinkēvičs|website=LA.LV|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref> Oponenti prognozēja šādu pielāgošanu pieprasījumam kā potenciālu [[Pārkrievošana|krieviskošanu]] un primitivizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.12.2025-pret-koncertzales-gors-atdosanu-privata-nomnieka-rokas-savakti-jau-vairak-neka-2500-parakstu.a627027/|title=Pret koncertzāles «Gors» atdošanu privāta nomnieka rokās savākti jau vairāk nekā 2500 parakstu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.12.2025-neskaidra-rezeknes-koncertzales-gors-nakotne.a626691/|title=Neskaidra Rēzeknes koncertzāles «Gors» nākotne|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref> Stāvokli ietekmēja arī pašvaldības un valsts attiecību politiskā nestabilitāte, kura no valsts puses tika formulēta kā pašvaldības politiskās un finanšu svārstības.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/385828-varam-valstij-japarnem-51-latgales-vestniecibas-gors-ipasumtiesibu-2026|title=VARAM: valstij jāpārņem 51% Latgales vēstniecības “Gors” īpašumtiesību - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref> Audita rezultāti nav publicēti, bet zināms, ka 2024. gadā “Austrumlatvijas koncertzāles” zaudējumi bija ap 19 000 eiro.<ref name=":1" /> 2026. gada februārī par vienīgo valdes locekli tika iecelta muzikoloģe Ilona Rupaine,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.02.2026-koncertzali-gors-vadis-komponiste-un-muzikologe-ilona-rupaine.a633445/|title=Koncertzāli «Gors» vadīs komponiste un muzikoloģe Ilona Rupaine|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biletes.latgalesgors.lv/lv/gors-komanda|title=GORS komanda|website=biletes.latgalesgors.lv|access-date=2026-02-07|date=2013-09-18|language=lv}}</ref> līdz tam Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja. Vienlaikus VARAM piedāvāja savu projektu, ka valsts pārņem 51% domājamo daļu no nekustamā īpašuma Latgales vēstniecība GORS un 51% pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” kapitāla daļu, atstājot Rēzeknes pašvaldībai 49%.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/694901-varam-iesaka-valstij-parnemt-51-koncertzales-gors-ipasumtiesibu-49-paliks-rezeknei|title=VARAM iesaka valstij pārņemt 51% koncertzāles "Gors" īpašumtiesību, 49% paliks Rēzeknei|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-07|date=2026-02-06|language=lv}}</ref> Tādējādi valsts iegūtu izšķirošu ietekmi kultūrpolitikas īstenošanā Latgalē. Šī varianta realizācija prasa no Saeimas pieņemt īpašu likumu.<ref name=":2" /> Pašvaldība no savas puses izteica vēlmi saglabāt kontroli pār objektu, valstij to tikai finansējot.<ref name=":0" /> Februāra vidū [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] piedāvāja izveidot kopīgu [[Nodibinājums|nodibinājumu]] (t.i., fondu) "Gora" pārvaldībai.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52983255/spried-ar-delfi/120107617/kapec-neizdodas-vienoties-par-latgales-koncertzales-gors-parvaldibu|title=Kāpēc neizdodas vienoties par Latgales "Gors" pārvaldību|website=Delfi|access-date=2026-02-21|date=2026-02-20|language=lv}}</ref> 2026. gada februāra vidū "Gora" vadība paziņoja par 2025. gada noslēgšanu ar 88 600 eiro peļņu, pretēji audita prognozētajiem zaudējumiem. Rēzeknes pašvaldība apšaubīja šo paziņojumu.<ref name=":3" /> == Telpas == * '''Lielā zāle''': 1000 skatītāju sēdvietas (2500 stāvvietas) * '''Mazā zāle''': 220 skatītāju sēdvietas * Laulību reģistrācijas zāle * orķestra mēģinājumu zāle: akustiski izolēta no pārējām telpām * horeogrāfijas zāle * kora mēģinājumu zāle * mākslinieku grimētavas * mākslinieku ģērbtuves * mūzikas ierakstu veikals * restorāns * foajē: piemērots izstāžu rīkošanai * tualetes: 18 * lifti: 5 * kāpņu telpas: 7 * citas palīgtelpas<ref name="autogeneratedlv">{{Tīmekļa atsauce |author=Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons |url=http://www.a4d.lv/lv/projekti/rezeknes_koncertzale__vms/ |title=Rēzeknes koncertzāle |publisher=A4d.lv |date= |accessdate=2014-05-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Arhitektūra == === Ēkas eksterjers un tās apkārtne === Ēka veidota no trim apjomiem, kas savstarpēji kontrastē ar atšķirīgiem fasāžu risinājumiem materiālu un krāsu ziņā.<ref name="autogeneratedlv"/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rēzekne-aizmetnis}} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rēzeknē]] qrl2mrbsdcogc260a9hrw8qwp8btube Rīgas birža 0 199950 4500882 4500852 2026-07-31T12:35:10Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500882 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]]. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 1vhjytfrcs2dycafdwvxoqdpi5ff98c 4500888 4500882 2026-07-31T13:02:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500888 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]]. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] lqtrmcjhliqbue3i4r8ae4sbw5k423e 4500891 4500888 2026-07-31T13:12:35Z Pirags 3757 4500891 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|250px|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]]. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 1leytksh2vfuzxl4xcb5ykuor5b03d8 4500914 4500891 2026-07-31T14:00:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500914 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|250px|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju (''Börsenverein''), kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]]. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 5cnz2jsq85x32gqth0qn5ggyat4tejq 4500917 4500914 2026-07-31T14:07:26Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500917 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|250px|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju (''Börsenverein''), kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1850. gadā pie [[Daugavgrīva]] uzbūvēja kuģu pārziemošanai paredzēto Ziemas ostu. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]] (''Rigaer Börsenbank''). 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam pārbūvēja ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvi, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] rfxnjwrte522bhik1g043xyekzfoqwl 4500919 4500917 2026-07-31T14:12:04Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500919 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|250px|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju (''Börsenverein''), kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1850. gadā pie [[Daugavgrīva]]s uzbūvēja kuģu pārziemošanai paredzēto Ziemas ostu. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas banka|Rīgas Biržas banku]] (''Rigaer Börsenbank''). 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam pārbūvēja ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvi, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 1w09l42r2yh1zgcdpxoqvu5illaiasp Sēlpils virspilskunga iecirknis 0 203864 4501022 4194584 2026-08-01T03:08:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501022 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sēlpils virspilskunga iecirknis 1859.jpg|thumb|300px|Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859)]] [[Attēls:Sēlpils virspilskunga tiesa ar vāciskajiem vietvārdiem.jpg|thumb|300px|Sēlpils virspilskunga tiesa ar vāciskajiem vietvārdiem]] '''Sēlpils virspilskunga iecirknis''' jeb '''Sēlpils virspilskundzība''' ({{val|de|Oberhauptmannschaft Selburg}}, no 1819. gada {{val|de|Kreis Selburg}}) bija administratīva vienība [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s (1617—1795) un [[Kurzemes guberņa]]s (1795—1864) sastāvā. Rietumos tas robežojās ar [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas virspilskunga iecirkni]]. Ziemeļos pa [[Daugava]]s upi tā robežojās ar [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemi]] (1629—1721) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (1621—1772), vēlāk ar [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. Dienvidos Sēlpils virspilskunga iecirknis robežojās ar Lietuvas [[Traķi|Traķu]] un [[Viļņa]]s vaivadijām, vēlāk ar [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]]. == Kurzemes un Zemgales hercogistē == Līdz [[Livonijas konfederācija]]s sabrukumam Sēlijā atradās [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogteja]], [[Aizkraukles komtureja]] un [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejas]] dienviddaļa. 1587. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] savam dēlam Frīdriham piešķīra savas valsts Zemgales daļu ar centru Sēlpilī, bet dēlam Vilhelmam Kurzemes daļu ar centru Kuldīgā, pie kam galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā pieņemtās 1617. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme]]s (''Formula regiminis'') Sēlpilī tiesu sprieda virspilskungs (''Oberhauptmann''). Sēlpils virspilskunga tiesā sākotnēji atradās [[Sēlpils draudzes novads]] (''Selburgische Kirchspiel''), [[Neretas draudzes novads]] (''Nerstsche Kirchspiel''), [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novads]] (''Ascheradische Kirchspiel'') un [[Daugavpils draudzes novads]] (''Dünaburgische Kirchspiel''), kurā vēlāk izveidoja [[Daugavpils draudzes novads|Subates draudzes novadu]] (''Subbathsche Kirchspiel'') un [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]] (''Kirchspiel Überlauz''). Reizi divos gados katra draudze sūtīja savu pārstāvi (''Kirchspielsbevollmächtigter'') uz [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgu]] [[Jelgava|Jelgavā]], pēc tam landtāga priekšlikumus apsprieda draudžu novadu sanāksmēs (''Kirchspielsversammlung'') un balsoja par tiem. <gallery> Kurzemes un Zemgales hercogistes karte 1747.jpg|Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums ar [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas]] (zilā), [[Tukuma virspilskunga iecirknis|Tukuma]] (sarkanā), [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas]] (baltā) un [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirkņiem]] (dzeltenā krāsā). Sēlpils virspilskunga iecirknis 17. gadsimtā.jpg|Sēlpils virspilskunga iecirknis 17. gadsimtā. Sēlijas daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes kartes (1772).jpg|Sēlpils virspilskunga iecirkņa ziemeļu daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes kartes (1772). Sēlpils virspilskunga tiesas rietumu daļa 1791.jpg|Sēlpils virspilskunga tiesas rietumu daļa (1791) Sēlpils virspilskunga tiesas austrumu daļa 1791.jpg|Sēlpils virspilskunga tiesas austrumu daļa (1791) </gallery> === Pilsētas === * [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (''Selburg'') sākotnēji bija šis teritorijas pārvaldes centrs ar Livonijas ordeņa būvētu cietoksni Daugavas kreisajā krastā. 1621. gadā hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] tai piešķīra pilsētas tiesības. * [[Jaunjelgava]] (''Friedrichstadt''), kurai Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] 1590. gadā piešķīra miesta tiesības, bet pilsētas privilēģijas un ģerboni 1647. gadā apstiprināja Polijas-Lietuvas valdnieks [[Vladislavs IV]]. * [[Jēkabpils]] (''Jacobstadt''), kurai pilsētas tiesības 1670. gadā piešķīra [[hercogs Jēkabs]]. Pilsētā iekārtoja Daugavas ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapenos"). Tur darbojās arī naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. * [[Subate]] (''Subbath'') kā tirgotāju miests Magdeburgas tiesības ieguva 1680. gadā. === Pārvaldes centrs === [[Attēls:Selpilsi foogtilinnus 3.jpg|thumb|300px|Sēlpils cietoksnis un baznīca [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā (1705)]] Sēlpils virspilskunga tiesas pārvaldes centrs atradās 1373. gadā celtajā viduslaiku [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils pilī]]. Tajā 1626. gada oktobrī notika pamiera sarunas starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Polija-Lietuva|Poliju-Lietuvu]]. Pēc ilgo karu beigām [[Kurzemes hercogs]] lika daļēji sagrauto pili atjaunot. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1704. gadā zviedru ieņemto Sēlpils pili aplenca krievu un sakšu karaspēks. Zviedri pils sienas uzspridzināja, pēc tam Sēlpils zaudēja savu militāro nozīmi. Virspilskunga tiesa tika pārcelta uz Jēkabpili. === Prāvesti === [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Sēlpils virspilskunga iecirkņa [[Prāvests|prāvesti]] bija * Miķelis Klokoviuss (''Klockovius'') * Nikolajs Hānfelds (''Hahnfeld'', līdz 1641) * Johans Stenders (''Stender'', 1665—1669) * Konrāds Stenders, (no 1669) * Ferdinands Holenhāgens (''Hollenhagen'', līdz 1711), mācītājs Sunākstes un Sēlpils draudzē * Aleksandrs Grēvens (''Graeven'', 1711—1717), mācītājs Sunākstes un Sēlpils draudzē * Kristaps Indriķis Bauers, mācītājs Saukas draudzē * Matīss Vilhelms Helpe (līdz 1752), mācītājs Seces draudzē * Johans Zigismunds Berends (1752—1767), mācītājs Jaunjelgavas draudzē * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (Vecais Stenders, no 1767), mācītājs Sunākstes un Sēlpils draudzē * [[Aleksandrs Johans Stenders]] (Jaunais Stenders, no 1779/1787), mācītājs Sunākstes un Sēlpils draudzē<ref>[http://books.google.lv/books?id=cCAEAAAAQAAJ&pg=PA90&lpg=PA90&dq=Conrad+Stender+Selburg&source=bl&ots=3fa9qBexzR&sig=ZSWbxkexRG63XeijLuoPwmIa-Ps&hl=lv&sa=X&ei=oxuDU8nCG-nf4QSploCoAQ&ved=0CDwQ6AEwAg#v=onepage&q=Conrad%20Stender%20Selburg&f=false C.C.Ulmann. Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Russlands. 4.Bd. 1. Heft. Dorpat: 1842] 90 lpp.</ref> == Kurzemes guberņā == 1816. gadā Sēlpils virspilskunga tiesu sadalīja Jaunjelgavas pilskunga tiesā (''Hauptmannschaft Friedrichstadt'') un Ilūkstes pilskunga tiesā (''Hauptmannschaft Illuxt''). 1819. gadā to pārdēvēja par Sēlpils apriņķi, kurā 1841. gadā bija divi pilskunga iecirkņi (Jaunjelgavas un Ilūkstes) ar pieciem draudzes novadiem, 28 kroņa muižām, 87 privātām muižām, 18 luterāņu mācītājmuižām (''Predigerwidmen'') ar 27 luterāņu baznīcām, 4 Romas katoļu priesteru muižām ar 11 katoļu baznīcām, 11 grieķu-krievu (pareizticīgo) baznīcām, 10 kroņa mežniecībām:<ref name="Bienenstamm1841">{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=1 January 2021|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}</ref> * Pilsētas: # [[Jēkabpils]] (''Jakobstadt'', latviski saukta par Jēkabmiestu), # [[Jaunjelgava]] (''Friedrichstadt'', latviski saukta par "Lubu Jelgavu", "Jelgaviņu" vai "Jauno Rīgu"), * [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas pilskunga tiesā]]: # [[Sēlpils draudzes novads]] (''Kirchspiel Selburg''), # [[Neretas draudzes novads]] (''Kirchspiel Nerst''), # [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novads]] (''Kirchspiel Ascheraden''), * [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes pilskunga tiesā]]: # [[Daugavpils draudzes novads]] (''Kirchspiel Dünaburg'') ar Ilūkstes, Vecsubates (katoļu) un Jaunsubates (luterāņu) miestiem, # [[Aizlauces draudzes novads]] (''Kirchspiel Ueberlauz''). <gallery> Sēlpils virspilskunga iecirknis 1820.jpg|Sēlpils virspilskunga iecirkņa pamatdaļa (bez Aizlauces draudzes novada) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā (1820) Aizlauces draudzes novads 1820.jpg|Aizlauces draudzes novada karte ar vietvārdiem vācu un krievu valodā (1820) </gallery> == Likvidācija == 1864. gadā Sēlpils virspilskunga iecirkni likvidēja, nodibinot [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķi]] (''Kreis Friedrichsstadt'', ''Фридрихштадтский уезд'') un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]] (''Kreis Illuxt; Иллукстский уезд''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Kurzemes guberņa]] [[Kategorija:Sēlija]] 7r0yuwm80tb2jd7odakkzmte866zs7i Rēzeknes Zaļā sinagoga 0 209786 4501093 4458786 2026-08-01T07:09:14Z Meistars Joda 781 4501093 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Rēzeknes Zaļā sinagoga | infobox_width = | image = Externalsynagrezekne.jpg | image_size = 290px | alt = | caption = | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = left | location = {{vieta|Latvija|Rēzekne|Krāslavas iela 5|3s=Krāslavas iela (Rēzekne)}} | latd = 56 | latm = 30| lats = 01| latNS = N | longd = 27 | longm = 20| longs = 04| longEW = E | religious_affiliation = [[jūdaisms]] | rite = | region = | state = | province = | territory = | prefecture = | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = | functional_status = sinagoga | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1845 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = koks | nrhp = | added = | refnum = | designated = }} '''Rēzeknes sinagoga''' vai '''Zaļā sinagoga''', literatūrā saukta arī par ''Beth midrash'' ("mācību māja")<ref name="AIG">{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.aigsia.lv/2011/02/rezeknes-zala-sinagoga/|title=Rēzeknes Zaļā sinagoga|publisher=[[Arhitektoniskās izpētes grupa|blog.aigsia.lv]]|date={{dat|2011|02|16}}|access-date={{dat|2012|12|27||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160114212635/http://blog.aigsia.lv/2011/02/rezeknes-zala-sinagoga/}}</ref> atrodas Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī [[Rēzekne]]s pilsētas vecajā daļā, [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|dienvidu rajonā]]. Tā ir vissenākā koka ēka pilsētā, un arī vienīgā no 12 sinagogām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. == Vēsture == Sinagogas celtniecību veica guļbūves tehnikā 1845. gadā. Līdzekļus sinagogas celtniecībai saziedoja vietējie ebreju namsaimnieki. Tie bija [[Aškenazi]] kultūras pārstāvji, kuri runāja [[Jidišs|jidiša]] valodā un no 17. gadsimta beigām ieceļoja no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]. Ēkas novietojums bija rūpīgi izvēlēts, lai tā atrastos pilsētniekiem viegli pieejamā vietā, Rēzeknes pilsētas vecajā daļā starp Ludzas ceļu (tagadējo [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]) un [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upi]]. Ēka kalpoja ne tikai kā lūgšanu nams, bet arī kā izglītības iestāde — mācību nams un bibliotēka. Pēc tam, kad caur Rēzekni tika uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Varšava—Sanktpēterburga]], pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam Rēzeknē (toreizējā ''Režicā''), radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. 19. gadsimta beigās ebreju tirgotāji un amatnieki veidoja ap 50% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.<ref>Rēzeknes Zaļā sinagoga. Informatīvais izdevums. Rēzekne, 2016.</ref> Pilsētas ekonomiskais uzplaukums deva iespēju atjaunot un uzlabot jau savu laiku nokalpojušo sinagogu. 1939. gadā tajā tika veikti vērienīgi pārbūves darbi. Pēdējais kapitālais remonts, izmantojot sinagogas vecākā Zāvela Čerfasa saziedotos līdzekļus, tika veikts 1970. gados. Sinagoga savu darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ ēka tika slēgta. Pēc [[Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija|Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas]] lēmuma tā 2004. gadā tika iekļauta 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā. Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācijas projekta autors ir arhitekts [[Artūrs Lapiņš]]. == Ēkas raksturojums == Rēzeknes Zaļā sinagoga ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas]] teritorijā esošā koka sinagoga, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.<ref name="AIG2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.aigsia.lv/2015/11/rezeknes-zala-sinagogas-arhitektura/|title=Rēzeknes Zaļā sinagogas arhitektūra|publisher=[[Arhitektoniskās izpētes grupa|blog.aigsia.lv]]|date={{dat|2015|11|23}}|access-date={{dat|2016|03|13||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160422183734/http://blog.aigsia.lv/2015/11/rezeknes-zala-sinagogas-arhitektura/}}</ref> Uz laukakmeņu mūra cokola balstītie priedes guļbaļķi ir apšūti ar horizontāliem profilētiem dēļiem, bet ēku sedz lēzens četrslīpju jumts. Fasāde veidota klasicisma un [[Ampīrs|ampīra]] stilistikā. Lai saglabātu fasādes kompozīciju, lūgšanu zāles divstāvu apjoma daļā ēkas otrajā stāvā izbūvēti tā dēvētie aklie logi, kas ir vienīgie šāda veida logi Rēzeknē. Ēkas arhitektoniskajā izpētē noskaidrots, ka 20. gadsimta sākumā sinagoga tika pārkrāsota tumšzaļos toņos, no kuriem cēlies tās nosaukums. == Restaurācijas izaicinājumi == Kā raksta arhitekts Artūrs Lapiņš, sinagogas ēka ir nozīmīga Latvijas būvvēstures kontekstā, jo tā ir divstāvu guļbūve. Kā liecina vēlāk izbūvētās sienas savilces, ēkā gandrīz pēc uzcelšanas notikušas deformācijas, it īpaši austrumu sienā, kur tā bez atbalsta izbūvēta pilnā lūgšanu telpas augstumā. Stiprinājumi palīdzēja saglabāt ēku gadsimtu garumā. No konstruktīvā viedokļa īpatnējs ir arī lūgšanu zāles griestu pārsegums, kas veidots kā trīsstūrveida iekārtā kopne. Lapiņš norāda, ka vairākkārtējās pārbūves veicinājušas ēkas deformācijas, tādēļ restaurācijas sākumā neviena plakne vairs nebija pilnīgi taisna.<ref name=":0" /> Ēkas apdares atjaunošana, ievērojot konservācijas principus, bija sarežģīts restaurācijas uzdevums, kas tika sekmīgi īstenots. Pēc restaurācijas sinagoga kļuvusi par nozīmīgu Rēzeknes kultūrvēsturiskā mantojuma objektu un vienu no pilsētas tūrisma apskates vietām. == Mūsdienas == Pēc Rēzeknes ebreju draudzes pasūtījuma 2005. gadā tika izstrādāts sinagogas rekonstrukcijas tehniskais projekts. Projektā paredzēta sinagogas plānojuma struktūras atjaunošana tās sākotnējā izskatā, logu, griestu, grīdas un apdares materiālu atjaunošana, kā arī bojāto konstrukcijas un dekora elementu atjaunošana.<ref name="AIG" /> Fiksētās oriģinālās apdares atzinums kļuva par pamatu restaurācijas risinājumam - konservācijas metodei, izmantojot ekoloģiskas krāsas un materiālus. Fasādēs pēc iespējas tika saglabāts vēsturiskais koka apšuvums, restaurēti logi, griesti, grīdas, remontētas jumta konstrukcijas, pastiprināti balkona pamati un nomainīts jumta segums. Zaļās sinagogas restaurāciju īstenoja Rēzeknes pilsētas dome sadarbībā ar profesionālo skolu ''Sam Eyde'' [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu]] un [[Rēzeknes tehnikums|Rēzeknes tehnikumu]]. Atjaunotā sinagoga tika svinīgi atklāta 2016. gada 22. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/rezekni-turpmak-greznos-atjaunota-zala-sinagoga/|title=Rēzekni turpmāk greznos atjaunotā Zaļā sinagoga|publisher=Latvijas avīze|accessdate={{dat|2017|03|27}}}}</ref> Restaurācijas laikā tika atjaunots autentiskais telpu plānojums un lūgšanu zāles sakrālais koka ansamblis — Toras skapis, bima un amuds. (Bima – vieta, no kuras lasa Toru; amuds – pults, no kuras kantors vada dievkalpojumu.) 2016. gada 23. janvārī sinagogā pēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimta pārtraukuma atkal notika dievkalpojums, kurā pulcējās Rēzeknē dzīvojošie ebreju kopienas pārstāvji Ļeva Suhobokova vadībā. Par kvalitatīvi veikto restaurāciju Rēzeknes Zaļā sinagoga 2016. gadā saņēma Latvijas Būvniecības gada balvas 3. vietu attiecīgajā nominācijā. == Ekspozīcija == Pēc restaurācijas sinagoga ir atvērta apmeklējumiem un tās telpās notiek arī kultūras un izglītojošas aktivitātes - muzeju nakts, izstādes, semināri, dokumentālu filmu demonstrējumi, koncerti. Apmeklētājiem apskatāmi: * digitālā fotoekspozīcija par Rēzeknes ebreju vēsturi un īpašumiem; * sakrālo priekšmetu kolekcija - [[Ecba, mērinstruments|ecba]], [[talīts]], tfillin, Toras tīstokļi, XIX.gs. lūgšanu grāmatas; * dokumentāla filma par Rēzeknes ebrejiem "Izdzīvošanas sindroms"; * neliela bibliotēka ar garīga satura literatūru. == Zinātniskie darbi == Rēzeknes Zaļās sinagogas rekonstrukcijas projekts ir kalpojis par impulsu ar lielāku vērienu pievērsties ebreju vēstures izpētei gan iesaistīto pētnieku skaita, gan pētījumu tematiskā tvēruma ziņā. 2016. gada martā [[Latgales vēstniecība "Gors"|Latgales Vēstniecībā "Gors"]] pirmo reizē notika zinātniskā konference "Ebreju Rēzekne". Akadēmiskie pētījumi par Rēzeknes un Latgales ebreju vēstures tēmu veido rakstu krājumu "[[Ebreju Rēzekne, zinātniska konference un rakstu krājums|Ebreju Rēzekne]]<ref name=":0">Ebreju Rēzekne. Rakstu krājums. / ''Sastādītāja Ineta Zelča Simansone. Latviešu un angļu valodās.'' // Rīga, Creative museum, 2017. - 284.lpp. {{ISBN|978-9934-19-140-4}}</ref>", kas tika prezentēts Rēzeknes Zaļajā sinagogā 2017. gada aprīlī. Izdevumu atbalstīja [[Fridriha Eberta fonds]], [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] un [[Rēzeknes pilsētas dome]]. Izdevuma vadītāja ir [[Ineta Zelča Simansone, Latvijas muzeoloģe|Ineta Zelča-Simansone]], sinagogas ekspozīcijas satura koncepcijas autore un koordinatore, kā arī domnīcas ''Creative Museum'' vadītāja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.sinagoga.lv/i Sinagogas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} *[http://www.shamir.lv/lv/menu/20-sinagogas_un_rabini.html Latvijas sinagogu maketi]{{Novecojusi saite}} * [http://www1.yadvashem.org/untoldstories/database/index.asp?cid=182 The Jewish community of Rēzekne] * [http://www.flickr.com/photos/9679871@N04/1311429985/lightbox/ Rēzeknes sinagogas foto no vēstures] * [http://healthymole.blogspot.com/2011/09/saving-heritage-jewish-roots-and-small.html] {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Sinagogas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rēzeknē]] nf9qnzyo2e4wb80jxcie950saa4wdws Kalngale (stacija) 0 211438 4501128 4452329 2026-08-01T09:03:59Z Pirags 3757 /* Attēlu galerija */ 4501128 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Kalngale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kalngale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kalngales stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Kalngales pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Kalngale", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 5 | lats = 10.05 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 8.1432 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (8 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (5 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 21 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Kalngale''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Kalngale|Kalngales]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Kalngalē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Kalngales pieturas punkts tika atklāts [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141126030826/http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |archivedate={{dat|2014|11|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> <!--Kalngales pieturas nojume, kurā bija iespējams nopirkt biļetes, sākotnēji atradās [[Ventspils (stacija)|Ventspils stacijā]] (līdz 2009. gadam). Nojume nojaukta 2023.–2024. gadā -->Biļešu kase slēgta no 2014. gada 30. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pilnībā pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-kalngale|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kalngales stacija.jpg|<center><small>Kalngales pieturas punkts 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2021)</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā (2021)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1760 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 5u95gcudk0rmezewxi0ytpl5ajy6uyo 4501130 4501128 2026-08-01T09:06:16Z Pirags 3757 4501130 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Kalngale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kalngale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kalngales stacija.jpg | attēla_apraksts = Kalngales pieturas punkts 2011. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacija "Kalngale", Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57 | latm = 5 | lats = 10.05 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 8.1432 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (8 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (5 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 21 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Kalngale''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Kalngale|Kalngales]] ciemā, dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Kalngalē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. == Vēsture == Kalngales pieturas punkts tika atklāts [[1933]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141126030826/http://railwayz.info/photolines/photo/9868 |archivedate={{dat|2014|11|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/nezinamais-zinamais/laika-masina/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|last=Sprūds, Limane|first=Viesturs, Lilija|website=[[lasi.lv]]|access-date=2025-08-08|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> <!--Kalngales pieturas nojume, kurā bija iespējams nopirkt biļetes, sākotnēji atradās [[Ventspils (stacija)|Ventspils stacijā]] (līdz 2009. gadam). Nojume nojaukta 2023.–2024. gadā -->Biļešu kase slēgta no 2014. gada 30. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> 2024. gada beigās daļēji pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Paredzēts, ka darbi tiks pilnībā pabeigti līdz 2026. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi|title=Dzelzceļa staciju modernizācija par desmitiem miljonu eiro – "vilciens" vēl nav galā, pa ceļam – arī kritiski posmi|last=Šuberte|first=Lelde|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Līdz 2029. gadam Ādažu novada pašvaldība plāno pie pieturas izveidot sabiedriskā transporta un mikromobilitātes savienojuma punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/projekts/multimodala-sabiedriska-transporta-tikla-attistiba-kalngale|title=Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kalngales stacija 2021.jpg|<center><small>Kalngales pieturas punkts (2021)</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2021)</small></center> File:Sliežu ceļi Kalngalē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā (2021)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1760 Stacijas apraksts un attēli ''Railwayz.info'' (krievu val.)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] qrfwvbktxgavx4x1x4x206pqeknegla Tērbatas vaivadija 0 213399 4501065 4150322 2026-08-01T04:13:25Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Livonija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501065 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Województwo dorpackie<br />Dorpato vaivadija |nosaukums_latv_val = Tērbatas vaivadija |sugasvārds = | |kontinents = Eiropa |reģions = <!- Lieto, lai ģenerētu apakškategorijas kontinentu kategorijām -> |valsts = <!- Lieto, lai norādītu tagadējo valsti, kuras teritorijā ir atradusies šī bijusī valsts -> |laikmets = Jaunie laiki |statuss = Vaivadija |statusa_teksts = [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s vaivadija |impērija = Polijas-Lietuvas ūnija |valdības_veids = <!-- Ģenerē šādas kategorijas: "Monarhijas", "Republikas" u.c. --> | |<!-- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi --> |<!-- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" --> | |gads_sākums = 1598 |gads_beigas = 1621 (1660) | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārvaldes reforma |date_start = [[1598]]. gads |event_end = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_end = 1655.-1661. gads | |event1 = [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)]] |date_event1 = 1600.-1629. gads |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s prezidijus pārdēvēja par vaivadijām |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Zviedru Livonija |flag_s1 = Flag of Sweden (1562–1650).svg |image_s1 = Flag of Sweden (1562–1650).svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default: "Flag" ---> | |image_coat = POL Inflanty IRP COA.svg |symbol = Poļu Livonijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png |image_map_caption = Tērbatas vaivadija (''woj. dorpatskie'') Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā (1619) | |galvaspilsēta = Tērbata |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = |nauda = | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = <!--- Default: "King" for monarchy, otherwise "President"---> |representative1 = <!--- Name of representative of head of state (eg. colonial governor)---> |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = 9000<!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Tērbatas vaivadija''' ({{lang-pl|Województwo dorpackie}}) bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598. gada pārvaldes reformas no [[Tērbatas prezidijs|Tērbatas prezidiāta]] (''prezydencja dorpacka''). Tajā bija iekļauta agrākās [[Livonija]]s [[Tērbatas bīskapija]]s teritorija. Zviedrijas kontrolē kopš 1621. gada. Polija-Lietuva no vaivadijas formāli atteicās ar 1660. gada [[Olivas miera līgums|Olivas Miera līgumu]]. == Izveidošana == Pēc Polijas-Lietuvas ūnijas uzvaras [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ([[Jamzapoļskas miera līgums]]), Krievijas karaspēks 1582. gada 28. februārī pamet Tērbatu. Karalis [[Stefans Batorijs]] 1582. gadā veica Livonijas zemju pārdalīšanu. Gandrīz visas bijušo bīskapiju zemes kļuva par kroņa īpašumu, kuru sadalīja trīs daļās, ar pārvaldes centriem Tērbatā, Alūksnē un Koknesē. Tikmēr bijušās Livonijas ordeņa zemes sadalīja [[Lēnis|lēņu]] zemēs, ko izdalīja vietējiem vācu, kā arī poļu un lietuviešu muižniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Lēņos neizdalītajās zemēs izveidoja 26 [[stārastija]]s ([[Rīgas pils|Rīgas]], [[Cēsu pils|Cēsu]], [[Daugavgrīvas pils|Daugavgrīvas]], [[Kokneses pils|Kokneses]], [[Pērnava]]s, [[Vīlandes pils|Vīlandes]], [[Tartu|Tērbatas]], [[Vanavastselīna|Neihauzene]]s, [[Alūksnes pils|Alūksnes]], [[Raunas pils|Raunas]], [[Kirumpejas pils|Kerepecas]], [[Helmetas pils|Haseles]], [[Oberpāle]]s, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]], [[Laisas pils|Laikas]], [[Aizkraukles pils|Aizkraukles]], [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils]], [[Siguldas pils|Siguldas]], [[Tarvastas pils|Tauras]], [[Ērgļu pils|Ērgļu]], [[Cesvaines pils|Cesvaines]], [[Krimuldas pils|Krimuldas]], [[Turaidas pils|Turaidas]], [[Limbažu pils|Limbažu]], [[Suntažu pils|Suntažu]], [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes]]). Savus lēmumus Stefans Batorijs apstiprināja ar 1582. gada 4. decembrī izdoto Livonijas konstitūciju (''Constitutiones Livoniae''): * Cēsīs tiek izveidota katoļu [[Cēsu bīskapija]]. Baznīcai jārūpējas par skolu celšanu. * Rīgā un Livonijā tiek saglabāta protestantu [[Augsburgas ticības apliecība]]. * Cēsis, Tērbatā un Pērnavā izveido trīs kara apgabalus (prezidijus), kuru vadītāji (prezidenti) karā ved vietējos iedzīvotājus un muižniekus. * Divreiz gadā Cēsīs jāsasauc zemes tiesa. Pilsētas saglabā savas esošās tiesas. * Pēc saskaņošanas ar karali, svarīgāko jautājumu apspriešanai jāsasauc [[Livonijas landtāgs]]. * Zemniekiem aizliedz nēsāt ieročus, izņemot medību laikā, vai ar sava kunga atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 1582. gadā Stefana Batorija iesāktā zemju revīzija turpinājās līdz 1590. gadam, un tika atsākta pēc [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pieņemtās [[Livonijas ordinācijas|Livonijas Otrās ordinācijas]] 1599. gadā. Tad arī atsākās zemju piešķiršana vācu muižniekiem, jo iepriekš tās ieguva Lietuvas un Polijas muižnieki, kas tagad kontrolēja gandrīz pusi Livonijas zemju. Vācu muižnieki naidīgi izturējās pret jauno varu – tā atņēma viņu zemes, un spieda atteikties no protestantisma. Sākoties poļu-zviedru karam situācija mainījās, Sigismundam III cenšoties nosargāt vācu muižniecības lojalitāti. Tas gan neizdevās, un lielākā daļa vietējo muižnieku uzreiz pārgāja zviedru protestantu pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf |title=The German Noble Recatholisation in Inflanty in 17th –18th century |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417112938/http://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf }}</ref> 1598. gadā Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā Pārdaugavas hercogistes iekārta tika reformēta, padarot to līdzīgāku pārējās Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu III no troņa, kas kalpoja par iemeslu [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] sākumam. == Iekarošana un likvidācija == [[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|right|Zviedrijas iekarojumi]] 1600. - 1601. gadā zviedriem izdevās iekarot Tērbatas vaivadiju. Tomēr Lietuvas lielhetmanis [[Jans Karols Hodkevičs]] ātri atkaroja zaudētās zemes un 1602. gada sākumā zviedru rokās bija palicis vienīgi Tērbatas cietoksnis, kas padevās pēc aplenkuma. 1604. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks uzvarēja divās lielās kaujās [[Zviedru Igaunija|Zviedru Igaunijā]], netālu no [[Paide]]s. Karš Tērbatas vaivadijā atsākās 1617. gada sākumā, pēc tam, kad Zviedrija bija noslēgusi izdevīgo [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]] ar Krieviju. 1620.-1622. gados Polijas-Lietuvas karaspēks cieta smagas sakāves pie Rīgas un Zemgalē. Ar 1622. gada novembra [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamiera]] noteikumiem ūnija atteicās no zviedru iekarotajām Livonijas zemēm, tomēr Tērbatas cietoksnis padevās zviedriem tikai 1625. gada 26. augustā. Oficiāli Polijas-Lietuvas ūnija no Tērbatas vaivadijas teritorijas atteicās ar [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] parakstīšanas 1660. gadā. == Galvenās pilis == [[Attēls:RON województwo dorpackie map.svg|thumb|right|Tērbatas vaivadija (sarkanā) Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā]] [[Tartu|Tērbatas]], [[Vanavastselīna]]s, [[Peltsamā]], [[Kirumpē]], [[Laisas pils]]. == Stārastijas == * Tērbatas (''starostwo Dorpackie'') * [[Peltsamā|Oberpālenes]] (''starostwo Oberpahlen'') * [[Laisas pils|Laisas]] (''starostwo Lais'') * [[Kirumpeja]]s (''starostwo Kirrumpah'') * [[Vanavastselīna|Neihauzenes]] (''starostwo Neuhausen'') == Tērbatas vaivadi == [[Attēls:Dorpat im Jahre 1553.png|thumb|300px|Skats uz Tērbatas vaivadu rezidenci 1553. gadā.]] * [[Jans Abramovičs]] (''Jan Abramowicz'', 1598.-1601.) * [[Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)|Gerards Denhofs]] (''Gerhard Dönhoff '', 1598.) * [[Marcins Kurčs]] (''Marcin Kurcz'', 1600.-1602.) * [[Teodors Karnkovskis]] (''Teodor Dadźbog Karnkowski'', 1609.-1617.) * [[Nikolajs Kiška]] (''Mikołaj Kiszka'', 1617.-1627.) == Skatīt arī == * [[Cēsu vaivadija]] * [[Pērnavas vaivadija]] ==Atsauces== {{atsauces}} {{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]] [[Kategorija:Tartu apriņķis]] i2atio5vaotc0ezjejbpylvsf1dzx8a Prajāgrādža 0 226114 4501167 4486497 2026-08-01T11:23:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501167 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prajāgrādža | official_name = इलाहाबाद | settlement_type = pilsēta | image_skyline = On the banks of New Yamuna bridge, Allahabad.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Prajāgrādžas apgabals]] | established_title = Dibināta | established_date = 1583. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 82.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1216719 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 25 | latm = 27 | lats = | latNS = N | longd = 81 | longm = 51 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 211001-18 | elevation_footnotes = | elevation_m = 98 | website = {{URL|https://prayagraj.nic.in/}} | footnotes = }} '''Prajāgrādža''' ({{val|hi|प्रयागराज}}, {{izrunā|prʌˈjaːɡraːd͡ʒ}}), līdz 2018. gadam '''Allahābāda''' ({{val|ur|الہ آباد}}), ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Tā atrodas [[Jamuna]]s upes krastos netālu no vietas, kur tā ietek [[Ganga|Gangā]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir septītā lielākā pilsēta Utarpradēšas štatā. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" width="450" style="text-align:center" |- ! style="text-align:left" | Gads || 1991 || 2001 || 2011 |- | style="text-align:left" |'''Iedzīvotāji ''' || 792 858 || 1 018 092 || 1 168 385 |} Apmēram 76% iedzīvotāju ir [[hinduisti]] un nedaudz mazāk par 22% ir [[musulmaņi]]. Citas reliģijas, piemēram, [[kristietība]], [[sikhisms]], [[džainisms]] un [[budisms]] veido nelielas grupas.<ref>{{Cite web|url=https://www.census2011.co.in/census/city/138-allahabad.html|title=Allahabad City Population 2024 &#124; Literacy and Hindu Muslim Population|website=www.census2011.co.in}}</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju runā [[hindi]] un [[urdu]], taču plaši izplatīta ir arī [[angļu valoda|angļu]] un reģionālā valoda [[avadhi]]. Pilsētu iedzīvotāju skaita ilgstošais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar imigrāciju no apkārtnes. Šeit dzīvo par aptuveni 18% vairāk vīriešu nekā sieviešu, kas Indijā nav nekas neparasts [[aborts|abortu]] dēļ, taču tas ir saistīts arī ar vīriešu pieplūdumu no iekšzemes laukiem. == Izglītība == Prajāgrādžā ir trīs valsts universitātes. Vecākā universitāte dibināta 1887. gadā, britu koloniālajā laikmetā, kā ceturtā universitāte Britu Indijā. Mūsdienās tā ir viena no 25 federālajām universitātēm, kuras tieši atbalsta Indijas valsts.<ref>{{Cite web|url=https://zlatkorobka.ru/lv/sistema-obrazovaniya-v-indii-kak-fundament-znanii-i-zhizni-obuchenie-v-indii.html|title=Izglītības sistēma Indijā kā zināšanu un dzīves pamats. Izglītība Indijā Indijas izglītības sistēmas iezīmes|website=zlatkorobka.ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Reliģiskā nozīme == Prajāgrādžai kā Gangas un Jamunas saplūšanas vietai, kuras [[hinduisms|hinduismā]] tiek uzskatītas par svētajām upēm, ir liela reliģiska nozīme. Tāpēc tā ir svarīga hinduistu svētceļojumu vieta, un tiek saukta par svētceļojumu vietu karali (''Tirth Raj''). Ik pēc divpadsmit gadiem janvārī/februārī šeit, Gangas un Jamunas satekā, Triveni Sangam, notiek liels reliģiskais festivāls ''Kumbh Mela''. == Ievērojami pilsētnieki == {{Atveidošana}} Prajāgrādžā ir dzimuši trīs [[Indijas premjerministri]]: [[Džavāharlāls Nehru]], [[Indira Gandija]] un [[Višvanats Prataps Singhs]]. Ar šo pilsētu ir saistīti vēl četri Indijas premjerministri. Tādēļ Prajāgrādža tautā tiek saukta par "Premjerministru pilsētu". * Motilal Nehru (1861—1931), jurists un valstsvīrs, Partijas ''Swaraj'' līdzdibinātājs * Purushottam Das Tandon (1882—1962), politikis * [[Džavāharlāls Nehru]] (1889—1964), pirmais Indijas premjerministrs * Vijaya Lakshmi Pandit (1900—1990), politiķis un diplomāts * Hans Bechtler (1904—1998), Šveices uzņēmējs un mākslas kolekcionārs * Dhyan Chand (1905—1979), hokejists * Braj Kumar Nehru (1909—2001), diplomāts un politiķis * Hugh Elliott (1913—1989) * [[Indira Gandija]] (1917—1984), Politiķis un premjerministrs * Dharamvir Bharati (1926—1997), rakstnieks * Nayantara Sahgal (* 1927), rakstnieks un vēstnieks * [[Nargisa Data]] (1929—1981), populāra aktrise * Vishwanath Pratap Singh (1931—2008) * Hariprasad Chaurasia (* 1938) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] 0ginu43mabk0b7pp07yjbovrboko1ep Paulis Sprincis 0 232133 4501102 4173162 2026-08-01T07:30:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501102 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Paulis Sprincis | vārds_orig = | attēls = Paulis Sprincis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Cēsu apriņķis]], [[Grašu pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2006 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 1 | m_vieta = {{AUS}}, [[Brisbena]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Ievainojuma nozīme]] (melnā)<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br /> [[Austrumu frontes medaļa]] | cits_darbs = }} }} '''Paulis Sprincis''' (1912 — 2006) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1912. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Grašu pagasts|Grašu pagastā]] zemnieku ģimenē. 1932. gadā Sprincis beidza mācības [[Rīga]]s komercskolā, pēc tam [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] studēja tautsaimniecību.<ref name="lt">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=155|title= Meža dienas Madonas muzejā|accessdate= {{dat|2013|08|31|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2013|05|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20130502001702/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=155}}</ref> Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] Paulis Sprincis pieteicās [[272. Daugavgrīvas policijas bataljons|272. Daugavgrīvas policijas bataljonā]], piedalījās [[Varšava]]s geto ārējā apsardzē 1942. gada augustā un septembrī.<ref>Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis - Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956. gadā, Rīga: 2002, 197. lpp</ref> Vēlāk Sprincis tiek ieskaitīts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] sastāvā.<ref name="lt" /> 1943. gada nogalē viņš kļuva par vada komandieri virsleitnanta [[Visvaldis Graumanis|Graumaņa]] izveidotajā 2. latviešu brigādes [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] slēpotāju rotā.<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 118. lpp</ref> 1944. gadā dienēja 19. divīzijas 19. fizilieru ([[Ernests Laumanis|Laumaņa]]) bataljonā, 1944. gada 11. jūlijā paaugstināts par virsleitnantu1944. gada decembrī Sprincis tiek iecelts par 19. divīzijas 19. fizilieru bataljona 2. rotas komandieri.<ref name="sg">Siegrunen 79 - Richard Landwehr, Bennington: 2007, 13.sējums, 98. lpp</ref> Virsleitnants Paulis Sprincis izrāda īpašu varonību cīņās pie [[Bikseri]]em 1944. gada 7. novembrī, izraujoties ar savu rotu no aplenkuma, kā arī 1944. gada 27. decembrī, vedot savu rotu triecienā, neskatoties uz ievainojumiem abās rokās un kājā. 1945. gada martā Sprinci piekto reizi ievainoja un evakuēja no [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] uz armijas hospitāli [[Vācija|Vācijā]], kur viņš sagaidīja kara beigas.<ref name="sg" /> Pēc uzturēšanās karagūstekņu un vēlāk bēgļu nometnēs Rietumvācijā, 1948. gadā Sprincis emigrēja uz [[Austrālija|Austrāliju]],<ref name="sg" /> kur sākotnēji pelnīja iztiku kā mežcirtējs [[Tasmanija|Tasmanijā]], vēlāk strādāja par grāmatvedi celtniecības uzņēmumā.<ref name="lt" /> Miris [[Brisbena|Brisbenā]] 2006. gada 1. oktobrī. == Apbalvojumi == 1943. gada 8. jūnijā apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]],<ref name="ax">{{Tīmekļa atsauce|url= http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?f=38&t=49813|title= ostuf paulis sprincis fus btl 19 --19 div info |accessdate= {{dat|2013|09|01|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> bet 1944. gada 9. augustā apbalvots ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="ax" /> Par izrādīto cīņassparu Sprinci 1945. gada 28. februārī apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="tv">Tēvija, Nr. 64, 1945. gada 15. mart, 1. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Sprincis, Paulis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] soahsh6pz74592p6xyqw690llxitbre Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ludzas novadā 0 244203 4501000 4499208 2026-07-31T21:39:54Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4501000 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231943}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565931 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231943 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51845065 | label = ''[[:d:Q51845065|Andžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andžu viduslaiku kapsēta | municipality = Andži | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = "Sīļukalns", pie Sīļukalna mājām | lat = 56.471387502709 | long = 27.790744802468 | p625 = {{Coord|56.471388|27.790745|display=inline}} | vaid = 9043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = And%C5%BEi }} {{monument | qid = Q46739812 | label = ''[[:d:Q46739812|Blontu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Blontu viduslaiku kapsēta | municipality = Blonti | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.60853113258 | long = 27.771188090684 | p625 = {{Coord|56.608531|27.771188|display=inline}} | vaid = 1503 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blonti }} {{monument | qid = Q46739766 | label = ''[[:d:Q46739766|Čenčevas senkapi]]'' | name = Čenčevas senkapi | municipality = Blontu pagasts | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Goliševas pagasta Čenčevas | lat = 56.698677729976 | long = 27.963272801071 | p625 = {{Coord|56.698678|27.963273|display=inline}} | vaid = 1504 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blontu_pagasts }} {{monument | qid = Q51845041 | label = ''[[:d:Q51845041|Briģu senkapi (Francuzskije mogili)]]'' | name = Briģu senkapi (Francuzskije mogili) | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Briģu katoļu baznīcas | lat = 56.419570906014 | long = 28.066297141514 | p625 = {{Coord|56.419571|28.066297|display=inline}} | vaid = 1505 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845043 | label = ''[[:d:Q51845043|Zabolotsku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zabolotsku viduslaiku kapsēta | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zabolotsku kapsētas | lat = 56.399032178893 | long = 28.088414991386 | p625 = {{Coord|56.399032|28.088415|display=inline}} | vaid = 1506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845045 | label = ''[[:d:Q51845045|Jorzovas senkapi]]'' | name = Jorzovas senkapi | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Jorzovu un Merževu | lat = 56.460974681183 | long = 28.043598164888 | p625 = {{Coord|56.460975|28.043598|display=inline}} | vaid = 1507 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845046 | label = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | name = Reiku pareizticīgo baznīca | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.489722222222 | long = 28.048055555556 | p625 = {{Coord|56.489722|28.048056|display=inline}} | vaid = 9199 | wikipediauri = Reiku_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1857. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845047 | label = ''[[:d:Q51845047|Valdnieka vārti]]'' | name = Valdnieka vārti | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Reiku pareizticīgo baznīcā | vaid = 9206 | year = 19. gs. II cet. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845139 | label = ''[[:d:Q51845139|Brodaižas senkapi II]]'' | name = Brodaižas senkapi II | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325226723624 | long = 27.78128769252 | p625 = {{Coord|56.325227|27.781288|display=inline}} | vaid = 1580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845140 | label = ''[[:d:Q51845140|Brodaižas senkapi I]]'' | name = Brodaižas senkapi I | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = iepretim pareizticīgo baznīcai | lat = 56.321395364494 | long = 27.766485048061 | p625 = {{Coord|56.321395|27.766485|display=inline}} | vaid = 1581 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845142 | label = ''[[:d:Q51845142|Brodaižas pareizticīgo baznīca]]'' | name = Brodaižas pareizticīgo baznīca | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325815960338 | long = 27.758874859425 | p625 = {{Coord|56.325816|27.758875|display=inline}} | image = Latvijas%20pareiztic%C4%ABg%C4%81%20bazn%C4%ABca%20Brodai%C5%BEas%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20galvas%20nocir%C5%A1anas%20pareiztic%C4%ABgo%20draudze%20%2810%29.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Brodaiža | vaid = 6466 | year = 1832. 1855. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q15218902 | label = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | name = Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | image = Ciblas%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Church of Saint Andrew in Eversmuiža | vaid = 6459 | wikipediauri = Eversmui%C5%BEas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1771. 19. gs. s., 1871. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739916 | label = ''[[:d:Q46739916|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3966 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739964 | label = ''[[:d:Q46739964|Altāra retabls]]'' | name = Altāra retabls | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3967 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739836 | label = ''[[:d:Q46739836|Tjabku senkapi]]'' | name = Tjabku senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = bij. Britikos (Tjapkos) | lat = 56.567592608631 | long = 27.913844877636 | p625 = {{Coord|56.567593|27.913845|display=inline}} | vaid = 1508 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q46739881 | label = ''[[:d:Q46739881|Ciblas (Djatlovkas) senkapi]]'' | name = Ciblas (Djatlovkas) senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Djatlovkas mežsarga mājām | lat = 56.540745014131 | long = 27.932709895206 | p625 = {{Coord|56.540745|27.93271|display=inline}} | vaid = 1512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845113 | label = ''[[:d:Q51845113|Spornas senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Spornas senkapi (Kapu kalns) | municipality = Dauguļi | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Spornas (Spornejas, Strīdus) ezera Z krastā | lat = 56.41083906393 | long = 27.953530385524 | p625 = {{Coord|56.410839|27.95353|display=inline}} | vaid = 1559 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daugu%C4%BCi_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740051 | label = [[Degteru pilskalns|Degteru pilskalns (Silene)]] | name = Degteru pilskalns (Silene) | municipality = Degteri | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.562946228759 | long = 27.874203560958 | p625 = {{Coord|56.562946|27.874204|display=inline}} | vaid = 1509 | wikipediauri = Degteru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Degteri }} {{monument | qid = Q51845116 | label = [[Divkšu pilskalns|Divkšu pilskalns (Zelta kalns)]] | name = Divkšu pilskalns (Zelta kalns) | municipality = Divkši | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.381535129517 | long = 27.870976347312 | p625 = {{Coord|56.381535|27.870976|display=inline}} | vaid = 1560 | wikipediauri = Divk%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Divk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55444765 | label = ''[[:d:Q55444765|Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta]]'' | name = Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta | municipality = Dongi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.319229265344 | long = 27.892640549407 | p625 = {{Coord|56.319229|27.892641|display=inline}} | image = Dongu%20p%C4%93dakmens%20%28%C4%8Cortov%20kame%C5%86%29.jpg | vaid = 1538 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dongi }} {{monument | qid = Q55444827 | label = [[Duboviku pilskalns|Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka)]] | name = Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka) | municipality = Duboviki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.330558039766 | long = 28.143147847851 | p625 = {{Coord|56.330558|28.143148|display=inline}} | image = Duboviku%20pilskalns.jpg | vaid = 1602 | wikipediauri = Duboviku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Duboviki_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125791 | label = ''[[:d:Q51125791|Dzērvju senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dzērvju senkapi (Kara kapi) | municipality = Dzērves | district = Mežvidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.63464361607 | long = 27.617063653264 | p625 = {{Coord|56.634644|27.617064|display=inline}} | vaid = 1551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rves_(Me%C5%BEvidu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845049 | label = ''[[:d:Q51845049|Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.551575702964 | long = 27.674465451302 | p625 = {{Coord|56.551576|27.674465|display=inline}} | vaid = 1514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845050 | label = ''[[:d:Q51845050|Evertovas senkapi]]'' | name = Evertovas senkapi | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Garbaru mežā | lat = 56.542496128879 | long = 27.67888558331 | p625 = {{Coord|56.542496|27.678886|display=inline}} | vaid = 1515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845124 | label = [[Goveiku pilskalns|Goveiku pilskalns (Augstais kalns)]] | name = Goveiku pilskalns (Augstais kalns) | municipality = Gaveiki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.41200484171 | long = 27.674024230409 | p625 = {{Coord|56.412005|27.674024|display=inline}} | vaid = 1563 | wikipediauri = Goveiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaveiki }} {{monument | qid = Q51125648 | label = ''[[:d:Q51125648|Strauju (Strāvu) senkapi]]'' | name = Strauju (Strāvu) senkapi | municipality = Goliševas pagasts | district = Goliševas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Straujas, Pļesu mežā | lat = 56.744197021612 | long = 27.831442926011 | p625 = {{Coord|56.744197|27.831443|display=inline}} | vaid = 1516 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Goli%C5%A1evas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845125 | label = [[Gorku pilskalns]] | name = Gorku pilskalns | municipality = Gorki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.436664897569 | long = 27.654231754027 | p625 = {{Coord|56.436665|27.654232|display=inline}} | vaid = 1562 | wikipediauri = Gorku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorki_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845145 | label = ''[[:d:Q51845145|Gorodku pilskalns I ( Gorodok)]]'' | name = Gorodku pilskalns I ( Gorodok) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.277149965452 | long = 27.723165051194 | p625 = {{Coord|56.27715|27.723165|display=inline}} | vaid = 1590 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845146 | label = ''[[:d:Q51845146|Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora)]]'' | name = Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.275755588962 | long = 27.72398497419 | p625 = {{Coord|56.275756|27.723985|display=inline}} | vaid = 1591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16360233 | label = [[Kreiču apmetne]] | name = Kreiču apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kreičiem un Isnaudas upi | lat = 56.524612494946 | long = 27.759257809442 | p625 = {{Coord|56.524612|27.759258|display=inline}} | vaid = 1524 | wikipediauri = Krei%C4%8Du_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845053 | label = ''[[:d:Q51845053|Kubulovas apmetne]]'' | name = Kubulovas apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kubulovas ragā pie Ludzas upes iztekas no Lielā Ludzas ezera | lat = 56.528486859294 | long = 27.806665746568 | p625 = {{Coord|56.528487|27.806666|display=inline}} | vaid = 1517 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845056 | label = ''[[:d:Q51845056|Vīdru apmetne]]'' | name = Vīdru apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera A krastā vidējā ragā starp Vīdriem un Kubulovu | lat = 56.523325765905 | long = 27.803926921922 | p625 = {{Coord|56.523326|27.803927|display=inline}} | vaid = 1518 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845058 | label = ''[[:d:Q51845058|Jurizdikas apmetne I, II]]'' | name = Jurizdikas apmetne I, II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera D krastā, Jurizdikas ragā | lat = 56.540551102382 | long = 27.758458632572 | p625 = {{Coord|56.540551|27.758459|display=inline}} | vaid = 1519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845059 | label = ''[[:d:Q51845059|Isnaudas senkapi II]]'' | name = Isnaudas senkapi II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas kreisajā pusē, 8. km no Ludzas | lat = 56.497998093932 | long = 27.806502024702 | p625 = {{Coord|56.497998|27.806502|display=inline}} | vaid = 1520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845061 | label = ''[[:d:Q51845061|Isnaudas senkapi I]]'' | name = Isnaudas senkapi I | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas labajā pusē, 9. km no Ludzas | lat = 56.491422372452 | long = 27.816714778443 | p625 = {{Coord|56.491422|27.816715|display=inline}} | vaid = 1521 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845064 | label = ''[[:d:Q51845064|Zeimuļevas senkapi]]'' | name = Zeimuļevas senkapi | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zeimuļevā | lat = 56.440535490711 | long = 27.84092851685 | p625 = {{Coord|56.440535|27.840929|display=inline}} | vaid = 1525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845067 | label = ''[[:d:Q51845067|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Istalsna | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istalsnas katoļu baznīcā | lat = 56.49555556 | long = 27.84527778 | p625 = {{Coord|56.495556|27.845278|display=inline}} | vaid = 3971 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Istalsnas baznīca|Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Istalsna }} {{monument | qid = Q51845070 | label = ''[[:d:Q51845070|Čerņausku senkapi]]'' | name = Čerņausku senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Čerņauskos (Čerņavskijos) | lat = 56.216361219447 | long = 27.985541337565 | p625 = {{Coord|56.216361|27.985541|display=inline}} | vaid = 1527 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845071 | label = ''[[:d:Q51845071|Pavlovas senkapi]]'' | name = Pavlovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pavlovā | lat = 56.277853324464 | long = 28.058943839061 | p625 = {{Coord|56.277853|28.058944|display=inline}} | vaid = 1529 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845072 | label = ''[[:d:Q51845072|Kausa senkapi II]]'' | name = Kausa senkapi II | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Pasienes - Vecslabadas lielceļa | lat = 56.237856014377 | long = 28.043366403659 | p625 = {{Coord|56.237856|28.043366|display=inline}} | vaid = 1530 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845073 | label = ''[[:d:Q51845073|Kausa senkapi I]]'' | name = Kausa senkapi I | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kausa (Uzkojes) ezeru un Pasienes-Vecslabadas lielceļu | lat = 56.233325139954 | long = 28.040238147353 | p625 = {{Coord|56.233325|28.040238|display=inline}} | vaid = 1531 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845076 | label = ''[[:d:Q51845076|Rudņas senkapi]]'' | name = Rudņas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Rudņu un Lanskiem | lat = 56.216898502461 | long = 28.055243630264 | p625 = {{Coord|56.216899|28.055244|display=inline}} | vaid = 1532 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845078 | label = ''[[:d:Q51845078|Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki)]]'' | name = Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki) | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Volkoreziem un Čivčišķiem (Čuičišiem) | lat = 56.196118575774 | long = 27.957927550563 | p625 = {{Coord|56.196119|27.957928|display=inline}} | vaid = 1533 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845080 | label = ''[[:d:Q51845080|Zubrovas senkapi]]'' | name = Zubrovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zubrovu, Konecpoli un Leitanovu | lat = 56.222408661754 | long = 27.878837863671 | p625 = {{Coord|56.222409|27.878838|display=inline}} | vaid = 1534 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845083 | label = [[Zubrovas Gorodoks|Zubrovas pilskalns]] | name = Zubrovas pilskalns | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zubrovā | lat = 56.211734802092 | long = 27.877498682511 | p625 = {{Coord|56.211735|27.877499|display=inline}} | vaid = 1536 | wikipediauri = Zubrovas_Gorodoks | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845128 | label = ''[[:d:Q51845128|Silovu senkapi]]'' | name = Silovu senkapi | municipality = Juzefinova | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera pussalā | lat = 56.462298700304 | long = 27.771093614293 | p625 = {{Coord|56.462299|27.771094|display=inline}} | vaid = 1564 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Juzefinova }} {{monument | qid = Q55444798 | label = ''[[:d:Q55444798|Katalovas senkapi]]'' | name = Katalovas senkapi | municipality = Katalova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.254934334447 | long = 28.178208105064 | p625 = {{Coord|56.254934|28.178208|display=inline}} | vaid = 1571 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katalova }} {{monument | qid = Q51845148 | label = ''[[:d:Q51845148|Kazicu senkapi un Bikakmens]]'' | name = Kazicu senkapi un Bikakmens | municipality = Kazici | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.267506520958 | long = 27.762100252253 | p625 = {{Coord|56.267507|27.7621|display=inline}} | image = 2021%2008%20Kazicu%20Bikakmens%20%283%29.jpg | vaid = 1592 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazici }} {{monument | qid = Q46740352 | label = ''[[:d:Q46740352|Kivtu senkapi]]'' | name = Kivtu senkapi | municipality = Kiuti | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.57648941409 | long = 27.616428999847 | p625 = {{Coord|56.576489|27.616429|display=inline}} | vaid = 1609 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kiuti }} {{monument | qid = Q55444800 | label = ''[[:d:Q55444800|Kozlovas senkapi]]'' | name = Kozlovas senkapi | municipality = Kozlova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.209074483823 | long = 28.093908191032 | p625 = {{Coord|56.209074|28.093908|display=inline}} | vaid = 1572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlova_(Pasienes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740088 | label = [[Ciblas Kapu kalns|Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi]] | name = Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Kozlovski | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ciblas upes labajā krastā | lat = 56.541716328307 | long = 27.886107962004 | p625 = {{Coord|56.541716|27.886108|display=inline}} | vaid = 1511 | wikipediauri = Ciblas_Kapu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlovski }} {{monument | qid = Q15219332 | label = [[Malnavas baznīca|Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.78606 | long = 27.6722 | p625 = {{Coord|56.78606|27.6722|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%8B%D0%B9%20%D0%B8%20%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B9%20%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%BA%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%91%D0%BB%2C%20%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B0%D0%B2%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of the Rosary church in Kārsava | vaid = 6460 | wikipediauri = Malnavas_bazn%C4%ABca | year = 1763. (1932) | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125661 | label = ''[[:d:Q51125661|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3973 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125673 | label = ''[[:d:Q51125673|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3975 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125699 | label = ''[[:d:Q51125699|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3977 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q55444803 | label = ''[[:d:Q55444803|Latišonku senkapi]]'' | name = Latišonku senkapi | municipality = Latišonki | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.14417688553 | long = 28.076584934314 | p625 = {{Coord|56.144177|28.076585|display=inline}} | vaid = 1573 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lati%C5%A1onki }} {{monument | qid = Q55444766 | label = ''[[:d:Q55444766|Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana" | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3978 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444768 | label = ''[[:d:Q55444768|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3979 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444771 | label = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | name = Lauderu pareizticīgo baznīca | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.342284515207 | long = 27.997050362258 | p625 = {{Coord|56.342285|27.99705|display=inline}} | image = Lauderu%20Sv.%20Nikolaja%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281767.%29%2C%20Lauderu%20pagasts%2C%20Zilupes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Orthodox church in Lauderi | vaid = 6461 | wikipediauri = Lauderu_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 18. gs. s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q28121334 | label = [[Ludzas Lielā sinagoga]] | name = Ludzas Lielā sinagoga | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = 1. maija iela 30 | lat = 56.548378 | long = 27.7245196 | p625 = {{Coord|56.548378|27.72452|display=inline}} | image = Ludza-synagogue%2005.JPG | commonscat = Ludza synagogue | vaid = 8948 | wikipediauri = Ludzas_Liel%C4%81_sinagoga | year = 1800., 19.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845097 | label = ''[[:d:Q51845097|Odu kalns - senkapi]]'' | name = Odu kalns - senkapi | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kr. Barona ielas galā | lat = 56.547597399327 | long = 27.733799452587 | p625 = {{Coord|56.547597|27.733799|display=inline}} | vaid = 1543 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845099 | label = [[Jurizdikas pilskalns]] | name = Jurizdikas pilskalns | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas austrumu nomalē | lat = 56.54450139135 | long = 27.745592344424 | p625 = {{Coord|56.544501|27.745592|display=inline}} | vaid = 1545 | wikipediauri = Jurizdikas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845101 | label = ''[[:d:Q51845101|Ludzas viduslaiku pilsdrupas]]'' | name = Ludzas viduslaiku pilsdrupas | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.548360834613 | long = 27.729277832826 | p625 = {{Coord|56.548361|27.729278|display=inline}} | vaid = 6463 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ludzas pils]] | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845103 | label = ''[[:d:Q51845103|Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.548143727505 | long = 27.724306114955 | p625 = {{Coord|56.548144|27.724306|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%20Ludz%C4%81.JPG | vaid = 7441 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845106 | label = ''[[:d:Q51845106|Tadeuša kapela]]'' | name = Tadeuša kapela | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Baznīcas kalnā, Baznīcas ielas galā | lat = 56.547969 | long = 27.728482 | p625 = {{Coord|56.547969|27.728482|display=inline}} | image = Tadeu%C5%A1a%20kapela.jpg | commonscat = Tadeušs' Chapel in Ludza | vaid = 6462 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845109 | label = ''[[:d:Q51845109|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 54A | locality = Ludzas katoļu baznīca | lat = 56.547801 | long = 27.72948 | p625 = {{Coord|56.547801|27.72948|display=inline}} | vaid = 9156 | year = 1864., 1903.–1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845111 | label = ''[[:d:Q51845111|Pasts]]'' | name = Pasts | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Latgales iela 110 | lat = 56.5466235 | long = 27.7197568 | p625 = {{Coord|56.546624|27.719757|display=inline}} | image = Ludzas%20pasts.JPG | vaid = 8695 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q46740164 | label = ''[[:d:Q46740164|Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)]]'' | name = Peiteļu pilskalns (Purva saliņa) | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Peiteļu ezera R krastā | lat = 56.605878332443 | long = 28.026515767574 | p625 = {{Coord|56.605878|28.026516|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Peite%C4%BCu%20pilskalnu.%2004.jpg | commonscat = Peiteļa Hillfort | vaid = 1542 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q130861161 | label = [[Kurjanovas pilskalns]] | name = Kurjanovas pilskalns | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5345 | long = 27.977083333333 | p625 = {{Coord|56.5345|27.977083|display=inline}} | vaid = 9602 | wikipediauri = Kurjanovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51125724 | label = ''[[:d:Q51125724|Malnavas muižas klēts]]'' | name = Malnavas muižas klēts | municipality = Malnava | district = Malnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Kļavu iela 17 | vaid = 9160 | year = 19.gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Malnavas muiža]] | munwiki = Malnava }} {{monument | qid = Q51845086 | label = ''[[:d:Q51845086|Meļņiku pilskalns]]'' | name = Meļņiku pilskalns | municipality = Meļņiki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istras upes kreisajā krastā | lat = 56.269677668191 | long = 27.99196526499 | p625 = {{Coord|56.269678|27.991965|display=inline}} | vaid = 1528 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C4%BC%C5%86iki }} {{monument | qid = Q15219811 | label = [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.69861111 | long = 27.66416667 | p625 = {{Coord|56.698611|27.664167|display=inline}} | image = Stiglovas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 6464 | wikipediauri = Stiglovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1708.-1710.,1769.,19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q21685978 | label = [[Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)]] | name = Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = uz Z no Mērdzenes centra, Ludzas - Kārsavas šosejas kreisaja pusē | lat = 56.688163424126 | long = 27.7463121603 | p625 = {{Coord|56.688163|27.746312|display=inline}} | vaid = 1549 | wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(M%C4%93rdzenes_pagasts) | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51125741 | label = ''[[:d:Q51125741|Stiglovas senkapi (Kara kalns)]]'' | name = Stiglovas senkapi (Kara kalns) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.696130403424 | long = 27.675981833866 | p625 = {{Coord|56.69613|27.675982|display=inline}} | vaid = 1548 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444828 | label = [[Naumku pilskalns]] | name = Naumku pilskalns | municipality = Naumki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.340063073628 | long = 28.120680738305 | p625 = {{Coord|56.340063|28.120681|display=inline}} | image = Skats%20no%20Naumku%20pilskalna.jpg | vaid = 1603 | wikipediauri = Naumku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naumki }} {{monument | qid = Q51845117 | label = ''[[:d:Q51845117|Nirzas senkapi]]'' | name = Nirzas senkapi | municipality = Nirza | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Nirzas ezera krastā, Nirzas skolas stadionā | lat = 56.409340931156 | long = 27.925474574998 | p625 = {{Coord|56.409341|27.925475|display=inline}} | vaid = 1561 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nirza }} {{monument | qid = Q15219499 | label = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | name = Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2008.2016.jpg | commonscat = Church of Saint Dominic in Pasiene | vaid = 6465 | wikipediauri = Pasienes_bazn%C4%ABca | year = 1761. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444806 | label = ''[[:d:Q55444806|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%2008.2016.jpg | vaid = 4011 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444808 | label = ''[[:d:Q55444808|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4012 | year = 1766.-1769. 1809. 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444810 | label = ''[[:d:Q55444810|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4016 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444817 | label = ''[[:d:Q55444817|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4019 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444821 | label = ''[[:d:Q55444821|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4020 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444823 | label = ''[[:d:Q55444823|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4021 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444775 | label = ''[[:d:Q55444775|Skripščinas senkapi]]'' | name = Skripščinas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = 0,4 km uz DDR no Skripščinas kapsētas | lat = 56.208641377556 | long = 28.16514393409 | p625 = {{Coord|56.208641|28.165144|display=inline}} | vaid = 1569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444777 | label = ''[[:d:Q55444777|Šuškovas senkapi]]'' | name = Šuškovas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Šuškovas D daļā Plisunkas upītes kreisajā krastā | lat = 56.198266456427 | long = 28.120377270169 | p625 = {{Coord|56.198266|28.120377|display=inline}} | vaid = 1570 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444781 | label = [[Meikšānu pilskalns]] | name = Meikšānu pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meikšānu kapsētā | lat = 56.178600276614 | long = 28.112290914687 | p625 = {{Coord|56.1786|28.112291|display=inline}} | image = Kapu%20kopi%C5%86as%20Meik%C5%A1%C4%81nu%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 1574 | wikipediauri = Meik%C5%A1%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444786 | label = ''[[:d:Q55444786|Pasienes senkapi (Sopkas)]]'' | name = Pasienes senkapi (Sopkas) | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes - Noviku un Pasienes - Dolgijas ceļu malās | lat = 56.293561118424 | long = 28.176883373597 | p625 = {{Coord|56.293561|28.176883|display=inline}} | vaid = 1575 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444788 | label = [[Kausas pilskalns]] | name = Kausas pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Maļinas | lat = 56.205593356923 | long = 28.15562054377 | p625 = {{Coord|56.205593|28.155621|display=inline}} | vaid = 1576 | wikipediauri = Kausas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444790 | label = ''[[:d:Q55444790|Pakruļu senkapi]]'' | name = Pakruļu senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Pakruļos pie Zilupes un Plisunkas upju satekas | lat = 56.203319566833 | long = 28.16030827519 | p625 = {{Coord|56.20332|28.160308|display=inline}} | vaid = 1577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444791 | label = ''[[:d:Q55444791|Šešku - Zaborjes senkapi]]'' | name = Šešku - Zaborjes senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zaborjes un Šeškiem | lat = 56.1718815249 | long = 28.123230286315 | p625 = {{Coord|56.171882|28.12323|display=inline}} | vaid = 1578 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444794 | label = ''[[:d:Q55444794|Šešku senkapi]]'' | name = Šešku senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Šeškiem, bij. Pakruļiem un bij. Suržiem | lat = 56.18782521876 | long = 28.165322111274 | p625 = {{Coord|56.187825|28.165322|display=inline}} | vaid = 1579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51845149 | label = [[Pentjušu pilskalns]] | name = Pentjušu pilskalns | municipality = Pentjuši | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.324446185935 | long = 27.883848892031 | p625 = {{Coord|56.324446|27.883849|display=inline}} | vaid = 1594 | wikipediauri = Pentju%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pentju%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845150 | label = ''[[:d:Q51845150|Pešlevas senkapi]]'' | name = Pešlevas senkapi | municipality = Pešļeva | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.273476627092 | long = 27.729839567785 | p625 = {{Coord|56.273477|27.72984|display=inline}} | vaid = 1593 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pe%C5%A1%C4%BCeva }} {{monument | qid = Q51845134 | label = ''[[:d:Q51845134|Meirānu senkapi]]'' | name = Meirānu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meirānos, Brodaižas ezera DA galā | lat = 56.314972009493 | long = 27.798173062726 | p625 = {{Coord|56.314972|27.798173|display=inline}} | vaid = 1582 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845135 | label = ''[[:d:Q51845135|Rogaižu senkapi]]'' | name = Rogaižu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Rogaižu kapsētas | lat = 56.354230957695 | long = 27.733328178013 | p625 = {{Coord|56.354231|27.733328|display=inline}} | image = 2021%2008%20Rogaizhas%20senkapi.jpg | vaid = 1583 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845136 | label = [[Solomenku pilskalns]] | name = Solomenku pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Salmiņiem (Solomenkiem), pie Rovinkas ezera | lat = 56.38138622298 | long = 27.703179427692 | p625 = {{Coord|56.381386|27.703179|display=inline}} | vaid = 1584 | wikipediauri = Solomenku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845138 | label = [[Porkaļu pilskalns]] | name = Porkaļu pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Porkaļiem, Uskačevu un Podoiņikiem pie Vorcu ezera | lat = 56.37326244554 | long = 27.74814928352 | p625 = {{Coord|56.373262|27.748149|display=inline}} | vaid = 1585 | wikipediauri = Porka%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845069 | label = ''[[:d:Q51845069|Pātarovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Pātarovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Potorova | district = Zvirgzdenes pagasts<br/>Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.471594798859 | long = 27.856173816425 | p625 = {{Coord|56.471595|27.856174|display=inline}} | vaid = 1522 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Potorova }} {{monument | qid = Q51845068 | label = ''[[:d:Q51845068|Poļu Gorbunovu senkapi]]'' | name = Poļu Gorbunovu senkapi | municipality = Poļu Gorbuni | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.445109073446 | long = 27.812919812991 | p625 = {{Coord|56.445109|27.81292|display=inline}} | vaid = 1523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Po%C4%BCu_Gorbuni }} {{monument | qid = Q51845143 | label = ''[[:d:Q51845143|Bataru senkapi]]'' | name = Bataru senkapi | municipality = Pureņu pagasts | district = Pureņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Batariem, Podnieku ezera Z galā | lat = 56.485008498657 | long = 27.606966836339 | p625 = {{Coord|56.485008|27.606967|display=inline}} | vaid = 1589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pure%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740232 | label = ''[[:d:Q46740232|Bondarevas krustakmens]]'' | name = Bondarevas krustakmens | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zvirgzdenes pag. Mjakišiem un bij. Bondarevu | lat = 56.602535122846 | long = 27.713966715521 | p625 = {{Coord|56.602535|27.713967|display=inline}} | vaid = 1586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483760 | label = ''[[:d:Q113483760|Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = \"Pušmucovas baznīca\" | vaid = 9158 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845119 | label = ''[[:d:Q51845119|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Raipole | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Raipoles katoļu baznīcā | lat = 56.37138889 | long = 27.88527778 | p625 = {{Coord|56.371389|27.885278|display=inline}} | vaid = 4002 | year = 18.gs.IVc. 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Raipole_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125810 | label = [[Rogu Kara kapi]] | name = Rogu Kara kapi | municipality = Rogi | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Rītupes krastā | lat = 56.806295135027 | long = 27.674260594443 | p625 = {{Coord|56.806295|27.674261|display=inline}} | image = Rogu%20Kara%20kapu%20pilskalns%2003.jpg | commonscat = Rogu Kara kapi | vaid = 1600 | wikipediauri = Rogu_Kara_kapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rogi }} {{monument | qid = Q51845144 | label = ''[[:d:Q51845144|Fereņevas senkapi]]'' | name = Fereņevas senkapi | municipality = Rundēnu pagasts | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Fereņevu un Kannovu (Kananauku) | lat = 56.217161000445 | long = 27.778955534079 | p625 = {{Coord|56.217161|27.778956|display=inline}} | vaid = 1595 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rund%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55444773 | label = [[Rudavas kalns|Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns]] | name = Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns | municipality = Rūdovi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.332230748216 | long = 27.918519342759 | p625 = {{Coord|56.332231|27.918519|display=inline}} | vaid = 1539 | wikipediauri = Rudavas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdovi }} {{monument | qid = Q51125817 | label = ''[[:d:Q51125817|Salnavas katoļu kapela]]'' | name = Salnavas katoļu kapela | municipality = Salnava | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.811948384239 | long = 27.555472831151 | p625 = {{Coord|56.811948|27.555473|display=inline}} | vaid = 8763 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salnava }} {{monument | qid = Q51125800 | label = ''[[:d:Q51125800|Ruskulovas senkapi]]'' | name = Ruskulovas senkapi | municipality = Salnavas pagasts | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Ruskulovas muižas vējdzirnavām | lat = 56.798285740262 | long = 27.498045233117 | p625 = {{Coord|56.798286|27.498045|display=inline}} | vaid = 1599 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salnavas_pagasts }} {{monument | qid = Q16352334 | label = [[Silinīku pilskalns]] | name = Silinīku pilskalns | municipality = Silinīki | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.694580762007 | long = 27.719876440182 | p625 = {{Coord|56.694581|27.719876|display=inline}} | vaid = 1547 | wikipediauri = Silin%C4%ABku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silin%C4%ABki_(M%C4%93rdzenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845133 | label = [[Silovas pilskalns]] | name = Silovas pilskalns | municipality = Silovi | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.467825871362 | long = 27.786144231632 | p625 = {{Coord|56.467826|27.786144|display=inline}} | vaid = 1567 | wikipediauri = Silovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silovi_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55444829 | label = ''[[:d:Q55444829|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Terehova | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Terehovas katoļu kapličā | lat = 56.35241576314 | long = 28.180771681609 | p625 = {{Coord|56.352416|28.180772|display=inline}} | vaid = 4029 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Terehova_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845091 | label = [[Vecslabadas Baznīcas kalns]] | name = Vecslabadas Baznīcas kalns | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = centrā | lat = 56.26131541603 | long = 27.98806504898 | p625 = {{Coord|56.261315|27.988065|display=inline}} | vaid = 1535 | wikipediauri = Vecslabadas_Bazn%C4%ABcas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845095 | label = ''[[:d:Q51845095|Ikonostass ar gleznām]]'' | name = Ikonostass ar gleznām | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Vecslabadas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.263470900123 | long = 27.988808956367 | p625 = {{Coord|56.263471|27.988809|display=inline}} | vaid = 3972 | year = ap 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q28671243|Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845152 | label = ''[[:d:Q51845152|Vertulovas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vertulovas viduslaiku kapsēta | municipality = Vertulova | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.22287821137 | long = 27.738311889124 | p625 = {{Coord|56.222878|27.738312|display=inline}} | vaid = 1596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vertulova }} {{monument | qid = Q46740473 | label = ''[[:d:Q46740473|Verņu senkapi]]'' | name = Verņu senkapi | municipality = Vierņi | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.579810906842 | long = 27.622169744794 | p625 = {{Coord|56.579811|27.62217|display=inline}} | vaid = 1611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vier%C5%86i }} {{monument | qid = Q46740129 | label = ''[[:d:Q46740129|Voloju senkapi]]'' | name = Voloju senkapi | municipality = Voloji | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.52378668787 | long = 27.912315153536 | p625 = {{Coord|56.523787|27.912315|display=inline}} | vaid = 1513 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voloji }} {{monument | qid = Q55444831 | label = ''[[:d:Q55444831|Zilupes senkapi]]'' | name = Zilupes senkapi | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = parkā pie dzelzceļa | lat = 56.395233441052 | long = 28.113319432327 | p625 = {{Coord|56.395233|28.113319|display=inline}} | vaid = 1604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444832 | label = ''[[:d:Q55444832|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4030 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444833 | label = ''[[:d:Q55444833|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4033 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444840 | label = ''[[:d:Q55444840|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4034 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444843 | label = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | name = Saveļinku katoļu kapu kapliča | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku kapos | lat = 56.390139514962 | long = 28.136646746724 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 6467 | year = 19. gs.s. (1907) | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q51845153 | label = ''[[:d:Q51845153|Zirgu senkapi (Mogiļņik)]]'' | name = Zirgu senkapi (Mogiļņik) | municipality = Zirgi (ciems) | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.25978732463 | long = 27.796769529416 | p625 = {{Coord|56.259787|27.79677|display=inline}} | vaid = 1597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zirgi_(ciems) }} {{monument | qid = Q46740268 | label = ''[[:d:Q46740268|Cirmas senkapi]]'' | name = Cirmas senkapi | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Cirmas ezera A krastā | lat = 56.561305202045 | long = 27.650429988852 | p625 = {{Coord|56.561305|27.65043|display=inline}} | vaid = 1605 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740310 | label = ''[[:d:Q46740310|Seļekovas apmetne]]'' | name = Seļekovas apmetne | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā, Seļekovas ragā | lat = 56.565062938031 | long = 27.734515724325 | p625 = {{Coord|56.565063|27.734516|display=inline}} | vaid = 1610 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740199 | label = ''[[:d:Q46740199|Čižiku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Čižiku viduslaiku kapsēta | municipality = Čižiki | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.527746671207 | long = 27.972057484103 | p625 = {{Coord|56.527747|27.972057|display=inline}} | vaid = 1540 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Ci%C5%BEiki }} {{monument | qid = Q51845129 | label = ''[[:d:Q51845129|Nukšu senkapi]]'' | name = Nukšu senkapi | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.462715269362 | long = 27.747494442412 | p625 = {{Coord|56.462715|27.747494|display=inline}} | vaid = 1566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845130 | label = ''[[:d:Q51845130|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4005 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845131 | label = ''[[:d:Q51845131|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4006 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845132 | label = ''[[:d:Q51845132|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4007 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845121 | label = ''[[:d:Q51845121|Malzubu senkapi]]'' | name = Malzubu senkapi | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Silovu un Istalsnas pag. Malzubiem | lat = 56.465175824864 | long = 27.804762721394 | p625 = {{Coord|56.465176|27.804763|display=inline}} | vaid = 1565 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845122 | label = ''[[:d:Q51845122|Juzefinovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Juzefinovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Juzefinovu un Gailīšiem | lat = 56.446355913754 | long = 27.769901401533 | p625 = {{Coord|56.446356|27.769901|display=inline}} | vaid = 1568 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740390 | label = [[Ķīšu kalns|Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni]] | name = Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.540883114186 | long = 27.772466620099 | p625 = {{Coord|56.540883|27.772467|display=inline}} | image = Kisukalns.jpeg | commonscat = Ķīšu kalns | vaid = 1606 | wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q46740428 | label = ''[[:d:Q46740428|Budjankas apmetne]]'' | name = Budjankas apmetne | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera Z krastā, Budjankas pussalā | lat = 56.536029929791 | long = 27.778749272007 | p625 = {{Coord|56.53603|27.778749|display=inline}} | vaid = 1607 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q51845088 | label = ''[[:d:Q51845088|Šilku senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Šilku senkapi (Franču kapi) | municipality = Šilki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.282083585512 | long = 27.975085274796 | p625 = {{Coord|56.282084|27.975085|display=inline}} | vaid = 1526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0ilki }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Ludza Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ludzas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Ludzas novads]] pjrxllufcjp3k0p9huryj96rujia72a Teodors Šeinpflugs 0 259274 4501048 4031056 2026-08-01T03:40:01Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501048 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Šeinpflugs | vārds_orig = ''Theodor Scheinpflug'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Pērnava]], [[Livonijas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br />({{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Biķernieku mežs]], [[Rīga]], [[LSPR]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Teodors Augusts Šeinpflugs''' ({{val-de|Theodor August Scheinpflug}}, dzimis {{dat|1862|5|6}}, miris {{dat|1919|3|14}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Livonijas guberņa]]s [[Liepupe (ciems)|Liepupe]]s luterāņu mācītājs. Studējis [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]]. 1889. gadā kalpoja par [[adjunkts|adjunktu]] [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]], vēlāk par [[vikārs|vikāru]] [[Cēsis|Cēsīs]], līdz 1891. gadā kļuva par mācītāju [[Liepupe (ciems)|Liepupē]]. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā bēga uz [[Pērnava|Pērnavu]], bet vēlāk atgriezās draudzē. Nodibinoties [[LSPR]], devās uz [[Rīga|Rīgu]]. Pretēji aizliegumam, noturēja sprediķus. Arestēts, ieslodzīts, komunistu nošauts [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]]. ==Avoti== *Kārlis Beldavs, "Mācītāji, kas nāvē gāja", Luterisma mantojuma fonds, Rīga, 2010, {{ISBN|978-9984-753-56-0}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šeinpflugs, Teodors}} [[Kategorija:1862. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:LSPR represiju upuri]] a1pvpgm9cdyo0toqtrgmiiigxkrcvny Eižens Šeiermanis 0 260487 4501047 4063765 2026-08-01T03:39:40Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501047 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Eižens Šeiermanis | vārds_orig = ''Eugen Scheuermann'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas SPR]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Eižens Šeiermanis''' ({{val-de|Eugen Scheuermann}}, dzimis {{dat|1856|9|12}}, miris {{dat|1919|5|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] biedrs. [[Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Lutera baznīcas]] [[Torņakalns|Torņakalnā]] mācītājs. Ordinēts 1883. gadā, vēlāk, pretēji draudzes viedoklim, kļuva par [[Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Lutera baznīcas]] mācītāju. 1907. gada 6. maijā ar pieciem revolvera šāvieniem smagi ievainots atentātā [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas ielā]], tomēr izdzīvoja, un, pēc ārstēšanās Rīgā un Vācijā, atgriezās draudzē. 1910. gadā piedalījās svinīgā [[Rīgas 2. slimnīca]]s (tagad [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]) atklāšanā. [[LSPR]] laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šeiermanis, Eižens}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:LSPR represiju upuri]] kpneyswx815uqv5ta2td5hwusdpgrmi Teodors Taube 0 260556 4501062 4031028 2026-08-01T04:10:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501062 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Taube | vārds_orig = ''Theodor Taube'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1864 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas SPR]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Teodors Taube''' ({{val-de|Theodor Taube}}, dzimis {{dat|1864|2|1}}, miris {{dat|1919|5|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs. Kalpoja [[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Sv. Mārtiņa baznīcas]] vācu draudzē. No 1881. līdz 1886. gadam studēja teoloģiju [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]]. Stažējās [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]]. Ordinēts 1888. gadā. Vēlāk darbojās [[Rīga]]s Sv. Mārtiņa draudzē. Kad draudze sadalījās latviešu un vācu daļā, kļuva par vācu draudzes mācītāju. [[LSPR]] laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Taube, Teodors}} [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:LSPR represiju upuri]] 16w8iw1d9vr6qlqdzl7th1t5t2u7qc3 Oļegs Jankovskis 0 261934 4501148 4462518 2026-08-01T11:00:57Z Meistars Joda 781 4501148 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Oļegs Jankovskis | vārds_orig = ''Олег Иванович Янковский'' | attēls = Oleg Yankovsky2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1944|2|23}} | dz. vieta = [[Žezkazghana]], [[Kazahijas PSR]], [[PSRS]]<br />({{KAZ}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2009|5|20|1944|2|23}} | miršanas vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1965–2009 | dzīvesbiedrs = Ludmila Zorina | bērni = Filips Jankovskis | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Oļegs Jankovskis''' ({{val|ru|Олег Иванович Янковский}}; dzimis {{dat|1944|2|23}}, miris {{dat|2009|5|20}}) bija [[Kazahstāna|Kazahstānā]] dzimis poļu izcelsmes krievu teātra un kinoaktieris, kā arī režisors. Jankovska ģimene bija no dižciltīgas dzimtas, ar krievu, baltkrievu un poļu izcelsmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fishki.net/1859458-den-rozhdenija-olega-jankovskogo.html |title=День рождения Олега Янковского |publisher=Fishki.net |date=23 February 2016 |language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://teleprogramma.pro/stars/85874/ |title=Тот самый Янковский: памяти великого артиста |website=teleprogramma.pro |first=Andrey |last=Ivanov |date=23 February 2016 |language=ru }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņa tēvu virsnieku Ivanu Jankovski arestēja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tīrīšanu laikā pēc [[Mihails Tuhačevskis|Tuhačevska]] lietas (1937) un kopā ar ģimeni deportēja uz Kazahstānu, kur viņš nomira [[Gulags|Gulaga]] sistēmas nometnēs. 1951. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi [[Saratova|Saratovā]]. Oļegs Jankovskis pēc Saratovas teātra skolas beigšanas 1965. gadā sāka strādāt vietējā teātrī. 1968. gadā Jankovskis kļuva slavens pēc lomām kinofilmās "Vairogs un zobens" un "Dienēja divi biedri". No 1975. gada darbojās [[Marks Zaharovs|Marka Zaharova]] vadītajā [[Ļenkom teātris|Ļenkom teātrī]]. No kinolomām slavenākās ir Marka Zaharova filmās "Parastais brīnums" (1978) un "Tas pats Minhauzens" (1979), kā arī [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] filmās "[[Spogulis (filma)|Spogulis]]" (1975) un "[[Nostalģija (1983. gada filma)|Nostalģija]]" (1983). Jankovskis bija [[PSRS Valsts prēmija]]s un divkārtējs [[Krievijas Valsts prēmija]]s laureāts, kā arī hronoloģiski pēdējais (kopā ar [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]) [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]]. Miris 2009. gada 20. maijā Maskavā 65 gadu vecumā no [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] [[vēzis (slimība)|vēža]]. Atvadīšanās notika Ļenkom teātrī. Apglabāts [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://txt.newsru.com/cinema/20may2009/oleg.html|script-title=ru:Умер Олег Янковский|date=20 May 2009|agency=NEWSru.com|language=ru|access-date=20 May 2009}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jankovskis, Oļegs}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] olkj46f2fmbmsa5qw9enuazy8l5bjhj Buloņa-Bijankūra 0 268310 4500932 4389170 2026-07-31T14:52:30Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500932 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Parīzes piepilsētu|pilsētu Francijas ziemeļos|Buloņa}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Buloņa-Bijankūra | official_name = ''Boulogne-Billancourt'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = View on Boulogne-Billancourt from Parc de Saint-Cloud 140411 1.jpg | image_caption = Pilsētas panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | flag_link = | image_map = | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Buloņas-Bijankūras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = [[Pjērs Kristofs Bagē]] | area_magnitude = | area_total_km2 = 6.17 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2017. gada 1. janvāris | population_footnotes = <ref>[https://www.insee.fr/fr/statistiques/4269674?geo=COM-92012 Populations légales 2017]</ref> | population_total = 120071 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+1]] | utc_offset = | timezone_DST = [[UTC+2]] | utc_offset_DST = | latd = 48 | latm = 50 | lats = 7 | latNS = N | longd = 2 | longm = 14 | longs = 27 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92100 | elevation_footnotes = | elevation_m = 28—40 | website = {{url|http://www.boulognebillancourt.com/}} | footnotes = }} '''Buloņa-Bijankūra''' ({{val-fr|Boulogne-Billancourt}}, bieži vien sarunvalodā vienkārši — '''Buloņa''', līdz 1924. gadam — '''Buloņa pie Sēnas''' ({{val|fr|Boulogne-sur-Seine}}) ir pilsēta [[Francija]]s vidienē [[Ildefransa]]s reģiona [[Odesēna]]s departamentā, viena no [[Parīze]]s dienvidrietumu piepilsētām [[Sēna]]s upes ielokā. Atrodas 8 kilometrus no Parīzes centra. Ziemeļos no pilsētas atrodas [[Buloņas mežs]].<ref>{{PZT|132}}</ref> Pilsētas vidējie mājsaimniecību ienākumi 2013. gadā bija 47 592 €, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Francijas vidējie ienākumi (25 548 €). Buloņa-Bijankūra ir viena no bagātākajām Francijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.journaldunet.com/business/salaire/boulogne-billancourt/ville-92012 |title=Salaire à Boulogne-Billancourt (92100, Hauts-de-Seine) |language=French |publisher=JDN |date= |accessdate=2016-06-20}}</ref> Buloņa-Bijankūra ir visvairāk apdzīvotā Parīzes priekšpilsēta un viena no blīvāk apdzīvotajām pašvaldībām Eiropā. Bijušais rūpniecības rajons ir veiksmīgi pārveidots par biznesa kvartālu un tagad tajā atrodas vairāku lielo komunikāciju uzņēmumu galvenās mītnes. Mūsdienās nozīmīgs rūpniecības centrs (autobūve, aviobūve u.c.). == Vēsture == Sākotnējais pilsētas nosaukums līdz 1924. gadam bija Buloņa pie [[Sēna]]s ''(Boulogne-sur-Seine)''. Līdz 14. gadsimtam tagadējās pilsētas vietā atradās Menilas pie Senklū ''(Mesnuls-lès-Saint-Cloud)'' ciems. 14. gadsimta sākumā Francijas karalis [[Filips IV Skaistais|Filips IV]] pavēlēja Menilā uzbūvēt [[Buloņa]]s Jaunavas svētvietai veltītu baznīcu, kurai vajadzēja kļūt par svētceļojumu vietu piejūras [[Buloņa]]s vietā. Baznīcu nosauca par Mazās Buloņas Notrdamu ''(Notre-Dame de Boulogne la Petite)'', bet ciems sākotnēji ieguva nosaukumu Mazā Buloņa ''(Boulogne-la-Petite)'', bet vēlāk — '''Buloņa pie Sēnas''' ''(Boulogne-sur-Seine)''. 1860. gadā 1. javārī Buloņai pievienoja Bijankūras rūpniecisko piepilsētu. Kā arī tika paplašināra Parīzes pilsēta un Buloņas apkārtne tām pievienojot kādreizējās [[Otē]] un [[Pasī]] komūnas. [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu laikā]] pilsētā tika aizvadītas [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf |title=1900 Summer Olympics official report |pages=16 |date= |accessdate=November 14, 2010 |language=French |publisher=La84foundation.org |archive-date={{dat|2008|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf }}</ref> 1929. gadā Parīzes pilsētai pilnībā tika pievienots [[Buloņas mežs]], kas līdz tam bija sadalīts starp Buloņas-Bijankūras un Neijī pie Sēnas komūnām. Līdz ar Buloņas meža pievienošaju Parīzes pilsētai, Buloņa-Bijankūra zaudēja apmēram pusi no savas teritorijas. Buloņa-Bijankūra ir pazīstama ar to, ka tā ir trīs galveno Francijas nozaru dzimtene. Šajā vietā 1906. gadā atradās pirmā [[lidmašīna|lidmašīnu]] rūpnīca — ''[[Voisin|Appareils d'Aviation Les Freres Voisin]]'',<ref name=Davilla>{{Grāmatas atsauce|last1=Davilla|first1=Dr. James J.|last2=Soltan|first2=Arthur |title=French Aircraft of the First World War|url=https://archive.org/details/frenchaircraftof0000davi|publisher=Flying Machines Press|location=Mountain View, CA|year=1997|isbn=978-1891268090|page=541}}</ref> kura bija [[aviācija]]s pionieri. Viņu tradīcijas turpina attīstīt vairāki citi aviācijas uzņēmumi, kas vēl joprojām darbojas šajā apgabalā. Uz [[Segīnas sala]]s atradās automobiļu rūpnīcas ''Renault'' un ''[[Salmson]]'', kuras būvēja gan automašīnas, gan lidmašīnu dzinējus. Visbeidzot šeit aizsākās Francijas filmu industrija, un no 1922. līdz 1992. gadam te bija ''[[Billancourt Studios]]'' mājvieta, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par galveno Francijas filmu veidošanas vietu. == Transports == Buloņu-Bijankūru šķērso divas [[Parīzes metro]] līnijas: [[Parīzes 9. metro līnija]] un [[Parīzes 10. metro līnija]]. == Ekonomika == Buloņā-Bijankūrā atrodas vairāku starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes, ieskaitot: * ''[[Alcatel-Lucent]]'' * ''[[Carrefour]]'' * ''[[Française des Jeux]]'' * ''[[Pika Édition]]'' * ''[[Renault]]'' * ''[[TF1]]'' * ''[[Vallourec]]'' * ''[[Yoplait]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas pilsētas}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās norises vietas šaušanā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas šaušanā]] g4nxl9drssiy1dc88ffo3950d2kx42j Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 0 275439 4501079 2395832 2026-08-01T05:47:50Z Meistars Joda 781 4501079 wikitext text/x-wiki '''Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka''' (ERAB) ({{val-en|European Bank for Reconstruction and Development}}; EBRD) ir 1991. gadā izveidota starptautiska institūcija, kuras mērķis ir sekmēt pāreju uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]] un veicināt uzņēmējdarbības attīstību [[Centrāleiropa|Centrālās]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] valstīs. ERAB apvienojušies 64 biedri (62 dalībvalsts, kā arī [[Eiropas Kopiena]] un [[Eiropas Investīciju banka]]). Tās centrālā pārstāvniecība atrodas [[Londona|Londonā]].<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/starptautiska_finansu_sadarbiba/starptautiska_finansu_sadarbiba/eiropas_rekonstrukcijas_un_attistibas_banka/ Latvijas Republikas Finanšu Ministrija. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]</ref> == Vēsture == Pēc Eiropas Padomes apstiprināšanas [[Strasbūra|Strasbūrā]] 1989. gada decembrī [[Parīze|Parīzē]] 1990. gada 29. maijā tika parakstīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgums, kas stājās spēkā 1999. gada 28. martā. == Darbības mērķis == ERAB galvenais mērķis ir veicināt pāreju uz tirgus orientētu ekonomiku, sekmēt privātās un uzņēmējdarbības iniciatīvas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Banka finansē projekta kreditēšanas un administrēšanas vajadzības, aizņemoties finanšu resursus starptautiskajā kapitāla tirgū. Pašreiz ERAB darbojas 34 valstīs. Lai koordinētu vietējās aktivitātes, šajās valstīs darbojas reģionālie ERAB biroji. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienības ekonomika]] i8ixwxaa27uto7ds0ujw7bvnoc7e92a Jaunjelgavas vēsture 0 281752 4500895 4355757 2026-07-31T13:17:59Z Ivario 51458 /* 20. gadsimts */ 4500895 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunjelgavas baznīcas pirms 1940.jpg|thumb|250px|[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]] (pa kreisi) un [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|Katoļu baznīca]] (pirms 1940. gada)]] '''Jaunjelgavas vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Jaunjelgava]]s dibināšanas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā līdz mūsdienām. == Livonijas konfederācijas laiks == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka līdz [[Livonijas krusta kari]]em apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas [[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]] atradās sena [[sēļi|sēļu]] pils. Ap 1450. gadu izveidojās [[Vecsērene|Vecsērenes muiža]] (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz [[Sēlpils pils|ordeņa pilij Sēlpilī]]. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas plāns 1644.JPG|thumb|250px|Jaunjelgavas plāns 1644. gadā. Redzams pilsētas aizsarggrāvis (''Der Graben'') un baznīcas ēka ar krustu pie tā, dienvidi (''Siden'') ir uz augšu.]] [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas plāns 1786.JPG|thumb|250px|Jaunjelgavas plāns 1786. gadā]] [[Attēls:Jaunjelgavas luterāņu baznīca.jpg|thumb|200px|1652. gadā būvētā Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca]] 1567. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers]] ostu pie Daugavas nosauca par '''Neištati''' ({{val|de|Neustadt}}, Jauno pilsētu), kurai 1590. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] piešķīra miesta tiesības. 1596. gadā miestā dzīvoja apmēram 60 ģimenes. 1621. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] laikā pilsētiņu nopostīja. 1646. gadā atjaunoto miestu hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par '''Frīdrihštati''', dāvināja tam 2830 desetīnas zemes (ap 40 km<sup>2</sup>) un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu, kas nodega 1947. gadā. Jaunās pilsētas uzplaukumu pēc 1656. gada veicināja [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā notikušā Rīgas karagājiena apgāde pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem. [[Zviedru Vidzeme]]s aizstāvji pie [[Krustpils]], Sēlpils un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas, tādēļ no [[Jēkabpils]] līdz Jaunjelgavai kara materiālus un pārtiku nācās vest ar pajūgiem. Tāpat pilsētas turību vairoja pēc kara izpostītās Vidzemes apgāde ar pārtiku. 1710. gadā pilsētā plosījās [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]. Pilsēta bija apbūvēta ar koka mājām, kas atradās ļoti tuvu viena otrai. Jumti bija no salmiem vai koka lubām, tāpēc, kad pilsētā izcēlās ugunsgrēki, uguns ātri pārņēma lielu tās daļu. Bieži notika arī plūdi, īpaši spēcīgi plūdi bija 1740., 1743., 1771. un 1778. gadā, kad gāja bojā vairāk kā 100 māju. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jaunjelgavu inkorporēja Krievijas impērijā. == 19. gadsimts == [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā pilsētas apkārtnē notika sadursmes ar Napoleona armiju. 1816. gadā tā kļuva par Jaunjelgavas pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Friedrichstadt'') centru, ko 1819. gadā pārdēvēja par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķi]]. 19. gadsimta pirmajā pusē no Jēkabpils uz Jaunjelgavu gada laikā pārveda aptuveni 8000 pajūgu ar precēm, pilsētnieki piedalījās preču pārvadāšanā ar saviem pajūgiem un viņiem piederēja noliktavas un krogi plostniekiem, 1820. gadā pilsētā bija 24 traktieri. 1831. un 1848. gados Jaunjelgavā bija [[holēra]]s epidēmija. 1861. gadā pēc [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne zaudēja savu nozīmi, tomēr vēl 1891. gadā pilsētā bija apmēram 10 dažādu banku un apdrošināšanas kompāniju, 23 rūpnieciski un amatnieciski uzņēmumi, 60 tirdzniecības uzņēmumi, slimnīca ar trīs ārstiem. Darbojās 12 ceptuves un konditorejas, seši gaļas veikali, tipogrāfija, divas juvelieru, četras pulksteņu darbnīcas, fotogrāfa ateljē un mūzikas instrumentu remontdarbnīca. == 20. gadsimts == [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|250px|Jaunjelgavas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū pilsētas galva [[Jānis Plostiņš]].]] 1909. gadā nodibināja telefona sakarus ar Rīgu, [[Jelgava|Jelgavu]] un Bausku, 1911. gadā ieviesa elektrisko apgaismojumu. No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] [[Bermontiāde|kaujas ar Bermonta karaspēku]], kuru laikā sagrāva lielu daļu no pilsētas ēkām. 1924. gadā Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]]. 1930. gadu beigās uzcēla 3,5 kilometrus garu un 3 metrus augstu [[Dambis|dambi]], kas pilsētu sargāja no plūdiem līdz [[Pļaviņu HES]] uzcelšanai. 1949. gadā tā kļuva par [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajona]] (1949—1956) centru, 1967. gadā Jaunjelgavu iekļāva [[Aizkraukles rajons|Stučkas rajona]] sastāvā. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] centrs. <gallery> Attēls:Jaunjelgavas Tirdzniecības skola.jpg|V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Jaunjelgavā (1914) Attēls:Jaunjelgavas koloniālpreču veikals pirms 1918.jpg|Jaunjelgavas koloniālpreču veikals (pirms 1918. gada) Attēls:Jaunjelgavas baznīcas.jpg|Trīs konfesiju Jaunjelgavas baznīcas: priekšplānā [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|katoļu baznīca]] (1902), aiz tās luterāņu Baltās baznīcas tornis (1652), pa labi krievu pareizticīgo baznīcas (1896-1897) tornis Attēls:Jaunjelgava pāri Daugavai pirms 1940.jpg|Skats uz Jaunjelgavu pāri Daugavai (pirms 1940. gada) </gallery> {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Jaunjelgavas vēsture|*]] cs92jm8bfw97vslbqdayjt3k7yvobpb 4500901 4500895 2026-07-31T13:23:01Z Ivario 51458 /* 20. gadsimts */ 4500901 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunjelgavas baznīcas pirms 1940.jpg|thumb|250px|[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]] (pa kreisi) un [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|Katoļu baznīca]] (pirms 1940. gada)]] '''Jaunjelgavas vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Jaunjelgava]]s dibināšanas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā līdz mūsdienām. == Livonijas konfederācijas laiks == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka līdz [[Livonijas krusta kari]]em apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas [[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]] atradās sena [[sēļi|sēļu]] pils. Ap 1450. gadu izveidojās [[Vecsērene|Vecsērenes muiža]] (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz [[Sēlpils pils|ordeņa pilij Sēlpilī]]. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas plāns 1644.JPG|thumb|250px|Jaunjelgavas plāns 1644. gadā. Redzams pilsētas aizsarggrāvis (''Der Graben'') un baznīcas ēka ar krustu pie tā, dienvidi (''Siden'') ir uz augšu.]] [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas plāns 1786.JPG|thumb|250px|Jaunjelgavas plāns 1786. gadā]] [[Attēls:Jaunjelgavas luterāņu baznīca.jpg|thumb|200px|1652. gadā būvētā Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca]] 1567. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers]] ostu pie Daugavas nosauca par '''Neištati''' ({{val|de|Neustadt}}, Jauno pilsētu), kurai 1590. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] piešķīra miesta tiesības. 1596. gadā miestā dzīvoja apmēram 60 ģimenes. 1621. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] laikā pilsētiņu nopostīja. 1646. gadā atjaunoto miestu hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par '''Frīdrihštati''', dāvināja tam 2830 desetīnas zemes (ap 40 km<sup>2</sup>) un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu, kas nodega 1947. gadā. Jaunās pilsētas uzplaukumu pēc 1656. gada veicināja [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā notikušā Rīgas karagājiena apgāde pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem. [[Zviedru Vidzeme]]s aizstāvji pie [[Krustpils]], Sēlpils un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas, tādēļ no [[Jēkabpils]] līdz Jaunjelgavai kara materiālus un pārtiku nācās vest ar pajūgiem. Tāpat pilsētas turību vairoja pēc kara izpostītās Vidzemes apgāde ar pārtiku. 1710. gadā pilsētā plosījās [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]. Pilsēta bija apbūvēta ar koka mājām, kas atradās ļoti tuvu viena otrai. Jumti bija no salmiem vai koka lubām, tāpēc, kad pilsētā izcēlās ugunsgrēki, uguns ātri pārņēma lielu tās daļu. Bieži notika arī plūdi, īpaši spēcīgi plūdi bija 1740., 1743., 1771. un 1778. gadā, kad gāja bojā vairāk kā 100 māju. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jaunjelgavu inkorporēja Krievijas impērijā. == 19. gadsimts == [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā pilsētas apkārtnē notika sadursmes ar Napoleona armiju. 1816. gadā tā kļuva par Jaunjelgavas pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Friedrichstadt'') centru, ko 1819. gadā pārdēvēja par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķi]]. 19. gadsimta pirmajā pusē no Jēkabpils uz Jaunjelgavu gada laikā pārveda aptuveni 8000 pajūgu ar precēm, pilsētnieki piedalījās preču pārvadāšanā ar saviem pajūgiem un viņiem piederēja noliktavas un krogi plostniekiem, 1820. gadā pilsētā bija 24 traktieri. 1831. un 1848. gados Jaunjelgavā bija [[holēra]]s epidēmija. 1861. gadā pēc [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne zaudēja savu nozīmi, tomēr vēl 1891. gadā pilsētā bija apmēram 10 dažādu banku un apdrošināšanas kompāniju, 23 rūpnieciski un amatnieciski uzņēmumi, 60 tirdzniecības uzņēmumi, slimnīca ar trīs ārstiem. Darbojās 12 ceptuves un konditorejas, seši gaļas veikali, tipogrāfija, divas juvelieru, četras pulksteņu darbnīcas, fotogrāfa ateljē un mūzikas instrumentu remontdarbnīca. == 20. gadsimts == [[Attēls:Jaunjelgavas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|250px|Jaunjelgavas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū pilsētas galva [[Jānis Plostiņš]].]] 1909. gadā nodibināja telefona sakarus ar Rīgu, [[Jelgava|Jelgavu]] un Bausku, 1911. gadā ieviesa elektrisko apgaismojumu. No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] [[Bermontiāde|kaujas ar Bermonta karaspēku]], kuru laikā sagrāva lielu daļu no pilsētas ēkām. 1924. gadā Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]]. 1930. gadu beigās uzcēla 3,5 kilometrus garu un 3 metrus augstu [[Dambis|dambi]], kas pilsētu sargāja no plūdiem līdz [[Pļaviņu HES]] uzcelšanai. 1949. gadā tā kļuva par [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajona]] (1949—1956) centru, bet {{dat|1956|12|07}} rajonu likvidēja, pilsētu pievienojot [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonam]]. 1967. gadā Jaunjelgavu iekļāva [[Aizkraukles rajons|Stučkas rajona]] sastāvā (no 1990. gada – [[Aizkraukles rajons]]). No 2009. gada 1. jūlija tā bija [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] centrs līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad Jaunjelgavas novadu iekļāva [[Aizkraukles novads|jaunajā Aizkraukles novadā]]. <gallery> Attēls:Jaunjelgavas Tirdzniecības skola.jpg|V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Jaunjelgavā (1914) Attēls:Jaunjelgavas koloniālpreču veikals pirms 1918.jpg|Jaunjelgavas koloniālpreču veikals (pirms 1918. gada) Attēls:Jaunjelgavas baznīcas.jpg|Trīs konfesiju Jaunjelgavas baznīcas: priekšplānā [[Jaunjelgavas katoļu baznīca|katoļu baznīca]] (1902), aiz tās luterāņu Baltās baznīcas tornis (1652), pa labi krievu pareizticīgo baznīcas (1896-1897) tornis Attēls:Jaunjelgava pāri Daugavai pirms 1940.jpg|Skats uz Jaunjelgavu pāri Daugavai (pirms 1940. gada) </gallery> {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Jaunjelgavas vēsture|*]] rr6mhtcyc4gus3rzvak6q4ec0kbp8hx Senlatvijas tautu kristianizēšana 0 284100 4501024 4490614 2026-08-01T03:10:14Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Livonijas krusta kari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501024 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas kristianizēšanas ilustrācija 1791.jpg|thumb|300px|Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija)]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]] [[Attēls:Latviešu karavīru attēls 1791.jpg|thumb|300px|Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija)]] '''Senlatvijas tautu kristianizēšana''' aptver laika posmu no [[9. gadsimts|9. gadsimta]] [[vikingi|vikingu]] sirojumiem [[Kursa (valsts)|Kursā]] līdz [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] pakļaušanai [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] noslēgumā 1290. gadā. == Priekšvēsture == Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ortodoksās baznīcas atsvešināšanās. Tā kā [[pareizticība]] izplatījās un nostiprinājās [[slāvi|slāvu]] zemēs, tostarp [[Kijivas Krievzeme|Senajā Krievzemē]], kas robežojās ar Baltiju, [[Romas pāvesti]] bažījās par Bizantijas reliģiskās konkurences pastiprināšanos [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tādēļ katoļu baznīca visādi atbalstīja un steidzināja Baltijas jūras zemju kristīšanu un pievēršanu katoļticībai. [[Daugavas līvi]] jau kopš [[vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. Pirmo pastāvīgo apmetni [[Daugava]]s krastā Rietumeiropas tirgotāji izveidoja [[1054]]. gadā, domājams, tā sauktajā "Zemgales ostā" vai "Zemgales vārtos" ({{val|la|portus Semigallia}}), kas vikingu [[Mervalas rūnu akmens|rūnakmeņu]] rakstos tiek apzīmēta kā "Simkala". [[Krusta kari|Krusta karu]] perioda beigās 12. gadsimtā Eiropas jūras tirdzniecībā dominēja vairākas lielas tirgotāju savienības vai zonas. Pieauga [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s ietekme, bet vācu tirgotāju loma [[Vidusjūra]]s reģionā strauji saruka. Venēcieši pārņēma savā kontrolē [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Egejas jūra|Egejas]] jūru piekrastes, kā arī [[Sicīlija|Sicīliju]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] rietumu daļu. [[Dženova]] ekonomiskā zona aptvēra Vidusjūras rietumu daļu un [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrasti no [[Tunisija]]s līdz [[Tanžera]]i. Jau pirms [[Hanzas savienība]] dibināšanas lejasvācu tirgotāji centās pārņemt savā kontrolē [[Anglija]]s [[tirdzniecība|tirdzniecību]]. Taču angļi strauji attīstīja savu vilnas un tekstilrūpniecību un ar šīm nozarēm saistīto tirdzniecību vēlējās kontrolēt paši. Līdz ar to vācu tirgotājiem atlika tikai viens ekonomiskās izplatīšanās virziens — uz ziemeļaustrumiem. Sākumā tika pakļautas [[vendi (Pomerānija)|vendu]] ciltis un viņu zemēs nodibinātas tirdzniecības pilsētas [[Lībeka]], [[Hamburga]], [[Ščecina|Štetina]] un [[Gdaņska|Danciga]], kas vēlāk izveidoja [[Hanzas savienība]]s vendu pilsētu loku. Kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācieši apguva kādreizējo [[vikingi|vikingu]] "[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]" pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no "[[Rīga|Rīgas vietu]]" (''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaida (zeme)|Turaidu]], [[Cēsis|Vendeni]] un [[Valmiera|Valmieru]] uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par tajā laikā Rietumeiropā valdošajiem priekšstatiem par Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm kuriozā veidā liecina [[Parīzes Universitāte|Parīzes Universitātē]] strādājušais [[franciskāņi|franciskāņu]] mūks [[Bartolomejs Anglis]], kas savā enciklopēdijā ''De proprietatibus rerum'' (lib. XV) vēl ap 1240. gadu sniedz šādu Baltijas valstu ģeogrāfijas un kultūras aprakstu: * "[[Livonija]] ir [[Skitija]]s province, ko okeāna jūra šķir no Vācijas; līvi pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības; * [[Zemgale]] ir vidēji liela province viņpus Baltijas jūras un kopā ar Sāmsalu un Livoniju atrodas Āzijā; tās iedzīvotājus sauc par [[zemgaļi]]em ("semi-galliem"), tāpēc ka šo zemi iekaroja [[ķelti|galli]], kas sajaucās ar pirmiedzīvotājiem; Zemgalē ir liela labības, pļavu un ganību bagātība, bet ļaudis ir neizglītoti, drūmi un bargi; * [[Semba]] ir Eiropas province Skītijā starp [[prūši]]em, [[igauņi]]em, [[sāmi]]em, [[lībieši|lībjiem]] un [[kurši]]em, kas pēc [[Varons|Varona]] un [[Hērodots|Hērodota]] ziņām visi atradušies gotu varā; Semba ir purviem, mežiem un ūdeņiem aizsargāta zeme, auglīga un ražo daudz labības; paši sembji ir drošsirdīgi un tālu pārspēj citas tautas ar savu prātu un mākslinieku spējām; * [[Lietuva]] ir auglīga zeme, bagāta ar purviem, mežiem un ūdeņiem, kāpēc to var iekarot vienīgi ziemā, upēm aizsalstot; leiši ir droši un kareivīgi ļaudis, bet neapvaldīti; * [[Gotlande]] ir sala, kas dabūjusi savu nosaukumu no gotiem; tā ir bagāta ar pļavām un zivīm, un ved zvērādu tirdzniecību ar Franciju, Vāciju, Britāniju un Spāniju." == Latvijas agrīnā kristianizēšana (9.—12. gadsimts) == === No Skandināvijas === {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar Zviedriju un Dāniju, kur kristīgā ticības pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā. No [[Svētā Anskara dzīve]]s apraksta zināms, ka zviedru vikingu ķēniņa Olafa vadītā [[Kursa (valsts)|Kursas]] karagājiena laikā (ap 853.—854. gadu) viņi vērsušies pie [[Jēzus Kristus|Kristus]] un viņš tiem esot palīdzējis, jo [[kurši]] paši izlēmuši padoties un atdot dāņu vikingiem atņemtās bagātības. [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] Hamburgas baznīcas vēsturē (ap 1074.—1085.) pieminēts, ka dāņu karalis Svends Estridsens Kurzemē tirgotāju vajadzībām licis uzcelt baznīcu. Iespējams, kristietības ietekmē mainījušās arī līvu apbedīšanas tradīcijas, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Arheoloģiskajos izrakumos atklāti no Skandināvijas atvesti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. 1104. gadā nodibināja [[Lundas arhibīskapi]]ju, no 1198. gada Lundas arhibīskaps bija primāts pār citām Zviedrijas bīskapijām. Arhibīskapu Eskila (līdz 1127. gadam) un Absalona (līdz 1281. gadam) laikā Lundas arhibīskapija aptvēra Baltijas jūras piekrasti no [[Prūsija]]s līdz [[Līvzeme]]i, Igaunijai un Dienvidsomijai. Pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] patronēja [[Fulko]] (1171—1172) vadīto misiju Ziemeļigaunijā. Pāvesta Aleksandra III 1171. gada 11. septembra bulla noteica pievērst uzmanību Austrumbaltijai, atbalstot misiju Igaunijā. Bulla bija domāta mūka Fulko darbības atbalstam Latvijas un Igaunijas teritorijā. === No Senās Krievzemes === [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|330px|Jersikas ([[Letija]]s) valsts teritorija 13. gadsimta sākumā]] {{Pamatraksts|Latvijas Pareizticīgā Baznīca}} Kristīga ticība pēc [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņaza]] [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimira]] kristīšanās 988. gadā [[Kijivas Krievzeme|Kijivas valstī]] kļuva par valsts reliģiju. Konstantinopoles patriarham padotajai Kijivas metropolijai bija 15 bīskapijas; no tām Polockas un Novgorodas bīskapijas atradās tuvu letgaļu zemēm. Kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūdusi galvenokārt gar Daugavas ūdensceļu latgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Iespējams, 1171. vai 1177. gadā baznīca uzcelta [[Ludza|Ludzā]]. Vairākas pareizticīgo baznīcas bijušas [[Jersikas pilskalns|Jersikā]]. Spriežot pēc arheoloģiskajiem pētījumiem, Jersikas pils iedzīvotāji latgaļi jau kopš 11. gadsimta, iespējams, bija kristīti. [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]], kurai 12. gadsimtā vēl nebija lielas atšķirības no [[Romas Katoļu baznīca]]s, ar saviem priesteriem un mūkiem bija uzbūvējusi baznīcas arī [[Koknese|Koknesē]] un Lietuvā. Šī metode acīmredzot nedeva gaidīto pāreju kristietībā un tāpēc tika saglabāta ar krievu militārā spēka palīdzību, kas ieradās ievākt nodevas (''semper tributarii''). [[Polockas kņaziste]]s politisko un arī garīgo uzkundzēšanos [[latgaļi]]em un [[Daugavas līvi]]em veicināja tās iedzīvotāju etniski jauktais sastāvs. 12. un 13. gadsimta mijā Polockas kņaziste nespēja aktīvi uzstāties pret vācu misiju, to kavēja cīņa par varu kņazistē un saspīlētās attiecības ar kaimiņu kņazistēm. Kristīgās ticības izplatīšanās Austrumlatvijā, iespējams, veicināja [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Tālava]]s ātrāku pāreju katoļticībā. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] ilgākā pretošanās, iespējams, izskaidrojama arī ar dāņu misijas mazākām sekmēm 11.—12. gadsimtā. No visām misijām par izšķirošo kļuva vācu misija. == Livonijas valsts izveide == [[Attēls:Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|thumb|300px|Meinards krista līvus Ikšķiles baznīcā 1186. ɡadā ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F. L. fon Maidela]] zīmējums)]] [[Attēls:Kristiešu misionārs Livonijā Artura Baumaņa Terra Mariana.JPG|thumb|300px|Kristiešu misionārs Livonijā ([[Arturs Baumanis]], ilustrācija albumam ''[[Terra Mariana]] 1186-1888)''.]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} Pāvests [[Eugenijs III]] 1147. gada 13. aprīlī izdeva jaunu [[Ziemeļu krusta kari|krusta karu]] bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. 1159. gadā Saksijas hercogs [[Heinrihs Lauva]] nodibināja [[Lībeka]]s pilsētu, kas pamazām pārņēma [[Visbija]]s skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli [[Baltijas jūra]]s tirdzniecībā austrumu virzienā. 1163. gadā [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] nodibināja Sv. Pētera kantoris ar noliktavām un arī ar baznīcu. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskaps]] iecēla Zēgebergas klostera mūku Meinardu par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. 1202. gadā [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] uzdevumā no sakšu rekrūšiem izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva ordenim paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 25. lpp.</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām tika piešķirts kopējs nosaukums ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tika pakļautas Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Žemaiši]] un [[zemgaļi]] pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam. == Skatīt arī == * [[Vāciešu apmešanās uz austrumiem]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Eva Eihmane (2005. gada 27. jūlijs) [https://www.vestnesis.lv/ta/id/113320 Starp pagānu dieviem un kristietību Baltijas kristianizācija un krusta kari]. [[Latvijas Vēstnesis]] (Nr.117). Skatīts: 2016. gada 4. septembrī. * Māris Krists Linde (2005. gada 3. augusts) [https://www.vestnesis.lv/ta/id/113730 Vēlreiz: par pagānismu un kristietību Baltijā]. [[Latvijas Vēstnesis]] (Nr.121). Skatīts: 2016. gada 4. septembrī. [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Kristietība]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] ti4ijxucx5t8mnyu4c40whrj8smh4mg Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4501012 4500710 2026-08-01T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4501012 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> b466c3dwp2am76szi9a16xzrimkk17m Veidne:Bankas Latvijā 10 287703 4500886 4390109 2026-07-31T12:53:06Z Pirags 3757 4500886 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Bankas Latvijā |title = {{flaga|Latvija}} Bankas [[Latvija|Latvijā]] |listclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Esošās | list1 = {{Navbox subgroup | group1 = Latvijā reģistrētās | list1 = * [[BluOr Bank]] * [[Citadele banka|Citadele]] * [[Reģionālā investīciju banka]] * [[Magnetiq Bank]] * [[INDEXO|Indexo]] * [[Industra Bank|Industra]] * [[Rietumu banka|Rietumu]] * [[Rigensis Bank|Rigensis]] * [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] * [[Signet Bank]] * [[Swedbank]] | group2 = Ārzemēs reģistrētās | list2 = * [[Bigbank]] * [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]] * [[Svenska Handelsbanken|Handelsbanken]] * [[OP (finanšu grupa)|OP]] * [[Scania Finans Aktiebolag|Scania]] }} | group2 = Bijušās | list2 = {{Navbox subgroup | group1 = Latvijā reģistrētās | list1 = * [[ABLV Bank|ABLV]] * [[Ako banka|Ako]] * [[Alejas komercbanka]] * [[Avia banka|Avia]] * [[Banka Atmoda|Atmoda]] * [[Banka Baltija|Baltija]] * [[Baltijas Tranzīta banka|Baltijas Tranzīta]] * [[Baltic International Bank]] * [[Bauskas banka|Bauskas]] * [[Centra banka|Centra]] * [[Dālderis (komercbanka)|Dālderis]] * [[Daugavas banka|Daugavas]] * [[Dinastija (komercbanka)|Dinastija]] * [[Doma banka|Doma]] * [[Signet Bank|Expobank]] * [[GE Money Bank (Latvija)|GE Money]] * [[Altum|Hipotēku un zemes]] * [[Jelgava (komercbanka)|Jelgava]] * [[Kurzeme (komercbanka)|Kurzeme]] * [[Kredo banka|Kredo]] * [[Latgales Akciju komercbanka]] * [[Latvijas Industriālā banka|Lainbanka]] * [[Land (komercbanka)|Land]] * [[Latintrādes banka|Latintrādes]] * [[Latvijas Depozītu banka|Latvijas Depozītu]] * [[Latvijas Kapitālbanka]] * [[Latvijas Krājbanka]] * [[Latvijas Kredītbanka|Latvijas Kredītbanka (1935—1940)]] * [[Latvijas Kredītbanka (1992—1999)]] * [[Latvijas Privātbanka]] * [[Latvijas Rekonstrukcijas un attīstības banka|Latvijas Rekonstrukcijas un attīstības]] * [[Latvijas Tautas banka|Latvijas Tautas]] * [[Latvijas Zemes banka|Latvijas Zemes]] * [[Lettika (komercbanka)|Lettika]] * [[Liepājas komercbanka]] * [[LTN-Skonto banka|LTN-Skonto]] * [[Ogres komercbanka]] * [[Olimpija (komercbanka)|Olimpija]] * [[Olti banka|Olti]] * [[Parex banka|Parex]] * [[PNB Banka|PNB]] * [[Polārzvaigzne (komercbanka)|Polārzvaigzne]] * [[PrivatBank]] * [[Rekobanka]] * [[Rīgas apvienotā Baltijas banka|Rīgas apvienotā Baltijas]] * [[Rīgas Biržas banka]] * [[Rīgas Starptautiskā banka|Rīgas Starptautiskā]] * [[Sakaru banka|Sakaru]] * [[Saules banka|Saules]] * [[Banka Sigulda|Sigulda]] * [[Talsu komercbanka]] * [[Topbanka]] * [[Trasta komercbanka]] * [[Tukuma banka|Tukuma]] * [[UniCredit Bank (Latvija)|UniCredit]] * [[Valsts zemes banka|Valsts zemes]] * [[VEF banka|VEF]] * [[Ventspils apvienotā Baltijas banka|Ventspils apvienotā Baltijas]] * [[Vesta (komercbanka)|Vesta]] * [[Viktorija (komercbanka)|Viktorija]] | group2 = Ārzemēs reģistrētās | list2 = * [[Danske Bank|Danske]] * [[Dresdner Bank|Dresdner]] * [[Aktsiaselts Eesti Krediidipank|Krediidipank]] * [[LHV Pank|LHV]] * [[Nordea]] * [[Société Générale]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> qldsqw5xkmw37250ubby38iruig3tui Heinrihs fon Štriks 0 293300 4501057 3797993 2026-08-01T04:07:45Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501057 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Heinrihs fon Strīks | vārds_orģ = ''Heinrich Eduard Karl von Stryk'' | attēls = Heinrihs fon Štriks.jpg | mazs_att = | apraksts = [[Vidzemes landmaršals]] (1918-1919) | amats = [[Baltijas hercogiste]]s reģentu padomes ārlietu komisārs | term_sākums = {{dat|1918|11|11|N}} | term_beigas = {{dat|1919|2|20|N}} | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1873|7|16}} | dzim_vieta = Volvetu muiža, [[Pērnavas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1938|9|10|1873|7|16}} | mir_vieta = [[Neibrandenburga]], [[Mēklenburga]] (tagad {{GER}}) | apglabāts = | tautība = [[vācbaltietis]] | partija = | tēvs = Aleksandrs Oskars fon Strīks (1830-1902) | māte = Vilhelmīne Frīderike fon Kube (1842-1916) | dzīvesb = Emma Auguste fon Mellina (1884-1927), Irēna fon Keizerlinga (1890-1973) | bērni = | profesija = [[tiesību zinātne|Jurists]] | alma_mater = [[Tērbatas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873—1938) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiķis, [[Vidzemes bruņniecība]]s landmaršals (1918—1919), [[Baltenlande]]s valsts izveides projekta autors. == Dzīves gājums == Celies no [[Strīki|Strīku dzimtas]]. Dzimis 1873. gada 16. jūlijā [[Vidzemes guberņa]]s [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķa]] Volvetu muižā ({{val|et|Voltveti mõis}}, {{val|de|Tignitz}}) tās īpašnieka barona Aleksandra Oskara fon Štrika un viņa sievas Vilhelmīnes Frīderikes, dzimušas fon Kubes, ģimenē.<ref>[http://www.geni.com/people/Heinrich-Eduard-Carl-von-Stryk/6000000012777090496 Heinrich Eduard Carl von Stryk (1873—1938)] no geni.com</ref> Mācījās Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā (1885—1890), studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1891—1893). Pēc studiju beigšanas bija Pērnavas apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. Pēc tēva nāves 1902. gadā kļuva par Volvetu muižas īpašnieku. 1905. gada 20. aprīlī salaulājās ar grāfieni Emmu fon Melinu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar militāro informāciju, kas atviegloja tā iebrukumu Kurzemē. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā šķīra laulību un salaulājās ar [[Keizerlingi|Irēni fon Keizerlingu]]. Pēc tam, kad Vācijas karaspēks 1918. gada sākumā okupēja Vidzemi un Igauniju, Heinrihs fon Štriks atgriezās dzimtenē un 1918. gada jūlijā tika ievēlēts par [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes bruņniecības landmaršalu]]. Būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt, [[Vidzemes bruņniecība]]s diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes hercogistes]] atjaunošanas projekta, pēc tam [[Baltijas valsts]] aktīvs virzītājs.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. — 290. lpp.</ref> 11. novembrī [[Baltijas hercogiste]]s reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]] par Baltenlandes valsts izveidošanu. [[Attēls:Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes prezidijs 1918.jpeg|thumb|left|200px|[[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes]] delegācija Berlīnē (1918). Sēž: [[Eduards fon Delingshauzens|E. Delingshauzens]] (vidū), [[Heinrihs fon Štriks|H. Štriks]], [[Karls fon Breverns|K. Breverns]], A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv: [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. Bulmerinks]], [[Andrejs Krastkalns|A. Krastkalns]], E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.]] [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā viņš Regeringsgatanas ielā Stokholmā fon Štriks atvēra informācijas biroju, kurā aizcināja pieteikties brīvprātīgos stāties [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] un doties uz Latviju karot ar [[lielinieki]]em. Biroja vadītājs leitnants Alfonss Engmans laikrakstam ''Stockholms Tidningen'' intervijā stāstīja, ka, spriežot pēc atsaucības, tuvākā pusgada laikā plānojot savervēt 10 000 brīvprātīgo. Biroja rīcībā esot ievērojamas skaidrās naudas summas, kas saņemtas no ziedotājiem Baltijā, esot arī lidmašīna, ar kuru grasoties lidot uz Kurzemi, lai pārbaudītu, kā iekārtosies pirmie 300 brīvprātīgie, kam drīzumā jāierodas Liepājā. Savukārt kreiso izdevums ''Folkets Dagblad'' aktīvi protestēja pret šādām aktivitātēm, pieprasot, lai varas iestādes slēdz biroju un vervēšana nekavējoties tiktu pārtraukta.<ref>citēts no A. Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana</ref> Domājams, ka Vācijas izlūkdienestu organizētās<ref name="buks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://buksartis.lv/pic/vesture/fon_Strika_sazverestibas_atklasana.htm |title=Artis Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana |access-date={{dat|2015|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304195205/http://buksartis.lv/pic/vesture/fon_Strika_sazverestibas_atklasana.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Štrika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada 20. februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. Miris 1938. gada 10. septembrī Neibrandenburgā, Vācijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. — Gauja: Rīga, 1987. — 339 lpp. * Wilhelm von Stryk. Familien-Chronik der Freiherren Vogt von Elspe: derer von Stryk und der Stryk von Elspe. Breitkopf u. Härtel, 1901 — 195 S. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štriks, Heinrihs fon}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] fla8i1666a67slrv82it4k1wqeocojh Štrika sazvērestība 0 293335 4501055 4028447 2026-08-01T04:06:55Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501055 wikitext text/x-wiki '''Strika sazvērestība''', zviedru presē saukta arī par '''Edlunda avantūru''' ({{val-sv|Edlunds äventyr}}), bija politisks skandāls [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, ko izraisīja [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes bruņniecības landmaršala]] [[Heinrihs fon Štriks|Heinriha fon Štrika]] un bijušā [[Zviedrija]]s militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (''Nils Edlund'', 1867-1930) aizturēšana [[Liepāja]]s ostā 1919. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/article/fon-strika-sazverestiba-nelaime-vai-glabins |title=Fon Štrika "sazvērestība". Nelaime vai glābiņš? |access-date={{dat|2018|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809200814/https://satori.lv/article/fon-strika-sazverestiba-nelaime-vai-glabins }}</ref> [[Latvijas Pagaidu valdība]] izmantoja šo incidentu savai propagandai. Saskaņā ar tās oficiālo versiju konfiscētie dokumenti liecināja, ka Heinrihs fon Štriks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā Zviedrijā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp papīriem bijuši dažādu dokumentu uzmetumi, tai skaitā arī „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka uzsaukums tautai”, līguma projekts ar grāfu [[Rīdigers fon der Golcs|fon der Golcu]] par Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanu un Baltijas valsts izveidošanu, kā arī attiecīgas darbības plāns un plānotās valsts konstitūcijas projekts.<ref name="buks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://buksartis.lv/pic/vesture/fon_Strika_sazverestibas_atklasana.htm |title=Artis Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana |access-date={{dat|2015|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304195205/http://buksartis.lv/pic/vesture/fon_Strika_sazverestibas_atklasana.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pagaidu valdība likvidēja vācbaltiešu ministru posteņus, kas ievērojami pacēla tās prestižu latviešu vidū. 26. februārī Pagaidu valdība nolēma Liepājā dibināt bruņotas vienības sacelšanās mēģinājumu apspiešanai, bet 27. februārī — sadalīt bezzemniekiem kroņa muižas.<ref>Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. — 428. lpp.</ref> == Vēsture == 1919. gada 18. februāra vakarā Liepājas ostas reidā no [[Stokholma]]s ieradās zviedru tvaikonis ''Runeberg''. 19. februārī Latvijas muitas ierēdņi Eduarda Kaimiņa vadībā pārbaudīja Vidzemes landmaršala Heinriha fon Štrika, atvaļinātā zviedru pulkvežleitnanta Nilsa Edlunda, atvaļināta vācu virsnieka Karla Štoka un Zviedrijas konsula Liepājā Gustava Helstrema (''Gustaf Hällström'', 1880-1962) dokumentus. Muitnieki arestēja Štoku, Dimperamu un Edlundu, apsūdzot ieroču kontrabandā, no mantām konfiscēja tikai aizzīmogotu aploksni un papīriem piebāztu melnu portfeli. Tos viņš nodeva iekšlietu ministram [[Miķelis Valters|M. Valteram]], kas tobrīd pildīja arī Latvijas valsts galvas pienākumus. 21. februārī, īpaši sasauktas komisijas klātbūtnē, paciņa tika atvērta. Iepazinies ar tās saturu, M. Valters izdeva apcietināšanas pavēli: "Uz kaŗa stāvokļa noteikumu pamata valsts apsardzības un kārtības uzturēšanas nolūkā pavēlu apcietināt Vidzemes muižniecības maršalu Heinrichu fon Striku. Pavēlu visiem, kam zināma H. fon Strika uzturēšanās vieta, par to nekavējoties ziņot man. Personām, kas uzrādīs H. fon Strika uzturēšanās vietu vai arī citādi palīdzēs viņu apcietināt, izmaksās 10 000 rubļu lielu atlīdzību." Vācu armijas patruļa arestēja H. fon Štriku, taču drīz atbrīvoja, un viņš pameta Latviju. Vācijas armijas štābs norobežojās no šī skandāla, deklarējot, ka fon Štriks, kas kopš 1918. gada septembra uzturējās Stokholmā, rīkojies bez viņu ziņas. == Konfiscēto dokumentu saturs == * 1918. gada 18. janvāra pilnvara Vidzemes landmaršalam Heinriham fon Štrikam sarunu vešanai, publisku un privāttiesisku līgumu slēgšanai Vidzemes muižniecības un bruņniecības vārdā; * 1918. gada rudenī Stokholmā rakstīts uzsaukuma projekts Baltijas iedzīvotājiem ar aicinājumu apvienoties, lai atsvabinātos no brūkošās Krievijas un dibinātu savu neatkarīgu valsti; * piezīmes par principiem, pēc kādiem būtu jābūt veidotai [[Baltenlande]]i: tā kā latviešu un igauņu esot skaitliski vairāk, bet vācbaltiešiem ir monopols kultūrā un uzņēmējdarbībā, jābūt izlīdzināšanai (''Ausgleich''), lai neviens netiktu atstumts. Vislietderīgāk būtu pēc [[Šveice]]s parauga zemi sadalīt 6 kantonos — Kurzemē, Dienvidvidzemē, Latgalē, Ziemeļvidzemē, Igaunijā un Sāmsalā — ar spēcīgu reģionālo pašpārvaldi. Parlamenta vēlēšanas būtu balstītas nevis vispārējās balsstiesībās, bet kūriju sistēmā, lai neviens netiktu apdalīts, un arī skaitliskais mazākums ņemtu dalību valsts liktenī. Aktuāla esot muižu redukcija un zemes fonda izveidošana bezzemnieku nodrošināšanai ar zemi; * piezīmes par to, kādas personas pēc savām spējām un intelekta būtu spējīgas piedalīties valsts veidošanā, piemēram, latvieši Ansbergs, Bergs, Zēbergs; * projekta uzmetums līgumam ar Vācijas armijas virspavēlnieku Kurzemē. Galvenās prasības: Vācijas armijai jāatstāj Kurzemi, ļaujot saglabāt militāro bāzi Liepājā kā atbalsta punktu operācijām pret lieliniekiem Lietuvā. Landesvērs vairs netiek pakļauts Vācijas armijas virsvadībai. Jauni līgumi ar Vāciju iespējami tikai ar [[Antante]]s akceptu. Vācija atmaksā okupācijas nodarītos zaudējumus (20 000 000 marku jeb 8 000 000 zviedru kronu). Baltijas armiju veidot tikai no vietējiem resursiem, bet brīvprātīgos vervēt tikai neitrālās valstīs, bet ne Vācijā; * Baltijas valsts Satversmes projekta uzmetums.<ref>Andrievs Niedra. Kā tās lietas tika darītas. — 18.-20., 34. lpp., citēts no A. Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana</ref> == Sekas == 1919. gada februārī sākās Latvijas Pagaidu valdības norobežošanās no kontaktiem ar vācbaltiešiem, aizsākot neoficiālu propagandas aģitāciju pret tiem kā latviešiem etniski naidīgu faktoru, aiz kura stāv Vācija ar saviem aneksijas plāniem. Viens no aktīvākajiem latviešu politiskā nacionālisma tā laika ideologiem A. Kroders rakstīja: "Ar šīs sazvērestības atklāšanu maskas bija norautas, un Latvijas pilsoņi nu skaidri redzēja tās piespiestās attiecības, kādas bija starp Latvijas valdību un vācu varas iestādēm."<ref>Kroders A. Latvijas Sargs. Nr.88., citēts no A. Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana</ref> Fon Štrikam aizbraucot, Latvijas varas iestāžu uzmanība tika pievērsta pulkvežleitnantam Nilsam Edlundam. Gan atsauca apsūdzību kontrabandā, taču nu apsūdzot, ka viņš esot piedalījies vācbaltiešu sazvērestībā nolūkā gāzt Pagaidu valdību. Pats Edlunds neizpratnē taisnojās, ka kā neitrālas valsts pārstāvis atbilstoši 1918. gada 7. decembra līgumam starp Vāciju un Latviju uzaicināts kļūt par Baltijas zemessardzes (landesvēra) komandieri. Savukārt vācbaltieši sūdzējās, ka viņš no tiem izkrāpis naudu, bet nav piegādājis kareivjus. Edlundam izdevās izbēgt no ieslodzījuma un pamest Kurzemi. 1919. gada 15. martā Edlunds laikrakstā ''Stockholms-Tidningen'' plaši aprakstīja piedzīvojumus Latvijā un savu dramatisko bēgšanu no cietuma Liepājā. Štrika sazvērestības skandāla rezultātā aizsākās notikumu ķēde, kas pieauga spēkā un likumsakarīgi noveda pie [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] un Cēsu kaujām.<ref name="buks" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] p8i545aoq5ie4xqjq4q97ovo0ggbw9l Vasilijs Sickis 0 301242 4501025 3672352 2026-08-01T03:10:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501025 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vasilijs Sickis | vārds_orig = ''Василий Андреевич Сицкий'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1578 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Cēsis]], [[Livonija]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vasilijs Sickis''' ({{val|ru|Василий Андреевич Сицкий}}; miris {{dat|1578|10|22}}) bija [[Krievijas cariste]]s kņazs, [[okolņičijs]] no 1559. gada un [[opričņiks]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Bija precējies ar cara [[Ivans IV|Ivana IV]] pirmās sievas [[Anastasija Romanovna|Anastasijas]] māsu. Dažādās kampaņās karojis pret [[Kazaņas haniste|tatāriem]], [[Krimas haniste|Krimas tatāriem]] un [[Zviedrija|zviedriem]]. Bajārs no 1567. gadā. Kā amatpersona (''дружка невесты'') piedalījās [[Livonijas karalis|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kāzās ar [[Staricas Marija|Staricas Mariju]]. Piedalījās [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]] un atšķirībā no vairuma vojevodu, kas naktī uz 22. oktobrī pameta karaspēku un bēga, Sickis palika kaujas laukā un krita. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sickis, Vasilijs}} [[Kategorija:1578. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Livonijas karš]] lirh5reydj6ii1jkxbcgqm7fcy52q80 Pjotrs Tatevs 0 302344 4501061 3951420 2026-08-01T04:09:51Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501061 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pjotrs Tatevs | vārds_orig = ''Пётр Иванович Татев'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1586 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, augstmanis | dzimums = V | vecāki = Ivans Tatevs | brāļi = Andrejs, Fjodors | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pjotrs Tatevs''' ({{val|ru|Пётр Иванович Татев}}; miris {{dat|1586|9|22}}) bija [[Krievijas cariste]]s cara miesassargs (rinda), [[stoļņiks]], [[vojevoda]], [[bajārs]] un [[okoļņičijs]] cara [[Ivans IV|Ivana IV]] un [[Fjodors I|Fjodora I]] laikā, tai skaitā piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Latvijas teritorijā. Pirmoreiz minēts 1556. gadā. Dienēja [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]], [[Opočka|Opočkā]], [[Putivļa|Putivļā]], [[Kolomna|Kolomnā]]. Cīnījies pret [[Krimas tatāri|Krimas tatāriem]]. 1578. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā piedalījās [[Peltsamā]] pils ieņemšanā. 1578. gada [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]] krita poļu gūstā. Tika izpirkts no gūsta par 4114 rubļiem. == Literatūra == * ''[[Лобанов-Ростовский, Алексей Борисович|А.Б. Лобанов-Ростовский]]''. [[Российская родословная книга|Русская родословная книга]]. Том II. Изд.второе. СПб., Типогр.  А.С. Суворина. 1895 г. Татев Пётр Иванович. стр. 282-283. * ''[[Спиридов, Матвей Григорьевич|М.Г. Спиридов]]''. [[Родословная книга М.Г. Спиридова|Сокращенное описание служб благородных российских дворян, расположенное по родам их, с показанием, от кого те роды начало свое получили, или откуда какие родоначальники выехали, или которых их происхождение…..]]  М. Унив. тип. 1810. Ч. 2. 1810 г. Татев Пётр Иванович. стр. 89-91. * ''[[Петров, Пётр Николаевич|П.Н. Петров]]''. История родов русского дворянства. Т. 1. Изд. Герман Гоппе. СПб. 1886 г. Татев Пётр Иванович. стр. 150. * ''Сост. А.В. Антонов''. Памятники истории русского служилого сословия. - М.: Древлехранилище. 2011. Рец. Ю.В. Анхимюк. Ю.М. Эскин. Татев Пётр Иванович. стр. 73.  <nowiki>ISBN 978-5-93646-176-7</nowiki>. //РГАДА. Ф.201. ([[Родословная книга М.А. Оболенского|Собрание М.А. Оболенского]]). Оп. 1. Д. 83. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tatevs, Pjotrs}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:1586. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] hopmildej37ye2vznp7m252hnjs60q6 Mihails Tjufjakins 0 302838 4501069 2468538 2026-08-01T04:14:59Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501069 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mihails Tjufjakins | vārds_orig = ''Михаил Васильевич Тюфякин'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1578 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, augstmanis | dzimums = V | vecāki = Vasilijs Tjufjakins Oboļenskis | brāļi = Vasilijs, Fjodors, Semjons, Ņikita | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mihails Tjufjakins''' ({{val|ru|Михаил Васильевич Тюфякин}}; miris {{dat|1578|10|22}}) bija [[Krievijas cariste]]s [[vojevoda]] cara [[Ivans IV|Ivana IV]] laikā, tai skaitā piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Latvijas teritorijā. Dienēja [[Vjazma|Vjazmā]], [[Rževa|Rževā]], [[Karačeva|Kararačevā]], [[Staroduba|Starodubā]], [[Dankova|Dankovā]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1573. gadā bija labās rokas otrais vojevoda. 1574. gada - vojevoda [[Paide|Paidē]], piedalījās uzbrukumā [[Pērnava]]i. 1575. gadā Pērnavas otrais vojevoda. 1578. gadā piedalījās [[Peltsamā]] ieņemšanā. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]], atšķirībā no vairuma krievu vojevodu, nakts aizsegā nebēga no kaujas lauka un krita kaujā. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tjufjakins, Mihails}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:1578. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] pqiglx7ok8d4m8mop1tptc91504wou7 Nilss Strembergs 0 303402 4501037 3878412 2026-08-01T03:19:14Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Zviedru Vidzeme]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501037 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nilss Strembergs | vārds_orig = ''Nils Jonsson Stromberg'' | attēls = Nils stromberg original.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1646 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Jenšēpinga]] {{SWE}} | m_gads = 1723 | m_mēnesis = 08 | m_diena = 16 | m_vieta = Klēstorpas pils, [[Sēdermanlande]], {{SWE}} | dzimums = V | vecāki = | dzīvesbiedrs = Anna Katrīna Fleminga | brāļi = | māsas = | bērni = | paraksts = | kategorijas = }} '''Nilss Strembergs''' ({{val|sv|Nils Jonsson Stromberg af Clastorp}}), arī '''Nilss Štrombergs''' ({{val|de|Nils Stromberg}}, 1646—1723) bija [[Zviedrija]]s karavadonis, [[grāfs]], [[Zviedru Igaunija]]s ģenerālgubernators (1706—1709), [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]], vadīja [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710)]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1646|03|25}} [[Jenšēpinga|Jenšēpingā]] pilsētas tiesneša un pastmeistara Jona Bratmana un viņa sievas Kristīnes ģimenē. 1671. gadā viņš iestājās [[Nīderlande]]s armijā, 1674. gadā viņu kopā ar brāļiem iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra Stremberga (''Strömberg'') uzvārdu. Pēc atgriešanās Zviedrijā 1689. gadā viņu iecēla par Skaraborgas pulka komandieri, 1690. gadā viņš salaulājās ar Annu Katrīnu Flemingu. Jaunais Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] 1697. gadā viņu paaugstināja par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] un nosūtīja uz [[Zviedru Pomerānija|Zviedru Pomerāniju]], 1699. gadā Strembergam piešķīra barona titulu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā viņš piedalījās zviedru karagājienā uz Poliju, 1703. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu, 1705. gadā par ģenerāli, 1706. gadā piešķīra grāfa titulu un iecēla par Zviedru Igaunijas ģenerālgubernatoru. Kad pēc zaudētās [[Poltavas kauja]]s 1709. gadā [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]] [[Ādams Lēvenhaupts]] nokļuva krievu gūstā, ģenerāli Strembergu iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru un Rīgas cietokšņa komendantu. Stromberga svarīgākais uzdevums bija aizstāvēt Rīgu pret [[Krievijas cariste]]s karaspēka aplenkumu, kas sākās 1709. gada 3. novembrī un ilga līdz 1710. gada 3. jūlijam, kad pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] ģenerālis Strembergs bija spiests padoties un vairākus mēnešus pavadīja krievu gūstā. Pēc gūstekņu apmaiņas pret ģenerāli [[Ādams Veide|Ādamu Veidi]] viņš atgriezās dzimtenē un 1711. gadā tika iecelts par Zviedrijas Tirdzniecības palātas un Valsts biroja priekšsēdētāju. Miris {{dat|1723|08|16}} savā muižā [[Sēdermanlande|Sēdermanlandē]]. == Literatūra == * [[Augusts Vilhelms Hūpels|August Wilhelm Hupel]]. Historisch-Nachrichten von den chronologisch-biographische liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren Statthaltern und des zu Riga Schlosses zur Königl. schwedischen Regierungszeit. " Nordische Miscellaneen " St. 18-19, Rīga: Hartknoch 1789, p. 514-515 == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Nils Jonsson Stromberg|Nilss Strembergs}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ādams Lēvenhaupts]] | virsraksts = [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]] | periods = [[1709]] — [[1710]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Strembergs, Nilss}} [[Kategorija:1646. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1723. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Zviedrijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Jenšēpingas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] oozi1ak73ligk1ygrq9bw6021rlzb81 Kšištofs Sluška 0 304061 4501030 2758230 2026-08-01T03:14:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501030 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kšištofs Sluška | vārds_orig = ''Krzysztof Słuszka herbu Ostoja'' | attēls = POL COA Ostoja średniowieczna.svg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = 1620 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = tēvs - Mikolajs Sluška | brāļi = Aleksandrs Sluška, Mikolajs Sluška | māsas = | dzīvesbiedrs = no Zavišu dzimtas | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kšistofs Sluška''' ({{val|pl|Krzysztof Słuszka herbu Ostoja}}, {{val|lt|Kristupas Sluška}}, {{val|be|Крыштаф Слушка}}, miris [[1620]]. gadā) bija [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valsts darbinieks. Divpadsmit gadus pavadījis [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfa II]] galmā. Pēc tam atgriezās Polijā-Lietuvā, kur no 1609. līdz 1620. gadam pildīja [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivada]] pienākumus. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sluška, Kšištofs}} [[Kategorija:1620. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] t6auppfm5gx0nh1eo42rq7i3mi8bvii Štēli fon Holšteini 0 305730 4501054 2713903 2026-08-01T04:05:55Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas dižciltīgo dzimtas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501054 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staël von Holstein Baron BWB.png|thumb|270px|Štēlu fon Holšteinu dzimtas ģerbonis.]] '''Štēli fon Holšteini''' ({{val-de|Staël von Holstein}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļoja [[Livonija|Livonijā]] 15. gadsimtā un kļuva par zemes īpašniekiem [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Ierakstīti Igaunijas un [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. [[Krievijas impērija]]s valdība 1869. gadā atzina Štēlu fon Holšteinu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Cits Štēlu fon Holšteinu dzimtas atzars 17. gadsimtā no Vidzemes pārcēlās uz Zviedriju un tika uzņemts turienes bruņniecībā. == Dzimtas pārstāvji == * Johans Štēls fon Holšteins (miris 1512), Livonijas ordeņa [[Jerva]]s fogts * [[Jakobs Štēls fon Holšteins]] (1628–1679), [[Vidzemes landmaršals]] * Fabiāns Ernsts Štēls fon Holšteins (1672–1730), Igaunijas bruņniecības priekšstāvis, Zviedrijas armijas ģenerālleitnants * Georgs Bogislavs Štēls fon Holšteins (1685–1763), Zviedrijas armijas feldmaršals * Bērends Fabiāns Štēls fon Holšteins (1810–1898), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * [[Aleksandrs fon Štēls-Holšteins]] (1877–1937), Igaunijas orientālists, sinologs un indologs * Nikolajs de Štēls (''Nicolas de Staël, Николай Де Сталь'', 1914–1955), franču gleznotājs == Muižas Latvijā == * [[Turaidas muiža]] (''Treiden'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Latvijas dižciltīgo dzimtas]] mj1dxvncvwn1v3c68fczs5nckziae0c Tuklīši 0 307676 4500942 4234779 2026-07-31T15:37:48Z ~2026-42382-54 148550 4500942 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Puffin_Latrabjarg_Iceland.jpg | att_nosaukums = [[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | apakškārta = Lari | apakškārta_lv = Kaijveidīgie | dzimta = Alcidae | dzimta_lv = Alku dzimta | apakšdzimta = Fraterculinae | apakšdzimta_lv = Tuklīšu apakšdzimta | ģints = Fratercula | ģints_lv = Tuklīši | binomial = Fratercula <small>([[Brisson]], 1760)</small> | kategorijas = nē }} '''Tuklīši, tuklīšu ģints''' (''Fratercula'') ir viena no [[alku dzimta]]s (''Alcidae'') [[kaijveidīgie|kaijveidīgo]] putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.<ref name=list>[https://www.worldbirdnames.org/bow/gulls/ IOC World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020]</ref> Divas tuklīšu sugas mājo [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], viena [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], uzturoties aukstajos [[Arktika]]s [[ūdens|ūdeņos]]. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Tufted_Puffin_Alaska_(cropped).jpg|thumb|left|240px|[[Cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata'') ir lielākais tuklīšu ģintī]] Tuklīši ir vidēji lieli, kompakti, spēcīgi būvēti [[jūra]]s putni ar košu, kontrastainu melnbaltu apspalvojumu un lielu, masīvu [[knābis|knābi]], kas ligzdošanas sezonas laikā kļūst koši krāsains. Pēc vairošanās sezonas knābim nolobās ārējā kārtiņa, tam kļūstot ne tikai blāvākam, bet arī mazākam. Ārēji abi dzimumi izskatās vienādi, bet [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Tomēr šī atšķirība redzama tikai tad, kad abu dzimumu tuklīši stāv viens otram blakus.<ref name=proj/> Lielākais no visām trim sugām ir [[cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata''), kura ķermeņa garums sasniedz 38 [[centimetrs|cm]], svars 780 [[grams|g]].<ref name=sib>Sibley, David (2000). The North American Bird Guide. Pica Press. {{ISBN|978-1-873403-98-3}}.</ref> Mazākais ir [[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica''), kura ķermeņa garums ir 32 cm, svars 380 g.<ref name=sib/> Tuklīši ļoti labi peld un nirst. Atrodoties zem ūdens, to [[spārni]] kustas, it kā putni lidotu. Niršanas ilgums var sasniegt vienu [[minūte|minūti]], bet biežāk ir 20—30 [[sekunde]]s.<ref name=proj/> Lidojumā spārnu vēdas ir ļoti ātras un spēcīgas, minūtes laikā tie tiek savicināti 400 reizes.<ref name=proj>[http://projectpuffin.audubon.org/puffin-faqs#9. Puffin FAQs]</ref> Tuklīši bieži lido gar pašu ūdens virsmu. Lidojuma ātrums, piemēram, [[Atlantijas tuklītis|Atlantijas tuklītim]] var sasniegt 88 km/h.<ref name=proj/> == Uzvedība == [[Attēls:Fratercula corniculataUSFWS-00031A.jpg|thumb|260px|Tuklīši veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, attēlā [[Ragainais tuklītis|ragainie tuklīši]] (''Fratercula corniculata'')]] Fitnesa tuklīši pamatā uzturas atklātā jūrā, krastā iznākot tikai ligzdošanas laikā. Tie barojas, nirstot zem ūdens un medījot nelielas [[zivis|zivtiņas]]. Ziemas periodā tie barojas arī ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Putnēni tiek baroti tikai ar zivīm.<ref name=proj/> Tuklīši ligzdo lielās kolonijās klinšainos krastos vai nelielās salās. Ligzdošanas vieta ir neliela iedobe klintī vai starp akmeņiem. Mīkstākā [[augsne|augsnē]] tā atrodas [[ala|alā]], kuru putni izrok, izmantojot savu spēcīgo knābi un pēdas. Ja vien ir iespējams, tuklīši rok alu, jo tad mazuļi ir aizsargātāki pret plēsīgajiem putniem un citiem ienaidniekiem. Tuklīši veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, un ligzdošanai vairākus gadus tiek izmantota viena un tā pati vieta. Dējumā ir viena [[ola]], kuru perē abi vecāki.<ref name=proj/> == Sistemātika == *'''Tuklīšu ģints''' (''Fratercula'') **[[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica'') **[[Cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata'') **[[Ragainais tuklītis]] (''Fratercula corniculata'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tuklīši| ]] [[Kategorija:Alku dzimta]] t7gowprkdt9jmumh0q4tfcrb9mtpvre 4500948 4500942 2026-07-31T16:02:12Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-42382-54|~2026-42382-54]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4234779 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Puffin_Latrabjarg_Iceland.jpg | att_nosaukums = [[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | apakškārta = Lari | apakškārta_lv = Kaijveidīgie | dzimta = Alcidae | dzimta_lv = Alku dzimta | apakšdzimta = Fraterculinae | apakšdzimta_lv = Tuklīšu apakšdzimta | ģints = Fratercula | ģints_lv = Tuklīši | binomial = Fratercula <small>([[Brisson]], 1760)</small> | kategorijas = nē }} '''Tuklīši, tuklīšu ģints''' (''Fratercula'') ir viena no [[alku dzimta]]s (''Alcidae'') [[kaijveidīgie|kaijveidīgo]] putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.<ref name=list>[https://www.worldbirdnames.org/bow/gulls/ IOC World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020]</ref> Divas tuklīšu sugas mājo [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], viena [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], uzturoties aukstajos [[Arktika]]s [[ūdens|ūdeņos]]. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Tufted_Puffin_Alaska_(cropped).jpg|thumb|left|240px|[[Cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata'') ir lielākais tuklīšu ģintī]] Tuklīši ir vidēji lieli, kompakti, spēcīgi būvēti [[jūra]]s putni ar košu, kontrastainu melnbaltu apspalvojumu un lielu, masīvu [[knābis|knābi]], kas ligzdošanas sezonas laikā kļūst koši krāsains. Pēc vairošanās sezonas knābim nolobās ārējā kārtiņa, tam kļūstot ne tikai blāvākam, bet arī mazākam. Ārēji abi dzimumi izskatās vienādi, bet [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Tomēr šī atšķirība redzama tikai tad, kad abu dzimumu tuklīši stāv viens otram blakus.<ref name=proj/> Lielākais no visām trim sugām ir [[cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata''), kura ķermeņa garums sasniedz 38 [[centimetrs|cm]], svars 780 [[grams|g]].<ref name=sib>Sibley, David (2000). The North American Bird Guide. Pica Press. {{ISBN|978-1-873403-98-3}}.</ref> Mazākais ir [[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica''), kura ķermeņa garums ir 32 cm, svars 380 g.<ref name=sib/> Tuklīši ļoti labi peld un nirst. Atrodoties zem ūdens, to [[spārni]] kustas, it kā putni lidotu. Niršanas ilgums var sasniegt vienu [[minūte|minūti]], bet biežāk ir 20—30 [[sekunde]]s.<ref name=proj/> Lidojumā spārnu vēdas ir ļoti ātras un spēcīgas, minūtes laikā tie tiek savicināti 400 reizes.<ref name=proj>[http://projectpuffin.audubon.org/puffin-faqs#9. Puffin FAQs]</ref> Tuklīši bieži lido gar pašu ūdens virsmu. Lidojuma ātrums, piemēram, [[Atlantijas tuklītis|Atlantijas tuklītim]] var sasniegt 88 km/h.<ref name=proj/> == Uzvedība == [[Attēls:Fratercula corniculataUSFWS-00031A.jpg|thumb|260px|Tuklīši veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, attēlā [[Ragainais tuklītis|ragainie tuklīši]] (''Fratercula corniculata'')]] Tuklīši pamatā uzturas atklātā jūrā, krastā iznākot tikai ligzdošanas laikā. Tie barojas, nirstot zem ūdens un medījot nelielas [[zivis|zivtiņas]]. Ziemas periodā tie barojas arī ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Putnēni tiek baroti tikai ar zivīm.<ref name=proj/> Tuklīši ligzdo lielās kolonijās klinšainos krastos vai nelielās salās. Ligzdošanas vieta ir neliela iedobe klintī vai starp akmeņiem. Mīkstākā [[augsne|augsnē]] tā atrodas [[ala|alā]], kuru putni izrok, izmantojot savu spēcīgo knābi un pēdas. Ja vien ir iespējams, tuklīši rok alu, jo tad mazuļi ir aizsargātāki pret plēsīgajiem putniem un citiem ienaidniekiem. Tuklīši veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, un ligzdošanai vairākus gadus tiek izmantota viena un tā pati vieta. Dējumā ir viena [[ola]], kuru perē abi vecāki.<ref name=proj/> == Sistemātika == *'''Tuklīšu ģints''' (''Fratercula'') **[[Atlantijas tuklītis]] (''Fratercula arctica'') **[[Cekulainais tuklītis]] (''Fratercula cirrhata'') **[[Ragainais tuklītis]] (''Fratercula corniculata'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tuklīši| ]] [[Kategorija:Alku dzimta]] 5t0toa7mzudx00h1epnc6zjj11vfmt3 Liepene (ciems) 0 314056 4501178 4479065 2026-08-01T11:48:16Z Meistars Joda 781 4501178 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepene | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ventspils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Tārgales pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 1,68 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3382 |title=Informācija par objektu: Liepene |accessdate={{dat|2016|04|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 22 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 29 | lats = 13 | latNS = N | longd = 21 | longm = 38 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3601 | var_id = 100193927 | lgia_id = 3382 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Liepene''' ir ciems [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 23,6 km no pagasta centra [[Tārgale]]s, 19,6 km no novada centra [[Ventspils]] un 194,2 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies [[Baltijas jūra]]s krastā pie autoceļa [[V1332]] (pievedceļš Liepenei). == Vēsture == No 1916. līdz 1968. gadam cauri Liepenes ciemam veda [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļa līnija]], tuvākie pieturas punkti bija Bušniekos un Jaunupē. 1934. gadā nodibināja Sarkanmuižas paɡasta Liepenes I pakāpes pamatskolu, skolas pārzine bija E. Heinsberga.<ref>[https://www.redzidzirdilatviju.lv/en/collections/170556/65/photo/364098 Sarkanmuižas pagasta skolas]</ref> 1951. gadā Liepenē ierīkoja bibliotēku ar 5300 eksemplāru lielu fondu 1967. gadā. Bija arī pasta nodaļa ''Akmeņdziras'', feldšeru un vecmāšu punkts, kā arī veikals.<ref name="lme">{{LME|2|367}}</ref> <gallery> Sarkanmuiža pagasta skolas 1934.JPG|Sarkanmuižas pagasta Liepenes pamatskola (1934) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Tārgales pagasta ciemi}} 81lv50kesriz9raqm5kvtw93zzeflj5 Veloceliņš Centrs-Mežaparks 0 320233 4501181 3705880 2026-08-01T11:57:46Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] to [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] 4501181 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] curoo0fige181zbp4tphz4ystog1z2z Veloceļš Centrs—Dārziņi 0 348355 4501137 4463521 2026-08-01T09:52:43Z Pirags 3757 /* Spīķeru promenāde */ 4501137 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] j13jy29a29ticdyioog2conmsmto9wc 4501138 4501137 2026-08-01T09:56:43Z Pirags 3757 /* Rumbula */ 4501138 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|Latgales ielas veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] 1arplbmlp70bppok4n92edpe1d03zh2 4501139 4501138 2026-08-01T09:58:14Z Pirags 3757 /* Rumbula */ 4501139 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|Latgales ielas veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] kvi6wls8ulll1edjkzgvgmtu19tyg89 4501140 4501139 2026-08-01T09:58:34Z Pirags 3757 /* Latgales ielas veloceliņš */ 4501140 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|[[Latgales iela]]s veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] ip8jdo75kmj67kdum1vhxonfwgtq2fa 4501141 4501140 2026-08-01T09:59:12Z Pirags 3757 /* Latgales ielas veloceliņš */ 4501141 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]s veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] ahdg3afa3tb8ecntgmrz7k7m5c8u1ci Jūlija Samoilova 0 352589 4501163 3581449 2026-08-01T11:18:55Z Meistars Joda 781 4501163 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jūlija Samoilova | Vārds_orig = ''Юлия Самойлова'' | Attēls = Yuliya Samoylova (singer) - 2018 - 03.jpg | Ainava = | Att_izm = | Apraksts = Jūlija Samoilova 2018. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|7}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PSFR|Uhta|td=Krievija}} | Vieta = | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[Popmūzika]], [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja, komponiste | Instrumenti = Vokāls | Gadi = 2013-pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Jūlija Samoilova''' ({{val|ru|Юлия Олеговна Самойлова}}, dzimusi [[1989. gads|1989. gada]] [[7. aprīlis|7. aprīlī]] [[Uhta|Uhtā]]) ir [[Krievi|krievu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un [[Komponists|komponiste]]. 2017. gadā [[Ukraina]]s valdība viņai aizliedza iebraukt valstī 3 gadus, pēc tam, kad viņa nelikumīgi ieceļoja [[Krievija]]s anektētajā [[Krima|Krimā]]. Tāpēc viņa nevarēja piedalīties, pārstāvot [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krieviju]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]].<ref>[http://www.telegraph.co.uk/news/2017/03/22/ukraine-bans-russias-entrant-eurovision-song-contest/ ''telegrraph.co.uk'' lapa]</ref> Jūlija atgriezās [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] pārstāvēt Krieviju [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]],<ref>[https://eurovoix.com/2017/03/22/russia-regardless-host-country-yulia-will-compete-eurovision-2018/ ''Eurovoix'' lapa]</ref> kas notika [[Portugāle|Portugālē]] ar dziesmu ''[[I Won't Break]]''. Savā pusfinālā viņa ieguva 15. vietu, kas viņai neļāva kvalificēties finālam. Šī bija pirmā reize kopš [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursa]], kad [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] nekvalificējās finālam. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Sergejs Lazarevs]]<br />ar dziesmu ''[[You are the Only One]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[I Won't Break]]'' | periods = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Sergejs Lazarevs]]<br />ar dziesmu ''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''}} {{kastes beigas}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{DEFAULTSORT:Samoilova, Jūlija}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Krievijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]] r7hliii03ax382rwylwbe4keo0r806c Pelēkā cielava 0 355420 4501109 4422447 2026-08-01T08:17:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501109 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bergeronette.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Aves | klase_lv =Putni | kārta =Passeriformes | kārta_lv =Zvirbuļveidīgie | dzimta =Motacillidae | dzimta_lv =Cielavu dzimta | ģints =Motacilla | ģints_lv =Cielavas | suga = Motacilla cinerea | suga_lv = Pelēkā cielava | binomial = Motacilla cinerea <small>([[Marmaduke Tunstall|Tunstall]], 1771)</small> | kategorijas =nē }} '''Pelēkā cielava''' (''Motacilla cinerea'') ir neliela auguma [[cielavu dzimta]]s (''Motacillidae'') [[dziedātājputni|dziedātājputns]], kas sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref name=world/> Daļa populācijas ir nometnieki, daļa gājputni.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/grey-wagtail/motacilla-cinerea/ |title=ARKive: Grey wagtail (Motacilla cinerea) |access-date={{dat|2017|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170901160730/http://www.arkive.org/grey-wagtail/motacilla-cinerea/ |archivedate={{dat|2017|09|01||bez}} }}</ref><ref name=avi/> Tai ir trīs pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/waxbills/ World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2018]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Motacilla cinerea (Quai des Tuileries, Paris - France).jpg|thumb|left|240px|Pelēkā cielava [[Parīze]]s parkā]] [[Attēls:Motacilla cinerea 3 Luc Viatour.jpg|thumb|left|240px|Latvijā pelēko cielavu galvenokārt var novērot strauju upīšu krastos]] Pelēkā cielava ligzdo Eiropā, no [[Britu salas|Britu salām]] un [[Skandināvija]]s dienvidiem līdz [[Vidusjūra]]i, vietām arī Skandināvijas ziemeļos un [[Somija|Somijā]]. Praktiski nav sastopama [[Krievija]]s rietumu daļā. Toties tai ir plašs ligzdošanas areāls Āzijā, no [[Urāli]]em līdz [[Kamčatka]]i, [[Japāna]]i un [[Ķīna]]s dienvidaustrumiem.<ref name=iuc/><ref name=orn/> Nelielas salu populācijas mājo [[Azoru salas|Azoru salās]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] un [[Madeira|Madeirā]], kuras ir nometnieces.<ref name=world/><ref name=avi/> Ziemo [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], Vidusjūras reģionā, [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]].<ref name=avi/><ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |title=Ornitofaunistika: Pelēkā cielava Motacilla cinerea |access-date={{dat|2017|08|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170801091859/http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |archivedate={{dat|2017|08|01||bez}} }}</ref> Reizēm ieklejo [[Austrālija|Austrālijā]], Āfrikas dienvidos un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[Džordžija]]s štatā).<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22718392/0 IUCN: Motacilla cinerea]</ref> == Latvijā == Līdz 20. gadsimta 1990. gadiem pelēkā cielava [[Latvija|Latvijā]] tika uzskatīta par ļoti retu ieceļotāju. Gadsimta pēdējā desmitgadē novērojumu skaits palielinājās un tika reģistrēti pirmie ligzdošanas gadījumi. Pirmais pierādītais ligzdošanas gadījums bija 1991. gadā [[Sigulda|Siguldā]] pie [[Gūtmaņa ala]]s. Mūsdienās pelēkā cielava ir reta ligzdotāja. Galvenokārt sastopama pie nelielām, straujām upītēm [[Vidzeme|Vidzemē]]. Iecienītas vietas ar [[smilšakmens]] atsegumiem. [[Kurzeme|Kurzemē]] pirmā ligzdošana pierādīta 2004. gadā pie [[Dārte]]s. Ligzdotāju skaits katru gadu turpina pieaugt (vismaz rietumu daļā). Latvijā kopumā ligzdo apmēram 60—80 pāri. Iestājoties siltākām [[ziema|ziemām]], iespējama ziemošana pie neaizsalstošām upītēm un strautiem. Līdz šim bijuši divi ziemas novērojumi.<ref name=orn/> == Izskats == Pelēkā cielava ir viena no lielākajām [[cielavas|cielavām]] ar ļoti garu asti.<ref name=avi>[http://www.avibirds.com/html/Grey_Wagtail.html Avibirds: Grey Wagtail]{{Novecojusi saite}}</ref> Ķermeņa garums 17—20 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] apmēram 25—27 cm, svars [[tēviņš|tēviņam]] 15—22 [[grams|g]], [[mātīte]]i 14—20 g.<ref name=ark/><ref name=avi/><ref>[http://www.hbw.com/species/grey-wagtail-motacilla-cinerea Alive: Grey Wagtail (Motacilla cinerea)]</ref> Pelēkā cielava ir daudz krāsaināks un košāks putniņš, nekā varētu domāt, dzirdot tās nosaukumu. Tās ķermeņa augšdaļa ir zilpelēka, bet apakša koši [[dzeltenā krāsa|dzeltena]]. [[Aste]] melna ar baltām malām, spārni tumši pelēki vai melni ar baltām šķērsjoslām. Virs [[acs]] gaiša uzacs, kas var būt gan [[baltā krāsa|balta]], gan gaiši dzeltena. [[Kāja]]s tumši [[brūnā krāsa|brūnas]] vai violetbrūnas, [[knābis]] melns. Ligzdošanas sezonas laikā tēviņa pazode kļūst ogļu melna, kuru no pelēkās sejas nodala balta svītra. Mātītes pazode ir balta, pavēdere gaišāk dzeltena, ne tik koša kā tēviņam. Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to vēderi ir gaiši, smilšu dzelteni.<ref name=ark/><ref name=avi/> === Līdzīgas sugas === [[Attēls:Alpispa (Motacilla cinerea canariensis)♂ (7198941784).jpg|thumb|220px|Tēviņam ligzdošanas sezonas laikā ir melna pazode, kuru no sejas nodala balta svītra]] [[Attēls:Grey wagtail at Tennōji Park in Osaka, November 2016 - 890 II.jpg|thumb|220px|Mātītei ligzdošanas sezonā ir balta pazode]] Pelēko cielavu var viegli sajaukt ar [[dzeltenā cielava|dzelteno cielavu]]. Salīdzinoši pelēkā cielava ir nedaudz lielāka, slaidāka, aste košāka (izteikti melnbalta), mugura pelēkāka, kā arī uz spārniem ir platas, gaišas joslas, kas labi redzamas lidojumā.<ref name=ark/> Salīdzinot ar [[citroncielava|citroncielavu]], pelēkajai cielavai galva ir pelēka. == Uzvedība == Pelēkā cielava galvenokārt uzturas strauju upīšu un strautu krastos, bet mājo arī pie kanāliem, ezeriem un zemieņu lēnajām upēm. Putniņš iecienījis oļainus krastus ar lieliem akmeņiem un klintīm, arī upītei parasti ir grants gultne. To vienmēr var redzēt enerģiski skrienam vai ejam, pārmeklējot krastmalu.<ref name=ark/><ref name=avi/> Raksturīgi cielavām arī pelēkā cielava nepārtraukti cilā asti uz augšu un leju, reizēm uz sāniem.<ref name=avi/> Ligzdošanas laikā pelēkā cielava ir izteikti teritoriāla, aktīvi aizsargājot krasta nogriezni ligzdas tuvumā. Teritorija reizēm ir var būt ļoti liela, pat līdz 1000 m gar krastu.<ref name=ark/> Ziemas periodā pelēko cielavu var bieži novērot ceļmalās. Tās katru gadu atgriežas vienās un tajās pašās ziemošanas vietās. Ziemā nakšņo nelielās grupās.<ref>Nickell, Walter P (1968). "Return of Northern Migrants to Tropical Winter Quarters and Banded Birds Recovered in the United States". Bird-Banding. 39 (2): 107–116. doi:10.2307/4511469.</ref> == Barība == Barojas ar dažādiem [[ūdens]] [[bezmugurkaulnieki]]em, [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[moluski|moluskus]] ieskaitot, kā arī ar [[mušas|mušām]], [[Viendienīšu kārta|viendienītēm]] un [[vaboles|vabolēm]]. Pelēkajai cielavai ir raksturīgi divi dažādi barošanās paņēmieni: krasta pārmeklēšana, to izstaigājot un uzlasot dažādus kukainīšus, arī dzenoties pakaļ kustīgākiem īpatņiem, vai brienot pa seklu ūdeni un uzlasot barību; otrais paņēmiens ir apkārtnes vērošana no paaugstinājuma un kukaiņu ķeršana lidojumā vai uzlasīšana no koka lapām un mizas.<ref name=ark/><ref name=avi/> == Ligzdošana == Pelēkās cielavas veido monogāmus pārus, riesta laikā tēviņam izpildot "izpletņveida" lidojumu — tēviņš laižas lejup no augstāka koka zara, izplešot spārnus un asti, uzpūšot dzeltenās vēdera spalviņas un nepārtraukti dziedot.<ref name=ark/> Ligzdošanas sezona pelēkajai cielavai ir laikā no aprīļa līdz jūlijam. [[Ligzda]] vienmēr atrodas nelielā attālumā no kādas upītes vai strauta, tā tiek būvēta uz zemes iedobē vai alā, noslēpta starp akmeņiem, oļiem un koku saknēm.<ref name=ark/><ref name=avi/><ref>Rasmussen PC; Anderton, JC (2005). Birds of South Asia: The Ripley Guide. Volume 2. Smithsonian Institution & Lynx Edicions. p. 317.</ref> Eiropā ligzdas bieži atrodas cilvēku veidotu konstrukciju nišās un iedobēs, piemēram, zem tilta.<ref name=avi/> Kausveida ligzda vīta no sausas zales, saknītēm un smalkiem zariņiem. Bieži tiek izmantotas arī [[sūnas]]. No iekšpuses ligzda izklāta ar dzīvnieku [[vilna|vilnu]]. To būvē pāris kopīgi.<ref name=ark/><ref name=avi/> Dējumā ir 3—7 gaiši brūnas vai baltas [[ola]]s ar smalkiem raibumiem, sezonas laikā var būt vairāki perējumi.<ref name=ark/><ref name=avi/> Katrā nākamā perējumā mazuļu skaits samazinās.<ref>Klemp S. (2000). "Effects of parental effort on second brood, moult and survival in the Grey Wagtail Motacilla cinerea". Ardea. 88 (1): 91–98.</ref> Inkubācijas periods ilgst apmēram 11—14 dienas. Perē un par mazuļiem rupējas abi vecāki.<ref name=ark/><ref name=avi/> Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā, bet vecāki par tiem turpina rūpēties papildu 2—3 nedēļas.<ref name=ark/><ref name=avi/> Reizēm par izlidojušiem jaunajiem putniem rūpējas tikai tēviņš, tā kā mātīte perē nākamo ēdjumu.<ref name=ark/> Pelēkā cielava savvaļā dzīvo līdz 8 gadiem.<ref>Jørgensen OH (1976). "Migration and Aspects of Population Dynamics in the Grey Wagtail Motacilla cinerea". Ornis Scandinavica. 7 (1): 13–20. doi:10.2307/3676170.</ref> Samērā bieži pelēko cielavu ligzdās olas dēj [[dzeguze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zoologie.upol.cz/ruzne/ardea_97-017-022.pdf |title=Rapid decline of Common Cuckoo Cuculus canorus parasitism in Red-backed Shrikes Lanius collurio |access-date={{dat|2017|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304035618/http://www.zoologie.upol.cz/ruzne/ardea_97-017-022.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Sistemātika == Pelēkajai cielavai ir 3 pasugas:<ref name=world/> *''Motacilla cinerea cinerea'' — nominālpasuga, sastopama [[Eiropa|Eiropā]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļafrikā]]; *''Motacilla cinerea patriciae'' — sastopama [[Azoru salas|Azoru salās]]; *''Motacilla cinerea schmitzi'' — sastopama [[Madeira|Madeirā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.latvijasdaba.lv/putni/motacilla-cinerea-tunst/ Latvijas Daba: Pelēkā cielava] *[http://www.hbw.com/ibc/species/grey-wagtail-motacilla-cinerea IBC: Grey Wagtail Motacilla cinerea] *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=AE073221679039C2 Avibase: Gray Wagtail Motacilla cinerea Tunstall, 1771] *[https://www.birdid.no/bird/eBook.php?compareSpecieID=1247&specieID=1936 Comparing: Grey Wagtail (Motacilla cinerea), Yellow Wagtail (Motacilla flava)] *[https://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob10190.htm BTO: Grey Wagtail Motacilla cinerea (Tunstall, 1771)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cielavas]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] kiqv70biaozr0i2b5gycw0zcc5ps16d Džons Stounss 0 357338 4501122 4496808 2026-08-01T08:51:50Z Bendžamins 76862 4501122 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|28}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 77 | caps3 = 180 | caption = Stounss 2026. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnsley F.C.|Barnsley]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bārnslija}} | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 10 | height = 188 | image = John Stones England v Ghana 23 June 2026-038.jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 2 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 94 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam4 = {{fb|Anglija}} | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalyears2 = 2013 | nationalyears3 = 2013—2015 | nationalyears4 = 2014— | ntupdate = {{dat|2026|08|01|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|08|01|SK|bez}} | name = | playername = Džons Stounss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2016 | years3 = 2016—2026 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Džons Stounss''' ({{Val|en|John Stones}}; dzimis {{Dat|1994|5|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Stounss spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Milānas "Internazionale"]]. == Karjera == Stounss karjeru sāka savas dzimtās pilsētas klubā ''[[Barnsley F.C.|Barnsley]]''. 2013. gadā pārgāja uz ''[[Everton F.C.|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=31 January 2013|publisher=evertonfc.com|title=Blues Sign Stones|url=http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones|archive-date={{dat|2013|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130204132229/http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones}}</ref> 2016. gadā parakstīja sešu gadu līgumu ar ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=9 August 2016|publisher=skysports.com|title=John Stones joins Manchester City in £47.5m deal|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/10528801/john-stones-joins-manchester-city-in-475m-deal}}</ref> 2026. gada 28. aprīlī Stounss paziņoja, ka sezonas beigās pēc 10 gadiem Mančestras klubā pametīs to kā brīvais aģents.<ref>{{cite web |last=Dawson |first=Rob |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/48617048/john-stones-leave-man-city-summer |title=John Stones to leave Man City in the summer |publisher=ESPN |date=28 April 2026 |accessdate=8 May 2026}}</ref> [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] bijis pieteikts [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], bet nevienu spēli neaizvadīja. Spēlējis arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur viņš guva arī savus pirmos divus vārtus, 6—1 uzvarā pār [[Panamas futbola izlase|Panamu]]. Stounss bija iekļauts arī izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2018, 2019 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists : [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> * [[FIFA Pasaules kauss]] trešā vieta: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Stounss, Džons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] p0ra0pwv4zpdqaxt4vg4pijrttb975c Jūliāns Brants 0 361482 4501115 4283359 2026-08-01T08:39:48Z Bendžamins 76862 4501115 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|2}} | caps1 = 1 | caps2 = 165 | caption = Brants 2019. gadā | clubnumber = 70 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen|Bayer Leverkusen II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Brēmene}} | goals1 = 1 | goals2 = 33 | height = 185 | image = 2019-06-11 Fußball, Männer, Länderspiel, Deutschland-Estland StP 2066 LR10 by Stepro.jpg | nationalcaps1 = 2 | nationalcaps2 = 3 | nationalcaps3 = 19 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 8 | nationalcaps7 = 6 | nationalcaps8 = 48 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 1 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalteam7 = {{flaga|Vācija}} Vācijas Olimpiskā komanda | nationalteam8 = {{fb|GER}} | nationalyears1 = 2011 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013—2014 | nationalyears5 = 2015 | nationalyears6 = 2015 | nationalyears7 = 2016 | nationalyears8 = 2016— | ntupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | playername = Jūliāns Brants | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2014 | years2 = 2014—2019 | name = | birth_place = | caps3 = 218 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | goals3 = 43 | years3 = 2019—2026 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Jūliāns Brants''' ({{Val|de|Julian Brandt}}; dzimis {{Dat|1996|5|2}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Brants spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' līgas klubā [[Amsterdamas "Ajax"]]. 2014. gadā Brants parakstīja līgumu ar ''Bayer Leverkusen''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=26 September 2017|date=12 December 2013|publisher=bayer04.de|title=Bayer 04 verpflichtet deutsches Top-Talent Julian Brandt|url=https://www.bayer04.de/en-us/}}</ref> 2017. gada 26. augustā Brants kļuva par jaunāko ''Bayer'' spēlētāju, kas ir piedalījies 100 Bundeslīgas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/julian-brandt-10-things-on-borussia-dortmund-s-germany-star-4749|title=Julian Brandt: 10 things on Borussia Dortmund's Germany star|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-04-08|language=en}}</ref> 2019. gada maijā Brants parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Borussia-Dortmund-sign-Julian-Brandt/|title=Borussia Dortmund sign Julian Brandt|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2021-04-08|language=en-GB|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527203456/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Borussia-Dortmund-sign-Julian-Brandt}}</ref> [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]] spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=26 September 2017|date=17 May 2017|publisher=sportacentrs.com|title=Vācija Konfederāciju kausā ar talantiem, bez zvaigznēm|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/17052017-vacija_konfederaciju_kausa_bez_zvaigznem}}</ref> == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21 '''Vācija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Brants, Jūliāns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brēmenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 0tkguz813q8kfwpzc06ra5op3cfqids Sēlijas dalīšanas līgums 0 361649 4501021 4349874 2026-08-01T03:08:08Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501021 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Senās Latvijas vēstures avoti.jpg|thumb|200px|Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940).]] '''Sēlijas dalīšanas līgums''' bija daļa no 1256. gadā [[Alberts II (Rīga)|Rīgas arhibīskapa Alberta]], [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa vicemestra]] Ludviga [[Rīga|Rīgā]] noslēgta vienošanās par to, ka agrākās [[Jersika (valsts)|Jersikas zemes]] trešdaļa un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zeme]] ({{val-la|terra Selonia}}) pievienojama [[Livonijas ordeņa valsts|Livonijas ordeņa]] teritorijai, bet ar nosacījumu, ka Rīgas cisterciešu klosteris patur starpgabalu, kas atradās iepretim [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilsnovadam]] sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām (vēlāko [[Jumpravas draudzes novads|Jumpravas draudzes novadu]]). Rīgas domkapituls atsacījās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu sēļu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē. Līgums tika noslēgts pēc tam, kad Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]] 1255. gadā bija [[Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi|atdāvinājis Livonijas ordenim]] Sēlijas zemes, kuras pirms tam bija iedalītas [[Sēlijas bīskapija]]i, vēlāk [[Rīgas bīskapija]]i. 1261. gadā Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Šventoja|Sventas upi]], Latuvas upi, Lavenas upi, [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram. == Priekšvēsture == [[Sēlpils pils|Sēlpili]], kuru uzskatīja par lietuviešu sabiedroto [[sēļi|sēļu]] galveno pili pie Daugavas, krustnešu karaspēks [[Sēlpils aplenkums (1208)|ielenca]] 1208. gadā. Pārspēka spiesti, sēļi padevās, ļāvās kristīties un pilī ielaida krustnešus. 1218. gadā pilī apmetās pirmais [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. 1219. gada 25. oktobrī pāvests [[Honorijs III]] apstiprināja Sēlijas bīskapijas robežas. Izšķirot strīdu starp [[Rīga|Rīgu]] un Sēlijas bīskapu par [[Babītes pils]] apgabalu, kas atradās starp Daugavu un Lielupi, pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] (''Wilhelm von Modena'') 1225. gada decembrī nosacīja Rīgas un Sēlijas bīskapijas robežas - Babītes apgabals atradās [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas apgabala]] robežās, sākot no Gātes līdz jūrai robeža gāja pa Lielupes viduslīniju, tā ka upes labā puse un labais krasts atradās Rīgas pilsētas īpašumā, kreisā puse un kreisais krasts - Sēlijas bīskapa īpašumā. [[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] ar legāta Vilhelma piekrišanu 1226. gada 21. martā no [[Zemgales bīskapija|Mežotnes sēdekļa]] atdalīja Sēliju, kuru vēlāk pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunga]] Mindauga no [[Polocka]]s padzītais kņazs [[Tautivils]] vērsās pēc palīdzības pie Livonijas ordeņa. Kad 1250. gadā [[Andreass no Felves|Livonijas mestrs Andrejs]] apsolīja Mindaugam izgādāt karaļa kroni, par ko Mindaugs savukārt apsolīja ordenim dāvināt vairākas savas zemes. Pēc 1253. gada izlīguma ar Mindaugu Tautvils tika atjaunots amatā. 1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar Polockas kņazu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2017|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231207203116/http://old.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2017|09|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&pg=PA124&lpg=PA124&dq=selen+und+Semigallen+polen&source=bl&ots=d6bBui1mYM&sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&hl=lv&ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]</ref> 1255. gada oktobrī dižkungs Mindaugs, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa Polockas vasalim pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem. 1259. gada dokumentā, kurā Mindaugs precizēja Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA530&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=10&ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&pg=PA99&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2&ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]</ref> == Līguma saturs == 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&typ=&anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes</ref> * [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; * tāpat [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') pienākas ordeņa trešdaļai, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; * turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] * zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsala|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; * domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]); * tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; * ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām. == Sekas == 1257. gadā Romas pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Lietuvas karaļa Mindauga lēmumu nodod Sēlijas zemes Vācu ordenim, kas šo teritoriju vēlāk sadalīja starp [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles komtureju]], [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogteju]] un [[Daugavpils komtureja|Daugavpils komtureju]]. [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā Livonijas ordenis zaudēja kontroli pār Sēlijas dienvidu zemēm, no kurām atteicās 1426. gada robežlīgumā ar Lietuvas dižkunigaitiju. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] 0mnw34dpopeyoze8ww5zwavxylzsmua Kibersports 0 367305 4501158 4463728 2026-08-01T11:13:13Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Elektroniskais sports]] uz [[Kibersports]]: skat. diskusiju 4463728 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|sacensību veidu|Latvijas sporta ziņu mediju|sportacentrs.com}} [[Attēls:The_International_2014.jpg|thumb|304x304px|2014. gada ikgadējais [[Dota 2]] čempionāts — "International"]] '''Elektroniskais sports''' (saīsinājumā '''e-sports''') jeb '''kibersports''' ir sacensību ([[Profesionālais sports|profesionālo]] un amatieru) veids, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot [[videospēle]]s. Elektroniskais sports ietver dažādas līgas, turnīrus, čempionātus, kur spēlētāji pieder dažādām komandām vai citām “sporta organizācijām”, kuras sponsorē daudzveidīgi uzņēmumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emeraldinsight.com/doi/abs/10.1108/IntR-04-2016-0085|title=What is eSports and why do people watch it?|last=Sjöblom|first=Max|last2=Hamari|first2=Juho|access-date=07.12.2017|date=2017}}</ref> Ar kibersportu tiek saistīti noteikti spēļu žanri, kur katrs no tiem no spēlētāja pieprasa citādākas iemaņas un zināšanas. Vispopulārākās kibersporta disciplīnas ir daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēnas (''Multiplayer Online Battle Arenas''), piemēram (''[[League of Legends]], [[Dota 2]]''), [[Pirmās personas šaujamspēle|pirmās personas šāujamspēles]] (''First-Person Shooters'') (''[[Counter-Strike: Global Offensive]]'') un reāllaika stratēģijas (''Real Time Strategy''), (''[[StarCraft II|Starcraft 2]]'').<ref name=":0" /> E-sporta čempionātu balvu fonds aizvien biežāk sasniedz milzīgas naudas summas, mērojamas vairākos miljonos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dolārs|dolāru]]. ''Dota 2'' turnīrs ar nosaukumu “International” vairākas reizes ir pārspējis visus rekordus. 2013. gadā šī turnīra balvu fonds sasniedza 2 874 380 ASV dolāru, 2015. gadā — 18 429 613 ASV dolāru, un 2017. gadā — 24 787 916 ASV dolāru.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dota2.com/international/overview/|title=Dota 2 balvu fondi|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171204084812/http://www.dota2.com/international/overview/|archivedate=04.12.2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://napavalleyregister.com/calistogan/sports/household-name-ball-sports-athletes-investing-in-esports-video-game/article_e4c88f71-bd20-5c8f-9ea0-6d7fce1b0e12.html|title=Household-name ball sports athletes investing in eSports video game teams|last=Poulter|first=Daniel|access-date=07.12.2017|date=18.10.2016}}</ref> Čempionātu spēļu tiešraides tiek translētas brīvi pieejamās [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnēs]], pulcējot miljonus lielu skatītāju auditoriju. Vairāk par 380 miljoniem cilvēku skatās e-sportu visā pasaulē gan tiešsaistē, gan klātienē. 2016. gadā pasaules čempionāta fināls spēlē ''League of Legends'' pulcēja 43 miljonus skatītāju, vairāk nekā [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] 7. fināla spēle (31 miljons skatītāju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.toptal.com/finance/market-research-analysts/esports|title=Esports: A Guide to Competitive Video Gaming|last=Chapman|first=Josh|access-date=07.12.2017|date=2017}}</ref> 2017. gadā e-sporta skatītāju daudzums kopumā sasniedza 385 miljonus cilvēku. == Vēsture == Pirmās videospēļu sacensības norisinājās 1972. gadā [[Stenforda Universitāte|Stenfordas Universitātē]], kurās dalībnieki sacentās par galveno balvu — “''[[Rolling Stone]]''” žurnāla gada abonementu spēlē ar nosaukumu ''[[Spacewar]]''!.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Today is the 40th Anniversary of the World's First Known Video Gaming Tournament|url=https://kotaku.com/today-is-the-40th-anniversary-of-the-worlds-first-known-5953371|last=Good|first=Owen|access-date=07.12.2017|date=19.10.2012}}</ref> Savukārt pirmais liela mēroga turnīrs notika 1980. gadā, kuru organizēja ''Atari'' un spēja pulcēt 10 000 dalībnieku no visām Amerikas Savienotajām Valstīm, sacenšoties spēlē ''[[The Space Invaders]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.retroist.com/2013/05/20/it-is-1980-and-the-national-space-invaders-tournament-finals-is-approaching/)|title=It is 1980 and the National Space Invader’s Tournament Finals is Approaching…|last=Vander|first=Garry|access-date=07.12.2017|date=20.05.2013}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1990. gadā videospēļu kompānija ''Nintendo'' ASV rīkoja ''[[Nintendo]]'' pasaules čempionātu (''Nintendo World Championships''), to pašu 1994. gadā izvēlējās darīt arī ''Blockbuster LLC'', rīkojot savu pasaules čempionātu sadarbībā ar “''GamePro”'' žurnālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.poisonmushroom.org/2014/02/looking-back-at-blockbuster-part-2-the-world-video-game-championships/|title=Looking back at Blockbuster, Part 2: The world video game championships|last=Oxford|first=David|access-date=07.12.2017|date=14.02.2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ign.com/articles/2015/05/13/the-story-of-the-first-nintendo-world-championships|title=The story of the first Nintendo world Championships|last=Cifaldi|first=Frank|access-date=07.12.2017|date=13.05.2015}}</ref> 1990. gadu beigās arī personālie datori kļuva par sacensību platformām, veiksmīgi ieņemot vietu starp nozīmīgiem kibersporta notikumiem. 1997. gadā turnīrā ''Red Annihilation'', spēlētāji tikās [[Datorspēle|datorspēlē]] ''[[Quake]]'', lai cīnītos par galveno balvu — lietotu Ferrari 328.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=d3iS3k-e-Pc)|title=Thresh vs Entropy @ Red Annihilation 1997|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=17.04.2006}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adanai.com/esports/|title=ESPORTS: A BRIEF HISTORY|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=30.04.2013|archive-date=01.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171201070355/http://adanai.com/esports/}}</ref> 1998. gadā tika izdota reālā laika stratēģijas žanra datorspēle ''[[Starcraft]]'', kuras popularitāte [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] pieauga līdz milzīgiem apmēriem, un 18 mēnešus pēc spēles izdošanas brīža tās mačus raidīja Korejas [[televīzija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/buzzer/story/esports-explainer-league-of-legends-heroes-of-the-storm-hearthstone-cs-go-dreamhack-050616|title=Tracing the 70-year history of video games becoming eSports|last=Lynch|first=Andrew|access-date=07.12.2017|date=06.05.2016|archive-date=26.10.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171026111505/http://www.foxsports.com/buzzer/story/esports-explainer-league-of-legends-heroes-of-the-storm-hearthstone-cs-go-dreamhack-050616}}</ref> 2000. gadi bija populāri kibersporta raidīšanai televīzijas ēterā. Dienvidkoreja aktīvi translēja profesionālos datorspēļu mačus 24 stundu kanālā (MBCGame), kas tagad ir slēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sfgate.com/business/article/League-beginning-for-video-gamers-2587547.php|title=League beginning for video gamers|last=Kim|first=Ryan|access-date=07.12.2017|date=11.06.2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.siliconera.com/2012/01/02/starcraft-channel-mbc-game-begins-its-final-month-on-tv/|title=Starcraft Channel MBC Game Begins Its Final Month On TV|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=02.01.2012}}</ref> ASV kanāls [[ESPN]] translēja videospēles ''Madden NFL'' sacensības no 2005. līdz 2008. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.operationsports.com/news/269002/espn2s-madden-nation-to-begin-fourth-season/|title=ESPN2's Madden Nation to Begin Fourth Season|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=15.09.2008|archive-date=02.07.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170702121535/http://forums.operationsports.com/news/269002/espn2s-madden-nation-to-begin-fourth-season/}}</ref> DirecTV raidīja ''Championship Gaming Series'' turnīra 2 sezonas 2007. un 2008. gadā. [[CBS]] pārraidīja iepriekš ierakstītu 2007. gada ''World Series of Video Games turnīru''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/07/28/arts/television/28vide.html|title=Video Game Matches to Be Televised on CBS|last=Schiesel|first=Set|access-date=07.12.2017|date=28.07.2007}}</ref> Popularitāte pieauga, parādoties tiešsaistes tiešraižu tīmekļa vietnēm. Lielākā no tām — ''Twitch.tv'' 2013. gada oktobrī unikālo skatītāju skaits sasniedza 45 miljonus, katram mājaslapā pavadot aptuveni 100 minūtes, skatoties dažādas translācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/davidewalt/2013/11/13/the-espn-of-video-games/#f85742c3dd79|title=The ESPN Of Video Games|last=Ewalt|first=David|access-date=07.12.2017|date=13.11.2013}}</ref> 2014. gada ''Leauge of Legends'' pasaules čempionātu [[Seula|Seulā]] klātienē vēroja 40 000 līdzjutēju, grupai ''[[Imagine Dragons]]'' atklājot kibersporta turnīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/insertcoin/2014/10/19/40000-live-korean-fans-watch-ssw-win-2014-league-of-legends-world-championship/#2c242b47735f|title=40,000 Korean Fans Watch SSW Win 2014 'League of Legends' World Championship|last=Tassi|first=Paul|access-date=07.12.2017|date=19.10.2014}}</ref> Latvijas sportisti guvuši panākumus ''Counter-Strike'' spēlē: 2022. gadā pasaulē lielākajā turnīrā ''PGL Antwerp'' 2022 uzvarēja komanda ''FaZe Clan'', kurā spēlē latviešu e-sportists Helvijs "broky" Saukants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://store.steampowered.com/sale/csgomajorantwerp2022|title=CS:GO Major Antwerp 2022|website=store.steampowered.com|access-date=2024-03-10|date=2022-05-03|language=en}}</ref> 2023. gadā šī komanda izcīnīja otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/588040-helvijs-broky-saukants-pirmais-latvijas-e-sportists-ar-premijas-nopelnitu-miljonu-dolaru|title=Helvijs "Broky" Saukants — pirmais Latvijas e-sportists ar prēmijās nopelnītu miljonu dolāru|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-10|language=lv}}</ref> == Sports == 2016. gadā [[Francijas Trešā republika|Francijas]] valdība sāka strādāt pie e-sporta atzīšanas un regulēšanas projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2016/05/03/french-government-announces-plans-to-legalize-and-regulate-esports-industry/|title=French government announces plans to legalize and regulate esports industry|last=O'Braien|first=Chriss|access-date=07.12.2017|date=03.05.2016|archive-date=23.10.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171023012221/https://venturebeat.com/2016/05/03/french-government-announces-plans-to-legalize-and-regulate-esports-industry/}}</ref> 2017. gadā [[Filipīnas]] oficiāli atzina e-sportu par īstu sporta veidu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.casino.org/blog/philippines-officially-recognizes-esports-as-a-real-sport/|title=Philippines Officially Recognizes eSports As A Real Sport|last=Sheldon|first=David|access-date=07.12.2017|date=22.10.2017}}</ref> kā arī 2013. gadā ASV atzina kibersportistus par īstiem sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/insertcoin/2013/07/14/the-u-s-now-recognizes-esports-players-as-professional-athletes/#637e84b33ac9|title=The U.S. Now Recognizes eSports Players As Professional Athletes|last=Tassi|first=Paul|access-date=07.12.2017|date=14.07.2013}}</ref> [[Krievija]] e-sportu par oficiālo sporta veidu atzina 2016. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001201606070022?index=0&rangeSize=1|title=Официальный интернет-портал правовой информации|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=07.06.2016|archive-date=11.06.2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160611013229/http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001201606070022?index=0&rangeSize=1}}</ref> Kopš 2017. gada augusta 2024. gada vasaras olimpisko spēļu organizēšanas komiteja veic pārrunas ar Starptautisko Olimpisko komiteju par kibersporta iespējamo iesaistīšanu olimpiskajā programmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/olympics/story/_/id/20286757/paris-open-esports-competition-2024-summer-olympics|title=Paris Olympic bid committee is open to esports on 2024 Olympic program|last=|first=|access-date=07.12.2017|date=09.08.2017}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] pagaidām e-sportu par oficiālu sportu atzīt neplāno.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/e-sportam-latvija-pirmie-aizmetni-un-par-oficialu-sporta-veidu-atzit-nesteidz.a167593/|title=E-sportam Latvijā pirmie aizmetņi un par oficiālu sporta veidu atzīt nesteidz|last=Lūsīte|first=Liene|access-date=07.12.2017|date=05.02.2016}}</ref> == Spēles == [[Attēls:Cloud 9 takes on Vici Gaming.jpg|thumb|2014. gada ikgadējais [[Dota 2]] čempionāts — "International". "Cloud9" spēlē pret komandu "Vici"]] Tāpat kā tradicionālajos sporta veidos, e-sports sevī ietver ļoti daudz un dažādas spēles. Katrai no tām ir savs stils, uzdevums un mērķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/guides/zygq2hv|title=Is computer gaming really sport?|last=|first=|website=BBC|access-date=09.12.2017|date=|archive-date=15.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171215133437/http://www.bbc.co.uk/guides/zygq2hv}}</ref> Datorspēļu sacensības norisinās visā pasaulē un to vidū ir dažādas spēles, kas ir populāras profesionāļu vidū. 90 gadu vidū turnīros populāras bija kautiņu un šaušanas spēles, kuras joprojām ir populāras arī mūsdienās. 2000. gados mūsdienu stratēģiju spēles ieguva lielāku pārsvaru un popularitāti Dienvidkorejā. No tā laika tas būtiski mainīja e-sporta attīstību visā pasaulē. Pēc 2010. gada ''Warcraft III: The Frozen Throne''' modifikācijas ''Defense of the Ancients'' iznākšanas tiešsaistes kauju spēles arēnā kļuva par daļu no e-sporta. Turnīri ir ļoti dažādi. Tiem ir atšķirīgi nosaukumi un žanri. Mūsdienās populārākās spēles ir ''[[PUBG: Battlegrounds]]'', ''[[PUBG Mobile]]'', ''[[Counter-Strike: Global Offensive]]'', ''[[Call of Duty]]'', ''[[League of Legends]]'', ''[[Dota 2]]'', ''[[Smite]]'', ''[[Rocket League]]'', ''[[World of Tanks]]'', ''[[Heroes of the Storm]]'', ''[[Hearthstone]]'', ''[[Super Smash Bros. Melee]]'', ''[[StarCraft II]]'' un ''Overwatch''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcgamesn.com/starcraft/2012-esports-battle-momentum-between-league-legends-starcraft-2-and-dota-2|title=2012 in eSports: the battle for momentum between League of Legends, StarCraft 2, and Dota 2|last=Zacny|first=Rob|access-date=06.12.2017|date=31.12.2012}}</ref> == Turnīri == [[Attēls:Fogged and KotLGuy (33789028945).jpg|thumb| 2017. gada Dota 2 Āzijas čempionāta komentētāji Fogged un KotLGuy ]] E-sporta turnīrus parasti raida tiešraidē. Turnīri norisinās visā pasaulē, tai skaitā arī internacionālie. Viens no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem e-sporta turnīriem bija ''World Cyber Games'' (WCG), kas norisinājās vairākās valstīs no 2000. līdz 2013. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fool.com/investing/2017/10/21/3-things-about-esports-you-probably-didnt-know.aspx|title=3 Things About Esports You Probably Didn't Know|last=Ballard|first=John|access-date=06.12.2017|date=21.10.2017}}</ref> Turnīros darbojas komentētāji, analītiķi un vērotāji, kas seko līdzi spēles gaitai, kontrolē, vai viss ir kārtībā un analizē komandu stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polygon.com/features/2013/7/16/4503412/starcraft-commentators-tastosis|title=How two StarCraft commentators became stars|last=Lien|first=Tracey|access-date=10.12.2017|date=16.07.2013}}</ref> Kaut arī turnīri, kas bija saistīti ar video spēlēm jau pastāvēja, e-sports piedzīvoja būtisku pāreju 1990. gadu beigās. Sākot ar "Cyberathlete Professional League" 1997. gadā, turnīri kļuva daudz lielāki un korporatīvā sponsorēšana kļuva biežāk sastopama. Strauji paplašinājās ne tikai dalībnieku skaits, bet arī pieauga skatītāju skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chttps://www.csmonitor.com/2003/0808/p13s01-alsp.html?entryBottomStorysmonitor.com/2003/0808/p13s01-alsp.html?entryBottomStory|title=Are video games a sport?|last=Goodale|first=Gloria|access-date=06.12.2017|date=08.08.2003}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/insertcoin/2012/12/20/2012-the-year-of-esports/#69266d1f7e11|title=2012: The Year of eSports|last=Tassi|first=Paul|access-date=06.12.2017|date=20.12.2012}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Videospēļu kultūra]] [[Kategorija:Sporta veidi]] cv7sepo6uoemvizdh9je8dvlltquik9 Sukse 0 369806 4501038 2840091 2026-08-01T03:19:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501038 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Sukse''' ({{val-lt|Suksė}}, {{val-de|Suxe}}, {{val-la|Suxe sive Nicholaus}}) bija [[Nalsene]]s kunigaitis (ap 1267—1273). == Dzīvesgājums == [[Mindaugs|Mindauga]] padzīts, Sukse kopā ar brāli 1262. gadā devās uz Rīgu, kur pieņēma katoļu ticību un kristīto vārdu Nikolajs. Kļuva par Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta]] vasali un pēc [[Gerdenis|Gerdeņa]] nāves 1268. gadā kā feodālo lēni saņēma Nalsenes zemi.<ref>[http://kpbc.ukw.edu.pl/dlibra/plain-content?id=79807 M. Perlbach. Urkunden des Rigaschen Capitel - Archives in der fürstlichen Czartoryskischen Bibliothek zu Krakau. In: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands, Bd. 13 (Riga, 1886), 17–18]: ''… Suxe sive Nicholaus nobilis de Lettowia de provincia Nalsen … omnem hereditatem suam in terris, nemoribus et in aquis …, quam in provincia Nalsen a progenitoribus suis noscitur possedisse, ad manus nostras … libere resignavit et postmodum tam pro se, quam pro fratre suo absente recepit a nobis in feudum …''</ref> Pieminēts arī [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākajā atskaņu hronikas]] vēstījumā par [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)|karagājienu uz Nalseni un kauju pie Dubnas]], kur kritis kaujā.<ref>[https://www.historia.lv/raksts/08031-09037-vidusaugsvacu-valoda-08030-09036-tulkojums-latviesu-valoda historia.lv]</ref> == Literatūra == * J. Stakauskas. Lietuva ir Vakarų Europa XIII-me amžiuje. Kaunas, 1934. - 259 lpp. * A. Nikžentaitis. Nuo Daumanto iki Gedimino. Ikikrikščioniškos Lietuvos visuomenės bruožai (Acta Historica Universitatis Klaipedensis, t. V). Klaipėda, 1996. - 28 lpp. * В.Т. Пашуто. Образование литовского государства. Москва: АН СССР, 1959. — 151, 152 с. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gerdenis]] | virsraksts = [[Nalsene|Nalsenes kunigaitis]] | periods = ap [[1267. gads|1267]]—[[1273. gads|1273]]† | pēc = [[Polušs]]? }} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] iz7vvxj0o40w0maw6rz0x2h18tvnb84 Diskusija:Kibersports 1 370041 4501160 3086559 2026-08-01T11:13:13Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Diskusija:Elektroniskais sports]] uz [[Diskusija:Kibersports]]: skat. diskusiju 3086376 wikitext text/x-wiki Domāju, ka vajag pārvietot uz "Kibersports". -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 21.52 (EET) Tad kurš nosaukums būs populārākais? Elektroniskais sports, esports, e-sports, eSports, kibersports? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 3. jūlijs, plkst. 07.18 (EEST) : Terminu "elektroniskais sports" es personīgi nekad neesmu dzirdējis lietošanā. "Esports" (vai kāda no tā variācijām, man nav idejas, kura pareizāka) liekas, ka ir vispopulārākais, visplašāk dzirdētais. Es gan personīgi doti priekšroku "kibersportam", kas liekas pietiekami bieži lietots medijos un izklausās "enciklopēdiskāk".--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 3. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST) ::Es arī balsotu par "kibersportu". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 3. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST) kt7d8sfoaxzzwds33mew4lpu67d1zqd Valsts vācu klasiskā ģimnāzija 0 378820 4500944 4488580 2026-07-31T15:43:11Z Pirags 3757 4500944 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RigaSkolasIela11.jpg|thumb|250px|Agrākās Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas ēka (2016).]] '''Valsts vācu klasiskā ģimnāzija''' ({{val-de|Deutsches Klassisches Gymnasium in Riga}}) jeb '''Rīgas valsts vācu vidusskola''' bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas no 1928. līdz 1934. ɡadam<ref>[https://www.deutsche-digitale-bibliothek.de/item/G6SAKY7CDN74H56CVD4GJJLQ2JC2BIVI Deutsches Klassisches Gymnasium in Riga]</ref> darbojās fon Tidebela (''von Tideböhl'') namā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 11]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas pilsētas 9. vācu pamatskola, Vācu vecāku savienības uzturētā arodskola, Latvijas vācbaltiešu skolotāju savienība un žurnāla ''Die Deutsch-Baltische Schule'' redakcija. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācija]]s laikā šajā namā izvietojās Rīgas valsts mūzikas skola un Rīgas valsts mākslas amatniecības skola.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31082/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Valsts vācu klasiskajā ģimnāzija ir mācījušies: * [[Jāzeps Eiduss]], fiziķis;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=955&Itemid=343|title=Parādām godu un cieņu Dītriham Andrejam Lēberam - 2010.g. 24.maijs|website=archive.lza.lv|access-date=2025-09-18|archive-date=2025-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250621192817/http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=955&Itemid=343}}</ref> * [[Dītrihs Andrejs Lēbers]], jurists un profesors.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] jrxphaqxr9c5t2bfb1g8s9z1v639wt5 Nantēra 0 382504 4500934 4389175 2026-07-31T14:53:18Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500934 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nantēra | official_name = ''Nanterre'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 12.19 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2015. gadā | population_footnotes = | population_total = 93742 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 53 | lats = | latNS = N | longd = 2 | longm = 12 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 22–127 | website = {{URL|http://www.nanterre.fr}} | footnotes = }} '''Nantēra''' ({{val|fr|Nanterre}}, {{izrunā|nɑ̃.tɛʁ}}) ir pilsēta [[Francija|Francijā]], [[Ildefransa]]s reģionā, [[Odesēna]]s departamenta administratīvais centrs. 2015. gadā pilsētā dzīvoja 93,7 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas 11 km uz ziemeļrietumiem no [[Parīze]]s centra. Tā ir daļa no Parīzes aglomerācijas. Cauri pilsētai plūst [[Sēna]]s upe. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] rof90zwu4fkucx1luy76njizhysfdzj Kristīne Gailīte 0 399543 4501001 2887535 2026-07-31T21:46:53Z ~2026-42465-73 148576 Precizēti fakti,papildināta informācija 4501001 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Gailīte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1970|9|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = operdziedātāja ,soprāns | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Gailīte''' (dzimusi {{dat|1970|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis|operdziedātāja,soprāns]]. 1998. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas]] Vokālo nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu. 2003. gadā absolvējusi Vokālās nodaļas maģistrantūru. Zināšanas papildinājusi [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Austrija|Austrijā pie Oliveras Miljaković]]. 1998. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solisti. 2003. gadā kļuvusi par Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģi. 2013. gadā kļuvusi par nodaļas docenti. Gan kā viessoliste, gan kopā ar operas trupu dziedājusi Taivānā, [[Meksika|Meksikā]], [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 2004. gadā ierakstījusi soloalbumu. Uzvarējusi [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] I Starptautiskajā vokālistu konkursā un Tita Kūzika II starptautiskajā kamermūzikas konkursā. Ieguvusi Aldara Gada balvu, korporācijas "Tālavija" profesora [[Pauls Sakss|Paula Saksa]] Atzinības balvu, [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] un [[Spēlmaņu nakts]] balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/kristine-gailite|title=Kristīne Gailīte|publisher=Latvijas Nacionālā opera un balets}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gailīte, Kristīne}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] ee7y21wc5zorhcauuo7lykv9ywsoeha 4501002 4501001 2026-07-31T21:50:16Z ~2026-42465-73 148576 Papildināta informācija 4501002 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Gailīte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1970|9|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = operdziedātāja ,soprāns | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Gailīte''' (dzimusi {{dat|1970|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis|operdziedātāja,soprāns]]. 1998. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas]] Vokālo nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu. 2003. gadā absolvējusi Vokālās nodaļas maģistrantūru pie profesores Anitas Garančas. Zināšanas papildinājusi [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Austrija|Austrijā pie Oliveras Miljaković]]. 1998. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solisti. 2003. gadā kļuvusi par Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģi. 2013. gadā kļuvusi par nodaļas docenti. Gan kā viessoliste, gan kopā ar operas trupu dziedājusi Taivānā, [[Meksika|Meksikā]], [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 2004. gadā ierakstījusi soloalbumu. Uzvarējusi [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] I Starptautiskajā vokālistu konkursā un Tita Kūzika II starptautiskajā kamermūzikas konkursā. Ieguvusi Aldara Gada balvu, korporācijas "Tālavija" profesora [[Pauls Sakss|Paula Saksa]] Atzinības balvu, [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] un [[Spēlmaņu nakts]] balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/kristine-gailite|title=Kristīne Gailīte|publisher=Latvijas Nacionālā opera un balets}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gailīte, Kristīne}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] ij1iwslkutfqb4t9qzff6xrawrbnfum 4501003 4501002 2026-07-31T21:53:26Z ~2026-42465-73 148576 Jauna informācija 4501003 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Gailīte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1970|9|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = operdziedātāja ,soprāns | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Gailīte''' (dzimusi {{dat|1970|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis|operdziedātāja,soprāns]]. 1998. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas]] Vokālo nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu. 2003. gadā absolvējusi Vokālās nodaļas maģistrantūru pie profesores Anitas Garančas. Zināšanas papildinājusi [[Norvēģija|Norvēģijā]] pie Alessandro Pagliazzi un Austrijā pie Oliveras Miljaković. 1998. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solisti. 2003. gadā kļuvusi par Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģi. 2013. gadā kļuvusi par nodaļas docenti. Gan kā viessoliste, gan kopā ar operas trupu dziedājusi Taivānā, [[Meksika|Meksikā]], [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 2004. gadā ierakstījusi soloalbumu. Uzvarējusi [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] I Starptautiskajā vokālistu konkursā un Tita Kūzika II starptautiskajā kamermūzikas konkursā. Ieguvusi Aldara Gada balvu, korporācijas "Tālavija" profesora [[Pauls Sakss|Paula Saksa]] Atzinības balvu, [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] un [[Spēlmaņu nakts]] balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/kristine-gailite|title=Kristīne Gailīte|publisher=Latvijas Nacionālā opera un balets}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gailīte, Kristīne}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] o5k88jfu3hme4ss131050n0yz39bcto 4501004 4501003 2026-07-31T21:55:48Z ~2026-42465-73 148576 Jauna informācija 4501004 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Gailīte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1970|9|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = operdziedātāja ,soprāns | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Gailīte''' (dzimusi {{dat|1970|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis|operdziedātāja,soprāns]]. 1998. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas]] Vokālo nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu. 2003. gadā absolvējusi Vokālās nodaļas maģistrantūru pie profesores Anitas Garančas. Zināšanas papildinājusi [[Norvēģija|Norvēģijā]] pie Alessandro Pagliazzi un Austrijā pie Oliveras Miljaković. 1998. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solisti. 2003. gadā kļuvusi par Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģi. 2013. gadā kļuvusi par nodaļas docenti. Gan kā viessoliste, gan kopā ar operas trupu dziedājusi Taivānā, [[Meksika|Meksikā]], [[Somija|Somijā]], Zviedrijā,[[Igaunija|Igaunijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 2004. gadā ierakstījusi soloalbumu. Uzvarējusi [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] I Starptautiskajā vokālistu konkursā un Tita Kūzika II starptautiskajā kamermūzikas konkursā. Ieguvusi Aldara Gada balvu, korporācijas "Tālavija" profesora [[Pauls Sakss|Paula Saksa]] Atzinības balvu, [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] un [[Spēlmaņu nakts]] balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/kristine-gailite|title=Kristīne Gailīte|publisher=Latvijas Nacionālā opera un balets}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gailīte, Kristīne}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] s9104amu8mac0edf5d2lt1k7662wi97 4501081 4501004 2026-08-01T05:55:34Z Egilus 27634 Undid 4 revisions from [[Special:Diff/4501001|4501001]] until [[Special:Diff/4501004|4501004]] 4501081 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristīne Gailīte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1970|9|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[mūziķis|mūziķe]], [[operdziedātāja]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristīne Gailīte''' (dzimusi {{dat|1970|9|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[operdziedātāja]] ([[soprāns]]). 1998. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijas]] Vokālo nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu. 2003. gadā absolvējusi Vokālās nodaļas maģistrantūru. Zināšanas papildinājusi [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. 1998. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] solisti. 2003. gadā kļuvusi par Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģi. 2013. gadā kļuvusi par nodaļas docenti. Gan kā viessoliste, gan kopā ar operas trupu dziedājusi Taivānā, [[Meksika|Meksikā]], [[Zvedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 2004. gadā ierakstījusi soloalbumu. Uzvarējusi [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] I Starptautiskajā vokālistu konkursā un Tita Kūzika II starptautiskajā kamermūzikas konkursā. Ieguvusi Aldara Gada balvu, korporācijas "Tālavija" profesora [[Pauls Sakss|Paula Saksa]] Atzinības balvu, [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] un [[Spēlmaņu nakts]] balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/operas-solisti/soprani/kristine-gailite|title=Kristīne Gailīte|publisher=Latvijas Nacionālā opera un balets}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gailīte, Kristīne}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] flfh1o75fk4zhwv78ixropehlkocy1a Vecāķu prospekts 0 400188 4501168 4475736 2026-08-01T11:23:43Z Pirags 3757 4501168 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vecāķu prospekts |attēls = Vecāķu prospekts.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419829|zoom=12}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = * [[Vecmīlgrāvis]] * [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * [[Vecāķi]] |ielas garums = 6093 m |atklāts = 1928. gads |vēst nosaukumi = * Vecāķu iela * Rīgas prospekts * Rīgas gatve * Vecāķu šoseja |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vecāķu prospekts''' ir maģistrālā [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]], [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] un [[Vecāķi|Vecāķu]] apkaimēs. Tas sākas krustojumā ar [[Emmas iela|Emmas ielu]], iet paralēli [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte]] un beidzas krustojumā ar [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielu]]. Vecāķu prospekta apbūvi pārsvarā veido individuālās dzīvojamās mājas. Tā kopējais garums ir 6083 metri,<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> līdz ar to šī ir viena no garākām Rīgas ielām. == Vēsture == Vecāķu prospektu izveidoja 1961. gadā, apvienojot Rīgas prospektu, Rīgas gatves daļu, Vecāķu šoseju un Vecāķu ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Vecāķu prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Emmas iela]] * [[Vecmīlgrāvja 6. līnija (Rīga)|Vecmīlgrāvja 6. līnija]] * [[Skuju iela (Rīga)|Skuju iela]] * [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes iela]] * [[Baltāsbaznīcas iela]] * [[Ciedru iela (Rīga)|Ciedru iela]] * [[Kalngales iela (Rīga)|Kalngales iela]] * [[Brīzes iela (Rīga)|Brīzes iela]] * [[Plekstes iela (Rīga)|Plekstes iela]] * [[Ķīļu iela (Rīga)|Ķīļu iela]] * [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] * [[Zibens iela (Rīga)|Zibens iela]] * [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku iela]] * [[Palejas iela (Rīga)|Palejas iela]] * [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]] * [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]] * [[Treiliņu iela (Rīga)|Treiliņu iela]] * [[Dūņu iela (Rīga)|Dūņu iela]] * [[Ķīļu iela (Rīga)|Ķīļu iela]] * [[Tilaudu iela (Rīga)|Tilaudu iela]] * [[Mangaļu prospekts]] * [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] * [[Mazsalacas iela (Rīga)|Mazsalacas iela]] * [[Paceplīša iela]] * [[Šalkones iela]] * [[Selgas iela (Rīga)|Selgas iela]] * [[Pludmales iela (Rīga)|Pludmales iela]] * [[Blāzmas iela (Rīga)|Blāzmas iela]] * [[Liedaga iela (Rīga)|Liedaga iela]] * [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]] == Skatīt arī == * [[Vecāķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecmīlgrāvī]] [[Kategorija:Ielas Vecdaugavā]] [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] daeeqefa961e7msk0e0j4mj8ep1freq 4501172 4501168 2026-08-01T11:30:59Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4501172 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vecāķu prospekts |attēls = Vecāķu prospekts.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419829|zoom=12}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = * [[Vecmīlgrāvis]] * [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * [[Vecāķi]] |ielas garums = 6093 m |atklāts = 1928. gads |vēst nosaukumi = * Vecāķu iela * Rīgas prospekts * Rīgas gatve * Vecāķu šoseja |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vecāķu prospekts''' ir maģistrālā [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]], [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] un [[Vecāķi|Vecāķu]] apkaimēs. Tas sākas krustojumā ar [[Emmas iela|Emmas ielu]], iet paralēli [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte]] un beidzas krustojumā ar [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielu]]. Vecāķu prospekta apbūvi pārsvarā veido individuālās dzīvojamās mājas. Tā kopējais garums ir 6083 metri,<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> līdz ar to šī ir viena no garākām Rīgas ielām. == Vēsture == Vecāķu prospektu izveidoja 1961. gadā, apvienojot Rīgas prospektu, Rīgas gatves daļu, Vecāķu šoseju un Vecāķu ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> 2015. gadā ɡar Vecāķu prospektu uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu līdz [[Vecāķi]]em 4,5 kilometru garumā. == Ielu savienojumi == Vecāķu prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Emmas iela]] * [[Vecmīlgrāvja 6. līnija (Rīga)|Vecmīlgrāvja 6. līnija]] * [[Skuju iela (Rīga)|Skuju iela]] * [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes iela]] * [[Baltāsbaznīcas iela]] * [[Ciedru iela (Rīga)|Ciedru iela]] * [[Kalngales iela (Rīga)|Kalngales iela]] * [[Brīzes iela (Rīga)|Brīzes iela]] * [[Plekstes iela (Rīga)|Plekstes iela]] * [[Ķīļu iela (Rīga)|Ķīļu iela]] * [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] * [[Zibens iela (Rīga)|Zibens iela]] * [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku iela]] * [[Palejas iela (Rīga)|Palejas iela]] * [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]] * [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]] * [[Treiliņu iela (Rīga)|Treiliņu iela]] * [[Dūņu iela (Rīga)|Dūņu iela]] * [[Ķīļu iela (Rīga)|Ķīļu iela]] * [[Tilaudu iela (Rīga)|Tilaudu iela]] * [[Mangaļu prospekts]] * [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] * [[Mazsalacas iela (Rīga)|Mazsalacas iela]] * [[Paceplīša iela]] * [[Šalkones iela]] * [[Selgas iela (Rīga)|Selgas iela]] * [[Pludmales iela (Rīga)|Pludmales iela]] * [[Blāzmas iela (Rīga)|Blāzmas iela]] * [[Liedaga iela (Rīga)|Liedaga iela]] * [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu iela]] == Skatīt arī == * [[Vecāķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecmīlgrāvī]] [[Kategorija:Ielas Vecdaugavā]] [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 3m8xjz3sj49zrbyg4ckhqboldxzz623 Saulgriežu iela (Rīga) 0 400196 4501175 4474685 2026-08-01T11:36:19Z Pirags 3757 4501175 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Saulgriežu iela|Saulgriežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saulgriežu iela |attēls = RigaSaulgriezuIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419832|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saulgriežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Saulgriežu iela sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas strupceļā. Apbūvi veido individuālā dzīvojamā apbūve. 2015. gadā ɡar Vecāķu prospektu uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu līdz Saulgriežu ielai 4,5 kilometru garumā. == Ielu savienojumi == Saulgriežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Garciema iela (Rīga)|Garciema iela]] * [[Puikules iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Vecāķi]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 2qr3y8368rpbugm2wjbp87pxf23ek6z 4501176 4501175 2026-08-01T11:38:37Z Pirags 3757 4501176 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Saulgriežu iela|Saulgriežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saulgriežu iela |attēls = RigaSaulgriezuIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419832|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saulgriežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Saulgriežu iela sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas strupceļā. Apbūvi veido individuālā dzīvojamā apbūve. 2015. gadā ɡar Vecāķu prospektu līdz Saulgriežu ielai uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu 4,5 kilometru garumā. == Ielu savienojumi == Saulgriežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Garciema iela (Rīga)|Garciema iela]] * [[Puikules iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Vecāķi]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] devfzvgeqhja6qswhx8vupdv0ue1wjp Marģers Vestermanis 0 413065 4501123 4500732 2026-08-01T08:56:11Z Turaids 8965 4501123 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marģers Vestermanis | vārds_orig = | attēls = Margers Vestermanis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = M. Vestermanis [[muzejs "Ebreji Latvijā"|muzejā "Ebreji Latvijā"]] 2014. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[ebrejs]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Ābrams un Roza<ref name="Ir"/> | brāļi = Arons un Niko<ref name="Ir"/> | māsas = Soņa<ref name="Ir"/> | dzīvesbiedrs = Hava Vestermane (1949–2022; dzimusi Šneure) | bērni = [[Viktors Vestermanis]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marģers (Meirs) Vestermanis''' (dzimis {{dat|1925|9|18}} Rīgā<ref name="Rīgas Laiks" />, miris {{dat|2026|7|30}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120128597/101-gada-vecuma-muziba-aizsaukts-vesturnieks-muzeja-ebreji-latvija-dibinatajs-margers-vestermanis |title=101 gada vecumā mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2026-07-30 |access-date=2026-07-31}}</ref>) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|title=Muzejs "Ebreji Latvijā" {{!}} Muzeja vēsture|last=|first=|website=www.ebrejumuzejs.lv|access-date=2018-11-19|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023194829/http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|archivedate=2018-10-23}}</ref> [[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|title=Vēsturnieku komisija |website=www.president.lv|access-date=2019-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321203424/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|archivedate=2019-03-21}}</ref> == Dzīvesgājums == Vestermanis dzimis Rīgā tekstilrūpnieka Ābrama Vestermaņa un viņa sievas Rozas ģimenē. Tēvam piederēja tekstilražotne [[Tirgoņu iela (Rīga)|Tirgoņu ielā]] 15 un īres nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]], bet ģimene dzīvoja [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]].<ref name="Ir">{{Tīmekļa atsauce |title=Izmētātās ragaviņas |url=https://ir.lv/sabiedriba/izmetatas-ragavinas.167592 |author=Ieva Puķe |date=2012. gada 4. jūlijs |journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]] |access-date=2026. gada 31. jūlijā}}</ref> Līdz 1933. gadam Vestermanis mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā, bet pēc tam mācības turpināja privātajā Ezras ģimnāzijā, kur sākotnēji mācības notika [[vācu valoda|vācu valodā]], bet pēc 1934. gada — [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref name="Rīgas Laiks">{{Žurnāla atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |title=Eju tumšā mežā kā mājās |journal=[[Rīgas Laiks]] |access-date=2018-11-19 |date=2017. gada 1. janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062343/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |archivedate=2019-02-24}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] Vestermaņu ģimene bija iekļauta izsūtāmo sarakstos [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijai]], taču no tās izvairījās, iespējams, pateicoties Krišjāņa Barona ielas nama pārvaldnieka Kārļa Cekula aizbildniecībai. Vēlāk Vestermanis atzina, ka izsūtīšana uz [[Sibīrija|Sibīriju]], iespējams, būtu izglābusi viņa ģimeni no [[holokausts Latvijā|holokausta]].<ref name="Rīgas Laiks"/> [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Uzbrukums Rīgai (1941)|1941. gada uzbrukumā Rīgai]] ģimenes tekstilražotne nodega. 1941. gada jūlija vidū nacisti apcietināja Marģera brāli, bet pēc dažām dienām — arī viņu pašu. No policijas iecirkņa [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielā]] Marģeru pārveda uz [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumu]]. Tur viņu vairākas dienas nodarbināja masu kapu aizbēršanā mežā pie Rīgas, viņam vienlaikus gaidot savu iespējamo nošaušanu.<ref name="Ir"/> 1941. gada 23. augustā Vestermaņu ģimene tika ieslodzīta [[Rīgas geto]], bet Marģers nokļuva tā sauktajā Mazajā geto, kur koncentrēja darbspējīgos vīriešus. 1941. gada 30. novembrī, pēc pirmā [[Rumbulas slaktiņš|Rumbulas slaktiņa]], viņš kopā ar citiem ieslodzītajiem savāca un apbedīja geto teritorijā nogalinātos bērnus. 1941. gada 8. decembrī Rumbulas masu slepkavībā tika nogalināti viņa tēvs Ābrams, māte Roza un māsa Soņa;<ref name="Ir"/> Marģers palika vienīgais izdzīvojušais no savas ģimenes.<ref name="Rīgas Laiks"/> Vēlāk viņš atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Mežaparka koncentrācijas nometnē]], no 1943. gada novembra — [[Dundagas koncentrācijas nometne|Dundagas koncentrācijas nometnē]]. Bēga ieslodzīto [[Nāves maršs|nāves marša]] uz [[Liepāja|Liepāju]] laikā [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[Alfrēds Veismanis|Alfrēda Veismaņa]] vadītajiem padomju [[partizāni]]em.<ref name="Rīgas Laiks" /> Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas masu slaktiņos]].<ref name="Vestermanis">Margers Vestermanis: ''Versuch einer Selbstbiographie''. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014</ref><ref>Datenblatt mit den [http://collections.ushmm.org/search/catalog/vha41203 Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998]</ref> Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]]. 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.<ref name="Rīgas Laiks" /> Strādāja [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]], pētīja Latvijas ebreju vēsturi un [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1998. gadā M. Vestermanis tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku. == Darbi == M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Juden in Riga|last=Vestermanis|first=Margers|publisher=Edition Temmen|isbn=9783861082637|url=https://www.amazon.de/Juden-Riga-Margers-Vestermanis/dp/3861082632|location=Bremen|date=1995-7}}</ref> Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora [[Rodrigo Rikards|Rodrigo Rikarda]] 1999. un 2000. gadā uzņemtajām [[dokumentālā filma|dokumentālajām filmām]] "Mīli savu tuvāko", "[[Žanis Lipke|Žanis]] un citi", "Glābēji un izglābtie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|title=Rumbula's Echo|publisher=rumbulasecho.org|accessdate=2015-3-30|language=en|datepublished=|description=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329043814/http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|archivedate=2015-03-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/|title=Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā |last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas |publisher=[[Jelgavas pilsētas bibliotēka]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2022-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125428/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/ |title=Rodrigo Aivars Rikards |work=Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs |publisher=[[Latvijas Radošo savienību padome]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2021-05-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509070547/http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |title=Goda doktori |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170802160008/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |archivedate={{dat|2017|08|02||bez}} }}</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (2006)<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/pieskir-ordenus-12947793 |title=Piešķir ordeņus |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2015-04-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=146502|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu|website=[[likumi.lv]]|access-date=2019-02-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062333/https://likumi.lv/doc.php?id=146502|archivedate=2019-02-24}}</ref> * Herberta Samuela balva par iecietību (2007)<ref>Nadja Cornelius [http://www.juedische-allgemeine.de/article/view/id/3604 «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga] 01.03.2007</ref> * [[Austrija]]s holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)<ref name="A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday">{{Ziņu atsauce |url=http://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |title=A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224002116/https://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |newspaper=[[The Baltic Times]] |archivedate={{dat|2019|02|24||bez}} }}</ref> * Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-pasniedz-cildinajuma-rakstu-margeram-vestermanim-26402|title=Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim|website=www.president.lv|access-date=2020-09-21|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vestermanis, Marģers}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Ebreju vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] j81a70enw67ia69gy6s9ez1phu8y8b2 Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4500987 4500585 2026-07-31T18:01:08Z EdgarsBot 50781 upd 4500987 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-31 18:01:07{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 26 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 24 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 23 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 13 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026) |- | {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība</nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026) |- | {{page-multi|page=Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)|t|h|d}} || 2026-07-25 08:03:46 || 6 || {{U|Dark Eagle}} || <nowiki>Noņēma pāradresāciju uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]</nowiki> || diskusijas pāradresācija || |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 3 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Biruta Kalnača|t|h|d}} || 2026-07-29 18:44:19 || 1 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos || 5 (03.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> pfzcvyg3jr7idt0gilxc4a7nl70fg61 Sirēna (pilsēta) 0 414893 4500940 4208755 2026-07-31T14:55:58Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500940 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sirēna | official_name = ''Suresnes'' | nickname = | motto = ''Nul ne sort de Suresnes, qui souvent n'y revienne'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Paris vu de Suresnes 4.jpg | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 3.79 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2015 | population_total = 48656 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =48 | latm = 52 | lats =11.273 | latNS =N | longd =2 | longm =13 | longs =8.518 | longEW =E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 92073, 92150 | elevation_m = 36 | website = {{URL|http://www.ville-suresnes.fr}} }} '''Sirēna''' ({{val|fr|Suresnes}}; {{izrunā|syʁɛn}}) ir pilsēta un komūna [[Francija|Francijā]] [[Parīze]]s ziemeļrietumos, 9,3 kilometri no pilsētas centra; faktiski viens no Parīzes rajoniem. Viens no turīgākajiem pilsētas rajoniem. Šeit atrodas vairāku lielu kompāniju galvenās mītnes. == Izglītība == * [[SKEMA Business School]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Francija-aizmetnis}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] a9a39kz45ms3x679hh2m5zd2h55720t Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4500986 4500584 2026-07-31T18:00:49Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4500986 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|31||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200018}}] | {{formatnum:1741}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13720}}] | 2009-02-13 | 2026-07-31 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174274}}] | {{formatnum:10773}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8044}}] | 2007-12-03 | 2026-07-31 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114874}}] | {{formatnum:9578}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9898}}] | 2007-11-24 | 2026-07-31 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114071}}] | {{formatnum:9973}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1919}}] | 2009-10-02 | 2026-07-31 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87733}}] | {{formatnum:6663}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6697}}] | 2005-10-30 | 2026-07-31 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71750}}] | {{formatnum:10098}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2168}}] | 2009-05-24 | 2026-07-30 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68876}}] | {{formatnum:1815}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-30 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:764}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52309}}] | {{formatnum:6996}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6523}}] | 2018-06-22 | 2026-07-30 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49203}}] | {{formatnum:5113}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-31 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49173}}] | {{formatnum:1519}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3541}}] | 2006-05-03 | 2026-07-30 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47297}}] | {{formatnum:3082}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2998}}] | 2007-04-26 | 2026-07-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44626}}] | {{formatnum:5970}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}] | 2015-03-11 | 2026-07-31 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42293}}] | {{formatnum:1690}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-07-30 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39003}}] | {{formatnum:4629}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-30 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32126}}] | {{formatnum:3976}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:648}}] | 2020-05-10 | 2026-07-30 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29420}}] | {{formatnum:7356}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4439}}] | 2023-01-18 | 2026-07-31 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26684}}] | {{formatnum:4564}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:918}}] | 2015-08-30 | 2026-07-31 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23794}}] | {{formatnum:17}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23725}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1936}}] | 2006-07-03 | 2026-07-30 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1741}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15914}}] | {{formatnum:1328}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-28 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15249}}] | {{formatnum:3383}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-31 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2423}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}] | {{formatnum:515}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14224}}] | {{formatnum:675}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-31 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13382}}] | {{formatnum:957}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-07-31 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10873}}] | {{formatnum:1728}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:416}}] | 2021-07-27 | 2026-07-28 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10616}}] | {{formatnum:289}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10149}}] | {{formatnum:299}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:379}}] | 2012-05-17 | 2026-07-28 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6737}}] | {{formatnum:206}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-07-30 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:646}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}] | {{formatnum:96}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5004}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-27 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 0c6irr4fz8pk5m4nuwbdau5wxpjv5qf Igauņi (Dricānu pagasts) 0 432207 4500910 4431568 2026-07-31T13:46:45Z Egilus 27634 4500910 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Igauņi | settlement_type = | image_skyline = Kalnāju viensēta Viļumos, Dricānu pagastā.jpg | image_caption = Viensēta Igauņos | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Dricānu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=62431 |title=Informācija par objektu: Igauņi |accessdate={{dat|2020|11|26||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = | latd = 56.6902 | latNS = N | longd = 27.2453 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Igauņi''' ir ciems [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 249 km attālumā no [[Rīga]]s. 1897. gadā ciemā bija 7 sētas ar 35 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dricānu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Dricānu pagasts]] crh584nf0qwhqye7hokcplbjzixokzl Taunaga 0 434192 4500907 4434154 2026-07-31T13:40:57Z Egilus 27634 4500907 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Taunaga | settlement_type = | image_skyline = Taunagas muiža un Kalniņu mājas.jpg | image_caption = Taunagas muiža (pa kreisi) un Kalniņu mājas | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Dricānu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3281 |title=Informācija par objektu: Taunaga |accessdate={{dat|2020|11|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = | latd = 56.6821 | latNS = N | longd = 27.2119 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Taunaga''' ir ciems [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 246 km attālumā no [[Rīga]]s. Veidojies ap Taunagas muižu. 1897. gadā muižas teritorijā dzīvoja 38 cilvēki. == Attēli== <gallery> Taunagas muižas vārti.jpg|Taunagas muižas vārti Taunagas vecajos kapos.jpg|Taunagas vecajos kapos Viesturu mājas Taunagā.jpg|Viesturu mājas Lazertags Niknīs Bebrs Strautiņos, Taunagā.jpg|Lāzertags "Niknīs Bebrs" Strautiņos </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dricānu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Dricānu pagasts]] 7xpfmeht4wxdokz5i1lgdbkitgpo2e4 Viļumi (Dricānu pagasts) 0 434412 4500909 4434401 2026-07-31T13:44:56Z Egilus 27634 4500909 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu Rēzeknes novada Dricānu pagastā|Viļumi|Viļumi}}{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļumi | settlement_type = | image_skyline = Krucifikss Dricānu pagastā pie Strūžānu robežas.jpg | image_caption = Krucifikss Viļumos | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Dricānu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=120514 |title=Informācija par objektu: Viļumi |accessdate={{dat|2020|11|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 13 | population_density_km2 = | latd = 56.6915 | latNS = N | longd = 27.2361 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Viļumi''' ir ciems [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 248 km attālumā no [[Rīga]]s. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dricānu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Dricānu pagasts]] 6g2lqique50gxbs0zezg1p0oo6nzaa6 Tukuma virspilskunga iecirknis 0 437121 4501072 4051753 2026-08-01T04:17:11Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tukuma virspilskunga iecirknis 1859.jpg|thumb|300px|Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859).]] [[Attēls:Tukuma virspilskunga iecirkņa karte 1770.jpg|thumb|300px|Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770).]] '''Tukuma virspilskunga iecirknis''' jeb '''Tukuma virspilskundzība''' ({{val|de|Oberhauptmannschaft Tuckum}}, no 1819. gada {{val|de|Kreis Tuckum}}) bija administratīva vienība [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s (1617—1795) un [[Kurzemes guberņa]]s (1795—1864) sastāvā. Rietumos tā robežojās ar [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas virspilskunga iecirkni]], austrumos ar [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas virspilskunga iecirkni]], ziemeļos ar [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] (1617—1795), bet dienvidos ar [[Žemaitijas kunigaitija|Žemaitijas kunigaitiju]], vēlāk ar [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]]. 1819. gadā Tukuma virspilskunga iecirkni sadalīja [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķos]], 1864. gadā to likvidēja. == Izveide == Līdz [[Livonijas konfederācija]]s sabrukumam Tukuma virspilskunga iecirkņa teritorijā atradās [[Kandavas fogteja]], bet Tukuma pils savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") bija tieši pakļauta [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestram]]. 1587. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] savam dēlam Vilhelmam piešķīra Kurzemi ar centru Kuldīgā, pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņa dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās. Pēc 1617. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme]]s (''Formula regiminis'' — "Valdības formula") pieņemšanas Tukuma pilī tiesu sprieda virspilskungs (''Oberhauptmann''). == Pārvaldes centrs == Tukuma virspilskunga iecirkņa pārvaldes centrs bija [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pilī]], kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā pie Prūsijas kara ceļa. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Zviedru—poļu kara]] laikā 1605. gadā ap 4000 Zviedrijas karavīru izcēlās jūras malā pie [[Plieņciems|Plieņciema]] un ieņēma Tukuma pili, bet pēc pilnīgas nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā pils zaudēja savu militāro nozīmi. == Teritoriālais iedalījums == [[Tukuma apriņķis|Tukuma pilskunga tiesā]] atradās [[Tukuma draudzes novads]], [[Auces draudzes novads]], vēlāk pievienoja arī [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils draudzes novadu]]. Kandavas, no 1819. gada [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]] atradās [[Talsu draudzes novads]], [[Kandavas draudzes novads]], [[Sabiles draudzes novads]]. 1656. gadā [[hercogs Jēkabs]] spēja panākt Piltenes apgabala pievienošanu savai hercogistei ar autonomijas tiesībām, bet 1717. gadā Piltenes apgabals atkal tika atdalīts no Kurzemes hercogistes un tieši pakļauts Polijas karalim. Pēc Piltenes apgabala likvidēšanas 1819. gadā tā [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadu]] pievienoja Tukuma virspilskunga iecirknim. <gallery> Kurzemes un Zemgales hercogistes karte 1747.jpg|Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums ar [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas]] (zilā), [[Tukuma virspilskunga iecirknis|Tukuma]] (sarkanā), [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas]] (baltā) un [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirkņiem]] (dzeltenā krāsā) Attēls:Tukuma virspilskunga tiesa 1791.jpg|Tukuma virspilskunga tiesa 1791. gada kartē Tukums 1795.jpg|Tukuma pilsdrupas 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795) Talsi 19. gadsimtā.jpg|Talsi 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums) Kandava Štafenhāgens.jpg|Kandava (Štafenhāgena zīmējums) Sabile Štafenhāgens.jpg|Sabile (Štafenhāgena zīmējums) Jaunpils 1866.jpg|Jaunpils (Štafenhāgena zīmējums, 1866) Vecauce Štafenhāhens.jpg|Vecauce 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums) </gallery> === Miesti === * [[Tukums]] * [[Kandava]] * [[Talsi]] * [[Sabile]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Kurzemes guberņa]] 1oyd6bzorgg6fr3l2exoro4rn49vcqf Dalībnieks:Kb10076/Smilšu kaste 2 461202 4501010 4488663 2026-08-01T00:49:46Z Kb10076 91770 /* 2030 */ Smilšu kastes tīrīšana 3 677 643 4501010 wikitext text/x-wiki 0 = 2026.01.12 12hr 1 069 465 = 2392.01.17 15hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 564 = 2445.10.11 08 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 565 = 2445.10.11 09 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 569 = 2445.10.11 13 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 601 = 2445.10.12 21 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 643 = 2445.10.14 15 hr == 2031 == * The [[2031 FIFA Women's World Cup]] will be held in the United States, Mexico, and other [[CONCACAF]] hosts. * The XXII Pan American Games will be held. * In the [[United Kingdom]], the [[Universal United Kingdom Resort]] [[Amusement park|theme park]] is expected to open subject to planning approvals. * January – The [[2031 World Men's Handball Championship]] will be held in [[Denmark]], [[Iceland]] and [[Norway]].<ref>{{Cite web |url=https://www.ihf.info/media-center/news/ihf-council-awards-2029-and-2031-editions-ihf-world-championship |title=IHF Council Awards 2029 and 2031 Editions of the IHF World Championship |publisher=IHF |date=16 April 2024 |access-date=10 March 2025}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://handbolti.is/fer-hluti-hm-karla-2029-eda-2031-fram-her-a-landi/ |title=Fer hluti HM karla 2029 eða 2031 fram hér á landi? |date=5 July 2023 |website=Handbolti.is |language=is}}</ref> * [[March 31]] – The [[Expo 2030|2030 World Expo]] will be closed in [[Riyadh]], [[Saudi Arabia]].<ref>{{cite web |date=2021-10-29 |title=Saudi capital Riyadh enters race to host 2030 World Expo |url=https://saudigazette.com.sa/article/612921 |access-date=2021-10-29 |website=Saudi Gazette.com |language=English}}</ref><ref>{{Cite web |date=28 November 2023 |title=Saudi capital Riyadh to host World Expo 2030 |url=https://arab.news/6fch8 |access-date=10 March 2025 |website=Arab News |language=en}}</ref> * [[April 5]] – [[C/2014 UN271 (Bernardinelli–Bernstein)|Comet Bernardinelli–Bernstein]] will make its closest approach to Earth at a distance of {{convert|10.1|AU|e9km e9mi|abbr=unit|sigfig=2}}.<ref>{{Cite web |title=Giant comet found hidden in dark energy data |date=July 2021 |url=https://www.astronomy.com/science/giant-comet-found-hidden-in-dark-energy-data/ |access-date=July 1, 2021}}</ref><ref>{{Cite web |date=October 3, 2021 |title=After 3.5 million-year hiatus, the largest comet ever discovered is headed our way |website=[[Space.com]] |url=https://www.space.com/bernardinelli-bernstein-comet-close-approach-2031 |access-date=January 2, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{cite web |type=2022-02-13 last obs. |title=JPL Small-Body Database Browser: C/2014 UN271 (Bernardinelli–Bernstein) |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/tools/sbdb_lookup.html#/?sstr=1003787 |publisher=[[Jet Propulsion Laboratory]] |access-date=14 February 2022}}</ref> * [[May 1]]: 100th anniversary of the [[Empire State Building]]. * [[June]] – [[VERITAS (spacecraft)|VERITAS]], a mission by [[NASA]] to map the surface of [[Venus]], will be launched.<ref>{{Cite web |url=https://spacenews.com/veritas-venus-mission-seeks-to-avoid-further-delays/ |title=VERITAS Venus mission seeks to avoid further delays |work=[[SpaceNews]] |date=27 November 2024 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |title=VERITAS, NASA's Venus mapper |url=https://www.planetary.org/space-missions/veritas |access-date=January 2, 2025 |language=en}}</ref> * [[August 1]]: 50th anniversary of the cable television channel [[MTV]]. * [[September]]–[[October]] – The [[2031 Men's Rugby World Cup|2031 Rugby World Cup]] will be held in the United States.<ref>{{Cite web |date=July 12, 2024 |title=Cities descend on Washington DC as interest in Rugby World Cup 2031 and 2033 ramps up |url=https://www.world.rugby/news/943721/cities-descend-on-washington-dc-as-interest-in-rugby-world-cup-2031-and-2033-ramps-up |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 12, 2022 |title=Rugby World Cup host locations confirmed through to 2033 |url=https://www.rugbyworldcup.com/news/714742/rugby-world-cup-host-locations-confirmed-through-to-2033 |access-date=January 1, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{cite news |last=Morgan |first=Amy |date=May 12, 2022 |title=The U.S. is named a Rugby World Cup host |url=https://www.npr.org/2022/05/12/1098533209/rugby-world-cup-host-usa |publisher=[[NPR]] |access-date=May 14, 2022 |archive-date=June 7, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220607084240/https://www.npr.org/2022/05/12/1098533209/rugby-world-cup-host-usa |url-status=live }}</ref> * [[October]]–[[November]] – The [[2031 Cricket World Cup]] will be held in India.<ref>{{Cite web |date=June 24, 2024 |title=Upcoming ICC Tournament Fixtures and Schedule - From 2025 to 2031 |url=https://www.zapcricket.com/blogs/newsroom/upcoming-icc-tournament-fixtures-and-schedule?srsltid=AfmBOorwcdJHuGb1xUjX89TrlqJ_TI1DMiw5074DjANl-lp0nhmWgIfD |access-date=March 6, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=USA to stage T20 World Cup: 2024–2031 ICC Men's tournament hosts confirmed |date=16 November 2021 |url=https://www.icc-cricket.com/news/usa-to-stage-t20-world-cup-2024-2031-icc-mens-tournament-hosts-confirmed |access-date=9 February 2025|language=en}}</ref> * [[December 12]] &ndash; [[Virgin of Guadalupe]] 500 year anniversary * December – [[EnVision]], an [[European Space Agency|ESA]] orbital mission to Venus, will be launched.<ref>{{Cite web |url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-57416589 |title=Europe will join the space party at Planet Venus |publisher=BBC News |date=June 10, 2021 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{cite web |last=Foust |first=Jeff |url=https://spacenews.com/veritas-venus-mission-seeks-to-avoid-further-delays/ |title=VERITAS Venus mission seeks to avoid further delays |work=[[SpaceNews]] |date=27 November 2024 |access-date=28 November 2024 |quote=EnVision was still planning a launch in December 2031. ESA recently changed the launch vehicle for the mission from an Ariane 62 to an Ariane 64.}}</ref> ===Date unknown=== * The XXII Pan American Games will be held.<ref>{{Cite web |date=December 29, 2024 |title=Paraguay Bids To Host The 2030 Youth Olympic Games And 2031 Pan American Games |url=https://asunciontimes.com/sport/international-sport/paraguay-bids-to-host-the-2030-youth-olympic-games-and-2031-pan-american-games/ |access-date=January 1, 2025}}</ref> * The [[2031 FIFA Women's World Cup|2031 Women's World Cup]] will be held in the United States, Mexico, and other [[CONCACAF]] members.<ref>{{Cite web |date=December 20, 2024 |title=Netflix signs US broadcast deal with FIFA for the Women's World Cup in 2027 and 2031 |publisher=[[Associated Press]] |url=https://apnews.com/article/fifa-netflix-2027-womens-world-cup-1d33884fa21a9e4f7ef3bc53b7e14a80 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |date=October 25, 2024 |title=Japan eye 2031 women's soccer World Cup |url=https://www.taipeitimes.com/News/sport/archives/2024/10/25/2003825844 |access-date=January 1, 2025}}</ref> * The [[2031 AFC Asian Cup]] will be held.<ref>{{Cite news |title=Race for 2031 Asian Cup heats up as South Korea express interest |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/race-2031-asian-cup-heats-up-south-korea-express-interest-2025-02-28/ |publisher=Reuters}}</ref><ref>{{cite web |date=11 December 2024 |title=Indonesia Proposes To Host The 2031 Asian Cup Singles|url=https://voi.id/en/sports/442061|work=VOI|access-date=11 December 2024}}</ref><ref>{{Cite news |title=Australia interested in 2031 Asian Cup, Central Asian nations launch joint bid |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/central-asian-trio-launch-bid-co-host-asian-cup-finals-2025-02-25/ |publisher=Reuters}}</ref> * In [[Kazakhstan]], the switch of the [[Kazakh alphabets|writing script]] of the [[Kazakh language]] from the [[Cyrillic alphabet]] to the [[Latin alphabet]] is scheduled to be fully implemented by 2031.<ref>{{Cite web |date=27 October 2017 |title=Kazakhstan to change from Cyrillic to Latin alphabet |url=https://emerging-europe.com/news/kazakhstans-alphabet-switch-reflects-wider-societal-changes/ |access-date=9 March 2025 |publisher=Deutsche Welle |language=en-GB}}</ref><ref>{{cite web |title=Switching to Latin alphabet further opens Kazakhstan to the world |url=https://astanatimes.com/2018/03/switching-to-latin-alphabet-further-opens-kazakhstan-to-the-world/ |website=Astana Times |date=13 March 2018 |access-date=9 March 2025}}</ref><ref>{{cite news |url=https://www.rferl.org/a/kazakh-president-orders-shift-from-cyrillic/28425590.html |title=Kazakh President Orders Shift Away From Cyrillic Alphabet |work=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]] |date=April 12, 2017 |access-date=October 30, 2017 |url-status=live |archive-date=July 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170706223651/https://www.rferl.org/a/kazakh-president-orders-shift-from-cyrillic/28425590.html}}</ref> {{atsauces}} === Mašīntulkojums === * 2031. gada FIFA sieviešu pasaules kauss notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā un citās CONCACAF rīkotājvalstīs. * Apvienotajā Karalistē paredzēts atvērt atrakciju parku Universal United Kingdom Resort, ja tiks saņemti plānošanas apstiprinājumi. * Janvāris — 2031. gada vīriešu pasaules handbola čempionāts notiks Dānijā, Islandē un Norvēģijā.[1][2] * 31. marts — Rijādā, Saūda Arābijā, tiks slēgta 2030. gada Pasaules izstāde.[3][4] * 5. aprīlis — Bernardinelli-Bernsteina komēta pietuvosies Zemei vistuvāk 10,1 AU (1,5 miljardi km; 0,94 miljardi jūdžu) attālumā.[5][6][7] * 1. maijs — Empire State Building 100. gadadiena. * Jūnijs — tiks palaista NASA misija VERITAS, kuras mērķis ir kartēt Venēras virsmu.[8][9] * 1. augusts — kabeļtelevīzijas kanāla MTV 50. gadadiena. Septembris–oktobris — 2031. gada Pasaules kauss regbijā notiks Amerikas Savienotajās Valstīs.[10][11][12] * Oktobris–novembris — 2031. gada Pasaules kauss kriketā notiks Indijā.[13][14] * 12. decembris — Gvadalupes Jaunavas 500 gadu jubileja * Decembris — tiks palaista EnVision, ESA orbitālā misija uz Venēru.[15][16] Datums nav zināms * Notiks XXII Panamerikas spēles.[17] * 2031. gada Pasaules kauss sievietēm notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā un citās CONCACAF dalībvalstīs.[18][19] * Notiks 2031. gada AFC Āzijas kauss.[20][21][22] Kazahstānā kazahu valodas rakstības pāreja no kirilicas uz latīņu alfabētu ir paredzēta pilnībā līdz 2031. gadam.[23][24][25] == 2032 == *[[January 15]]–[[February 1]] — The [[2032 European Men's Handball Championship]] is expected to be held in [[France]] and [[Germany]].<ref name=":0">{{Cite web |date=December 14, 2024 |title=Five nations to host EHF and EURO events in 2030 and 2032 |url=https://ehfeuro.eurohandball.com/men/2024/news/en/five-nations-to-host-ehf-euro-events-in-2030-and-2032/ |access-date=June 5, 2025 |website=EHF EURO}}</ref> * June–July: Turkey and Italy will co-host the [[UEFA Euro 2032]].<ref>{{cite news |author1=Selcuk Bugra Gokalp |title=Türkiye, Italy to co-host EURO 2032: UEFA |url=https://www.aa.com.tr/en/sports/turkiye-italy-to-co-host-euro-2032-uefa/3014052 |access-date=January 26, 2024 |agency=[[Anadolu Agency]] |date=October 10, 2023 |language=en}}</ref> *[[November 2]] — The 2032 [[United States presidential election]] is scheduled to be held. The winners will be [[United States presidential inauguration|inaugurated]] on January 20, 2033. *[[November 13]] — A [[transit of Mercury]] will occur.<ref>{{cite web |last=Espenak |first=Fred |date=December 6, 2011 |title=Seven century catalog of Mercury transits: 1601 CE to 2300 CE |url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/transit/catalog/MercuryCatalog.html |access-date=May 15, 2022 |website=NASA Eclipse Web Site}}</ref> *[[December 1]]–[[December 19]] — The [[2032 European Women's Handball Championship]] is expected to be held in Germany, [[Denmark]], and [[Poland]].<ref name=":0" /> *[[December 22]] — The [[asteroid]] [[2024 YR4]], which had an impact rating of 3 on the [[Torino scale]] from January 27, 2025 to February 20, 2025, will pass by Earth.<ref>{{Cite web |title=Sentry: 2024 YR4 |url=https://cneos.jpl.nasa.gov/sentry/details.html#?des=2024%20YR4 |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20250201124938/https://cneos.jpl.nasa.gov/sentry/details.html#?des=2024%20YR4 |archive-date=February 1, 2025 |access-date=February 13, 2025 |work=Sentry: Earth Impact Monitoring |publisher=NASA}}</ref><ref>{{cite web |date=February 25, 2025 |title=Asteroid 2024 YR4 no longer poses significant impact risk |url=https://www.esa.int/Space_Safety/Planetary_Defence/Asteroid_2024_YR4_no_longer_poses_significant_impact_risk |access-date=March 3, 2025 |work=Near-Earth Objects Coordination Centre |publisher=European Space Agency}}</ref> ===Date unknown=== *The [[Korea Lunar Lander and Rover]], a [[lunar lander]] currently under development in [[South Korea]], is scheduled to be launched.<ref>{{Cite news |date=November 4, 2024 |title=2032년 독자 달 착륙선 보낸다…달탐사 2단계 사업 본격 추진 |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241104059600017 |work=[[Yonhap News]] |publisher=}}</ref> *''[[LiteBIRD]]'', a planned small space observatory that aims to study the [[cosmic microwave background]], is planned to be launched.<ref name="dsbt-20230703">{{cite web |url=https://www.d-sbt.fr/en/Pages/News/2023_Thomas-Prouve.aspx |title=The origin of the Universe will be unveiled by the LiteBIRD cryogenic satellite |work=[[Grenoble Alpes University]] |date=July 3, 2023 |access-date=December 26, 2023}}</ref><ref name="in2p3-2019">{{cite web |last=Montier |first=L. |url=https://indico.in2p3.fr/event/19378/sessions/12141/attachments/54391/71180/20190710_LBDay_Overview.pdf |title=LiteBIRD Overview |work=[[IN2P3]] |date=July 10, 2019 |access-date=April 29, 2021}}</ref> * {{As of|2025}}, the [[Strait of Messina Bridge]] between [[Sicily]] and [[Calabria]] is projected to be opened for traffic in 2032 {{atsauces}} == 2033-39 == ===2034=== * The [[2034 Winter Olympics]] is scheduled to be held in [[Salt Lake City]], Utah, in the United States.<ref>{{cite news |last1=Longman |first1=Jeré |last2=Panja |first2=Tariq |last3=Schmidt |first3=Michael S. |name-list-style=and |date=July 24, 2024 |title=Salt Lake Awarded 2034 Olympics Under I.O.C. Pressure Over Doping Inquiries |url=https://www.nytimes.com/2024/07/24/world/olympics/salt-lake-city-winter-olympics-2034.html |accessdate=July 24, 2024 |work=The New York Times}}</ref> * End of the project [[Northern Link (MTR)]], a rapid transit line in Hong Kong. * The city of [[Rochester, New York]], will turn 200 and intends to complete its 4th comprehensive plan called "Rochester 2034".<ref>{{cite web | url=https://www.cityofrochester.gov/departments/mayors-office/rochester-2034 | title=Rochester 2034 &#124; City of Rochester, New York }}</ref> ===2035=== * The [[2035 FIFA Women's World Cup]] will be held in the United Kingdom. * All regions of the Lower Volga, southern Western Siberia and part of the Far East will experience a shortage of water resources for agriculture.<ref name="Shevchenko2023">{{cite journal |last1=Shevchenko |first1=V. A. |last2=Isaeva |first2=S. D. |last3=Dedova |first3=E. B. |year=2023 |title=Новый этап развития мелиоративно-водохозяйственного комплекса Российской Федерации |trans-title=A new stage in the development of the melioration and water management complex of the Russian Federation |url=https://new.ras.ru/upload/iblock/a8f/vfw1g7hafto3gx7qbnwgpmuljd0j8ykk.pdf#page=58 |url-status=live |journal=[[Herald of the Russian Academy of Sciences|Vestnik Rossiiskoi Akademii Nauk]] |language=ru |volume=93 |issue=4 |pages=355–361 |doi=10.31857/S0869587323040114 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240216183756/https://new.ras.ru/upload/iblock/a8f/vfw1g7hafto3gx7qbnwgpmuljd0j8ykk.pdf#page=58 |archive-date=February 16, 2024}}</ref> * The world population is expected to reach 9 billion around this time.<ref>{{Cite web |title=World Population Projections – Worldometer |url=https://www.worldometers.info/world-population/world-population-projections/ |access-date=April 28, 2023 |website=worldometers.info |language=en}}</ref> ===2036=== * The [[United States military]]'s lease on the island of [[Diego Garcia]], part of the [[British Indian Ocean Territory]], will expire if it is not renewed.<ref>{{Cite news |last=Karsten |first=Joshua |date=March 7, 2019 |title=UN ruling raises questions about future of US mission in Diego Garcia |url=https://www.stripes.com/migration/un-ruling-raises-questions-about-future-of-us-mission-in-diego-garcia-1.571709 |access-date=January 21, 2022 |work=Stars and Stripes |language=en}}</ref> * 4 November: The 2036 [[United States presidential election]] will be held. ===2039=== * Commemorations of the centenary of [[World War II]] will begin this year, continuing through 2045.<ref>{{Cite web |last=Morris |first=Ben |date=2024-06-11 |title='Insane' amounts of data spurs new storage tech |url=https://www.bbc.com/news/articles/cd116m3jyn1o |access-date=2024-11-29 |website=BBC News |language=en-GB}}</ref> {{atsauces}} == 2040 - 2059 == * 2040: End year of the [[Baku City Master Plan]] implementation.<ref>{{cite web | url =https://arxkom.gov.az/en/bakinin-bas-plani?plan=baki-seherinin-bas-plani-2040|title=Baku City General Plan 2040|publisher= State Committee on Urban Planning and Architecture of Azerbaijan| date=| accessdate =25 January 2024}}</ref> * 2045: ** 31 December: [[Bill Gates]] announced that [[Gates Foundation]] is scheduled to cease operations.<ref>{{Cite web |title=My new deadline: 20 years to give away virtually all my wealth |url=https://www.gatesfoundation.org/ideas/articles/next-chapter |access-date=2025-05-09 |website=Gates Foundation}}</ref> * 2047: On 1 July, the "[[one country, two systems]]" principle's guarantee in [[Hong Kong]] is scheduled to end, as it was guaranteed for 50 years starting from 1 July 1997, provided under the [[Hong Kong Basic Law]]. The agreement was raised by [[Deng Xiaoping]] to deal with [[Handover of Hong Kong|Hong Kong's reunification]] with the [[China|People's Republic of China]] in 1997, and stipulated in the [[Sino-British Joint Declaration]] of 1984.<ref name="transcript" /> However, in February 2024, [[Xia Baolong]], the head of the [[Hong Kong and Macau Affairs Office]], said that the system would be kept permanently.<ref>{{Cite web |last=Cheung |first=Ezra |last2=Lo |first2=Hoi-ying |last3=Wu |first3=Willa |date=2024-02-26 |title=Hong Kong governing principle to be permanent feature, top Beijing official says |url=https://www.scmp.com/news/hong-kong/politics/article/3253216/beijing-attaches-great-importance-hong-kong-countrys-global-finance-hub-xia-baolong-tells-local |url-access=subscription |url-status=live |archive-url=https://archive.today/20240226191728/https://www.scmp.com/news/hong-kong/politics/article/3253216/beijing-attaches-great-importance-hong-kong-countrys-global-finance-hub-xia-baolong-tells-local |archive-date=26 February 2024 |access-date=2024-03-27 |website=South China Morning Post |language=en}}</ref> * 2049 * The [[News embargo|embargoed]] 37-million-word diary of [[Robert Shields (diarist)|Robert Shields]] will become available to read and count words.<ref>{{Cite news|last=Martin |first=Douglas |date=29 October 2007 |title=Robert Shields, Wordy Diarist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2007/10/29/us/29shields.html|url-access=subscription|archive-url=https://web.archive.org/web/20241231024919/https://www.nytimes.com/2007/10/29/us/29shields.html|archive-date=31 December 2024|website=[[New York Times]]}}</ref> * 2050: ** The [[United Kingdom]] aims to reach [[Net zero emissions|net-zero]] [[Greenhouse gas emissions by the United Kingdom|carbon emissions]] in accordance with the [[Climate Change Act 2008]].<ref>{{Cite web|title=UK net zero target|url=https://www.instituteforgovernment.org.uk/explainers/net-zero-target#:~:text=In%20June%202019%2C%20parliament%20passed,to%201990%20levels%20by%202050.&text=Prior%20to%20this%2C%20the%20UK,1990%20levels%2C%20also%20by%202050. |access-date=20 March 2024|website=Institute for Government|date=20 April 2020|archive-date=20 March 2024|archive-url=https://archive.today/20240320042051/https://www.instituteforgovernment.org.uk/article/explainer/uk-net-zero-target |url-status=live}}</ref> ** [[Three-North Shelter Forest Program]] is expected to be completed.<ref name="multiple 1">{{cite web |url=http://english.forestry.gov.cn/web/article.do?action=readnew&id=201001141142307633 |title=State Forestry Administration, P.R.China |language=zh |website=State Forestry Administration, P.R.China |access-date=15 March 2014 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140315074537/http://english.forestry.gov.cn/web/article.do?action=readnew&id=201001141142307633 |archive-date=15 March 2014 }}</ref> ** The case files surrounding the 1943 death of the former [[lieutenant general]] of the [[Polish Army]] and first [[Prime Minister]] of the [[Polish government in exile]], [[Władysław Sikorski]], are expected to be declassified this year by the [[Government of the United Kingdom|British government]].<ref>{{Cite book|title=Poznać przeszłość: Wiek XX: Podręcznik do historii dla szkół ponadgimnazjalnych. Zakres podstawowy|last1=Roszak|first1=Stanisław|last2=Kłaczkow|first2=Jarosław|publisher=Nowa Era|year=2015|isbn=9788326724022|location=Warsaw|language=pl}}</ref> Due to tensions between the [[United Kingdom]], the [[Soviet Union]], and [[Nazi Germany]], the circumstances of his death [[Władysław Sikorski's death controversy|has led to disputes over whether the crash was deliberate or not]]. The official conclusion by the British government is that the crash was accidental. However, the Polish government refused to endorse this report on the basis of a lack of conclusive findings and contradictions within the British evidence.<ref name="Peszke2005-101">{{cite book|author=Michael Alfred Peszke|title=The Polish Underground Army, The Western Allies, And The Failure of Strategic Unity in World War II|url=https://books.google.com/books?id=zhb2doihL1wC&pg=PA102|year=2005|publisher=McFarland|isbn=978-0-7864-2009-4|page=101}}</ref> In 2008, an investigation was opened by the Commission for the Prosecution of Crimes against the Polish Nation of the [[Institute of National Remembrance]], and concluded in 2013 that there is not enough evidence to prove or disprove the sabotage theory.<ref>{{Cite web |title=Śledztwo ws. śmierci generała Sikorskiego umorzone |url=https://www.tvn24.pl/r/383218 |access-date=2022-12-20 |website=TVN24.pl}}</ref> === Mašīntulkojums 2050 === Apvienotā Karaliste saskaņā ar 2008. gada Klimata pārmaiņu likumu cenšas sasniegt oglekļa emisiju nulles līmeni.[6] Paredzams, ka tiks pabeigta programma “Trīs ziemeļi: patvēruma meži”.[7] Lietas materiāli par bijušā Polijas armijas ģenerālleitnanta un Polijas trimdas valdības pirmā premjerministra Vladislava Sikorska nāvi 1943. gadā Lielbritānijas valdība plāno deklasificēt šogad.[8] Sakarā ar saspīlējumu starp Apvienoto Karalisti, Padomju Savienību un nacistisko Vāciju viņa nāves apstākļi ir izraisījuši strīdus par to, vai avārija bija tīša vai nē. Lielbritānijas valdības oficiālais secinājums ir tāds, ka avārija bija nejauša. Tomēr Polijas valdība atteicās apstiprināt šo ziņojumu, pamatojoties uz pārliecinošu secinājumu trūkumu un pretrunām Lielbritānijas pierādījumos.[9] 2008. gadā Nacionālās piemiņas institūta Noziegumu pret poļu tautu kriminālvajāšanas komisija uzsāka izmeklēšanu un 2013. gadā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu vai atspēkotu sabotāžas teoriju.[10] Plāno deklasificēt lietas materiālus par bijušā Polijas armijas ģenerālleitnanta un Polijas trimdas valdības pirmā premjerministra [[Vladislavs Sikorskis|Vladislava Sikorska]] nāvi 1943. gadā<ref>{{Cite book|title=Poznać przeszłość: Wiek XX: Podręcznik do historii dla szkół ponadgimnazjalnych. Zakres podstawowy|last1=Roszak|first1=Stanisław|last2=Kłaczkow|first2=Jarosław|publisher=Nowa Era|year=2015|isbn=9788326724022|location=Warsaw|language=pl}}</ref>. Sakarā ar saspīlējumu starp Apvienoto Karalisti, [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un nacistisko Vāciju viņa nāves apstākļi ir izraisījuši strīdus par to, vai avārija bija tīša vai nē. Lielbritānijas valdības oficiālais secinājums ir tāds, ka avārija bija nejauša. Tomēr [[Polija]]s valdība atteicās apstiprināt šo ziņojumu, pamatojoties uz pārliecinošu secinājumu trūkumu un pretrunām Lielbritānijas pierādījumos<ref name="Peszke2005-101">{{cite book|author=Michael Alfred Peszke|title=The Polish Underground Army, The Western Allies, And The Failure of Strategic Unity in World War II|url=https://books.google.com/books?id=zhb2doihL1wC&pg=PA102|year=2005|publisher=McFarland|isbn=978-0-7864-2009-4|page=101}}</ref>. 2008. gadā [[Nacionālais piemiņas institūts|Nacionālās piemiņas institūta]] Noziegumu pret poļu tautu kriminālvajāšanas komisija uzsāka izmeklēšanu un 2013. gadā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu vai atspēkotu sabotāžas teoriju<ref>{{Cite web |title=Śledztwo ws. śmierci generała Sikorskiego umorzone |url=https://www.tvn24.pl/r/383218 |access-date=2022-12-20 |website=TVN24.pl}}</ref>. == 2060+ == === 2060 === ** [[Russia]] aims to be carbon neutral.<ref>{{Cite news |date=2021-10-13 |title=Russia striving to be carbon neutral no later than 2060, says Putin |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/business/environment/russia-striving-be-carbon-neutral-no-later-than-2060-says-putin-2021-10-13/ |access-date=2023-11-27}}</ref> 2061 ** All 6 reactors from the [[Fukushima Daiichi Nuclear Power Plant]] are planned to be decommissioned by this time (30 to 40 years from 2021).<ref>{{cite web|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230901124954/https://www.tepco.co.jp/en/hd/decommission/project/roadmap/index-e.html|archivedate=September 1, 2023|url=https://www.tepco.co.jp/en/hd/decommission/project/roadmap/index-e.html|title=Roadmap on the Way to Decommissioning|work=[[Tokyo Electric Power Company|TEPCO]]|accessdate=October 1, 2023}}</ref> However, according to a 2023 report by [[Voice of America]], some experts have said "it would be impossible to remove all the melted fuel debris by 2051 and would take 50–100 years, if achieved at all".<ref>{{cite web |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827040122/https://www.voanews.com/a/at-fukushima-daiichi-decommissioning-nuclear-plant-more-challenging-than-water-release-/7242926.html| archive-date=August 27, 2023 |url= https://www.voanews.com/a/at-fukushima-daiichi-decommissioning-nuclear-plant-more-challenging-than-water-release-/7242926.html |title=Can decommissioning end by 2051 as planned? |work=[[Voice of America]]| date=August 26, 2023 |access-date=October 1, 2023 | agency= Associated Press}}</ref> * 2066: ** 1,000-year anniversary of the [[Norman Conquest|Norman conquest of England]]. Normanu [[Anglija]]s iekarošanas 1000 gadu jubileja. * 2067: ** In October, a [[Active SETI|METI]] message [[Cosmic Call|Cosmic Call 1]] sent from the 70-meter [[Yevpatoria RT-70 radio telescope|Eupatoria Planetary Radar]] arrives at its destination, [[HD 178428]] star. * 2085: The "secret" letter of [[Queen Elizabeth II]] will be opened in [[Sydney, Australia]].<ref>{{cite news|url=https://www.independent.co.uk/life-style/royal-family/queen-elizabeth-ii-secret-letter-sydney-mayor-b2167674.html|title=Queen Elizabeth II left a 'secret' letter that will stay unopened until 2085|work=The Independent|date=15 September 2022|access-date=15 September 2022}}</ref> 2099 ** [[Ontario]] regains control of the [[Ontario Highway 407]] when its 99-year lease expires.<ref>{{Cite news|last=Siekierska|first=Alicja|date=2019-04-05|title=Worst deal ever? The 407 is worth $30B today – Ontario sold it for $3.1B in 1999|work=[[Yahoo! Finance]]|url=https://ca.finance.yahoo.com/news/worst-deal-ever-the-407-is-worth-30-b-today-ontario-sold-it-for-31-b-in-1998-181642680.html|access-date=2021-12-20}}</ref> ** 2099 is the maximum year that can be set on computers with [[BIOS]] firmware, as well as Microsoft's [[Windows XP]], [[Windows Vista]], [[Windows 7]], [[Windows 8]], and [[Windows 8.1]] operating systems, and Sony's [[PlayStation 2]] and the [[Nintendo DS]] gaming platforms. == 25. gadsimts == * 2425: The annual funding increase of $325 per student to [[Wisconsin]] public schools, which began in 2023, is set to end.<ref>{{cite web | last1=Beck | first1=Molly | last2=Opoien | first2=Jessie | title=Tony Evers extends increases for public schools in perpetuity | website=Milwaukee Journal Sentinel - Milwaukee and Wisconsin breaking news and investigations | date=2023-07-05 | url=https://www.jsonline.com/story/news/politics/2023/07/05/tony-evers-extends-increases-for-public-schools-in-perpetuity/70381898007/ | access-date=2025-04-14}}</ref> * 2439: The "[[Across the Universe (ziņa)|Across the Universe]]" message broadcast by NASA in 2008 will reach [[Polaris]].<ref name="Beatles2439">{{cite web | title=NASA beaming Beatles tune to the stars | website=NBC News | date=2008-02-01 | url=https://www.nbcnews.com/id/wbna22951001 | access-date=2025-02-26}}</ref> === Mašīntulkojums === 2425. gads: Beigsies ikgadējais finansējuma pieaugums 325 ASV dolāru apmērā uz vienu skolēnu Viskonsinas publiskajās skolās, kas sākās 2023. gadā.[1] 2439. gads: NASA 2008. gadā pārraidītā ziņa "[[Across the Universe (message)|Across the Universe]]" sasniegs Polārzvaigzni.[2] kum39sxob6953v8mpja0vano7h3t1do Džošs Maja 0 465279 4501117 4274525 2026-08-01T08:41:53Z Bendžamins 76862 4501117 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|27}} | caption = Maja 2018. gadā | years1 = 2016—2019 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | playername = Džošs Maja | name = | ntupdate = | pcupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | nationalcaps1 = 1 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{fb|NGA}} | nationalgoals1 = 0 | image = Maja, Josh.jpg | birth_place = | height = | goals2 = 25 | goals1 = 16 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Luishama}} | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | clubnumber = 9 | caps2 = 85 | caps1 = 41 | years2 = 2019—2023 | caps3 = 15 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | goals3 = 3 | years3 = 2021 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]] | years4 = 2022 | caps4 = 15 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] | years5 = 2023—2026 | caps5 = 81 | goals5 = 19 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Džošs Maja''' ({{Val|en|Josh Maja}}; dzimis {{Dat|1998|12|27}}) ir [[Anglija|Anglijā]] dzimis [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Maja pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu ''[[Le Havre AC|Le Havre]]''. [[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā Maja debitēja {{Dat|2019|9|10|5=bez}} mačā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Maja, Džošs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nigērijas futbolisti]] [[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] nf9apz6aktsdha0w2d7moev38xu1tuo Franko Barēzi 0 472483 4500997 4500813 2026-07-31T19:44:23Z ZANDMANIS 91184 4500997 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1960|5|8}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|7|31|1960|5|8}} | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Milan Primavera|Milan Primavera]] | years1 = 1977–1997 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Franko Barēzi | name = | ntupdate = | pcupdate = | nationalcaps1 = 81 | nationalyears1 = 1982–1994 | nationalgoals1 = 1 | birth_place = | caption = Barēzi 1979. gadā | image = Franco baresi panini card 1979.jpg | height = 176 | goals1 = 16 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Travaljato}} | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubnumber = | caps1 = 532 | manageryears1 = 2002–2006 }} '''Franko Barēzi''' ({{Val|it|Franco Baresi}}, dzimis {{Dat|1960|5|8}}, miris {{Dat|2026|7|31}}) bija [[Itālija|Itālijas]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]]. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Visu savu karjeru Barēzi pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī [[Kapteinis (futbols)|komandas kapteinis]]. Kopā ar Milānas komandu Barēzi ieguva sešus ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' titulus, trīs [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] titulus un divus [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausus]]. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlases]] sastāvā Barēzi ir spēlējis [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980.]] un [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], kā arī trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]] izcīnot čempionu titulu. Franko vecākais brālis [[Džuzepe Barēzi]] arī bija futbolists. Franko Barēzi nomira 2026. gada 31. jūlijā, 66. gadu vecumā.<ref name="2037contract">{{Cite web |title=Mūžībā devies viens no visu laiku labākajiem aizsargiem Barezi |url= https://sportacentrs.com/futbols/italija/31072026-muziba_devies_viens_no_visu_laiku_labakaj|date= |access-date=2025-07-31 |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 1978–79, 1987–88, 1991–92, 1993–94, 1995–96 * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 1980–81, 1982–83 * [[Supercoppa Italiana]]: 1988, 1992, 1993, 1994 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1988–89, 1989–90, 1993–94 * [[UEFA Superkauss|Eiropas Superkauss]]: 1990, 1994 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1989, 1990 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AC Milan]]'' gadsimta labākais spēlētājs: 1999 * [[Itālijas Serie A]] gadsimta labākais spēlētājs: 2000 * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{DEFAULTSORT:Barēzi, Franko}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FIFA 100]] caylf3hyebngkd10rvqwgkrvlasui55 Barēzi 0 499053 4500899 4261236 2026-07-31T13:20:04Z MC2013 40125 4500899 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada jūlijs}} '''Barēzi''' var būt: * [[Džuzepe Barēzi]] (''Giuseppe Baresi''; 1958) — Itālijas futbolists un futbola treneris; * [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''; 1960—2026) — Itālijas futbolists un futbola treneris. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Itāļu uzvārdi]] ac2j31c6oop52wylq2kuyh2j2uzwiho Ogļu pārvadātājs 0 507171 4501011 4192162 2026-08-01T01:38:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501011 wikitext text/x-wiki '''Ogļu pārvadātājs''' ir [[balkeris]], kurš ir būvēts vai tiek izmantots, lai pārvadātu [[Akmeņogles|ogles]]. Pirmie pierādījumi par ogļu pārvadāšanu pa jūru ir saistīti ar ogļu lietošanu [[Londona|Londonā]] 1306. gadā. 14. un 15. gadsimtā uz Londonu un citām vietām pārvadāja ogles no [[Taina]]s upes. Ogles eksportēja arī citas ostas, piemēram, no 1634. gadā uzbūvētās vecās piestātnes [[Vaithāfena|Vaithāfenā]] ({{val|en|Whitehaven}}), kuru izmantoja ogļu pārkraušanai.<ref>[https://www.visitcumbria.com/wc/whitehaven-harbour/ Whitehaven Harbour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220526232218/https://www.visitcumbria.com/wc/whitehaven-harbour/ |date={{dat|2022|05|26||bez}} }} Visit Cumbria. Skatīts: 2022. gada 16. martā</ref> Ar laiku Londona kļuva ļoti atkarīga no ogļu piegādēm pa jūru, Samuels Pepiss (''Samuel Pepys'') 1666. — 1667. gada ziemā izteica raizes par to, ka kara dēļ ar holandiešiem, Londonu var nesasniegt 200 ogļu pārvadātāju flote. 1795. gadā Londonā tika piegādātas 4395 ogļu kravas. 1824. gadā šis skaitlis bija audzis līdz apmēram 7000 kravām, bet 1839. gadā tika piegādātas vairāk nekā 9000 kravas. Pārvadājumi turpinājās līdz 20. gadsimta beigām, bet pēdējā ogļu krava [[Tainas osta|Tainas ostu]] atstāja 2021. gada februārī.<ref>[https://www.jstor.org/stable/1836917?seq=1#metadata_info_tab_contents Turner R. English Coal Industry in the Seventeenth and Eighteenth Centuries] The American Historical Review, Vol. 27, No. 1, 1921. gada oktobris. 1. lpp.</ref><ref>[https://www.pepysdiary.com/diary/1666/12/ Pepys S. Diary] 1666. gada 8. decembris.</ref> [[Attēls:The royal yacht 'Royal Escape'.jpg|thumb|Karaliskā jahta ''Royal Escape'', iepriekš ogļu pārvadātājs ''Surprise'', būvēts 1651. gadā.]] Pirmie ogļu pārvadātāji, par kuriem pieejama detalizēta informācija, bija [[Vitbija|Vitbijā]] (''Whitby'') būvēti keti.<ref>Kets ir viena masta kuģis bez klīvera. Masts izvietots ļoti tuvu priekšgalam un nes vienu buru.</ref> Tie bija stipras konstrukcijas kuģi ar stāvu priekšgalu un noapaļotu aizmuguri, kuri tika plaši izmantoti 18. gadsimta otrajā pusē ziemeļaustrumu Anglijas ostās. Šādus korpusus izmantoja arī Apvienotās Karalistes Jūras kara flotes pētnieciskie kuģi — pazīstamākais no tiem bija HMS<ref>Viņas Majestātes kuģis (''Her majesty ship (HMS)'' — angļu val.)</ref> [[HMS Endeavour|''Endeavour'']]. 19. gadsimta pirmajā pusē populārākie ogļu pārvadātāji bija [[briga]]s un tās arī vēlāk turpināja būt populāras ziemeļaustrumu piekrastes kuģu īpašnieku vidū. Citviet 19. gadsimta otrajā pusē ar brigām konkurēja [[Šoneris|šoneri]] un citi slīpo buru kuģi. Pirmo ogļu pārvadātāju ar tvaika dzinēju ''[[John Bowes]]'' nolaida ūdenī 1852. gadā. Tas izrādījās sekmīgs, kā rezultātā tika uzbūvēti daudzi citi ogļu pārvadātāji ar tvaika dzinēju. Buru un tvaika ogļu pārvadātāji pastāvēja līdzās līdz 19. gadsimta beigām un pat 20. gadsimtā. Buru ogļu pārvadātājus izmantoja vēl Pirmā pasaules kara laikā. == Ogles no Ņūkāslas pie Tainas == Daudzus gadus [[Darema (grāfiste)|Daremas]] un [[Nortamberlenda]]s [[Ogļu baseins|ogļu baseini]] apgādāja strauji augošo [[Londona|Londonu]] ar ogļu tonnām, bet liela ar "melnajiem dimantiem" piekrauta piekrastes ogļu pārvadātāju flote kursēja augšup un lejup gar Anglijas austrumu krastu. Sers [[Čārlzs Palmers]] (''Charles Palmer'') bija dzelzs korpusa ar tvaiku darbināmu ogļu pārvadātāju būves pionieris, kurš tos būvēja savā [[Džerova]]s (''Jarrow'') kuģu būvētavā. Tvaikoņi sāka strauji nomainīt agrākos koka kuģus. Tas netīšām noveda pie stikla ražošanas industrijas norieta [[Tainsaida|Tainsaidā]] un [[Vīrsaida|Vīrsaidā]] (''Wearside''), jo stikla ražotājiem ilgstoši bija pieejams liels daudzums smilšu, kuras koka korpusa ogļu pārvadātāji izmantoja kā [[Balasts|balastu]] atgriežoties no Londonas. Dzelzs ogļu pārvadātājiem bija balasta tanki, kas nozīmēja, ka ūdeni varēja vienkārši iesūknēt, tādējādi ievērojami samazinot laiku, ko kuģim bija jāpavada ostā, jo vairāk nevajadzēja iekraut un izkraut smiltis. Ogles eksportēja arī uz Eiropu un koka korpusa ogļu pārvadātāji atgriezās ar tādām kravām kā jumta kārniņi savās tilpnēs. Pirmais Palmera uzbūvētais dzelzs korpusa tvaika dzinēja ogļu pārvadātājs bija 1852. gadā ūdenī nolaistais SS<ref>Tvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.)</ref> ''John Bowes''. Pastāvēja arī agrāks dzelzs korpusa ar dzenskrūvi aprīkots ogļu pārvadātājs, 1841. gadā Sautšīldsā (''South Shields'') būvētais SS ''Bedlington''. Tomēr šī kuģa mūžs bija īss. Ievērojams nelaimes gadījums ar ogļu pārvadātāju notika neilgi pēc [[Viktorijas tunelis (Ņūkāsla pie Tainas)|Viktorijas tuneļa]] atklāšanas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā pie Tainas]]. Pārtrūka kaņepju tauva, kura regulēja vagonu ātrumu tiem pārvietojoties lejup tunelī no Spitaltangsas (''Spital Tongues'') akmeņogļu raktuvēm uz upi. Daži vagoni piezemējās Tainā, bet citi viens virs otra uz tajā brīdī lādējamā kuģa klāja.<ref>[https://books.google.co.uk/books?id=rIVPv7Qbmm0C&pg=PA253&lpg=PA253&dq=Spital+Tongues+Colliery+rope+snapped+wagons+ran+away&source=bl&ots=ZhMMblzFp6&sig=ACfU3U3vOgfcxnXgfuPLp32I1Am0T2BBlw&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjzxbef2qjmAhWxUxUIHSdnDcc4ChDoATAKegQIChAB#v=onepage&q=Spital%20Tongues%20Colliery%20rope%20snapped%20wagons%20ran%20away&f=false Accidents and Offences: Newcastle] The Illustrated London News, 1843. gada 15. aprīlis. 253. lpp.</ref> Vagonus vēlāk, bēguma laikā, izcēla, bet tauvu salaboja. Tās dienas laikraksti šo incidentu aprakstīja kā anekdotisku gadījumu. Sešus mēnešus vēlāk tauva pārtrūka vēlreiz un vagoni piezemējās kravu gaidoša ogļu pārvadātāja tilpnē to nogremdējot. Pēc tam tika izlemts kaņepju tauvu nomainīt ar tērauda trosi. Iespējams, šis ir vienīgais aprakstītais transporta nelaimes gadījums, kad vilciens ir nogremdējis kuģi. === Iekraušana un izkraušana === [[Attēls:Collier brig unloading on beach - painting circa 1790.jpg|thumb|Ar nolūku uz sēkļa uzsēdināts ogļu pārvadātājs, lai akmeņogles varētu izkraut pajūgos un vest pārdot.]] [[Attēls:Unloading a collier.jpg|thumb|Ostas strādnieki (''whippers'' — angļu val.) izkrauj ogļu pārvadātāju. Četri vīri uzkāpj uz pakāpiena virs ogļu pārvadātāja klāja turot virves, kuras iet caur augšpusē nostiprinātu trīsi uz grozu tilpnē. Vīri nolec no pakāpiena turot virves un ar savu svaru izceļ grozu no tilpnes. Groza saturu izgāž teknē, kura novada akmeņogles pie kuģa pietauvotā baržā.]] Sākotnēji ogļu pārvadātājus piekrāva ar rokām, īpaši tur kur akmeņogles tika pārkrautas no plakandibena upju laivām, kuras, savukārt, akmeņogles bija transportējušas lejup pa straumi no tādām upes vietām, kur ogļu pārvadātāji nebija spējīgi ienākt to iegrimes dēļ. Pieaugot pieprasījumam 1890. gados sāka būvēt specializētas piestātnes jeb [[Plakandibena upju laivu komanda|termināļus]] (''staiths'').<ref>[https://www.dunstonstaiths.org.uk/ Dunston Staiths] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220313000930/https://www.dunstonstaiths.org.uk/ |date={{dat|2022|03|13||bez}} }} www.dunstonstaiths.org.uk. Skatīts: 2022. gada 20. martā</ref> Piestātnēm bija dažāda uzbūve. Dažām bija snīpji nesijātām vai maza izmēra akmeņoglēm, citām, sauktām par rampām (''drops'' — angļu val.), bija stāvs slips piestātnes galā pa kuru vagonu varēja tieši nolaist tilpnē samazinot akmeņogļu lūšanu gabalos. Dažām bija gan rampas, gan arī snīpji. Rampas un snīpjus varēja pacelt un nolaist atkarībā no plūdmaiņu stāvokļa. Vēlāk tika ieviesti elevatori, piemēram, Beitas terminālī (''Bates Staiths'') [[Blaita|Blaitā]] (''Blyth''), Nortamberlendā un Lejas Hartonas terminālī (''Harton Low Staiths'') [[Sautšīldsa|Sautšīldsā]]. Gandrīz neskartajā Danstonas terminālī (''Dunston Staiths'') Tainas upē izmantoja snīpi. Skotijā izplatīta sistēma bija novietot vagonu uz platformas un tad to iecelt kuģa tilpnē, tomēr šo paņēmienu citur izmantoja reti. Lejas Hartonas termināli šim nolūkam tika uzbūvēti divi lieli tvaika celtņi, tomēr, neskatoties uz celtņu izmēru un jaudu, tie izrādījās pārāk lēni, lai apstrādātu to akmeņogļu daudzumu, kāds tika piegādāts terminālī, tāpēc vēlāk celtņi tika aizstāti ar elevatoriem. Terminālu strādnieki dalījās iztukšotājos (''teemers'') un izlīdzinātājos (''trimmers''). Iztukšotāji atvēra lūkas vagonu apakšā, lai akmeņogles iebirtu piltuvē zem dzelzceļa sliežu klāja, kurš atradās piestātnes būves pašā augšā. Rampu gadījumā ogles iebira pa tiešo ogļu pārvadātāja tilpnē. Izlīdzinātāji strādāja tilpnē izkliedējot un izlīdzinot akmeņogles ar lāpstām un grābekļiem tā, lai to svars sadalītos vienmērīgi. Prasmīgi izlīdzinātāji varēja stāvēt ar savām lāpstām paliktām zem akmeņogļu plūsmas no snīpja vai konveijera lentes gala un, mainot lāpstas leņķi, panākt, lai akmeņogļu gabali rikošetētu projām uz to tilpnes vietu, kuru viņi gribēja aizpildīt. Tas bija bīstams darbs, jo tilpnes varēja piepildīties ar [[Raktuvju gāze|raktuvju gāzi]], kuru izdala akmeņogles, un tā varēja eksplodēt. Mūsdienās ir konstruētas modernākas sistēmas akmeņogļu vienmērīgai iekraušanai un vairs nav vajadzība pēc cilvēkiem, kuri atrodas kuģu tilpnēs. Ar laiku mājsaimniecībā izmantojamo akmeņogļu piegādēs galvaspilsētai iesaistījās arī dzelzceļš, kurš vēlāk veiksmīgi konkurēja ar ogļu pārvadātājiem. Tomēr lielu daudzumu akmeņogļu patērēja arī daudzās [[elektrostacija]]s [[Temza]]s krastos, kuras būvēja savas piestātnes ogļu pārvadātāju izkraušanai. Kuģi, kas apkalpoja elektrostaciju piestātnes bija [[Upe - jūra tipa kuģis|upe — jūra tipa]] ar zemu virsbūvi un nolaižamiem mastiem un skursteņiem, lai šie kuģi varētu paiet zem tiltiem pār Temzu augšpus Londonas Pūla (''Pool of London''). [[Batersijas elektrostacija]]s (''Battersea Power Station'') piestātne vēl ir saglabājusies un akmeņogļu izkraušanai paredzētie celtņi tāpat ir redzami krastmalā. Celtņi bija aprīkoti ar [[Greifers|greiferiem]] un piekrāva piltuvi, kura, savukārt, piegādāja ogles konveijera sistēmai, bet tā piepildīja elektrostacijas akmeņogļu uzglabāšanas tvertnes. Analogu, bet modernu sistēmu lieto Tainas ogļu termināls (''Tyne Coil Terminal'') izkraujot balkerus. [[Apgaismojuma gāzes un koksa uzņēmums|Apgaismojuma gāzes un koksa uzņēmumam]] (''Gas Light and Coke Company'') bija līdzīgs aprīkojums pie savas gāzes ražotnes Temzas krastā. Uzņēmumam vajadzēja apstrādāt lielu daudzumu bitumena akmeņogļu, lai apgādātu galvaspilsētu ar [[Deggāze|deggāzi]]. == Izmantošana citiem mērķiem == 18. gadsimta beigās vairāki koka korpusa buru ogļu pārvadātāji kļuva slaveni pēc tam, kad tos piemēroja dienvidu Klusā okeāna izpētes reisiem. Kuģu plakanā dibena korpusi un stiprā konstrukcija darīja tos piemērotus šādiem mērķiem. Pirmais [[ASV Jūras kara flote]]s [[aviācijas bāzeskuģis]] USS<ref>Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)</ref> [[USS Langley (CV-1)|''Langley'']] bija pārbūvēts ogļu pārvadātājs (sākotnēji USS ''Jupiter'' (AC-3)). Tas tika aprīkots ar lielu, piepaceltu, plakanu klāju, kādus lietoja pirms parādījās ar nolūku būvēti aviācijas bāzeskuģu korpusi.<ref>[https://www.history.navy.mil/research/histories/ship-histories/danfs/l/langley-i.html Langley I (CV-1)] Naval History and Heritage Command 2019. gada 21. augusts. Skatīts: 2022. gada 22. martā</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Colliers|Ogļu pārvadātāji}} * [http://www.rhiw.com/y_mor/hanes_llongau_llyn/glo/coal.htm Ogļu tirdzniecība.] {{en ikona}} * [https://www.flickr.com/photos/davidwf2009/5602966061/lightbox/ Beitas termināļa Blaitā fotogrāfija.] [[Kategorija:Kuģu tipi]] jp62taej15c6z28l2fq5fg6788fjez9 Autoceļš V557 0 516432 4501086 3648400 2026-08-01T06:26:43Z Egilus 27634 4501086 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs = 557 |nosaukums = Dricāni—Nautrēni |karte = |leģenda = |garums = 15,5 |ārpus_pilsētas = 15,5 |ceļš_pilsētā = 0 |segums = asfalts, grants |reģions = [[Latgale]] |attēls = Road V557 near Strūžāni.jpg |paraksts = Ceļš pie iebraukšanas Strūžānos }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Dricāni]] {{P ceļš|36}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Dricāni]] {{V ceļš|559}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Dricāni]] {{V ceļš|558}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Turcines]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strūžāni]]}} {{Maršruta tabula/ielas||[[Miera iela (Strūžāni)|Miera iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strūžāni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{ceļš pa kreisi}} [[Otrās Drankas]] {{ceļš pa labi}} [[Razgaļi]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Salinīki (Nautrēnu pagasts)|Salinīki]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Laizani (Nautrēnu pagasts)|Laizani]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Gļaudas]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Drikaškas]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Žogotas (Nautrēnu pagasts)|Žogotas]] {{V ceļš|555}}}} {{Maršruta tabula/beigas}} '''V557''' autoceļš '''Dricāni—Nautrēni''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš P36|autoceļu P36]] [[Dricāni|Dricānos]] caur [[Strūžāni]]em ar [[autoceļš V555|autoceļu V555]] [[Žogotas (Nautrēnu pagasts)|Žogotās]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|15,5 km}} garš un klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] un [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Dricānu pagasts|Dricānu]], [[Strūžānu pagasts|Strūžānu]] un [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu]] pagastus. Pirmo {{nobr|7 km}} garu posmu autoceļš ir klāts ar asfaltbetona segumu, tad Strūžānos, aptuveni {{nobr|0,3 km}} attālumā no ciema robežas to nomaina grants segums. Kopējais šī grants seguma posms ir {{nobr|0,7 km}} garš, pēc tam [[Seiļi (Strūžānu pagasts)|Seiļos]] sākas otrs {{nobr|340 m}} garš asfaltēts posms. Atlikusī posmā autoceļš ir klāts ar grants segumu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list3=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0557}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknes novadā]] cgrhm9i1ivrua4tje37pe3ucufbqz15 Veloceliņš Centrs—Mežaparks 0 523587 4501184 3703926 2026-08-01T11:58:16Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] to [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] 4501184 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] curoo0fige181zbp4tphz4ystog1z2z Kurbevuā 0 525101 4500935 4389174 2026-07-31T14:53:39Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurbevuā | official_name = ''Courbevoie'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason Courbevoie 92.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Drapeau fr département Hauts-de-Seine.svg}} [[Odesēna]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Nantēras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4.17 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 81558 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 53 | lats = 50 | latNS = N | longd = 2 | longm = 15 | longs = 08 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92400 | elevation_footnotes = | elevation_m = 25–56 | website = {{URL|https://www.ville-courbevoie.fr}} | footnotes = }} '''Kurbevuā''' ({{val|fr|Courbevoie}}, {{izrunā|kuʁbəvwa}}) ir pilsēta un komūna [[Francija|Francijā]], [[Ildefransa]]s reģiona [[Odesēna]]s departamentā. Tā ir viena no [[Parīze]]s piepilsētām, atrodas 8,2 km attālumā no Parīzes centra. 2019. gadā pilsētā dzīvoja 81,6 tūkstoši cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] 3pppbmja0nzgngtfwr860s6bp4rhph0 Namejs Zeltiņš 0 525224 4500903 4487866 2026-07-31T13:24:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500903 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Namejs Zeltiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1935 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dobele}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = Latvija | tautība = latvietis | dzimums = V | vecāki = [[Ansis Zeltiņš]], Minna Gludiņa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Fizikālās Enerģētikas institūts]]<br />[[Rīgas Tehniskā universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] (1966) | zinātne = [[fizika]], [[enerģētika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Namejs Zeltiņš''' (dzimis {{dat|1935|8|12}}) ir latviešu [[fiziķis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis, valsts emeritētais zinātnieks inženierzinātnē (2015).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lza.lv/par-mums/emeritetie-zinatnieki|title=Emeritētie zinātnieki|publisher=lza.lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gada 12. augustā [[Dobele|Dobelē]] atvaļināta [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieka [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] komandiera [[Ansis Zeltiņš|Anša Zeltiņa]] ģimenē. 1966. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]]. Strādāja [[Fizikālās Enerģētikas institūts|Fizikālās Enerģētikas institūtā]], publicēja rakstus par enerģijas efektivitātes un energosistēmu attīstības jautājumiem. 1984. gadā aizstāvēja inženierzinātņu kandidāta grādu par tēmu "Kompleksās metodes energoresursu izmantošanai rūpniecībā", bet 1993. gadā ieguva habilitētā inženierzinātņu doktora grādu (''Dr. habil. ing.''), aizstāvot disertāciju par tēmu "Siltumapgādes sistēmu integrētie pētījumi: enerģētiskā un ekonomiskā efektivitāte, ekoloģija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/ww3/scientists/zeltinshn.htm|title=Namejs Zeltins (Zeltinsh)|publisher=lza.lv|access-date={{dat|2022|11|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106185956/http://archive.lza.lv/ww3/scientists/zeltinshn.htm}}</ref> Bija Fizikālās enerģētikas institūta Energoefektivitātes centra vadītājs un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] profesors. No 2001. gada Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ieeexplore.ieee.org/author/37085532356|title=Namejs Zeltins|publisher=ieee.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lza.lv/nodalas/870-globalie-izaicinajumi-un-latvijas-merki-energetika|title=Globālie izaicinājumi un Latvijas mērķi enerģētikā|publisher=lza.lv}}</ref> == Anša Zeltiņa piemiņa == Namejs Zeltiņš piedzima, kad tēvs [[Ansis Zeltiņš]] jau bija atvaļinājies no [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas armijas]]. Kad Namejam Zeltīņam bija septiņi gadi, tēvs 78 gadu vecumā nomira, tomēr saglabājusies piemiņa par tēva gaitām sarežģītajā vēstures periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lpra.vip.lv/strelnieki.htm|title=Latviešu strēlnieki. Sarkanie?|publisher=lpra.vip.lv}}</ref> Namejs Zeltiņš finansēja Jāņa Hartmaņa grāmatas "4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks 1915-1917" izdošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laikrakstslatvietis.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=5610|title=Grāmata par Vidzemes pulku|publisher=Laikraksts "Latvietis"|access-date={{dat|2022|11|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106185952/https://laikrakstslatvietis.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=5610}}</ref> 2016. gadā Namejs Zeltiņš iedibināja tradīciju [[Vecpiebalgas vidusskola|Vecpiebalgas vidusskolā]] piešķirt pulkveža Anša Zeltiņa stipendiju par latviešu valodas godāšanu un popularizēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecpiebalgasvsk.lv/a-zeltina-stipendija/|title=Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, pulkveža Anša Zeltiņa stipendija |publisher=vecpiebalgasvsk.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ortus.rtu.lv/science/lv/experts/5539 Publikācijas] Ortus.RTU.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeltiņš, Namejs}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] grfkbh45n627f2jlms03xc9nwcgh4kg Anatolijs Ņikitins 0 529605 4501129 4424803 2026-08-01T09:05:45Z Tailalaila 148588 /* */ 4501129 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anatolijs Ņikitins | vārds_orig = | attēls = Anatolijs Ņikitins 1948.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Istras pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = Vecāķi | pilsonība = Latvijas pilsonība | tautība = Krievs | nodarbošanās = [[ķirurgs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Anna Ņikitina, Aņisims | brāļi = | māsas = Zinaīda Ņikitina | dzīvesbiedrs = Maritta Ņikitina | bērni = Liene Ņikitina-Zaķe, Marina Ņikitina-Vonda | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Anatolijs Ņikitins''' (1928—2022) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[ķirurgs]] un [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]]s Ķirurģijas klīnikas vadītājs (1957—2000). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 1. jūlijā [[Istras pagasts|Istras pagasta]] [[Cucuri (Istras pagasts)|Cucuru sādžā]] zemnieka Aņisima Ņikitina (1894—1976) un viņa sievas Annas, dzimušas Vorkuļas (1894—1966), ģimenē. Mācījās Istras pamatskolā un [[Zilupe]]s vidusskolā, kuru absolvēja 1948. gadā un sāka studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|LVU Medicīnas fakultātē]], kuru 1950. gadā pārveidoja par [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtu]] (RMI). Turpināja ķirurģijas studijas aspirantūrā (1954—1958), 1957. gadā viņu iecēla par [[Rīgas 1. slimnīca|Rīgas pilsētas 1. slimnīcas]] Ķirurģijas klīnikas vadītāju.<ref>{{LPE|7|259}}</ref> 1969. gadā Ņikitins aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, apkopojot savu pieredzi par 218 sirds operācijām. 2000. gadā pensionējās, taču vēl 5 gadus strādāja par Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieku. Bija mācību grāmatas “Ķirurģija” līdzautors (2001). Miris 2022. gada 23. decembrī [[Rīga|Rīgā]].<ref>[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/a-nikitin.html russkije.lv]</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts]] (1975) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1998) * [[Latvijas Ārstu biedrība]]s un Latvijas Ķirurgu asociācijas goda loceklis (2008) == Literatūra == * Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985 == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikitins, Anatolijs}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie ārsti]] 2mw0g0fmr4pi5r45z48o4ljkjm7x39n Izdomātie meli 0 532870 4500881 4164211 2026-07-31T12:07:54Z KartoshkaFri78 101366 /* */ 4500881 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Izdomātie meli" | oriģinālnos = | attēls = Invention of lying ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = romantiskā komēdija | režisors = * [[Rikijs Džerveiss]] * [[Metjū Robinsons]] | producents = * Rikijs Džerveiss * [[Dens Lins]] * [[Linda Obsta]] * Olijs Obsts | scenārijs = * Rikijs Džerveiss * Metjū Robinsons | aktieri = * Rikijs Džerveiss * [[Dženifere Gārnere]] * [[Džona Hills]] * ''[[Luiss C.K.]]'' * [[Džefrijs Tembors]] * [[Fionula Flenegena]] * [[Robs Lou]] * [[Tīna Feja]] | mūzika = | operators = | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''Radar Pictures'' * ''Media Rights Capital'' * ''Focus Features International'' | izplatītājs = * ''[[Warner Bros. Pictures]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2009|9|14|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|2009|10|2|ASV}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|18,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |title=The Invention of Lying |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1433699841/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2023|1|31||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|32,7 miljoni}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Izdomātie meli"''' ({{val|en|The Invention of Lying}}) ir 2009. gada ASV [[kinokomēdija|romantiskā kinokomēdija]], kuras režisori un scenārija autori ir [[Rikijs Džerveiss]] un [[Metjū Robinsons]], šī ir viņu režijas debija. Džerveiss arī atveido Marka Belisona lomu. Citas lomas atveido [[Dženifere Gārnere]] (Anna), [[Džona Hills]] (Frenks), ''[[Luiss C.K.]]'' (Gregs), [[Džefrijs Tembors]] (Entonijs), [[Fionula Flenegena]] (Marta), [[Robs Lou]] (Breds) un [[Tīna Feja]] (Šeilija). Filma ir par cilvēku, kurš iemācījās melot pasaulē, kur meli nepastāv. Pirmizrāde notika 2009. gada 14. septembrī 34. [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto kinofestivālā]], ASV to sāka rādīt 2009. gada 2. oktobrī. "Izdomātie meli" nopelnīja 32,7 miljonus ASV dolāru pie 18,5 miljonu dolāru liela filmas budžeta un saņēma dalītas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2009. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] puy5c8r6liqlves3nomp7i2teo93zi1 Nepālas futbola izlase 0 538838 4501097 4443617 2026-08-01T07:21:25Z Vylks 50297 4501097 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nepāla | Badge = | Badge_size = 175px | Nickname = | Association = Visas Nepālas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = ''vakants amats'' | Most caps = Kirans Čemjons (84) | Top scorer = Hari Hadka<br />Nirajans Rajamaji (13) | Captain = Kirans Čemjons | Home Stadium = Dašaratas Stadions | pattern_la1 = _nep19h | pattern_b1 = _nep19h | pattern_ra1 = _nep19h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0E173D | body1 = 0E173D | rightarm1 = 0E173D | shorts1 = 0E173D | socks1 = 0E173D | pattern_la2 = _nep19a | pattern_b2 = _nep19a | pattern_ra2 = _nep19a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0B11 | body2 = FF0B11 | rightarm2 = FF0B11 | shorts2 = FF0B11 | socks2 = FF0B11 | FIFA Trigramme = NEP | First game = {{fb|CHN}} 6–2 {{fb-rt|NEP}}<br />([[Pekina]], [[Ķīna]]; {{dat|1972|10|13|N|bez}}) | Largest win = {{fb|NEP}} 7–0 {{fb-rt|BHU}}<br />([[Katmandu]], [[Nepāla]]; {{dat|1999|9|26|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KOR|1997}} 16–0 {{fb-rt|NEP}}<br />([[Inčhona]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|2003|9|29|N|bez}}) }} '''Nepālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nepāla|Nepālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Nepālas futbola izlasi pārvalda Visas Nepālas futbola asociācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nebija FIFA dalībvalsts'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Izstājās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Izstājās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Izstājās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1968 — ''Nebija [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] dalībvalsts'' * 1972 — 1980 — ''Izstājās'' * 1984 — 1988— ''Nekvalificējās'' * 1992 — ''Izstājās'' * 1996 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007— ''Izstājās''' * 2011 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Nepālas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 0097gl9dbm9occ6uej8ahq1gyjpxkf8 Deniss Meļņiks 0 543305 4501120 4358668 2026-08-01T08:47:28Z Bendžamins 76862 4501120 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Meļņiks | image = | fullname = | height = 190 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7}} | cityofbirth = | birth_place = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Falkirk FC|Falkirk]] | clubnumber = 21 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | youthyears2 = 2019—2021 | youthclubs2 = {{flaga|ITA}} [[Torino FC|Torino]] | years1 = 2021—2022 | clubs1 = {{flaga|LVA}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks]] | caps1 = 38 | goals1 = 0 | years2 = 2023—2026 | clubs2 = {{flaga|LVA}} [[FK Auda|Auda]] | caps2 = 91 | goals2 = 9 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|LVA}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018 | nationalteam2 = {{flaga|LVA}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|LVA}} Latvija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalteam4 = {{flaga|LVA}} Latvija U19 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2021—2024 | nationalteam5 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps5 = 18 | nationalgoals5 = 2 | nationalyears6 = 2024— | nationalteam6 = {{fb|LVA}} | nationalcaps6 = 12 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years3 = 2023 | caps3 = 3 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|SCO}} [[Falkirk FC|Falkirk]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Deniss Meļņiks''' (dzimis {{dat|2002|9|7}}) ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbolists]], [[pussargs (futbols)|pussargs]], [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2026. gada Meļņiks spēlē [[Skotijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Falkirk FC|Falkirk]]''. == Karjera == D. Meļņiks ir Rīgas Futbola skolas audzēknis. Vēlāk spēlējis [[Itālija]]s kluba ''[[Torino FC|Torino]]'' jauniešu komandās. 2021. gada martā pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubam [[FK Spartaks Jūrmala]]. Latvijas Virslīgā debitēja {{dat|2021|6|13||bez}} pret [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13062021-liepaja_pieveic_spartaku_un_tiek_pie_sept |title="Liepāja" pieveic "Spartaku" un tiek pie septītās uzvaras sezonā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|5|13|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] parakstīja līgumu ar [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=99 |title=Noslēdzam līgumus ar diviem U-21 izlases futbolistiem |website=fkauda.lv |date={{dat|2023|3|7|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230611071138/https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=99 }}</ref> {{dat|2023|5|12||bez}} pret [[Valmiera FC]] guva savus pirmos vārtus Virslīgā. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. 2023. gada jūnijā pirmo reizi tika izsaukts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/15863/latvijas-izlase-cetri-jaunpienaceji/ |title=Latvijas izlasē četri jaunpienācēji |website=lff.lv |date={{dat|2023|6|8|N|bez}}|access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Izlases rindās debitēja {{dat|2024|9|10||bez}} [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], nākot uz maiņu spēles 80. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17787/varslavana-varti-atalgo-latvijas-izlasi/ |title=Varslavāna vārti atalgo Latvijas izlasi |website=lff.lv |date={{dat|2024|9|10|N|bez}}|access-date={{dat|2024|10|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Meļņiks, Deniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Falkirk FC spēlētāji]] m5yd5wcw6n62vgowgowpu8qx0vfzy8p Montserratas futbola izlase 0 545094 4501089 4460341 2026-08-01T07:06:34Z Vylks 50297 4501089 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Montserrata | Badge = | Badge_size = | Nickname = Smaragda zēni | Association = Montserratas Futbola asociācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|ESP}} Gabriels Kalderons | Captain = Lails Teilors | Most caps = Dīns Meisons (24) | Top scorer = Lails Teilors (10) | Home Stadium = Bleiksesteita stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _msr21h | pattern_b1 = _msr21h | pattern_ra1 = _msr21h | leftarm1 = 34aa49 | body1 = 34aa49 | rightarm1 = 34aa49 | shorts1 = 34aa49 | socks1 = 34aa49 | pattern_la2 = _msr21a | pattern_b2 = _msr21a | pattern_ra2 = _msr21a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | First game = {{fb|LCA}} 3–0 {{fb-rt|MSR}} <br /> ([[Sentlūsija]]; {{dat|1991|5|10|N|bez}}) | Largest win = {{fb|VGB}} 0–7 {{fb-rt|MSR}} <br /> ([[Fordefransa]], [[Martinika]]; {{dat|2012|9|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|BER}} 13–0 {{fb-rt|MSR}} <br /> ([[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]], [[Bermudu salas]]; {{dat|2004|2|29|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Montserratas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Montserrata|Montserratu]] starptautiskās futbola sacensībās. Montserratas futbola izlasi pārvalda Montserratas Futbola asociācija. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nebija [[FIFA]] dalībvalsts'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' == Zelta kausa izcīņā == * 1991 - ''Nekvalificējās'' * 1993 - ''Nepiedalījās'' * 1996 - ''Nekvalificējās'' * 1998 - ''Nepiedalījās'' * 2000 - 2002 - ''Nekvalificējās'' * 2003 - ''Izstājās' * 2005 - ''Nekvalificējās'' * 2007 - 2009 - ''Nepiedalījās'' * 2011 - 2015 - ''Nekvalificējās'' * 2017- ''Nepiedalījās'' * 2019 - 2023 - ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{reflist}} {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] j6gzcjy13aqwunj5e9jfrkw2kdgkplf Antoņī 0 545158 4500936 4389177 2026-07-31T14:54:13Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500936 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Antoņī | official_name = ''Antony'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Commune antony fontaine.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_map = | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | latd = 48 | latm = 45 | lats = 14 | latNS = N | longd = 2 | longm = 17 | longs = 51 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Francija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | area_total_km2 = 9.56 | elevation_max_m = 100 | elevation_min_m = 48 | population_total = 62906 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | website = {{URL|http://www.ville-antony.fr/}} | footnotes = }} '''Antoņī''' ({{Val|fr|Antony}}) ir komūna un [[Francija]]s galvaspilsētas [[Parīze]]s priekšpilsēta [[Odesēna]]s departamentā, aptuveni 11,3 km uz dienvidiem to Parīzes centra. Antoņī jau vairāk nekā 2000 gadu atrodas svarīgu transporta ceļu krustpunktā. 20. gadsimta sākumā teritorija bija mazapdzīvota, tomēr starpkaru periodā iedzīvotāju skaits no 4 000 pieauga līdz 20 000. Sešdesmitajos gados iedzīvotāju skaits strauji pieauga līdz 50 000, kad šeit izmitināja repatriētos cilvēkus no [[Alžīrija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ville-antony.fr/ Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}}{{Francija-aizmetnis}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas komūnas]] [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] 0aquz7loramg8an8gn34chucm96rhdw Hawker Hurricane 0 555750 4501040 4265724 2026-08-01T03:25:19Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Hurricane_mkiic_of_the_bbmf_arp.jpg" aizvietots ar "Hawker_Hurricane_Mk.IIc_PZ865_of_the_Battle_of_Britain_Memorial_Flight_(BBMF)_arp.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR6|Criterion 6]] (maintenance or bug fix) · Manufacturer, 4501040 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''Hawker Hurricane'' |attēls = [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|200px]] |paraksts = ''Hurricane Mk.I'' no 46 eskadras [[Norvēģijas kampaņas]] laikā, 1940. gada maijā. Šo lidmašīnu pameta Norvēģijā. |tips = [[iznīcinātājs]] |valsts = {{GBR}} |ražotājs = ''[[Hawker Aircraft]]'', {{flaga|GBR}} |dizaineris = Sidnijs Kemms |pirmais lidojums = {{Dat|1935|11|6}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = |primārais lietotājs = [[Attēls:Air Force Ensign of the United Kingdom.svg|20px]] [[Karaliskie Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Flag of the Soviet Air Force.svg|20px]] [[PSRS Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Air Force Ensign of Canada.svg|20px]] [[Kanādas Karaliskie Gaisa spēki]] |ražošanā = 1937–1944 |skaits = {{sk|14487 }} |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = ''Hurricane Mk I''<br />''Hurricane Mk II''<br />''Hurricane Mk III''<br />''Hurricane Mk IV''<br />''Hurricane Mk V'' }} '''''Hawker Hurricane''''' ir 1930.—1940. gadu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgs [[iznīcinātājs]], ko projektēja un galvenokārt būvēja ''Hawker Aircraft Ltd.'' [[Karaliskie Gaisa spēki|Karaliskajiem gaisa spēkiem]] (RAF). Sabiedrības apziņā tas novērtēts mazākā mērā nekā cita lidmašīna ''[[Supermarine Spitfire]]'' [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā 1940. gadā, bet šīs lidmašīnas nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos. Dažādas lidmašīnas modifikācijas varēja darboties kā [[Pārtvērējiznīcinātājs|pārtvērēji]], [[iznīcinātāji-bumbvedēji]] (pazīstami arī kā ''Hurribombers'') un [[Triecienlidmašīna|uzbrukuma lidmašīnas]]. Darbībai no [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]] bija modifikācija, ko sauca par ''Sea Hurricane''. Kopumā saražoti vairāk nekā {{sk|14500}} eksemplāri. 1939. gadā [[Latvija]] pasūtīja un apmaksāja 30 ''Hurricane'' iznīcinātāju iegādi, bet pēc Otrā pasaules kara sākšanās lidmašīnas tā arī nepiegādāja.<ref>https://web.archive.org/web/20140218213538/http://www.lffb.lv/apskati/latavio.html</ref> == Lidmašīnas izmantošana karadarbībā == === Kauja par Franciju === {{Sīkāk|Kauja par Franciju}} Atbildot uz Francijas valdības lūgumu ar desmit iznīcinātāju eskadriļām sniegt gaisa atbalstu, [[ģenerālis]] (gaisa galvenais maršals) sers [[Hjū Daudings]], RAF kaujas spēku štāba komandieris, uzstāja, ka šāds lidmašīnu skaits ievērojami vājinātu Lielbritānijas aizsardzību. Tāpēc uz Franciju pārsvieda tikai četras ''Hurricanes'' eskadriļas. ''Spitfires'' atstāja aizsargāt Britu salas. 73. eskadriļa ieradās pirmā, 1939. gada 10. septembrī. Drīz pēc tam sekoja 1., 85. un 87. eskadriļa, nedaudz vēlāk 607. un 615. eskadriļa. 1940. gada maijā ieradās 3., 79. un 504. eskadriļas, pastiprinoties vācu [[Zibenskarš|zibenskaram]]; 13. maijā frontē ieradās papildu 32 lidmašīnas. Visas desmit pieprasītās eskadriļas darbojās no bāzēm Francijā un izjuta visu vācu ofensīvas spēku. 17. maijā pēc pirmās cīņas nedēļas tikai trīs eskadriļas bija kaujasspējīgas. ''Hurricane'' bija pārāka par ''[[Messerschmitts Bf 109C]]'', D un E-1, taču līdz ar [[Bf 109E-3]] parādīšanos kaujas iniciatīva pārgāja pie vāciešiem. Pirmais leitnants (lidojošais virsnieks) [[Edgars "Kūbers" Keins]] guva savu pirmo uzvaru 1939. gada oktobrī, dienējot Francijā. Pēc tam viņš kļuva par RAF pirmo iznīcinātāju [[Ass (lidotājs)|asu]] Otrajā pasaules karā. 1940. gada jūnijā, dodoties atvaļinājumā uz Angliju, atstājot lidlauku, viņš nositās, veicot ar lidmašīnu “uzvaras cilpu” nelielā augstumā. === Kauja par Britāniju === {{Sīkāk|Kauja par Britāniju}} 1940. gada jūnija beigās pēc [[Kauja par Franciju|Francijas krišanas]] ''Hurricanes'' darbojās lielākajā daļā RAF eskadriļu. Kauja par Britāniju oficiāli ilga no 1940. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim, bet smagākās kaujas notika no 1940. gada 8. augusta līdz 21. septembrim. ''Spitfires'' un ''Hurricanes'' ieguva slavu kaujās, aizstāvot Lielbritāniju pret ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' varenību — ''Spitfires'' vairāk pārtvēra vācu iznīcinātājus, ļaujot ''Hurricanes'' koncentrēties uz vācu bumbvedējiem. Neskatoties uz neapšaubāmo ''Spitfire'' tehnisko īpašību pārākumu pār ''Hurricane'', pēdējā šajā kara periodā guva lielāku uzvaru skaitu. [[Ēriks Nikolsons|Ēriku Nikolsonu]] apbalvoja ar [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]] par viņa rīcību 1940. gada 16. augustā, kad viņam uzbruka trīs vācu [[Messerschmitt Bf.110|Bf-110]] lidmašīnas. Nikolsonu nopietni ievainoja, un viņa lidmašīna bija bojāta un dega, taču spēcīgā lidmašīnas konstrukcija palika neskarta. Mēģinot pamest lidmašīnu, Nikolsons pamanīja, ka viens vācu Me-110 vajā viņa bojāto lidmašīnu, viņš atgriezās kabīnē, izveda degošo lidmašīnu no pikējošā kritiena, tad uzbruka ienaidniekam un notrieca Bf-110. == Lidmašīnas specifikācija == [[Attēls:Hawker Hurricane 3-view.svg|300px|thumb|''Hawker Hurricane'' trīs dimensiju zīmējums]] === Galvenie parametri === * Apkalpe: viens * Garums: (9,83 m) * Spārnu platums: (12,19 m) * Augstums: (4,001 m) * Spārna platība: (23,92 m2) * Aerodinamiskais profils: sakne: ''Clark YH'' (19%); padoms: ''Clark YH'' (12,2%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m-selig.ae.illinois.edu/ads/aircraft.html|title=The Incomplete Guide to Airfoil Usage|website=m-selig.ae.illinois.edu}}</ref> * Tukšsvars: (2606 kg) * Bruto svars: (3479 kg) * Maksimālais pacelšanās svars: (3951 kg) * Spēka iekārta: 1 × ''Rolls-Royce Merlin XX'' V-12 virzuļdzinējs ar šķidruma dzesēšanu, 1185 ZS (884 kW) pie (6400 m) augstuma * Propellers: 3 lāpstiņas === Lidojuma parametri === * Maksimālais ātrums: (550 km/h, 300 kn) pie (6400 m) augstuma * Diapazons: (970 km, 520 nmi) * Apkalpošanas griesti: (11 000 m) * Kāpiena ātrums: (14,1 m/s) * Spārna slodze: (145 kg/m2) * Jauda/masa: 0,15 ZS/lb (0,25 kW/kg) === Bruņojums === * Ieroči: 4 × 20 mm ''Hispano Mk II'' lielgabals * Bumbas: 2 × (110 vai 230 kg) bumbas == Saglabājušās lidmašīnas == No vairāk nekā {{sk|14583}} saražotajām lidmašīnām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aviation-history.com/hawker/hurrcane.html|title=Hawker Hurricane|website=www.aviation-history.com}}</ref> aptuveni 16 (tostarp trīs ''Sea Hurricanes'') ir lidojumderīgā stāvoklī, lai gan vairākos gaisa muzejos saglabājušies arī daudzi citi nelidojoši modeļi. [[Attēls:Hawker Hurricane Mk.IIc PZ865 of the Battle of Britain Memorial Flight (BBMF) arp.jpg|thumb|Pēdējā no {{sk|14583}} uzbūvētajām ''Hurricanes'' lidmašīnām, s/n PZ865. Mk.IIc versija, kas sākotnēji bija pazīstama kā "Pēdējais no daudzajiem" un piederēja ''Hawker'', tagad ar šo lidmašīnu lido Britānijas kaujas piemiņas lidojumā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bader, Douglas. ''Fight for the Sky: The Story of the Spitfire and Hurricane''. London: Cassell Military Books, 2004. {{ISBN|0-304-35674-3}}. * Barker, Ralph. ''The Hurricats: The Fighters That could not Return.'' Stroud, Gloucestershire: Tempus Publishing, 2000. {{ISBN|0-7524-2005-4}}. * [[Roland Beamont|Beamont, Roland]]. "Hurricane Baptism." ''Aeroplane Monthly'' magazine, Volume 22, No. 1, Issue 249, January 1994. London: IPC Magazines Limited. * Beamont, Roland. "Hurricane Testing." ''Aeroplane Monthly'' magazine, Volume 22, No. 2, Issue 250, February 1994. London: IPC Magazines Limited. * Bignozzi, Giorgio. ''Aerei d'Italia''(in Italian). Milan: Milano Edizioni E.C.A., 2000. * Bishop, Edward. ''Hurricane''. Shrewsbury: Airlife Publishing, 1986. {{ISBN|0-906393-62-0}}. * Boer, P.C.. ''The Loss of Java''. NUS Press, 2011. {{ISBN|978-9971695132}}. And earlier Dutch version ''Het Verlies van Java''. De Bataafsche Leeuw, 2006. {{ISBN|90-6707-599-X}}. * Bowyer, Chaz. ''Hurricane at War''. London: Ian Allan Ltd., 1974. {{ISBN|0-7110-0665-2}}. * [[Walter J. Boyne|Boyne, Walter J.]] ''Scontro di Ali — L'aviazione militare nella Seconda Guerra Mondiale'' (in Italian). Milan: Mursia, 1997. {{ISBN|88-425-2256-2}}. * Breffort, Dominique. ''Hawker Hurricane — de 1935 à 1945'' (Avions et Pilotes 14) (in French). Paris: Histoire et Collections, 2010. {{ISBN|978-2-915239-86-7}}. * Bridgman, Leonard, ed. "The Hawker Hurricane". ''Jane's Fighting Aircraft of World War II''. London: Studio, 1946. {{ISBN|1-85170-493-0}}. * Brodie, Ian. ''Hurricane Mk.IIA: The Alpine Fighter Collection''. Auckland, New Zealand: Reed Books, 2000. {{ISBN|0-7900-0717-7}}. * Brown, Eric, CBE, DCS, AFC, RN.; William Green and Gordon Swanborough. ''Wings of the Navy, Flying Allied Carrier Aircraft of World War Two.'' London: Jane's Publishing Company, 1980. {{ISBN|0-7106-0002-X}}. * Bungay, Stephen. ''The Most Dangerous Enemy''. London: Aurum Press, 2000. {{ISBN|1-85410-721-6}}. * Burns, Michael G. ''Cobber Kain''. Auckland, New Zealand: Random Century, 1992. {{ISBN|0-9583693-2-1}}. * {{grāmatas atsauce|last=Buttler|first=Tony|title=British Secret Projects: Fighters & Bombers 1935–1950|year=2004|publisher=Midland Publishing|location=Hinckley, UK|isbn=1-85780-179-2}} * Cacutt, Len, ed. "Hawker Hurricane." ''Great Aircraft of the World''. London: Marshall Cavendish, 1989. {{ISBN|1-85435-250-4}}. * Chorlton, Martyn. ''Hawker Hurricane MK I-V''(Air Vanguard; 6). Oxford: Osprey Publishing, 2013. {{ISBN|978-1-78096-602-1}}. * Cull, Brian and Frederick Galea. ''Gladiators over Malta: The Story of Faith, Hope and Charity''. Rabat, Malta: Wise Owl Publications, 2008. {{ISBN|978-99932-92-78-4}}. * Cull, Brian and Brian and Paul Sortehaug. ''Hurricanes Over Singapore: RAF, RNZAF and Nei Fighters in Action Against the Japanese Over the Island and the Netherlands East Indies, 1942 ''. London: Grub Street, 2004. {{ISBN|1-904010-80-6}}. * Donald, David. ''The Military Propeller Aircraft Guide''. London: Chartwell Books, Inc., 1999. {{ISBN|0-7858-1023-4}}. * Deighton, Len. ''Fighter: The True Story of the Battle of Britain.'' New York: Ballantine Books, 1977. {{ISBN|0-586-04611-9}}. * De Marchi, Italo. ''Fiat CR.42 Falco''. Modena: Stem Mucchi Editore, 1994. * De Marchi, Italo. ''Macchi MC. 200 "Saetta"''. Modena: Stem Mucchi Editore, 1994. * Dibbs, John and Tony Holmes. ''Hurricane: A Fighter Legend.'' Oxford, UK: Osprey, 1995. {{ISBN|1-85532-498-9}}. * Drabkin, Artem. ''The Red Air Force at War: Barbarossa and the Retreat to Moscow — Recollections of Fighter Pilots on the Eastern Front''. Barnsley, South Yorkshire, UK: Pen & Sword Military, 2007. {{ISBN|1-84415-563-3}}. * Ellis, Ken. "Back to the Biplane: The 'Slip-wing' and the Hurricane". ''[[Air Enthusiast]]'' No. 107, September/October 2003. pp. 47—51. {{ISSN|0143-5450}} * Fozard, John W., ed. ''Sydney Camm and the Hurricane: Perspectives on the Master Fighter Designer and his Finest Achievement.'' London: Airlife, 1991. {{ISBN|1-85310-270-9}}. * Glancey, Jonathan. ''Spitfire: The Illustrated Biography''. London: Atlantic Books, 2006. {{ISBN|978-1-84354-799-0}}. * Gleed, Ian. ''Arise to Conquer''. New York: Random House, 1942. * Golley, John. "Hurricanes over Murmansk". Shrewsbury: Airlife Publishing, 2001. {{ISBN|1-84037-298-2}} * Gordon, Yefim. ''Soviet Air Power in World War 2''. Hinkley, UK: Midland /Allan Publishing, 2008. {{ISBN|978-1-85780-304-4}}. * Goulding, James. ''Camouflage and Markings, RAF Fighter Command Northern Europe 1936—1945'' London: Ducimus Books Ltd/Doubleday & Co, 1971. {{ISBN|0-90323-400-9}}. * Green, William. "Hawker Hurricane." ''Famous Fighters of the Second World War''. London: MacDonald, 1957. * Gunston, Bill. ''Aerei della 2a Guerra Mondiale'' (in Italian). Milan: Alberto Peruzzo editore, 1984. NO ISBN. == Ārējās saites == * [http://www.wwiiaircraftperformance.org/hurricane/hurricane-I.html WW2 aircraft performance and combat reports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230530043544/http://www.wwiiaircraftperformance.org/hurricane/hurricane-I.html |date={{dat|2023|05|30||bez}} }} * [http://www.wwiiaircraftperformance.org/hurricane/hurricane-opchar.html ''Hurricane operational characteristics — Report by Sqn Ldr Gillan, 1938''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230529223231/http://www.wwiiaircraftperformance.org/hurricane/hurricane-opchar.html |date={{dat|2023|05|29||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150503112230/http://www.storyvault.com/video/view/flying_hurricanes_and_spitfires A Hurricane pilot talks about the plane and compares it to flying a Spitfire. Video Interview] {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes iznīcinātāji]] 69o59jm3i2jjh9jv9bobz7z63cvz76k 2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 570004 4501150 4413292 2026-08-01T11:04:00Z Vylks 50297 4501150 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2024 European Athletics Championships logo.png | Izmērs = 170 | Stadions = [[Romas olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | Laiks = 7.—12. jūnijs | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 49 | Iepriekšējais = [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]] | Nākamais = [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026]] }} '''2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' bija 26. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notika [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]], no 2024. gada 7. līdz 12. jūnijam. Sacensības pamatā notika [[Romas olimpiskais stadions|Romas olimpiskajā stadionā]]. Čempionāta rīkošanas tiesības Romai tika piešķirtas 2020. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/rome-stage-2024-european-athletics-championships |title=Rome to stage 2024 European Athletics Championships |language=en |date={{dat|2020|11|10|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2024|4|28||bez}}}}</ref> Tā bija trešā reize, kad Itālijā notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā, iepriekš tas šajā valstī risinājās arī [[1934. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1934. gadā]] [[Turīna|Turīnā]] un [[1974. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1974. gadā]] Romā. Visvairāk medaļu (24) izcīnīja Itālijas vieglatlēti, viņi ieguva arī visvairāk zelta medaļu (11). Kopumā medaļas ieguva 28 valstu sportisti. [[Latvija|Latviju]] šajā čempionātā pārstāvēja 12 sportisti, augstāko vietu ieguva [[Anete Sietiņa]] un [[Patriks Gailums]] šķēpa mešanā, ieņemot 7. pozīciju. Finālsacensībās iekļuva arī šķēpmetēja [[Līna Mūze-Sirmā]], kas ieguva 8. vietu. == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 10,02 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Čituru Ali]]|ITA}} || 10,05 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,06 |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Timotē Mumentālers]]|SUI}} || 20,28 | {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,41 | {{Flagathlete|[[Viljams Reaiss]]|SUI}} || 20,47 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Aleksanders Doms]]|BEL}} || 44,15 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Čārlzs Dobsons]]|GBR}} || 44,38 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Līmarvins Bonevasija]]|NED}} || 44,88 '''SB''' |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Gabriels Tuals]]|FRA}} || 1:44,87 | {{Flagathlete|[[Mohameds Ataui]]|ESP}} || 1:45,20 | {{Flagathlete|[[Katalins Tekučeanu]]|ITA}} || 1:45,40 |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:31,95 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Johems Vermeulens]]|BEL}} || 3:33,30 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Pjetro Areze]]|NOR}} || 3:33,34 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:20,11 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Džordžs Milss]]|GBR}} || 13:21,38 | {{Flagathlete|[[Dominiks Lokinjomo Lobalu]]|SUI}} || 13:21,61 |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Dominiks Lobalu]]|SUI}} || 28:00,32 | {{Flagathlete|[[Jans Šrubs]]|FRA}} || 28:00,48 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Tjerī Ndikumvenajo]]|ESP}} || 28:00,96 |- |rowspan=2|Pusmaratons | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 1:01:03 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Pjetro Riva]]|ITA}} || 1:01:04 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Amanals Petross]]|GER}} || 1:01:07 |- | {{ITA}} || 3:03:34 | {{ISR}} || 3:04:09 | {{DEU}} || 3:05:33 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Lorenco Simonelli]]|ITA}} || 13,05 '''EL''' | {{Flagathlete|[[Enrike Ljopiss]]|ESP}} || 13,16 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,43 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 46,98 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Alesandro Sibiljo]]|ITA}} || 47,50 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Kārls Bengtstrems]]|SWE}} || 47,94 '''NR''' |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Aleksiss Mjelē]]|FRA}} || 8:14,01 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Džilali Bedrani]]|FRA}} || 8:14,36 | {{Flagathlete|[[Karls Bebendorfs]]|GER}} || 8:14,41 '''PB''' |- |4x100 metru stafete | {{ITA}} || 37,82 '''EL''' | {{NED}} || 38,46 | {{DEU}} || 38,52 |- |4x400 metru stafete | {{BEL}} || 2:59,84 '''EL''' | {{ITA}} || 3:00,81 '''SB''' | {{DEU}} || 3:00,82 '''SB''' |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:13 | {{Flagathlete|[[Pols Makgrāts (vieglatlēts)|Pols Makgrāts]]|ESP}} || 1:19:31 | {{Flagathlete|[[Frančesco Fortunato]]|ITA}} || 1:19:54 '''SB''' |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,37 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Vladislavs Lavskis]]|UKR}} || 2,29 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Olehs Doroščuks]]|UKR}} || 2,26 |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,10 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Emmanuils Karalis]]|GRE}} || 5,87 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Ersu Šašma]]|TUR}}<hr>{{Flagathlete|[[Olegs Cernikels]]|GER}} || 5,82 ='''SB'''<hr>5,82 '''SB''' |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,65 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Matija Furlāni]]|ITA}} || 8,38 '''WU20R''' | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,31 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Džordans Diass Fortuns]]|ESP}} || 18,18 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 18,04 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Tomā Goguā]]|FRA}} || 17,38 '''PB''' |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,45 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,20 | {{Flagathlete|[[Mihals Haratiks]]|POL}} || 20,94 '''SB''' |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,08 | {{Flagathlete|[[Lūkass Veishaidingers]]|AUT}} || 67,70 | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 67,48 |- |Šķēpa mešana | {{Flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,65 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Jūliāns Vēbers]]|GER}} || 85,94 | {{Flagathlete|[[Olivers Helanders]]|FIN}} || 85,75 '''SB''' |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 80,95 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,49 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 80,18 |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Johanness Erms]]|EST}} || 8764 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 8635 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Makensons Gletijs]]|FRA}} || 8604 '''PB''' |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,03 | {{Flagathlete|[[Zajnaba Doso]]|ITA}} || 11,03 |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,49 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 22,50 | {{Flagathlete|[[Elēna Pariso]]|FRA}} || 22,63 '''PB''' |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Natalja Bukovecka|Natalja Kačmareka]]|POL}} || 48,98 '''EL NR''' | {{Flagathlete|[[Rašīda Adeleke]]|IRL}} || 49,07 '''EU23L''' | {{Flagathlete|[[Līke Klavere]]|NED}} || 50,08 '''SB''' |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:58,65 | {{Flagathlete|[[Gabriela Gajanova]]|SVK}} || 1:58,79 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Anaisa Buržuāna]]|FRA}} || 1:59,30 |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:04,66 | {{Flagathlete|[[Džoržija Bella]]|GBR}} || 4:05,33 | {{Flagathlete|[[Agate Gijemo]]|FRA}} || 4:05,33 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 14:35,29 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Karolīne Bjerkeli Grevdāle]]|NOR}} || 14:38,62 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 14:44,04 '''NR''' |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 30:51,32 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Diāne van Esa]]|NED}} || 30:57,24 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Megana Keita]]|GBR}} || 31:04,77 |- |rowspan=2|Pusmaratons | {{Flagathlete|[[Karolīne Bjerkeli Grevdāle]]|NOR}} || 1:08:09 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Džoana Čelimo Mellija]]|ROM}} || 1:08:55 | {{Flagathlete|[[Kali Haugere-Takerija]]|GBR}} || 1:08:58 |- | {{GBR2}} || 3:29:01 | {{DEU}} || 3:31:59 | {{ESP}} || 3:33:16 |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Sirēna Samba-Majela]]|FRA}} || 12,31 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Ditadži Kambundži]]|SUI}} || 12,40 '''EU23R''' | {{Flagathlete|[[Pija Skšišovska]]|POL}} || 12,42 '''PB''' |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,49 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Luīza Maravala]]|FRA}} || 54,23 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Kateleina Pētersa]]|NED}} || 54,37 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Alisa Fino]]|FRA}} || 9:16,22 '''EL''' | {{Flagathlete|[[Geza Felisitasa Krauze]]|GER}} || 9:18,06 | {{Flagathlete|[[Elizabete Bērda]]|GBR}} || 9:18,39 '''SB''' |- |4x100 metru stafete | {{GBR}} || 41,91 EL | {{FRA}} || 42,15 SB | {{NED}} || 42,46 |- |4x400 metru stafete | {{NED}} || 3:22,39 '''EL''' | {{IRL}} || 3:22,71 '''NR''' | {{BEL}} || 3:22,95 '''SB''' |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antonella Palmizāno]]|ITA}} || 1:28:09 | {{Flagathlete|[[Valentina Trapleti]]|ITA}} || 1:28:37 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Ludmila Oļanovska]]|UKR}} || 1:28:48 '''SB''' |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,01 | {{Flagathlete|[[Angelina Topiča]]|SRB}} || 1,97 | {{Flagathlete|[[Irina Geraščenko]]|UKR}} || 1,95 ='''SB''' |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,78 ='''NR''' | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,73 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Molija Koderija]]|GBR}} || 4,73 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,22 '''WL''' | {{Flagathlete|[[Larisa Japikīno]]|ITA}} || 6,94 '''EU23L''' | {{Flagathlete|[[Agate de Souza]]|POR}} || 6,91 '''SB''' |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Ana Peleteiro-Kompaore]]|ESP}} || 14,85 ='''EL''' | {{Flagathlete|[[Tugba Danišmaza]]|TUR}} || 14,57 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Iljonisa Gijoma]]|FRA}} || 14,43 '''PB''' |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 18,77 | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,67 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Jemisi Ogunleje]]|GER}} || 18,62 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Elkaseviča]]|CRO}} || 67,04 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 65,99 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Liliana Kā]]|POR}} || 64,53 |- |Šķēpa mešana | {{Flagathlete|[[Viktorija Hadsone]]|AUT}} || 64,62 | {{Flagathlete|[[Adriana Vilagoša]]|SRB}} || 64,42 | {{Flagathlete|[[Marīe Terēse Obsta]]|NOR}} || 63,50 '''PB''' |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 74,18 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Anita Vlodarčika]]|POL}} || 72,92 '''SB''' | {{Flagathlete|[[Roza Logā]]|FRA}} || 72,68 '''PB''' |- |Septiņcīņa | {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6848 '''CR''' | {{Flagathlete|[[Oriana Lazraka-Klasa]]|FRA}} || 6635 '''PB''' | {{Flagathlete|[[Nora Vitsa]]|BEL}} || 6596 '''PB''' |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x400 metru stafete | {{IRL}}<br /><small>[[Kristofers O'Donnels]]<br />[[Rašīda Adeleke]]<br />[[Tomass Barrs]]<br />[[Šarlīna Modslija]]</small> || 3:09,92 '''CR''' | {{ITA}}<br /><small>[[Luka Sito]]<br />[[Anna Polināri]]<br />[[Edoardo Skoti]]<br />[[Aliče Mandžone]]</small> || 3:10,69 '''NR''' | {{NED}}<br /><small>[[Līmarvins Bonevasija]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Isaja Kleins Ikinks]]<br />[[Femke Bola]]</small> || 3:10,73 '''SB''' |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = ITA | flag_template = | event = | team = | source = | gold_ITA = 11 | silver_ITA = 9 | bronze_ITA = 4 | host_ITA = yes | gold_FRA = 4 | silver_FRA = 5 | bronze_FRA = 7 | gold_GBR = 4 | silver_GBR = 4 | bronze_GBR = 5 | gold_NOR = 4 | silver_NOR = 2 | bronze_NOR = 1 | gold_SUI = 4 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 4 | gold_NED = 3 | silver_NED = 4 | bronze_NED = 5 | gold_BEL = 3 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 2 | gold_SWE = 2 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_ESP = 2 | silver_ESP = 3 | bronze_ESP = 3 | gold_POL = 2 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 2 | gold_IRL = 2 | silver_IRL = 2 | bronze_IRL = 0 | gold_GER = 1 | silver_GER = 3 | bronze_GER = 7 | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 0 | gold_UKR = 1 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 4 | gold_AUT = 1 | silver_AUT = 1 | bronze_AUT = 0 | gold_CRO = 1 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 0 | gold_EST = 1 | silver_EST = 0 | bronze_EST = 0 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 2 | bronze_SRB = 0 | gold_POR = 0 | silver_POR = 1 | bronze_POR = 2 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 1 | bronze_TUR = 1 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 1 | bronze_HUN = 0 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 1 | bronze_ISR = 0 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 1 | bronze_ROU = 0 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 1 | bronze_SVK = 0 | gold_FIN = 0 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 0 | bronze_LTU = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti 12 sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5121/zinams-latvijas-izlases-sastavs-eiropas-cempionatam-roma |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs Eiropas čempionātam Romā |date={{dat|2024|5|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| 7. || 82,28 m |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| 7. || 59,34 m |- |align=left|[[Līna Mūze-Sirmā]]||Šķēpa mešana|| 8. || 58,58 m |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| 13. || 20,79<br />(priekšskrējienā — 20,78) |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| 14. || 5,45 m |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|| 14. || 79,22 m |- |align=left|[[Agate Caune]]||5000 m|| 16. || 15:28,04 |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|| 21. || 1:24:18 |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||200 m|| 24. || 23,48<br />(priekšskrējienā — 23,23) |- |align=left|[[Sandis Dzenītis]]||Trīssoļlēkšana|| 26. || 15,45 m |- |align=left|[[Artūrs Niklāvs Medveds]]||10 000m|| 34. || 29:09,03 |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|| — || {{piezīme|NM|bez rezultāta}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.roma2024.eu/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240709011801/https://www.roma2024.eu/ |date={{dat|2024|07|09||bez}} }} {{it ikona}} {{en ikona}} * [https://www.european-athletics.com/competitions/european-athletics-championships/overview Eiropas čempionāts Eiropas Vieglatlētikas asociācijas vietnē] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2024. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Itālijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 7f0g5jh1htz8ib4xg2pht78ogdaz4rl Stefans Cvetkovs 0 576304 4501033 4214612 2026-08-01T03:15:40Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501033 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Stefans Cvetkovs | m_gads = 1982 | tautība = [[krievs]] | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[zemkopis]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Rudzātu pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{USSR}}, [[Latvijas PSR]], [[Rudzātu pagasts]] (tagad {{LAT}}) | attēls = CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif }} '''Stefans Cvetkovs''' (1892—1982) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes karavīrs, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša kara ordeņa]] kavalieris. Dzimis [[Rudzātu pagasts|Rudzātu pagastā]] 1892. gada 28 novembrī, strādāja par [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] strādnieku. Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] dienējis 15. huzāru Ukrainas pulkā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, dienēja [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulkā]], piedalījies kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]] un citās kaujās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=314|title=LKOK nr.3/1418 : Cvetkovs, Stefans|website=lkok.com|access-date=2024-07-25}}</ref> Iecelts par [[Kaprālis|kaprāli]]. Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī. Strādāja par [[Zemkopība|zemkopi]] Rudzātu pagastā. Miris 1982. g. 6. jūnījā. Apbedīts [[Steķi (Rudzātu pagasts)|Steķu]] vecticībnieku kapos. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] lmzg31jbcxqve4xf34f0jks55c735sl Skots Deriksons 0 580591 4501111 4229141 2026-08-01T08:26:36Z Bendžamins 76862 4501111 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Skots Deriksons | vārds_orig = ''Scott Derrickson'' | attēls = Scott Derrickson by Gage Skidmore 2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Skots Deriksons 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1966|7|16}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1995—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Skots Deriksons''' ({{Val|en|Scott Derrickson}}; dzimis {{Dat|1966|7|16}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]], pazīstams ar [[Šausmu filma|šausmu žanra]] filmām. Deriksona pirmā režisētā filma bija ''[[Hellraiser: Inferno]]'' (2000). Vēlāk režisējis tādās zināmas šausmu filmas kā "[[Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana]]" (''The Exorcism of Emily Rose'', 2005), "[[Sinisters]]" (2012), "[[Melnais telefons]]" (2021), kā arī turpinājumu "[[Melnais telefons 2]]" (2025). Režisors arī ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmai "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (2016). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors !Scenārists ! width="65" |Producents |- | rowspan="2" |2000 | style="text-align:left" |''[[Urban Legends: Final Cut]]'' | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''[[Hellraiser: Inferno]]'' |{{jā}} |{{jā}} | |- |2004 | style="text-align:left" |''[[Land of Plenty]]'' | |{{jā}} | |- |2005 | style="text-align:left" |"[[Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana]]" (''The Exorcism of Emily Rose'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2008 | style="text-align:left" |"[[Diena, kad apstājās Zeme (2008. gada filma)|Diena, kad apstājās Zeme]]" (''The Day the Earth Stood Still'') |{{jā}} | | |- |2012 | style="text-align:left" |"[[Sinisters]]" (''Sinister'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Velna mezgls]]" (''Devil's Knot'') | |{{jā}} | |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Atpestī mūs no ļauna]]" (''Deliver Us from Evil'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2015 | style="text-align:left" |"[[Sinisters 2]]" (''Sinister 2'') | |{{jā}} |{{jā}} |- |2016 | style="text-align:left" |"[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (''Doctor Strange'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2021 | style="text-align:left" |"[[Melnais telefons]]" (''The Black Phone'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2025 | style="text-align:left" |''[[The Gorge]]'' |{{jā}} | |{{jā}} |- | style="text-align: left;" |"[[Melnais telefons 2]]" (''Black Phone 2'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deriksons, Skots}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kolorādo dzimušie]] 0xng11ylok3ee4dasbrc701205ddz4x Verjovkina ala 0 583240 4500885 4375484 2026-07-31T12:53:05Z Kikos 3705 /* ievads */ 4500885 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada novembris}} {{Alas infokaste | name = Verjovkina ala | other_name = | photo = Veryovkina cave. Babatunda pit.jpg | photo_width = | photo_alt = | photo_caption = 155 m dziļā Babatundas bedre – 400 m dziļumā, lielākā šahta alā | map = Abhāzija#Gruzija<!-- or | map_image = --> | relief = jā | map_width = | map_alt = | map_caption = | location = {{vieta|Gruzija|Abhāzija}} | lat_d = 43| lat_m = 24|lat_s = 56| lat_NS = N | long_d = 40| long_m = 21| long_s = 23| long_EW = E | land_registry_number = | grid_ref_UK = | grid_ref_Ireland = | grid_ref = jā | coords = {{coord|43|24|56|N|40|21|23|E|format=dms|display=inline,title}} | coords_ref = | depth = 2209 m | length = 17 500 m | height_variation = | elevation = | discovery = 1968 | geology = [[kaļķakmens]] | entrance_count = 1 | entrance_list = | difficulty = | hazards = | access = | show_cave = | show_cave_length = | lighting = | visitors = | features = | survey = | survey_format = | website = }} '''Verjovkina ala''' ({{val|ka| ვერიოვკინის მღვიმე}}, romanizēti: veriovk'inis mghvime, {{val|ab|Вериовкин иҳаԥы}}) ir [[ala]] kas atrodas [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā. Alas dziļums ir 2209 metru un tā ir dziļākā zināmā ala uz Zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/izklaide/interesanti/foto-pasaule-dzilakas-alas-piedzivojumu-mekletaju-un-petnieku-vilinajums-14281118 |title=FOTO: Pasaulē dziļākās alas - piedzīvojumu meklētāju un pētnieku vilinājums |accessdate=2024-10-28 |website=diena.lv |publisher= |date= }}</ref> Verjovkina ala atrodas [[Arabikas kalnu masīvs|Arabikas kalnu masīvā]], [[Gagras kalnu grēda|Gagras kalnu grēdā]] [[Rietumkaukāzs|Rietumkaukāzā]], kalnu pārejā starp Kreposta un Zonta kalniem, netālu no Kreposta kalna nogāzēm. Tās ieeja atrodas 2285 metrus virs jūras līmeņa. Alas ieejas šķērsgriezums ir 3×4 m, un ieejas šahtas dziļums ir 32 m. Apstiprinātais alas dziļums ir 2209 m (ieskaitot 26 m apakšējā sifonā — pazemes tunelī, kuru pilnībā aizpildījis ūdens).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vk.com/perovospeleo?w=wall-97300187_1003|title=SpeleoClub Perowo News|last=Baraszkow|first=Aleksej|website=vk.com/perovospeleo|access-date=2024-10-07|date=2024-09-20}}</ref> Informācija par Verjovkina alu kā dziļāko pasaulē ir iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]]: {{citāts|"Dziļākā ala. 2018. gada martā krievu speleologu grupa Pāvela Demidova un Iļjas Turbanova vadībā nolaidās Verjovkina alā Abhāzijas autonomajā republikā, Gruzijas ziemeļrietumos, reģistrējot kopējo alas dziļumu 2212 metri. Ala atrodas Arabikas kalnu masīva karsta ainavā, kas ir daļa no Gagras kalnu grēdas."}} == Alas nosaukums == Sākotnēji ala tika apzīmēta ar S-115, pēc tam P1-7, bet 1986. gadā tā tika pārdēvēta krievu [[Speleoloģija|speleologa]] [[Aleksandrs Verjovkins|Aleksandra Verjovkina]] vārdā. Speleologs Aleksandrs Verjovkins gāja bojā 1983. gadā, kāpjot caur sifonu Su-Akan alā, kas atrodas Sari-Tala masīvā, [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārija]]s Republikā, [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. == Alas izpētes vēsture == * 1968. gads — alu atklāja [[Krasnojarska]]s speleologi. Noietais dziļums bija 115 m. Ala tika apzīmēta kā S-115. * 1982. gads — alu otro reizi atrada Perovo Speleo kluba ekspedīcija ([[Maskava]]). Atzīmēta kā P1-7. Perovo Speleo kluba ekspedīcijas laikā 1983.-1986. gadā ala tika noieta līdz 440 m dziļumam. * No 1986. līdz 2000. gadam alā netika veikti nekādi izpētes darbi. * No 2000. līdz 2015. gadam "Perovo" speleologu klubs un "Perovo-speleo" komanda turpināja pētniecisko darbu alā. Pierakstītais alas dziļums saglabājās 440 m. * 2015. gada augustā Perovo alu kluba ekspedīcijas rezultātā tika atrasta aka, kuras dziļums, kā vēlāk tika konstatēts, bija 156 m. Šis atklājums nozīmēja, ka alas darbietilpīgās izpētes periods bija pabeigts, un tas iezīmēja nozīmīgu atklājumu sērijas sākumu. * 2016. gada jūnijā notika Perovo-Speleo komandas ekspedīcija, kuras laikā ala tika izpētīta 630 m dziļumā. * 2016. gada augustā Perovo-speleo komandas un Perovo speleo kluba kopīgās ekspedīcijas rezultātā ala tika izpētīta 1010 m dziļumā, oktobrī — 1350 m dziļumā. * 2017. gada februārī Perovo-speleo komandas un Perovo speleo kluba kopīgā ekspedīcijā ala tika izieta 1832 m dziļumā, kas padarīja to par otro dziļāko pasaulē aiz [[Voronja-Krubera ala]]s. * 2017. gada augusta sākumā Perovo speleo klubs nokāpa alā līdz 2151 m dziļumam. Lejas daļās tika atklātas plašas, Arabikas masīvam netipiskas horizontālas daļas. Tie ir sena [[Karsta process|karsta]] ūdens nesējslāņa sistēmas rezervuārs. Ala kļuva par otro dziļo (dziļāku par 2 km) un dziļāko, kas pieejama bez zemūdens aprīkojuma izmantošanas. * 2017. gada augusta otrajā pusē komanda Perovo-Speleo pētīja alu 2204 m dziļumā, uzstādot jaunu pasaules dziļuma rekordu,<ref>{{tīmekļa atsauce |url = https://speleoatlas.ru/caves/veryevkina-5828/ |title = Информационно-поисковая система «Пещеры» |archive-url = https://web.archive.org/web/20190328191708/https://speleoatlas.ru/caves/veryevkina-5828/ |archive-date = 2019-03-28 }}, РГО.</ref> kas par 7 m pārsniedz Voronja-Krubera alas dziļumu. Rekorddziļums tika sasniegts, nepārvarot sifonus. * 2018. gada martā komanda Perovo-Speleo veica kārtējo ekspedīciju, pievienojot alas kartei vairāk nekā kilometru eju un ar [[Lote (ierīce)|loti]] mērot sifonezera "[[Kapteinis Nemo|Nemo]] pēdējā pietura" dziļumu. Dziļums bija 8,5 metri, līdz ar to alas kopējais dziļums sasniedza 2212 metrus. * 2023. gada augusts — alas dziļums tika palielināts līdz 2223 m, pārbaudot alas sifonu "Kapteiņa Nemo pēdējā pietura" ar zemūdens [[drons|dronu]], atkal Perovo speleo kluba ekspedīcijas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Aleksei|last=Barashkov|title=Веревкина, с 30 июля по 17 августа 2023 г.|url=https://vk.com/wall-123856_13099|access-date=2023-08-28|website=vk.com|archive-date=2023-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828155251/https://vk.com/wall-123856_13099|dead-url=}}</ref> * 2024. gada augusts — citas Perovo speleo kluba ekspedīcijas laikā alas dziļums tika samazināts līdz 2209 metriem. Iepriekš atklātais savienojums starp plūsmu alas apakšā un Zilo ezeru (Abhāzija) virspusē ļāva precīzi izmērīt alas dziļumu, ņemot vērā augstuma starpību starp ieeju un apakšas sifonu, izmantojot augstas precizitātes GNSS uztvērēju EFT M3.<ref name="VPS">{{tīmekļa atsauce| first = Aleksei | last = Barashkov | date = 20 September 2024| title = В период с 2 по 25 августа текущего года...| website = vk.com | url = https://vk.com/wall-123856_15260 |dead-url=}}</ref> == Galerija == <gallery> Verëvkina cave - profile with surface.svg|Verjovkina ala - profils ar virsmu План English (сер).jpg|thumb|Alas plāns Alexandr Veryovkin memorial plaque.jpg|thumb|Piemiņas plāksne pie Su-Akan alas, kur 1983. gadā traģiski gāja bojā Aleksandrs Verjovkins </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://speleoatlas.ru/caves/veryevkina-5828/ CAVES information system {{ru ikona}}] * {{tīmekļa atsauce |url = http://incave.org/otkrytie-i-istoriya-issledovaniya-peshhery-im-a-verevkina-1968-1986-g/ |title = «История исследования пещеры Веревкина (1968—1986 гг)» |archive-url = https://web.archive.org/web/20200128085020/http://incave.org/otkrytie-i-istoriya-issledovaniya-peshhery-im-a-verevkina-1968-1986-g/ |archive-date = 2020-01-28 }} [[Kategorija:Alas]] [[Kategorija:Karsta alas]] [[Kategorija:Abhāzija]] il1y8ra5osgo8stsk6m7731e5y9yv9t Suverenitāšu parāde 0 603558 4501039 4406264 2026-08-01T03:21:43Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4501039 wikitext text/x-wiki [[Attēls:USSR Map timeline.gif|thumb|Animēta karte, kas hronoloģiskā secībā parāda PSRS satelītvalstu un [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]] neatkarības atjaunošanu vai pasludināšanu]] '''Suverenitāšu parāde''' ({{val|ru|Пара́д суверените́тов}}) bija [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]] un republiku autonomo vienību (autonomo republiku, autonomo apgabalu un autonomo rajonu) [[suverenitāte]]s pasludināšana, kas sākās 1988. gadā. Suverenitātes deklarācijās tika paziņots, ka padomju republiku iestādes savā teritorijā ir prioritāras attiecībā pret centrālo valdību, kas noveda pie likumu kara starp republikām un centru [[Kremlis|Kremlī]]. Šis process notika pēc tam, kad [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] mazināja savu varu [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] īstenotās [[pārkārtošanās]] un [[demokratizācija]]s politikas dēļ. Neraugoties uz Gorbačova centieniem saglabāt savienību ar jaunu līgumu suverēnu valstu savienības formā, daudzas sastāvā esošās valstis drīz vien pasludināja pilnīgu [[Neatkarība|neatkarību]]. Šis process noveda pie daļēja [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]. Arī suverenitāšu parādē dažas autonomās republikas savienības republiku sastāvā pieņēma suverenitātes deklarācijas, kurās noteica savu iekšzemes tiesību aktu prioritāti, un vairāki autonomi reģioni paaugstināja savu statusu par autonomām republikām. == PSRS sabrukums == {{Pamatraksts|PSRS sabrukums}} Padomju Sociālistisko Republiku [[separātisms|separātismam]] saasinoties, [[PSKP Centrālā komiteja]] sāka runāt par jaunu pieeju esošā stāvokļa saglabāšanai. [[Mihails Gorbačovs|Gorbačovs]] pārtrauca komercializāciju un ierosināja [[PSRS Konstitūcija]]s grozījumus. Šim nolūkam tika izstrādāts Jaunais savienības līgums, kas republikām deva lielāku kontroli pār savām lietām, mēģinot tās saglabāt savienības sastāvā, tomēr šis priekšlikums nāca par vēlu un nespēja pārtraukt savienības republiku [[atdalīšanās|atdalīšanos]]. Radušos varas vakuumu aizpildīja [[Boriss Jeļcins]], kurš mēģināja iegūt [[Krievijas PFSR]] autonomo republiku atbalstu pret Gorbačovu. [[Kremlis]] un Gorbačovs reaģēja, nosodot Jeļcinu un viņa izteikumus. Pret centrālo valdību vērsto noskaņojumu vēl vairāk saasināja [[Augusta pučs]], kurā [[Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja]] mēģināja gāzt Gorbačovu no varas. Pučs neizdevās, bet destabilizācija vēl vairāk samazināja Gorbačova varu. Padomju Sociālistiskās Republikas sāka pasludināt neatkarību, un Centrālajai komitejai nācās atzīt Lietuvas, [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas]] un Igaunijas neatkarību. Pārējās 12 republikas kļuva neatkarīgas pēc [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līguma]] parakstīšanas starp [[Krievija|Krieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], ar kuru tika pasludināts Padomju Savienības gals. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:PSRS vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Moldovas vēsture]] [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Kazahstānas vēsture]] [[Kategorija:Uzbekistānas vēsture]] [[Kategorija:Turkmenistānas vēsture]] [[Kategorija:Kirgizstānas vēsture]] [[Kategorija:Tadžikistānas vēsture]] mqt2feuydzrmn0vdqj0ta2zw58qya2j Erebs 0 603565 4500971 4500234 2026-07-31T17:41:40Z Biafra 13794 ak šausmas, cik tur viss ir samudžināts ar šiem grieķiem... 4500971 wikitext text/x-wiki '''Erebs''' ({{val|el|Ἔρεβος}}) ir [[Tumsa|tumsas]] personifikācija [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]], viens no sākotnējiem pasaules radošajiem spēkiem. Viņš ir [[Haoss|Haosa]] dēls un viens no pirmajiem dieviem. Saskaņā ar mitoloģiju viņa pēcteči ir [[Nikte]] (nakts), [[Hēmera]] (diena) un [[Ēters (mitoloģija)|Ēters]] (augšējā gaisma), bet pēc citiem mītiem arī viņi ir radušies no Haosa, vai ari divu pēdējo vecāki ir Erebs un Nikte. Erebs simbolizē dziļu tumsu, kas pastāv starp [[Zeme|Zemi]] un [[Tartars|Tartaru]], kā arī pazemes valstību. Erebs bieži tiek minēts kā mītisks elements, kas pārstāv pasaules pirmatnējo, neskaidro un neapzināmo pusi, kas pastāv pirms sakārtotas pasaules radīšanas. == Lietojums kultūrā == Ereba vārds viņa šajā vai grieķiskajā formā ('''Erebuss''') nereti izmantots [[Ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], [[Astronomija|astronomijā]] un [[Literatūra|literatūrā]]. Tā saucās [[Antarktīda]]s vulkāna [[Erebuss|Erebusa]] un [[Erebusa un Terora līcis|Erebusa un Terora līča]] atklājēja [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] kuģis. "[[Odiseja]]" piemin Erebusu kā dvēseļu pulcēšanās vietu Zemes malā. Uz [[Marss (planēta)|Marsa]] Ereba vārdā nosaukti kalni un krāteris. Amerikāņu fantasts [[Edmonds Hamiltons]] par Erebu nosauca izdomātu [[Planēta X|transneptūna planētu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] r2tcs5vn7xw1np1364dbqhbg5hj4jxm Lucky Strike 0 603688 4500972 4298993 2026-07-31T17:43:35Z Biafra 13794 4500972 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Lucky Strike'' | native_name = | logo = Lucky_strike_i_bandarikjunum.JPG | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|BAT}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1871. gads|1871]] | founder = ''[[R.A. Patterson]]'' | defunct = | location_city = [[Roli]], [[Ziemeļkarolīna]] (vēsturiski) | location_country = {{ASV}}, {{Apvienotā Karaliste}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = | key_people = | industry = tabakas industrija | products = [[cigaretes]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''[[British American Tobacco]]'' | num_employees = | parent = ''[[British American Tobacco]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.luckystrike.com}} | footnotes = | intl = }} '''''Lucky Strike''''' ir vēsturisks un atpazīstams [[Cigarete|cigarešu]] zīmols, kas tika dibināts [[1871. gads|1871. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā [[tabaka|smēķējamās tabakas]] produkts. Zīmols sāka ražot cigaretes 20. gadsimta sākumā un kļuva īpaši populārs laikā starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmo]] un [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. Zīmola nosaukums sākotnēji tika saistīts ar ideju par „veiksmīgu atradumu” [[Zelta drudzis|zelta drudža]] laikmetā. ''Lucky Strike'' kļuva slavens arī ar savām reklāmas kampaņām, īpaši saukli "It's Toasted", kas uzsvēra īpašu [[tabaka]]s žāvēšanas procesu. Mūsdienās ''Lucky Strike'' pieder un tiek izplatīts visā pasaulē, ko nodrošina ''[[British American Tobacco]]''. Tas ir pozicionēts kā retro stila zīmols ar spēcīgu zīmolvedību, īpaši populārs [[Eiropa|Eiropā]], [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Āzija]]s tirgos. == Ārējās saites == [https://www.luckystrike.com Oficiālā mājaslapa] (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] 3blqzd2cw47oia264dh4g1yafjtazlc Winston 0 603689 4500973 4314953 2026-07-31T17:45:44Z Biafra 13794 4500973 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Winston'' | native_name = | logo = Marlboro-Aschenbecher_und_Winston-Zigarettenschachtel_(cropped).JPG | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1954. gads|1954]] | founder = ''[[R.J. Reynolds Tobacco Company]]'' | defunct = | location_city = [[Vinstona-Seilema]], [[Ziemeļkarolīna]] | location_country = {{ASV}}, {{Šveice}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = | key_people = | industry = tabakas industrija | products = [[cigaretes]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''[[Imperial Brands]]'' (ārpus ASV), ''[[ITG Brands]]'' (ASV) | num_employees = | parent = ''[[Imperial Brands]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.imperialbrandsplc.com/Our-brands/winston.html}} | footnotes = | intl = }} '''''Winston''''' ir populārs [[Cigarete|cigarešu]] zīmols, kuru 1954. gadā izveidoja ''[[R.J. Reynolds Tobacco Company]]'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Nosaukums cēlies no kompānijas dzimtās pilsētas — [[Vinstona-Seilema|Vinstonas-Seilemas]] [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. ''Winston'' kļuva par vienu no pirmajiem cigarešu zīmoliem ar pilnībā filtrētu tabaku un tika plaši reklamēts ar saukli ''"Winston tastes good like a cigarette should"''. Tas ātri kļuva par vienu no pārdotākajiem cigarešu zīmoliem ASV, saglabājot savu popularitāti vairākās desmitgadēs. Šobrīd zīmolu ārpus ASV pārvalda britu uzņēmums ''[[Imperial Brands]]'', bet ASV teritorijā to ražo un izplata ''[[ITG Brands]]'', kas ir ''Imperial'' meitasuzņēmums. ''Winston'' tiek pozicionēts kā vidējas vai augstākas klases cigarešu zīmols un ir populārs daudzos pasaules reģionos, īpaši [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. == Ārējās saites == [https://www.imperialbrandsplc.com/Our-brands/winston.html Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] h9qret9f5g1kf8qk2rarkcnrrbocrsi Centrālāfrikas imperators 0 603748 4500975 4363685 2026-07-31T17:51:04Z Biafra 13794 4500975 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Centrālāfrikas imperators |body = |nativename = ''Empereur de Centrafrique'' |insignia = Imperial_Standard_of_Bokassa_I_(1976–1979).svg |insigniasize = |insigniacaption = Imperatora Bokasas I standarts |department = |image = |imagesize = |alt = |incumbent = |incumbentsince = |style = Viņa Imperiālā Majestāte |nominator = |nominatorpost = |appointer = |residence = Berengo pils<br />Renesanses pils, [[Bangi]] |appointerpost = |termlength = |inaugural = [[Žans Bedels Bokasa|Bokasa I]] |formation = 1976. gada 4. decembris |last = [[Žans Bedels Bokasa|Bokasa I]] |abolished = 1979. gada 21. septembris |succession = |deputy = |salary = |website = }} '''Centrālāfrikas imperators''' ({{val|fr|Empereur de Centrafrique}}) bija amats, ko [[Žans Bedels Bokasa]] kā imperators Bokasa I ieņēma no 1976. gada 4. decembra līdz savai gāšanai [[Francija]]s atbalstītā apvērsuma laikā 1979. gada 21. septembrī. Bokasa, kurš kopš nākšanas pie varas 1966. gada valsts apvērsumā jau bija vadījis [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]] (CĀR) kā [[Militārā diktatūra|militārs diktators]], tika oficiāli kronēts 1977. gada 4. decembrī greznā ceremonijā, kas, pēc aplēsēm, [[Centrālāfrikas Impērija]]i izmaksāja 20 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (kas atbilst 104 miljoniem ASV dolāru 2024. gadā). Lai gan juridiski Bokasa bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]. Visos aspektos Centrālāfrikas Impērija joprojām bija militāra diktatūra, tāpat kā iepriekš pārvaldītā Centrālāfrikas Republika. Bokasa I mēģināja attaisnot savu rīcību, apgalvojot, ka monarhijas izveide palīdzētu Centrālāfrikas Impērijai "izcelties" no pārējā kontinenta un nopelnīt pasaules cieņu. Arī Francija sniedza ceremonijai ievērojamu materiālo atbalstu gan no publiskiem, gan privātiem avotiem.<ref name="powell">{{grāmatas atsauce |last1=Powell |first1=Nathaniel Kinsey |title=France's wars in Chad: military intervention and decolonization in Africa |date={{dat|2021||||bez}} |publisher=[[Cambridge University Press]] |location=Cambridge (GB) |isbn=9781108488679 |pages=233-234 |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=en}}</ref> Neskatoties uz dāsnajiem ielūgumiem, pasākumu neapmeklēja neviens ārvalstu līderis, lai gan klāt bija dažādas ārvalstu delegācijas.<ref name="powell" /> Bokasa I tuvināšanās [[Muammars Kadāfi|Muammaram Kadāfi]] un plaši atspoguļotā iekšējo domstarpību apspiešana (kulminācija bija 1979. gada Ngaragbas cietuma slaktiņš) radīja attiecību saspīlējumu starp Bokasu un Francijas valdību. Francija nolēma Bokasu gāzt no troņa, izmantojot ārējā izlūkdienesta [[SDECE]] veiktu apvērsumu ar kodēto nosaukumu operācija "Caban", kas notika 1979. gada 19.—20. septembrī. Centrālāfrikas Impērija tika likvidēta, bet par Centrālāfrikas Republikas prezidentu atkal kļuva [[Dāvids Dako]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Centrālāfrikas Republika]] kii58fmzx6d2blimfx4j5hjnbg3l8a7 Slavenā revolūcija 0 603809 4500984 4299501 2026-07-31T17:55:10Z Biafra 13794 4500984 wikitext text/x-wiki '''Slavenā revolūcija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Glorious Revolution'') bija politisks notikumu kopums, kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Vilhelms III|Vilhelma III]] nākšanu tronī, kā arī angļu [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] nostiprināšanos. Revolūcija noveda pie [[Stjuartu dinastija|Stjuartu dinastijas]] karaļa [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] gāšanas, kurš tika apsūdzēts par [[absolūtisms|absolūtisma]] centieniem un [[katolicisms|katolicisma]] atjaunošanas mēģinājumiem [[Protestantisms|protestantiskajā]] valstī. Politiskā un reliģiskā opozīcija pret Džeimsu II pulcējās ap [[Toriji|Torijiem]] un [[Vigi|Vigiem]] Parlamentā. Vilhelms III tika uzaicināts iejaukties Anglijas lietās ar t.s. [[Septiņu lordu vēstule]]. 1688. gada novembrī viņš ar armiju izcēlās Anglijā, un Džeimss II drīz vien bēga uz [[Francija|Franciju]], faktiski atsakoties no varas. Šī bezasinīgā varas maiņa tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem Eiropas vēsturē, kad monarhijas maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta. Šie notikumi noslēdzās ar [[1689. gada Tiesību deklarācija|1689. gada Tiesību deklarācijas]] (''Bill of Rights 1689'') pieņemšanu, kas ierobežoja karaļa varu, nostiprināja parlamenta pārākumu, kā arī noteica, ka karalim nevar būt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] ticība. Tiesību deklarācija uzsvēra, ka parlaments ir galvenā institūcija likumdošanā, nodrošināja brīvas vēlēšanas un runas brīvību [[Anglijas parlaments|Parlamentā]]. Tā iezīmēja [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] sākumu un ir uzskatāma par nozīmīgu soli [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] attīstībā. Slavenajai revolūcijai bija arī plašākas sekas ārpus Anglijas. Tā ietekmēja arī [[Skotija|Skotijas]] un [[Īrija|Īrijas]] politisko ainavu, veicinot turpmākos konfliktus, īpaši Īrijas karā (1689–1691), kur Vilhelma atbalstītāji sakāva Džeimsa sekotājus. Revolūcija arī nostiprināja [[Protestantisms|protestantismu]] kā dominējošo reliģiju Anglijas politikā un sabiedrībā. Turklāt Slavenā revolūcija nostiprināja ideju par "tautas suverenitāti", kas vēlāk ietekmēja [[ASV Neatkarības deklarācija|Amerikas Neatkarības deklarāciju]] un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. Tiesību deklarācija kļuva par vienu no modernās [[konstitucionālisms|konstitucionālisma]] pamatdokumentiem un iedvesmoja līdzīgu principu iekļaušanu citās nacionālajās konstitūcijās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas vēsture]] ara48jyhnyqruuuzp1s4x2dkxs8lxid 4500985 4500984 2026-07-31T17:56:43Z Biafra 13794 raksts mums saucas Viljams III 4500985 wikitext text/x-wiki '''Slavenā revolūcija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Glorious Revolution'') bija politisks notikumu kopums, kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, kā arī angļu [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] nostiprināšanos. Revolūcija noveda pie [[Stjuartu dinastija|Stjuartu dinastijas]] karaļa [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] gāšanas, kurš tika apsūdzēts par [[absolūtisms|absolūtisma]] centieniem un [[katolicisms|katolicisma]] atjaunošanas mēģinājumiem [[Protestantisms|protestantiskajā]] valstī. Politiskā un reliģiskā opozīcija pret Džeimsu II pulcējās ap [[Toriji|Torijiem]] un [[Vigi|Vigiem]] Parlamentā. Viljams III tika uzaicināts iejaukties Anglijas lietās ar t.s. [[Septiņu lordu vēstule]]. 1688. gada novembrī viņš ar armiju izcēlās Anglijā, un Džeimss II drīz vien bēga uz [[Francija|Franciju]], faktiski atsakoties no varas. Šī bezasinīgā varas maiņa tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem Eiropas vēsturē, kad monarhijas maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta. Šie notikumi noslēdzās ar [[1689. gada Tiesību deklarācija|1689. gada Tiesību deklarācijas]] (''Bill of Rights 1689'') pieņemšanu, kas ierobežoja karaļa varu, nostiprināja parlamenta pārākumu, kā arī noteica, ka karalim nevar būt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] ticība. Tiesību deklarācija uzsvēra, ka parlaments ir galvenā institūcija likumdošanā, nodrošināja brīvas vēlēšanas un runas brīvību [[Anglijas parlaments|Parlamentā]]. Tā iezīmēja [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] sākumu un ir uzskatāma par nozīmīgu soli [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] attīstībā. Slavenajai revolūcijai bija arī plašākas sekas ārpus Anglijas. Tā ietekmēja arī [[Skotija|Skotijas]] un [[Īrija|Īrijas]] politisko ainavu, veicinot turpmākos konfliktus, īpaši Īrijas karā (1689–1691), kur Vilhelma atbalstītāji sakāva Džeimsa sekotājus. Revolūcija arī nostiprināja [[Protestantisms|protestantismu]] kā dominējošo reliģiju Anglijas politikā un sabiedrībā. Turklāt Slavenā revolūcija nostiprināja ideju par "tautas suverenitāti", kas vēlāk ietekmēja [[ASV Neatkarības deklarācija|Amerikas Neatkarības deklarāciju]] un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. Tiesību deklarācija kļuva par vienu no modernās [[konstitucionālisms|konstitucionālisma]] pamatdokumentiem un iedvesmoja līdzīgu principu iekļaušanu citās nacionālajās konstitūcijās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas vēsture]] begjhc576f9se6hkoynft5kutptoboy Aņēra pie Sēnas 0 603864 4500933 4389172 2026-07-31T14:52:58Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500933 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aņēra pie Sēnas | official_name = ''Asnières-sur-Seine'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Asnières-sur-Seine (Hauts-de-Seine).svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 90px | pushpin_map = France | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4.82 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 86934 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 55 | lats = | latNS = N | longd = 2 | longm = 17 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92600 | elevation_footnotes = | elevation_m = 22–38 | website = {{url|https://www.asnieres-sur-seine.fr}} | footnotes = }} '''Aņēra pie Sēnas''' ({{val-fr|Asnières-sur-Seine}}, {{izrunā|a.njɛʁ.syʁ.sɛn}}) ir pilsēta [[Odesēna|Odesēnas departamentā]], [[Ildefransa|Ildefransā]], [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas Parīzes ziemeļrietumu piepilsētā, aptuveni 8 km no galvaspilsētas centra. 2021. gadā pilsētā dzīvoja vairāk nekā 86 tūkstoši iedzīvotāju. Aņēra pie Sēnas ir daļa no Parīzes metropoles areāla un piedāvā blīvu pilsētvidi ar piekļuvi dzelzceļa un metro satiksmei. Vēsturiski pilsēta bijusi iecienīta gleznotāju vidū, īpaši [[Impresionisms|impresionistu]] laikā, piemēram, tur strādājuši [[Vinsents van Gogs]] un [[Ogists Renuārs|Renuārs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] jt6ttb8wdmzwaxptdoks8cn1c8s2422 Zirnekļcilvēks: Jauna diena 0 607406 4501112 4446725 2026-08-01T08:27:32Z Edgars2007 9590 4501112 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zirnekļcilvēks: Jauna diena | oriģinālnos = ''Spider-Man: Brand New Day'' | attēls = Spider-Man Brand New Day logo.png | att_izm = | paraksts = Filmas logotips | žanrs = | režisors = [[Destins Denjels Kretons]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * [[Eimija Paskāla]] | scenārijs = * [[Kriss Makena]] * [[Ēriks Somerss]] | aktieri = * [[Toms Holands]] * [[Zendaja]] * [[Džeikobs Batalons]] * [[Seidija Sinka]] * [[Liza Kolona-Zajasa]] * [[Džons Berntāls]] * [[Marks Rafalo]] * [[Maikls Mendo]] | mūzika = | operators = Brets Pavlaks | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Marvel Studios]]'' * ''Pascal Pictures'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|7|31}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zirnekļcilvēks: Jauna diena"'''({{val|en|Spider-Man: Brand New Day}}) ir 2026. gada ASV [[supervaroņu filma]], kuras pamatā ir ''[[Marvel Comics]]'' varonis [[Zirnekļcilvēks]], ko kopīgi producējušas ''[[Columbia Pictures]]'' un ''[[Marvel Studios]]'' studijas, un ko izplatīs ''[[Sony Pictures Releasing]]''. Tā ir iecerēta kā ceturtā filma ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' Zirnekļcilvēka filmu ciklā pēc filmas "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (2021) un ''Marvel Cinematic Universe'' (MCU) 38. filma. Filmas režisors ir [[Destins Denjels Kretons]], scenārija autori ir [[Kriss Makena]] un [[Ēriks Somerss]]. Galveno lomu filmā atveido [[Toms Holands]] (Pīters Pārkers/Zirnekļcilvēks), pārējās lomās filmējas [[Zendaja]], [[Džeikobs Batalons]], [[Seidija Sinka]], [[Liza Kolona-Zajasa]], [[Džons Berntāls]], [[Marks Rafalo]] un [[Maikls Mendo]]. ''Sony'' līdz 2019. gada augustam izstrādāja ceturto MCU Zirnekļcilvēka filmu līdzās filmai "Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav". Producente [[Eimija Paskāla]] 2021. gada novembrī atklāja, ka tā ir iecerēta kā pirmā daļa jaunajā Holanda "Zirnekļcilvēka" filmu triloģijā, un darbs pie tās sāksies tā paša gada decembrī. 2023. gada februārī iepriekšējo filmu scenāristi Makena un Somerss atgriezās pie filmas turpinājuma scenārija rakstīšanas. 2024. gada oktobrī Kretons noslēdza līgumu par filmas režiju un filmas nosaukumu paziņoja 2025. gada martā. Filmēšana sākās 2025. gada augustā un tā notiek [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]]<ref name="GlasgowFilmingStart">{{Tīmekļa atsauce |last=Tárnai |first=Eszter |date=July 3, 2025 |title=More details as 'Spider-Man 4' filming to shut Glasgow roads |url=https://www.glasgowtimes.co.uk/news/scottish-news/25288190.details-spider-man-4-filming-shut-glasgow-roads/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250703213548/https://www.glasgowtimes.co.uk/news/scottish-news/25288190.details-spider-man-4-filming-shut-glasgow-roads/ |archive-date=July 3, 2025 |access-date=August 4, 2025 |website=Glasgow Times}}</ref> un ''[[Pinewood Studios]]'' studijā [[Anglija|Anglijā]]. Filmas "Zirnekļcilvēks: Jauna diena" pirmizrāde Amerikas Savienotajās Valstīs notika {{dat|2026|7|31||bez}} kā daļa no MCU sestās fāzes.<ref name="BrandNewDay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=March 31, 2025 |title=Tom Holland's 'Spider-Man 4' Gets Official Title, 'Spider-Man: Brand New Day,' Ahead of Summer Filming |url=https://variety.com/2025/film/news/spider-man-4-brand-new-day-cinemacon-tom-holland-1236349305/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401034422/https://variety.com/2025/film/news/spider-man-4-brand-new-day-cinemacon-tom-holland-1236349305/ |archive-date=April 1, 2025 |access-date=March 31, 2025 |website=[[Variety]]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Zirnekļcilvēks}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Marvel Studios filmas]] [[Kategorija:Zirnekļcilvēka filmu cikls]] qzqh9n2n8vp7ept421a0tdxsyrld571 2026. gads sportā 0 610431 4500963 4498633 2026-07-31T16:22:06Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ Franko Barēzi 4500963 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]]. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] ** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) ** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[21. maijs]] — [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) * [[28. maijs]]: ** [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā) ** [[Jevgēņijs Šukļins]] (''Jevgenijus Šuklinas''), krievu izcelsmes Lietuvas kanoe airētājs un politiķis (dzimis 1985. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]] Claude-Lemieux-circa-1999-2000.jpg|[[Klods Lemjē]] </gallery> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Šarpars]] (''В'ячеслав Шарпар ''), Ukrainas futbolists (dzimis 1987. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Steisijs Kings]] (''Stacey King''), ASV basketbolists (dzimis 1967. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Vlads Garasts]] (''Vladas Garastas''), Lietuvas basketbola treneris un funkcionārs (dzimis 1932. gadā) <!-- <gallery> ..|[[..]] </gallery> --> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Garfield Sobers, 1956.jpg|[[Gārfīlds Soberss]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] 7z9tby4h1poc368o2ndctyqing7knz9 Samsung Galaxy Ace 4 0 618195 4501156 4393914 2026-08-01T11:09:09Z Meistars Joda 781 4501156 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mobilā telefona infokaste | nosaukums = Samsung Galaxy Ace 4 | attēls = [[Attēls:Samsung_Galaxy_J1_Ace_back.jpg|200px]] | attēls paraksts = | ražotājs = [[Samsung Electronics]] | sērija = [[Samsung Galaxy]] | operators = | tīkls = [[GSM]]/[[GPRS]]/[[Enhanced Data Rates for GSM Evolution |EDGE]] 850/900/1800/1900<br />[[LTE]] ([[4G]]) (atsevišķos modeļos) | izlaists = 2014. gada jūnijs | tips = [[Viedtālrunis]] | izmērs = 121,4 × 62,9 × 10,8 mm | svars = 123 g | os = [[Android]] 4.4.2 (KitKat) | cpu = Quad-core 1,2 GHz Cortex-A53 (Snapdragon 410 – LTE versija)<br />Dual-core 1,0 GHz (3G versija) | operatīva atmiņa = 1 GB | atmiņa = 4 GB (lietotājam pieejami ~2 GB) | atmiņas karte = [[MicroSD]] ([[SDHC]]) līdz 64 GB | akumulators = 1500 mAh<br />līdz 600 h gaidstāves laiks | datu ievade = | displejs = [[TFT]]<br />480 × 800 izšķirtspēja<br />4,0 collu displejs | aizmugurējā kamera = 5 megapikseļi<br /> LED zibspuldze<br /> Automātiskais fokuss<br /> Video ieraksts 720p (30 kadri/s) | priekšējā kamera = VGA (0,3 MP) | mediju formāti = | zvanu signals = | savienojamība = [[Wi-Fi]] 802.11 b/g/n, [[Bluetooth]] 4.0, [[USB]] 2.0, [[GPS]] ar A-GPS | citi = Pieejama LTE un 3G versija | statuss = Ražošana pārtraukta | priekštecis = [[Samsung Galaxy Ace 3]] | pēctecis = — }} '''''Samsung Galaxy Ace 4''''' ir ''[[Samsung Electronics]]'' ražots [[viedtālrunis]], kas izmanto ''[[Android]]'' [[operētājsistēma|operētājsistēmu]]. Ierīce tika prezentēta 2014. gadā kā ''[[Samsung Galaxy Ace 3]]'' pēctecis. ''Ace 4'' bija pieejams vairākās versijās, tostarp ar [[LTE]] atbalstu, un bija orientēts uz budžeta klases tirgu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Samsung Galaxy|Ace 4]] tkj9lta6zw0u0p8kxq91nhbwaspvquu Veidne:Ildefransas pilsētas 10 619306 4500941 4415941 2026-07-31T14:57:19Z Treisijs 347 4500941 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ildefransas pilsētas | title = Lielākās [[Ildefransa]]s pilsētas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 2 000 000+ | list1 = * [[Parīze]] | group2 = 100 000+ | list2 = * [[Aržanteija]] * [[Buloņa-Bijankūra]] * [[Montreila]] * [[Sendenī]] | group3 = 70 000+ | list3 = * [[Aņēra pie Sēnas]] * [[Drasī]] * [[Koloba]] * [[Krēteija]] * [[Kurbevuā]] * [[Nantēra]] * [[Oberviljē]] * [[Olnēsusbuā]] * [[Rjejmalmezona]] * [[Senmordefose]] * [[Šapiņa pie Marnas]] * [[Versaļa]] * [[Vitrī pie Sēnas]] | group4 = 55 000+ | list4 = * [[Antoņī]] * [[Evrīkurkurona]] * [[Isīlemulino]] * [[Ivrī pie Sēnas]] * [[Klišī]] * [[Leblanmesnila]] * [[Levaluāperē]] * [[Mezonalfora]] * [[Mo (pilsēta)|Mo]] * [[Neijī pie Sēnas]] * [[Nuasīlegrana]] * [[Patēna]] * [[Sarsela]] * [[Seržī]] * [[Šela]] * [[Vilžuifa]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 3rnou3cua66b9xkal7hb518qidsyws0 2026. gada laikapstākļi Latvijā 0 619435 4501113 4500014 2026-08-01T08:35:39Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ 4501113 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus, karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimūmu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur tika labots arī 31.07. karstuma rekords. Trēšā augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur tika atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā tika reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra, +31,0 °C, Daugavgrīvā +30,8 °C. +30 grādu atzīme nebija sasniegta lielākoties valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot Saulkrastu un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, tur atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda|Siguldas]] pusi. Laika posmā 20.00 – 21.00 citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī krita krusa un intensīvi zibeņoja. Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un dodas tālāk ziemeļaustrumu virzienā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma ap 20 izsaukumus, kur aizlūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļa braucamās daļas. Izsaukumi tika saņemti uz Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, [[Limbaži|Limbažu]] un Ogres novadu, kā arī uz Rīgu. Siguldas novada [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] fevwpn72n2j6a0drdb7z8q97vu5yuwx 4501121 4501113 2026-08-01T08:49:58Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ 4501121 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus, karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimūmu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur tika labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trēšā augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur tika atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā tika reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra, +31,0 °C, Daugavgrīvā +30,8 °C. +30 grādu atzīme nebija sasniegta lielākoties valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot Saulkrastu un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, tur atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda|Siguldas]] pusi.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Laika posmā 20.00 – 21.00 citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī krita krusa un intensīvi zibeņoja.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un dodas tālāk ziemeļaustrumu virzienā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma ap 20 izsaukumus, kur aizlūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļa braucamās daļas. Izsaukumi tika saņemti uz Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, [[Limbaži|Limbažu]] un Ogres novadu, kā arī uz Rīgu. Siguldas novada [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref> [https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] rcq30fc2dzgu6ar438bcycj8af4d6ko 4501133 4501121 2026-08-01T09:12:54Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ 4501133 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus, karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimūmu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur tika labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trēšā augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur tika atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā tika reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra, +31,0 °C, Daugavgrīvā +30,8 °C. +30 grādu atzīme nebija sasniegta lielākoties valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot Saulkrastu un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, tur atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda|Siguldas]] pusi.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Laika posmā 20.00 – 21.00 citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī krita krusa un intensīvi zibeņoja.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un dodas tālāk ziemeļaustrumu virzienā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma ap 20 izsaukumus, kur aizlūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļa braucamās daļas. Izsaukumi tika saņemti uz Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, [[Limbaži|Limbažu]] un Ogres novadu, kā arī uz Rīgu. Siguldas novada [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref> [https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 4j8zybc1gnmfc1kakzngk8pgaq3r2hr Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4501100 4500647 2026-08-01T07:22:29Z Dainis 876 4501100 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> dx97crh9x69ni84mo89mmssnqhsibbr 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4501099 4500646 2026-08-01T07:21:44Z Dainis 876 4501099 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-585]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] sz4r0wbvz03xphspokv6sn6u5eh0mha Pauls Raudseps 0 620801 4501104 4399241 2026-08-01T07:41:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501104 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pauls Raudseps | attēls = Pauls_Raudseps_2018.jpg | att_izmērs = 180px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kolumbusa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pauls Raudseps''' dzimis {{dat|1963|12|25}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata galvaspilsētā [[Kolumbusa|Kolumbusā]]) ir latviešu [[žurnālists]] un komentētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6690|title=Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (10)|website=laikraksts.com|access-date=2026-01-18|language=lv|archive-date=2016-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20161024040052/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6690}}</ref> Māte Ilze Raudsepa (dzimusi 1939. gadā), tēvs Juris Raudseps (dzimis 1938. gadā). Skolā mācījies [[Bostona|Bostonā]]. Ieguvis bakalaura grādu [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda universitātē]] krievu un padomju studijās (''Russian and Soviet Studies'').  Ieguvis maģistra grādu Krievijas vēsturē 1998. gadā [[Indiānas Universitāte Blūmingtonā|Indianas universitātē]]. Pēc piedalīšanās “2x2” nometnē 1981. gadā aktīvi iekļāvās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē — iesaistījās tautas deju kolektīvā un piedalījās dažādos sarīkojumos un uzvedumos. Mūziklā ''Homo novus,'' ko pēc [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] romāna motīviem 1983. gada dziesmu svētkos [[Milvoki|Milvokos]] uzveda [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons,]] izpildījis galveno lomu. Vēlāk piedalījās dažādos teātra uzvedumos [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Bostona|Bostonā]] un [[Toronto]].  Spēlējis galveno lomu arī Ņujorkas Latviešu teātra iestudētajā [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] lugā ''Omartija kundze'' izrādē, kas 1989. gada sākumā tika izrādīta Latvijā — VEF Kultūras pilī, Ventspilī, Valkā, Cēsīs, Ogrē un Ādažos. P. Raudseps 1990. gadā pārcēlās uz Latviju un strādāja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontes]] Preses dienestā. Palīdzēja izveidot LR [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās padomes]] preses centru 1990. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&q=Pauls&id=1367224&g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Personu rādītāji. Raudseps Pauls|website=www.letonika.lv|access-date=2026-01-19}}</ref> Bija viens no laikraksta [[Diena (laikraksts)|“Diena”]] dibinātājiem, laikraksta pirmo numuru izdodot 1990. gada novembrī. Strādāja “[[Diena (laikraksts)|Dienā]]” nepilnus 19 gadus kā izpildredaktors un komentāru lapas redaktors. P. Raudseps kopā ar kolēģiem aizgāja no “[[Diena (laikraksts)|Dienas]]” 2009. gada oktobrī, un pēc tam piedalījās laikraksta [[Cita Diena|“Cita Diena”]] izdošanā.  2010. gada aprīlī [[Cita Diena|"Cita Diena"]] pārtapa par mediju [[Ir (žurnāls)|ir.lv]], un tika izveidots neatkarīgs nedēļas žurnāls [[Ir (žurnāls)|“Ir”]]. P. Raudseps darbojas kā [[Ir (žurnāls)|“Ir”]] komentētājs un padomes priekšsēdētājs. P. Raudsepa rakstu  tēmas ietver ekonomiku, politiku, starptautiskās attiecības, vēsturi un kultūru. Bijis viens no organizācijas ''[[Delna (organizācija)|Delna]]'' dibinātājiem un vairākus gadus darbojies  tās padomē. P. Raudseps ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ''[[Re:Baltica]]'' valdes priekšsēdētājs. Ir [[Jubilate|Latvijas Universitātes absolventu jauktā kora "Jubilate"]] dziedātājs. Sieva Dace Smildziņa pēc izglītības ir teātra zinātniece. Meita Ieva dzimusi 1992. gadā, dēls Miķelis 1995. gadā un dēls Niklāvs 2001. gadā. [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] == Apbalvojumi == P. Raudseps ar Ordeņu kapitula 2020. gada 23. aprīļa lēmumu tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/pauls-raudseps|title=Pauls Raudseps|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-01-18|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} djoajr9f8a8wvzod441id3od9ui6rx7 Emerss Faē 0 622529 4501095 4480262 2026-08-01T07:18:53Z Vylks 50297 4501095 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|1|24}} | birth_place = | caps1 = 106 | caps2 = 8 | caps3 = 32 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nante}} | currentclub = | goals1 = 7 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 173 | image = Emerse Faé.jpg | caption = Emerss Faē 2024. gadā | nationalcaps2 = 41 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2005—2012 | nationalyears1 = 2004 | nationalcaps1 = 8 | name = | playername = Emerss Faē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2003—2007 | years2 = 2007—2009 | years3 = 2008—2009 | years4 = 2009—2012 | caps4 = 57 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals4 = 7 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Clermont Foot 63|Clermont B]] | manageryears1 = 2021—2022 | managerclubs2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs3 = {{fb|CIV}} | manageryears3 = 2024—2026 }} '''Emerss Faē''' ({{Val|fr|Emerse Faé}}, dzimis {{Dat|1984|1|24}}) ir [[Kotdivuāra]]s futbola treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2024. līdz 2026. gadam Faē bija [[Kotdivuāras futbola izlase]]s galvenais treneris. Kā spēlētājs pārstāvējis Francijas komandas ''[[FC Nantes|Nantes]]'' un ''[[OGC Nice|Nice]]'', kā arī Anglijas komandu ''[[Reading FC|Reading]]''. Pārstāvējis [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]]. Savu spēlētāja karjeru noslēdzis 28 gadu vecumā veselības problēmu dēļ. 2024. gadā kļuvis par [[Kotdivuāras futbola izlase]]s galveno treneri [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] izcīņas laikā pēc tam, kad pēc sliktā snieguma grupu turnīrā no amata tika atbrīvots [[Žans Luijs Gasets]]. Viņa vadībā Kotdivuāra turnīrā izcīnīja uzvaru. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Kotdivuāras izlase pirmo reizi iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur sešpadsmitdaļfinālā zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]]. Pēc līguma termiņa beigām {{dat|2026|7|31||bez}} Faē izlases galvenā trenera amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://africa.espn.com/espn/story/_/id/49497803/ivory-coast-part-ways-afcon-winning-coach-emerse-fae |title=Ivory Coast part ways with AFCON-winning coach Emerse Faé |website=espn.com|language=en |date=31 July 2026 }}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Faē, Emerss}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atlantijas Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbola treneri]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 9u3c6jbgc9bvix9z6rsfl8t5o0fmqo6 Meneliks II 0 622791 4500949 4412290 2026-07-31T16:02:41Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Emperor Menelik II.png]] → [[File:Menelik II in coronation garb, Emperor of Ethiopia.jpg]] → File replacement: update from png to a new jpg version ([[c:c:GR]]) 4500949 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Meneliks II | vārds_orig = ዳግማዊ ምኒልክ | attēls = Menelik II in coronation garb, Emperor of Ethiopia.jpg | att_izm = | apraksts = Meneliks II tronī kronēšanas terpā | amats = Etiopijas imperators | term_sākums = 1889. gada 9. marts | term_beigas = 1913. gada 12. decembris | priekštecis = [[Johanness IV]] | pēctecis = [[Ijasu V]] | amats2 = Šavas neguss | term_sākums2 = 1865. gads | term_beigas2 = 1889. gads | dzim_dati = 1844. gada 17. augusts | dzim_vieta = Angolalla, [[Šava]], [[Etiopija]] | mir_dati = 1913. gada 12. decembris (69 gadu vecumā) | mir_vieta = [[Adisabeba]], [[Etiopija]] | apglabāts = Baetas klosteris, Adisabeba | tautība = [[amhari|amhars]] | dinastija = [[Zālamana dinastija]] | tēvs = Haile Meleksots | māte = Edžigajehu Lemu | dzīvesb = Altaša Tevodrosa, Bafena Volde Mikaela, Taitu Betula | bērni = [[Zevditu I]], Šoarega Menelika, Asfa Vosens | profesija = Valstsvīrs, karavadonis | reliģija = [[Etiopijas pareizticīgā baznīca]] | paraksts = | piezīmes = Uzvarēja itāļus Advas kaujā }} '''Meneliks II''' ({{val|am|ዳግማዊ ምኒልክ}}) bija [[Etiopijas Impērija|Etiopijas]] imperators no 1889. gada līdz savai nāvei 1913. gadā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Etiopijas valdniekiem, kurš modernizēja valsti un veiksmīgi aizstāvēja tās neatkarību pret [[Eiropa]]s koloniālajām lielvarām. == Biogrāfija == Meneliks piedzima kā '''Sahle Marjams''' (ሣህለ ማርያም) pusautonomās [[Šava]]s karalistes valdnieka ģimenē. Pēc tēva nāves viņš tika saņemts gūstā un nogādāts imperatora [[Tevodross II|Tevodrosa II]] galmā, kur viņš pavadīja desmit gadus. 1865. gadā viņam izdevās aizbēgt un atgūt Šavas troni, kļūstot par tās negusu jeb karali. Pēc imperatora [[Johanness IV|Johannesa IV]] nāves 1889. gadā Meneliks tika pasludināts par visas Etiopijas imperatoru (''negusa negust'' — karaļu karali). Viņa valdīšanas laikā Etiopijas teritorija ievērojami paplašinājās uz dienvidiem un austrumiem. == Advas kauja un neatkarība == Viens no lielākajiem Menelika II sasniegumiem bija uzvara Pirmajā Itālijas—Etiopijas karā. Pēc tam, kad radās domstarpības par Učalli līguma interpretāciju, [[Itālija]] mēģināja pakļaut Etiopiju militāri. 1896. gadā Advas kaujā Menelika vadītais karaspēks sakāva Itālijas armiju. Tā bija vēsturiska uzvara, jo Etiopija kļuva par vienīgo Āfrikas valsti, kas spēja militāri nosargāt savu neatkarību koloniālisma laikmetā. == Modernizācija un mantojums == Meneliks II uzsāka plašu valsts modernizāciju. Viņš dibināja jauno galvaspilsētu [[Adisabeba|Adisabebu]], izveidoja pirmo moderno banku, pasta sistēmu, telegrāfa līniju un uzsāka dzelzceļa būvniecību no Adisabebas uz [[Džibuti]]. Viņš arī ieviesa jaunu nodokļu sistēmu un mēģināja apkarot verdzību. Pēc imperatora nāves 1913. gadā valstī iestājās politiskā nestabilitāte, līdz tronī nostiprinājās viņa meita Zevditu un vēlāk [[Haile Selasije I]]. == Personīgā dzīve == Menelika II privātā dzīve bija cieši saistīta ar politiskajām aliansēm. Viņa nozīmīgākā laulība bija ar Taitu Betulu, kuru viņš apprecēja 1883. gadā. Taita bija ietekmīga politiskā figūra un imperatora padomniece, kurai bija liela loma valsts aizsardzībā un Adisabebas dibināšanā. Šajā laulībā bērnu nebija. Imperatoram nebija bērnu oficiālajās laulībās, bet bija vairāki bērni no citām attiecībām, no kurām trīs tika oficiāli atzīti: * [[Zevditu I|Zevditu]]: Menelika meita, kura vēlāk kļuva par pirmo Etiopijas valdošo imperatori (no 1916. līdz 1930. gadam). * Šoarega Menelika: meita, kuras dēls Ijasu V pēc Menelika nāves kļuva par troņmantnieku. * Asfa Vosens: dēls, kurš mira agrā bērnībā. Menelika II pēctecības jautājums bija sarežģīts, jo viņam nebija likumīga dēla. Tādēļ viņš par savu pēcteci izvēlējās mazdēlu Ijasu V. == Pagodinājumi == Etiopijā Meneliks II tiek godināts kā nacionālais varonis. Adisabebas centrā atrodas viņam veltīts jātnieka piemineklis. Viņa vārdā ir nosauktas slimnīcas, skolas un ielas visā valstī. Daudziem afrikāņiem un Āfrikas diasporai Meneliks II un Advas kauja kļuva par simbolu pretošanās kustībai pret koloniālismu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Etiopijas cilvēki]] [[Kategorija:1844. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1913. gadā mirušie]] [[Kategorija:Etiopijas vēsture]] 59mc9h1sogv6kfuaoo5alix1n4ganxb Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4501018 4500712 2026-08-01T03:04:43Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4501018 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 425 || 2918 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 647 || 4193 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 719 || 4443 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20926 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7108 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3508 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3367 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2548 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2750 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9581 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18363 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 9564 || 15509 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1474 || 2300 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6211 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15340 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11322 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8180 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 757 || 2592 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5394 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2135 || 4411 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3071 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3068 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 736 || 2572 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4651 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4512 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 717 || 4478 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1045 || 5212 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4972 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5814 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,423,853 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,699 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,581 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,408 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,332 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,147 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 25,566 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ad4s8nsiardalvd3khkcbv84ygoqdvm Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4501019 4500713 2026-08-01T03:04:45Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4501019 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,713 baiti # {{U|Kikos}} - 918,558 baiti # {{U|Egilus}} - 877,834 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,125 baiti # {{U|Tankists}} - 253,328 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 149,337 baiti # {{U|Lasks}} - 127,656 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti # {{U|Vylks}} - 105,938 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 45,111 baiti # {{U|Papuass}} - 32,369 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,913 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] np2yky2r2g903cvhf7c9ax4klo0yqst Eggtown 0 627026 4500996 4461666 2026-07-31T19:27:02Z Biafra 13794 4500996 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste|Title=''Eggtown''|Series=Seriāla "[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]"|Season=4. sezona|Series no=4. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]<br>[[Gregorijs Neišnss]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Stīvens Semels]]<br>[[Henks vans Īgns]]|Airdate=2008. gada 21. februārī|Length=41 minūtes|Guests=*[[Zoja Bella]] kā Regīna *[[Beta Broderika]] kā Diāna Džensena|Prev=''[[The Economist (Pazudušie)|The Economist]]''|Next=''[[The Constante]]''}} '''''Eggtown''''' ([[Latviešu valoda|latviešu]]: ''Pārrēķināšanās'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] ceturtā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Gregorijs Neišnss]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 21. februārī. Keita cenšas dzīvot kazarmās, taču viņas mēģinājums iegūt informāciju no Mailsa, kuru atstājis Saīds, apdraud viņas attiecības ar Loku un Sojeru. Pēc [[Helikopters|helikoptera]] aizlidošanas Džeks un pārējie atgriežas pludmalē un gaida ziņas no kuģa. Paralēli tiek stāstīts par Keitas nākotni, kurā viņa viena audzina dēlu, vienlaikus saskaroties ar apsūdzībām par pagātnes noziegumiem. == Sižets == === Uz salas === No rīta Loks atnes Benam brokastis, bet viņš sāk stāstīt, ka Džons ir nonācis strupceļā un nezina, ko darīt tālāk. Tas pamudina Loku atņemt ēdiena paplāti un, izejot no istabas, mest to pret sienu. Džeks un pārējie atgriežas pludmalē, iepazīstinot atlikušos izdzīvojušos ar Faradeju un Šarloti un sakot, ka drīz viņus izglābs cilvēki no kuģa. Tikmēr Keita lūdz Lokam ļaut viņai runāt ar Mailsu, bet viņš atsakās. Tomēr viņai izdodas pārliecināt Hugo, kurš nes ēdienu ieslodzītajam, atklāt Mailsa atrašanās vietu. Keita viņu atrod, un Mailss lūdz viņai atvest viņam Benu apmaiņā pret to, ka pateiks Keitai visu, ko viņa vēlas. Tajā vakarā Keitai izdodas pārliecināt Sojeru novērst Loka uzmanību, taču viņš to neizdara pilnībā un par to izstāsta. Loks dodas kopā ar viņu uz vietu, kur tiek turēts Mailss, bet viņa tur vairs nav. Keita aizved Mailsu pie Bena, un Stroms piedāvā darījumu: Bens samaksās viņam lielu naudas summu apmaiņā pret to, ka Mailss paziņos kuģa cilvēkiem, ka Bens ir miris. Pēc tam Keita aizved Mailsu no istabas un viņš atzīst, ka zina visu par reisa 815 pasažieriem, tostarp Keitas kriminālo pagātni, un iesaka viņai palikt uz salas. Tajā brīdī Loks un Sojers viņus notver, un nedaudz vēlāk Loks ierodas pie Keitas. Keita paskaidro notikušo, bet Loks pavēl viņai doties prom līdz rītdienas rītam. Tikmēr pludmalē Džeks lūdz Šarlotei piezvanīt uz kuģi. Uz zvanu atbild Regīna, un Šarlote jautā par helikopteru. Tomēr Regīna nesaprot, par ko viņi runā, jo helikopters nav atgriezies uz kuģa. Loks sasien Mailsa rokas un iebāž viņam mutē [[Rokas granāta|granātu]], pavelkot kniepadatu tā, lai, ja viņš to nomestu, tā eksplodētu. Keita, pavadījusi nakti ar Sojeru, nolemj atgriezties pludmalē. === Keitas nākotne === Keita un viņas advokāts ierodas tiesas namā, kur viņiem jāizcīna ceļš cauri žurnālistu pūlim. Vēlāk sākas tiesas process, un tiesnesis nolasa Keitai izvirzīto noziegumu sarakstu, tostarp slepkavību un uzbrukumu. Keita apgalvo, ka viņa nerada nekādas briesmas, jo ir viena no atpazīstamākajām personām ASV. Neskatoties uz to, viņa joprojām tiek turēta apcietinājumā. Vēlāk viņas advokāts tiekas ar viņu un piedāvā atvest viņas dēlu uz tiesas sēdi kā pierādījumu viņas raksturam, bet Keita atsakās. Nākamajā tiesas sēdē Keitas advokāts, viņai par pārsteigumu, izsauc Džeku kā liecinieku. Džeks paskaidro, ka iepazinies ar Keitu pēc reisa 815 aviakatastrofas un ka viņa viņam uzticējusi savu kriminālo pagātni. Tomēr Džeks saka ka nekad nav runājis ar maršalu Marsu, kurš transportēja Keitu, jo viņš gāja bojā avārijā. Neskatoties uz savu pagātni, Keita palīdzēja astoņiem avārijas izdzīvojušajiem izdzīvot un vēlāk sasniegt civilizāciju. Pēc tam Keita viņu pārtrauc, un, kad prokurors jautā Džekam, vai viņš mīl Keitu, viņš atbild, ka vairs viņu nemīl. Pēc tiesas sēdes pie Keitas tiek atvesta viņas māte Diāna. Viņa atzīst, ka mirst no slimības, un tāpēc nevēlas liecināt pret Keitu, ja Keita parādīs viņai savu dēlu. Keita atsakās. Diāna slimības dēļ nokavē nākamo tiesas sēdi. Keita, neskatoties uz advokāta iebildumiem, piekrīt vienošanās nosacījumiem: jau izciestajam sodam pieskaita vēl 10 gadus nosacīta cietumsoda. Izejot no tiesas, Keita satiek Džeku, kuram viņa stāsta, ka viņš, šķiet, ir sācis ticēt savam stāstam. Viņa aicina viņu apciemot savu dēlu, bet Džeks atsakās, sakot, ka viņam jādodas uz slimnīcu. Atgriežoties mājās, Keita dodas augšstāvā, kur viņu sagaida zēns, kurš viņu sauc par "mammu", un viņa viņu sauc par "Āronu". == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvona * [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks {{Col-2}} * [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone * [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss * [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka * [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs * [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms * [[RIbeka Madere]] kā Šarlota Lūisa {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Beta Broderika]] kā Diāna Džensena * [[Zoja Bella]] kā Regīna (balss) * [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/title/tt0994364/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-4-eggtown/ ''Metacritic'' profils] (angliski) {{Pazudušie}} 0wt48oyj0ya8xvamk023va3kczfuxur Palaeoniskmorfi 0 628471 4501077 4451623 2026-08-01T05:18:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501077 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Cheirolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = Palaeoniskmorfs ''[[Cheirolepis canadensis]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Cheirolepidiformes|}} * {{TaksoSaite|Discordichthyiformes|}} * {{TaksoSaite|Eurynotoidiformes|}} * {{TaksoSaite|Palaeonisciformes|}} * {{TaksoSaite|Paramblypteriformes|}} | binomial=Palaeoniscimorpha <small>Lund, Poplin et McCarthy, 1995</small> | kategorijas = nē }} '''Palaeoniskmorfi''' (''Palaeoniscimorpha'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] [[Parafilija|parafilētiska]] virskārta, kas iekļauj sevī primitīvās senākās starspurzivis. ''Palaeoniscimorpha'' taksonu 1995. gadā izveidoja starptautiska pētnieku grupa (amerikāņu paleoihtiologi Ričards Lunds un Kellija Makārtija un franču paleoihtioloģe Sesile Poplina), apvienojot tajā primitīvas starspurzivis, kas neiekļaujas [[Kladistijas|kladistiju]] un [[Starspures|starspuru]] klasēs. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] palaeoniskmorfi ir zināmi no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Krīts (periods)|krīta]] periodam. == Apraksts == Palaeoniskmorfiem [[astes spura]] parasti ir heterocerkāla. Tās augšējo daivu klāj [[zvīņas]]. Nepāru [[Spuras|spurās]] [[Radiālijas|radiāliju]] skaits parasti ir mazāks par spuru staru skaitu. [[Muguras spura]] ir viena. ''[[Maxillare]]'' ir cieši sasaistīta ar ''[[ectopterygoideum]]'' un ''[[praeoperculum]]''. [[Parasfenoīds]] nestiepjas tālu atpakaļ (izņemot ''[[Birgeria]]''). [[Skriemeļi|Skriemeļu]] nav vai arī tie ir iedīgļa stāvoklī. [[Klavikula]] parasti ir. ''[[Interoperculum]]'' kaula nav. Zvīņas parasti ir ganoīdas.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 336. lpp.</ref> == Sistemātika == Palaeoniskmorfu sistemātika:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136559/ |title=BioLib.cz |access-date={{dat|2026|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413090327/https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136559/ }}</ref> * virskārta: '''''Palaeoniscimorpha''''' <small>Lund, Poplin et McCarthy, 1995</small> † :* kārta: ''[[Cheirolepidiformes]]'' <small>Kazantzeva-Selezneva, 1977</small> † :::* dzimta: ''[[Cheirolepididae]]'' <small>Pander, 1860</small> † :::* dzimta: ''[[Moythomasiidae]]'' <small>Kazantseva, 1971</small> † :::* dzimta: ''[[Osorioichthyidae]]'' <small>Gardiner, 1967</small> † :* kārta: ''[[Discordichthyiformes]]'' <small>Minikh, 1998</small> † :::* dzimta: ''[[Discordichthyidae]]'' <small>Minikh, 1998</small> † :* kārta: ''[[Eurynotoidiformes]]'' <small>Minikh & Minikh, 1990</small> † :::* dzimta: ''[[Eurynotoididae]]'' <small>Minikh & Minikh, 1990</small> † :* kārta: ''[[Palaeonisciformes]]'' <small>Hay, 1902</small> † :::* dzimta: ''[[Coccolepidae]]'' <small>Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Elonichthyidae]]'' <small>Aldinger, 1937</small> † :::* dzimta: ''[[Varialepididae]]'' <small>Minikh, 1990</small> † ::* apakškārta: ''[[Palaeoniscoidei]]'' † :::* dzimta: ''[[Acrolepididae]]'' <small>Aldinger, 1937</small> † :::* dzimta: ''[[Birgeriidae]]'' <small>Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Cosmoptychiidae]]'' <small>Gardiner, 1963</small> † :::* dzimta: ''[[Palaeoniscidae]]'' <small>Vogt, 1852</small> † :::* dzimta: ''[[Pygopteridae]]'' <small>Aldinger, 1937</small> † :::* dzimta: ''[[Stegotrachelidae]]'' <small>Gardiner, 1963</small> † :::* dzimta: ''[[Tegeolepidae]]'' <small>Romer 1945</small> † ::* apakškārta: ''[[Platysomoidei]]'' <small>Aldinger, 1937</small> † :::* dzimta: ''[[Chirodontidae]]'' <small>Moy-Thomas & Miles 1971</small> † :::* dzimta: ''[[Platysomidae]]'' <small>Young, 1866</small> † :::* dzimta: ''[[Bobasatraniidae]]'' <small>Stensiö, 1932</small> † :* kārta: ''[[Paramblypteriformes]]'' <small>Heyler 1969</small> † :::* dzimta: ''[[Amblypteridae]]'' <small>Romer, 1945</small> † :::* dzimta: ''[[Paramblypteridae]]'' <small>Blot, 1966</small> † :::* dzimta: ''[[Sceletophoridae]]'' <small>Štamberg, 2006</small> † :::* dzimta: ''[[Trissolepididae]]'' <small>Frič, 1893</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] skbo4o708ef223443xg1p7fhc0as1en Klišī 0 633729 4500937 4478428 2026-07-31T14:54:48Z Treisijs 347 {{Odesēnas pilsētas}} 4500937 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|futbolistu|Gaels Klišī}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Klišī | official_name = ''Clichy'' | settlement_type = pilsēta un komūna | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Hôtel Ville - Clichy (FR92) - 2023-07-08 - 1.jpg | image_caption = Klišī mērija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | latd = 48| latm = 54| lats = 13| latNS = N | longd = 2 | longm = 18| longs = 20| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Odesēna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie nosaukumi | seat = ''Clippiacum'' | leader_title = Mērs | leader_name = Remī Mizo | area_footnotes = | area_total_km2 = 3.08 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 64410 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density = auto | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92110 | website = {{url|https://www.ville-clichy.fr}} | footnotes = | population_density_km2 = auto }} '''Klišī''' ({{val|fr|Clichy}}), nereti dēvēta arī kā '''Klišī la Garena''' (''Clichy-la-Garenne''), ir pilsēta un komūna [[Francija]]s centrālajā daļā, [[Ildefransa]]s reģiona [[Odesēna]]s departamentā. Tā atrodas [[Parīze]]s ziemeļrietumu pierobežā, tikai 6,4 kilometrus no Parīzes centra pie [[Sēna]]s upes, un ir viena no visblīvāk apdzīvotajām komūnām Eiropā. == Vēsture == Klišī ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Parīzes reģionā. [[Senā Roma|Romiešu]] laikos apmetne bija pazīstama ar nosaukumu ''Clippiacum''. [[Merovingu dinastija]]s laikā 7. gadsimtā Klišī kļuva par nozīmīgu [[Franku valsts|franku]] ķēniņu rezidenci. Ķēniņš Dagobers I šeit uzbūvēja savu pili un rīkoja valsts asamblejas, padarot Klišī par faktisko franku valsts galvaspilsētu sava valdīšanas laika posmā. Viduslaikos un vēlākajos gadsimtos Klišī teritorija kalpoja kā karaliskie medību lauki, no kā cēlies pilsētas vēsturiskais nosaukums Klišī la Garena (vārds ''garenne'' franču valodā vēsturiski apzīmēja medību liegumu vai zvēraudzētavu). 19. gadsimtā, sākoties [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskajai revolūcijai]], pilsēta piedzīvoja strauju industrializāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šeit attīstījās stikla un ķīmiskā rūpniecība. Šajā periodā pilsētas ainavu un strādnieku dzīvi savos darbos iemūžināja slaveni impresionisma un postimpresionisma gleznotāji, tostarp [[Vinsents van Gogs]], [[Žoržs Serā]] un [[Pols Siņaks]]. == Ekonomika == Mūsdienās Klišī ir nozīmīgs biznesa un darījumu centrs Parīzes tuvumā. Pilsētā atrodas vairāku starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes. Pazīstamākā no tām ir pasaulē vadošā kosmētikas koncerna ''[[L'Oréal]]'' globālais štābs. Tāpat pilsētā ir bāzēti tādi uzņēmumi kā ''Bic'' un ''Monoprix''. == Transporta infrastruktūra == Pilsētai ir ļoti labi attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, kas to savieno ar Parīzi. Klišī teritorijā atrodas Parīzes metro 13. līnijas stacija ''Mairie de Clichy'', kā arī pilsētu apkalpo reģionālo ekspresvilcienu RER C līnija un Transilien piepilsētas vilcieni. == Cilvēki == Ar Klišī saistīti šādi cilvēki: * [[Dagobers I]] (''Dagobert Ier''; ap 603—639) — franku ķēniņš, kuram Klišī atradās rezidence * [[Svētais Vinsents de Pols]] (''Saint Vincent de Paul''; 1581—1660) — katoļu svētais, kurš 17. gadsimta sākumā kalpoja par Klišī draudzes priesteri * [[Klods Lelušs]] (''Claude Lelouch''; 1937) — franču kinorežisors un scenārists, bērnībā mācījies Klišī == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ildefransas pilsētas}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] bcfv8cneoipj04p56wz2fsropn6o4ei You Seem Pretty Sad for a Girl So in Love 0 635889 4500998 4497501 2026-07-31T20:10:44Z Biafra 13794 4500998 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''You Seem Pretty Sad for a Girl So in Love'' | Izpildītājs = [[Mūzikas albums|Studijas albums]] no [[Olīvija Rodrigo|Olīvijas Rodrigo]] | Vāks = Olivia Rodrigo - You Seem Pretty Sad for a Girl So in Love.png | Background = #B0C4DE | Izdots = {{dat|2026|06|12}} | Ierakstīts = | Žanrs = Indīmūzika, [[poproks]], [[drīmpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[sintpops]] | Garums = 51:02 | Ierakstu kompānija = ''[[Geffen Records|Geffen]]'' | Producents = [[Dens Naigro]] | Izpildītājsģen = [[Olīvija Rodrigo|Olīvijas Rodrigo]] | Iepriekšējais albums = ''[[Guts (albums)|Guts]]''<br />(2023) | Šis albums = '''''You Seem Pretty Sad for a Girl So in Love'''''<br />(2026) | Nākamais albums = }} '''''You Seem Pretty Sad for a Girl So in Love''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] dziedātājas un dziesmu autores [[Olīvija Rodrigo|Olīvijas Rodrigo]] trešais studijas albums, ko ierakstu kompānija ''[[Geffen Records]]'' izdeva 2026. gada 12. jūnijā. Albumā viesmākslinieka statusā piedalās grupas ''[[The Cure]]'' līderis [[Roberts Smits]] dziesmā "[[What's Wrong with Me]]", kas ir pirmā viesmākslinieka uzstāšanās Rodrigo studijas albumā. Albuma pirmais singls "[[Drop Dead]]" sasniedza pirmo vietu piecu valstu topu virsotnēs, tostarp Apvienotajā Karalistē un ASV. Otrais singls "[[The Cure (dziesma)|The Cure]]" iekļuva vairāku valstu topu pirmajā desmitniekā. Dziesmas "[[Stupid Song]]" videoklips tika publicēts tajā pašā dienā, kad albums, savukārt 2026. gada jūlijā skaņdarbs tika izdots radiostacijām kā trešais singls. No 2026. gada septembra līdz 2027. gada maijam Rodrigo dosies koncertturnejā ''Unraveled Tour''. Pēc izdošanas albums saņēma plašu mūzikas kritiķu atzinību, kuri īpaši uzsvēra Rodrigo atklātos un personiskos dziesmu tekstus, emocionalitāti un novērtēja albumu kā nozīmīgu mākslinieciskās brieduma izaugsmi salīdzinājumā ar viņas iepriekšējiem darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usa.inquirer.net/?p=200807|title=Olivia Rodrigo’s latest album breaks records, earns critical acclaim|last=Garcia|first=Harvey|website=INQUIRER.net USA|access-date=2026-07-20|date=2026-06-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capitalfm.com/news/tv-film/olivia-rodrigo-you-seem-pretty-sad-for-a-girl-so-in-love-deluxe/|title=Olivia Rodrigo reveals she is already writing her fourth album OR4|website=Capital|access-date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/olivia-rodrigo-you-seem-pretty-sad-for-a-girl-so-in-love/|title=Olivia Rodrigo: you seem pretty sad for a girl so in love|last=O’Brien|first=Molly Mary|website=Pitchfork|access-date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/olivia-rodrigo-you-seem-pretty-sad-for-a-girl-love-review-1235576485/|title=Olivia Rodrigo Tells a Beautiful, Crushing Love Story|last=Lopez|first=Julyssa|website=Rolling Stone|access-date=2026-07-20|date=2026-06-12|language=en}}</ref> Albums sasniedza pirmo vietu albumu topos Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Portugālē, Skotijā, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmajā pilnajā dienā albums ''[[Spotify]]'' platformā tika straumēts 82 miljonus reižu visā pasaulē, padarot to par lielāko sieviešu mākslinieces albuma debiju šajā platformā 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.influur.com/blog/the-architecture-behind-olivia-rodrigos-82-million-stream-album-launch|title=The architecture behind Olivia Rodrigo's 82-million-stream album launch|website=www.influur.com|access-date=2026-07-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:2026. gada albumi]] [[Kategorija:Olīvijas Rodrigo albumi]] 4ae1p59b3khefo66hu4qdi9bso4bt54 Paybis 0 636044 4501106 4500744 2026-08-01T07:50:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501106 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | nosaukums = Paybis | logotips = | dibināts = [[2014. gads|2014. gadā]] | dibinātājs = Inokentijs Izers<br />Konstantīns Vasiļenko | galvenā_mītne = [[Varšava]], [[Polija]] | darbinieki = 200+ (2026) | nozare = Finanšu tehnoloģijas, [[kriptovalūta]] | mājaslapa = {{URL|https://www.paybis.com/|www.paybis.com}} | Nosaukums = Paybis | Dibināšanas_datums = 2014. gadā | Mājaslapa = www.paybis.com | Vadība = Inokentijs Izers (Innokenty Isers) un Konstantīns Vasiļenko (Konstantin Vasilenko) | Darbinieku_skaits = 200+ (2026) | Sēdeklis = Varšava, Polija }}“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en|archive-date=2023-11-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20231122092902/https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptowinrate.com/paybis-review/|title=Paybis Review 2026: Features, Fees and Facts!|last=CryptoWinRate|access-date=2026-07-24|date=2023-07-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://financialit.net/news/cryptocurrencies/how-paybis-enhanced-their-kycaml-compliance-processes-sumsubs-all-one-solution|title=How Paybis Enhanced Their KYC/AML Compliance Processes With Sumsub’s All-in-one Solution|website=Financial IT|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> == Atsauces == acqnl102z7c5w6yefajg73lyfvt6g50 Dalībnieks:Saulgriezite/Smilšu kaste 2 636190 4501165 4499452 2026-08-01T11:20:22Z Saulgriezite 148381 /*  Vēsture */ 4501165 wikitext text/x-wiki Šeit tiek veidots raksta "Saulgriezīte" melnraksts. == Vēsture == Saulgriezītes pirmsākumi meklējami laikā, kad pēc Latvijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] [[Īrija|Īrijā]] strauji pieauga [[Latvieši|latviešu]] kopiena. 2004. gada nogalē [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijas]] Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] telpās, notika pirmais dievkalpojums [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref name="dievkalpojums2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/latviesi-irija-pulcejieties-ziemsvetkiem/ |title=Latvieši Īrijā, pulcējieties Ziemsvētkiem! |author=Tālis Rēdmanis |website=Alūksniešiem.lv |date=2004-11-25 |access-date=2026-07-26 }}</ref> Dievkalpojums kļuva par vienu no agrīnajiem [[Īrijas latvieši|Īrijas latviešu]] kopienas satikšanās punktiem [[Dublina|Dublinā]], un tā kontekstā sākās sarunas par bērnu skolu un biedrības izveidi. 2005. gada februārī par Latvijas vēstnieku Īrijā kļuva [[Indulis Ābelis]], kurš aktīvi iesaistījās darbā ar latviešu [[Diaspora|diasporu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7538/ |title=Indulis Ābelis. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā |author=Laima Ozola |website=Baltic-Ireland.ie |date=2007-04-17 |access-date=2026-07-26 }}</ref> 2005. gada [[Lieldienas|Lieldienu]] dievkalpojumā vēstniecība izplatīja anketu, lai noskaidrotu interesi par iesaistīšanos topošās svētdienas skoliņas darbā. Saskaņā ar tā laika publikāciju Jolanta Šmite pieteicās darbam skolā un kopā ar Ramonu Āboliņu kļuva par vienu no pirmajām skolotājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:203880%7Carticle:DIVL179 |title=Dar' man tēvis pastaliņas — arī Īrijā! |work=Austrālijas Latvietis |issue=2753 |date=2005-06-08 |access-date=2026-07-26 }}</ref> Atsaucoties uz [[diaspora|diasporā]] izrādīto interesi par latviešu bērnu nogales skolu, vēstniecība publiski aicināja uz pirmo skolas nodarbību, kas notika 2005. gada 29. maijā plkst. 14.30 Īrijas Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] draudzes namā Dublinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/en/component/content/article?Itemid=353&id=5856%3Alatvian-children-s-school-opens-in-ireland |title=Latvian children's school opens in Ireland |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-07-26 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latviansonline.com/latvian-school-to-open-in-ireland/ |title=Latvian school to open in Ireland |author=Andris Straumanis |website=Latvians Online |date=2005-05-25 |access-date=2026-07-26 }}</ref> Jau 2005. gada rudenī valsts programmas paziņojumā skola tika nosaukta par latviešu bērnu nedēļas nogales skolu "Saulgriezīte". Paziņojumā bija paredzētas tematiskas svētdienu nodarbības bērniem vecumā no diviem līdz četrpadsmit gadiem, kuru mērķis bija uzturēt latviešu valodas un tradīciju vidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A37690555 |title=Par valdības finansējumu latviešu bērnu nedēļas nogales skolai Īrijā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-11-03 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2006. gadā skolas darbība kļuva regulārāka. Marta beigās presē tika ziņots, ka nodarbības notiek Īrijas Izglītības departamenta piešķirtās telpās Marlborough Road, Dublinā, un skolā bija reģistrēti ap 20 bērnu; ikdienā nodarbības apmeklēja 12–13 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A88230729 |author=Ingvilda Zālīte |title=Dublinā tikpat kā Latvijā |publisher=Latvija |date=2006-03-31 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tā paša gada maijā laikraksts "Brīvā Latvija" jau rakstīja par Dublinas latviešu nedēļas nogales skolu "Saulgriezīte", kurā bija reģistrēti 22 bērni vecumā no trim līdz divpadsmit gadiem. Skolotājas Ramona Āboliņa un Jolanta Šmite norādīja, ka nodarbības notika divreiz mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A52484829 |author=Z. D. |title=Ceļš uz "Saulgriezīti" |publisher=Brīvā Latvija |date=2006-05-06 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2007. gada sākumā skolas darbībā radās īss pārtraukums telpu pieejamības dēļ. Februārī nodarbības tika atsāktas, un tajās piedalījās vairāk nekā 20 bērnu. Skolas darbā bija iesaistīti pieci skolotāji, kuri vadīja latviešu valodas, dziedāšanas, deju, mākslas un pirmsskolas nodarbības. Kamēr tika meklētas pastāvīgākas telpas, nodarbības notika Īrijas Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā Dublinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A9229298 |title=Latviešu skoliņa Īrijā atsāk darbu |publisher=Latvija Amerikā |date=2007-02-24 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2007. gada sākumā Latviešu biedrības Īrijā tīmekļvietnes arhivētajos tvērumos mainījās skolas publiskais apzīmējums: 13. janvāra tvērumā tā bija minēta kā "skola 'Saulgriezīte'", bet 29. marta tvērumā — kā "LBĪ bērnu nedēļas nogales skola Saulgriezīte".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://web.archive.org/web/20070113153957/http://www.lbi.ie/ |title=Latviešu biedrība Īrijā: sākumlapa |publisher=Latviešu biedrība Īrijā |website=Wayback Machine |date=2007-01-13 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://web.archive.org/web/20070329011859/http://www.lbi.ie/ |title=Latviešu biedrība Īrijā: sākumlapa |publisher=Latviešu biedrība Īrijā |website=Wayback Machine |date=2007-03-29 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Šo laiku raksturoja arī telpu jautājums. 2009. gada intervijā Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) sabiedrisko attiecību jomas vadītājs Alvils Reinbergs biedrības rašanos skaidroja ar nepieciešamību reģistrēt oficiālu organizāciju, lai skolas vajadzībām varētu īrēt telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2009/05/10928/ |title=Latviešu biedrība Īrijā – esam atklāti |author=Imants Miezis |website=Baltic-Ireland.ie |date=2009-05-29 |access-date=2026-08-01 }}</ref> == Darbība un kopienas loma == == Skolotāji un vadība == == Finansējums un atbalsts == == Organizatoriskās pārmaiņas == == Atsauces == {{atsauces}} k8opcrbc9eo64n7m9miafstfwjqa8em Papildlaiks (sports) 0 636200 4501080 4500316 2026-08-01T05:48:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4501080 wikitext text/x-wiki '''Papildlaiks''' ({{val|en|Overtime}} (OT) vai ''extra time'' (ET)) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas. Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru. == Futbols == === Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) === [[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]], [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]], [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas Futbola līga]]s izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.—22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultātus izšķīra ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — "pēc papildlaika"), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība. Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs mēģināja samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu "pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu". == Basketbols == [[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).<ref name=":0" /> NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> == Hokejs == Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra. [[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausa izcīņā]] noteikumi atšķiras no regulārās sezonas: ja pēc 60 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kur katrs papildlaika periods ilgst 20 minūtes un spēle notiek formātā 5 pret 5. Tiek spēlēti pilni papildlaika periodi, līdz kāda komanda gūst vārtus un nav pēcspēles metienu sērijas. Vārtu guvums jebkurā papildlaika brīdī uzreiz noslēdz spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=131|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nhl/nhl-playoff-overtime-rules-explained|title=NHL Playoff Overtime Rules, Explained|website=SI|access-date=2026-07-27|date=2026-04-30|language=en-US}}</ref> Starptautiskajās sacensībās, ko organizē [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]], papildlaika noteikumi ir atkarīgi no turnīra. Pasaules čempionātos un daudzās IIHF sacensībās ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks un tā ilgums un spēlētāju skaits var atšķirties: 3 pret 3 papildlaiks grupu turnīru spēlēs, 3 pret 3 vai cits formāts izslēgšanas spēlēs. Papildlaiks parasti tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa. Ja papildlaikā uzvarētājs netiek noskaidrots, var sekot pēcspēles metienu sērija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/statichub/4719/rules-and-regulations?utm_source=chatgpt.com|title=IIHF - Rules & Regulations|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> == Ilgākās spēles == === Futbols === Agrāk dažās futbola sacensībās pirms [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērijas]] izmantošanas bija atļauts spēlēt vairākus secīgus papildlaikus. 1977. gada ''[[Campeonato Pernambucano|Campeonato Pernambucano de Futebol]]'' finālu starp ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' izšķīra tikai ceturtajā papildlaikā, katram papildlaikam ilgstot 15 minūtes. Kopējais spēles ilgums sasniedza 158 minūtes. Spēlē uzvarēja ''Sport Recife''. 1922. gada Vācijas čempionāta finālu starp ''[[Hamburger SV]]'' un ''[[1. FC Nürnberg]]'' pārtrauca pēc 189 minūtēm, kad rezultāts bija 2—2, jo iestājās [[tumsa]] un spēli vairs nebija iespējams turpināt. Atkārtotā spēle pēc septiņām nedēļām arī nebeidzās — pēc 158 minūtēm rezultāts bija 1—1, bet ''Nürnberg'' vairs nespēja nodrošināt minimālo astoņu spēlētāju skaitu laukumā savainojumu dēļ. Toreiz noteikumi neļāva veikt [[Rezervists (futbols)|spēlētāju maiņas]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel|title=Nürnberg - HSV 1922: Das ewige Endspiel: Kameraden fürs Leben|work=11FREUNDE.de|access-date=2026-07-27|language=de|archive-date=2017-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170415013029/http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel}}</ref> 1971. gada [[Ziemeļamerikas Futbola līga]]s izslēgšanas spēļu pusfināla pirmajā mačā starp ''[[Dallas Tornado]]'' un ''[[Rochester Lancers (1967–1980)|Rochester Lancers]]'' spēle ilga līdz sestajam papildlaikam. Ročesteras komandas spēlētājs [[Karloss Metidjeri]] guva uzvaras vārtus spēles 176. minūtē — mazāk nekā četras minūtes pirms divu pilnu spēļu (180 minūšu) ilguma. Pēc septiņām dienām šo pašu komandu trešajā spēlē atkal bija nepieciešami vairāki papildlaiki — ceturtajā papildlaikā (kopā 148 minūtes) uzvarēja ''Dallas Tornado''. Vēl pēc četrām dienām ''Dallas'' komanda zaudēja spēlē pret ''[[Atlanta Chiefs|Atlanta]]'' pēc trešā papildlaika, kad vārtus guva 123. minūtē. Kopumā ''Dallas Tornado'' 13 dienu laikā aizvadīja 537 futbola minūtes — tikai trīs minūtes mazāk nekā sešas pilnas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://homepages.sover.net/~spectrum/year/1971.html|title=The Year in American Soccer - 1971|website=homepages.sover.net|access-date=2026-07-27|archive-date=2015-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20151105121049/http://homepages.sover.net/~spectrum/year/1971.html}}</ref> === Basketbols === * Starptautiskais basketbols: ** [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: Sešās olimpisko spēļu basketbola spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki — četrās vīriešu un divās sieviešu turnīra spēlēs: *** 2016. gads (vīrieši): [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīna]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 111—107<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/6327/games/74463-ARG-BRA|title=Argentina vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase|Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas basketbola izlase|Krieviju]] ar 86—83<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2541/games/2259-CAN-RUS|title=Canada vs Russia - Classification Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcija]] uzvarēja [[Brazīlijas sieviešu basketbola izlase|Brazīliju]] ar 79—76<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/6328/games/74487-TUR-BRA|title=Turkey vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātiju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22042-LTU-CRO|title=Lithuania vs Croatia - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 109—101<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22063-AUS-BRA|title=Australia vs Brazil - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] uzvarēja [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itāliju]] ar 92—80<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/2546/games/16016-ESP-ITA|title=Spain vs Italy - Semi-Final Round - Olympic Games : Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada FIBA Pasaules čempionātā]] [[Vācijas basketbola izlase|Vācija]] pēc trīs papildlaikiem uzvarēja [[Angolas basketbola izlase|Angolu]] ar 108—103.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/201-fiba-basketball-world-cup/2941/games/36979-ANG-GER|title=Angola vs Germany - Preliminary Round - World Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|1953. gada FIBA Pasaules kausa basketbolā sievietēm]] [[Paragvajas sieviešu basketbola izlase|Paragvaja]] pēc diviem papildlaikiem uzvarēja [[Kubas sieviešu basketbola izlase|Kubu]] ar 69—59.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup/2513/games/6131-CUB-PAR|title=Cuba vs Paraguay - Repass Round - World Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1953. gada Eiropas čempionāta]] turnīrā [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvija]] pēc četriem papildlaikiem uzvarēja [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] ar 57—55.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/208-fiba-eurobasket/1844/games/6047-YUG-ISR|title=Yugoslavia vs Israel - Preliminary Round - European Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki: *** [[2017. gada Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada Āfrikas čempionāts sievietēm]]: [[Tunisijas sieviešu basketbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Kotdivuāras sieviešu basketbola izlase|Kotdivuāru]] ar 69—64<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/302-fiba-womens-afrobasket/6353/games/78082-TUN-CIV|title=Tunisia vs Côte d'Ivoire - Group Phase - FIBA Women's Afrobasket {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreja]] uzvarēja [[Ķīnas sieviešu basketbola izlase|Ķīnu]] ar 99—93<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/4341/games/52348-KOR-CHN|title=Korea vs China - Preliminary Round - FIBA Asia Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvija]] uzvarēja [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlu]] ar 83—82<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womensbasketball-in-france.com/eurobasket-women-2011-qualifiers-more-teams-in-final.html|title=EuroBasket Women 2011 qualifiers: three more teams in final|website=WomensBasketball-In-France.com|access-date=2026-07-28}}</ref> *** [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievija]] uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu basketbola izlase|Norvēģiju]] ar 84—78 *** [[2004. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2004. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Japānas sieviešu basketbola izlase|Japāna]] uzvarēja [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreju]] ar 81—72<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/3093/games/32878-KOR-JPN|title=Korea vs Japan - Semi-Finals - Asian Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola izlase|Ungārija]] uzvarēja [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spāniju]] ar 108—105<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1894/games/20041-HUN-ESP|title=Hungary vs Spain - Preliminary Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu basketbola izlase|Nīderlande]] uzvarēja [[Bulgārijas sieviešu basketbola izlase|Bulgāriju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1886/games/11695-BUL-NED|title=Bulgaria vs Netherlands - Quarter-Final Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas "Olympians"]] un ''[[Rochester Royals]]'' aizvadīja sešus pagarinājumus, ''Indianapolis'' uzvarot ar 75—73, četru stundu ilgā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/ino-vs-roc-0025000176|title=Indianapolis Olympians vs Rochester Royals Jan 6, 1951 Game Summary|website=NBA.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/195101060ROC.html|title=Olympians vs Royals, January 6, 1951|website=Basketball-Reference.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> === Hokejs === * [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] — [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV]] sieviešu finālā pēcspēles metienos uzvarēja [[Kanādas sieviešu hokeja izlase|Kanādu]] ar 3—2, jo abas komandas visu 20 minūšu pagarinājuma laiku nospēlēja bez vārtu guvumiem; [[Žoselīna Lamurē|Žoselīna Lamurē—Deividsona]] guva uzvaras metienu 6. pēcspēles metienu kārtā. Arī vīriešu finālā [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|tajās pašās olimpiskajās spēlēs]] bija nepieciešams pagarinājums; [[Kirils Kaprizovs]], spēlējot Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, guva vārtus pagarinājuma 9:40 minūtē, nodrošinot uzvaru pār [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] ar 4—3. Pagarinājuma kārtību zelta medaļu spēlēs mainīja uz vairākiem 20 minūšu 3 pret 3 periodiem līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem no 2022. gada. * ''[[Norvēģijas hokeja līga|GET-ligaen]]'' ([[Norvēģija]]s augstākā hokeja līga) — 2017. gada 12. martā ''[[Storhamar Hockey|Storhamar]]'' ar 2—1 pārspēja ''[[Sparta Warriors|Sparta]]'' astoņkāršā pagarinājumā pēc tam, kad [[Joakims Jensens]] guva uzvaras vārtus 8. pagarinājuma perioda 17:14 minūtē. Kopējais pagarinājuma ilgums bija 157:14 minūtes, bet visa spēle ilga 217:14.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html|title=The longest game ever played - Eurohockey.com|last=Formánek|first=Project: Martin|website=www.eurohockey.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NHL]] — 1936. gada 23. martā [[Detroitas "Red Wings"|Detroitas]] [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]] ar 1—0 uzvarēja [[Monreālas "Maroons"|Monreālas]] [[Monreālas "Maroons"|"Maroons"]] seškāršā pagarinājumā, pēc tam, kad kopumā pagarinājumā bija aizvadītas 116:30 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/playoffs2007/news/story?id=2834465|title=2026 NFL training camp: Predicting four QB1 battles|website=www.espn.com|access-date=2026-07-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sporta terminoloģija]] 446wlr6m778u1tiidsd1idnz7yrer86 Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols) 0 636360 4500922 4500806 2026-07-31T14:31:59Z Lietotaajs 19361 4500922 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp lemjot, kuri pārkāpumi ir sodāmi ar brīdinājumu par nesportisku rīcību.]] [[Futbols|Futbolā]] '''pārkāpumi un nesportiska rīcība''' ir spēlētāju darbības, kuras [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā. '''Pārkāpums''' ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] (atsevišķos gadījumos – [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens). Spēles noteikumu 12. likumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi: # To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs); # Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē; # Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību). Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game|website=International Football Association Board|access-date=July 30, 2026|language=en}}</ref> '''Nesportiska rīcība''' ir jebkura spēlētāja darbība, kuru tiesnesis uzskata par tādu, par ko piemērojams disciplinārsods (brīdinājums vai noraidījums). Nesportiska rīcība var ietvert arī darbības, kas vienlaikus tiek uzskatītas par pārkāpumiem. Atšķirībā no pārkāpumiem, nesportiska rīcība var notikt jebkurā laikā — arī tad, kad bumba nav spēlē, puslaika pārtraukumā, kā arī pirms un pēc spēles. Par nesportisku rīcību var tikt sodīti ne tikai spēlētāji, bet arī komandu amatpersonas un [[Rezervists (futbols)|maiņas spēlētāji]]. Par nesportisku rīcību pārkāpējs saņem vai nu brīdinājumu (par ko tiek parādīta dzeltenā kartīte), vai arī tiek noraidīts no laukuma (par ko tiek parādīta sarkanā kartīte).<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Noraidītu spēlētāju nedrīkst aizstāt ar citu spēlētāju, tādēļ viņa komandai atlikusī spēles daļa jāaizvada ar par vienu spēlētāju mazākā sastāvā. Otrā dzeltenā kartīte nozīmē spēlētāja noraidīšanu. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā. Īpaši nesportiska uzvedība ļauj sodīt dažādas darbības, kas pārkāpj spēles garu, pat ja tās nav konkrēti uzskaitītas kā atsevišķi pārkāpumi.<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Brīdinājumu un noraidījumu sistēma futbola noteikumos pastāv kopš 1881. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1881)|title=Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika ieviestas soda kartītes, lai norādītu tiesneša lēmumus, un vēlāk šo praksi pārņēma daudzi citi sporta veidi. Pirmo reizi lielā turnīrā kartītes plaši tika izmantotas [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]], taču par obligātu tās visos līmeņos kļuva tikai 1992. gadā.<ref name="1992IFAB">{{cite web|url=http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|title=Minutes of the Annual General Meeting|publisher=[[International Football Association Board]]|website=Soccer South Bay Referee Association|access-date=7 January 2015|date=30 May 1992|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505003506/http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|archive-date=5 May 2015}}</ref> == Pārkāpumu kategorijas == Spēles noteikumi iedala pārkāpumus divās kategorijās atkarībā no tā, kāds [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] tiek piešķirts pretinieku komandai — tiešais brīvsitiens vai netiešais brīvsitiens. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir tiešo brīvsitienu === Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts tiešais brīvsitiens, ir visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids. Ja šāds pārkāpums tiek izdarīts pārkāpēja komandas soda laukumā, pretinieku komandai tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens.<ref name=":0" />{{rp|14. likuma ievads}} Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar kontaktu starp pretinieku komandu spēlētājiem. Lai gan fizisks kontakts futbolā ir pieļaujams, spēles noteikumi aizliedz lielāko daļu fizisku kontaktu ar pārmērīgu spēku. Atšķirībā no dažiem citiem futbola veidiem, bumbas atņemšanai futbolā galvenokārt jābūt vērstai pret bumbu, nevis pret spēlētāju, kurš to kontrolē. Spēles noteikumi aizliedz: * uzgrūsties pretiniekam; * uzlēkt virsū pretiniekam; * spert vai mēģināt spert pretiniekam; * grūst pretinieku; * sist vai mēģināt sist pretiniekam; * paklupināt vai mēģināt paklupināt pretinieku; * izdarīt izklupienu vai cīnīties par bumbu tādā veidā, ko tiesnesis uzskata par neuzmanīgu, bezatbildīgu vai saistītu ar pārmērīga spēka pielietošanu. Neuzmanīga rīcība ir pārkāpums, bezatbildīga rīcība ir sodāma ar brīdinājumu (dzelteno kartīti), bet pārmērīga spēka pielietošana ir sodāma ar noraidījumu (sarkano kartīti). To, kurai kategorijai konkrētais pārkāpums atbilst, nosaka tiesnesis. Ar tiešo brīvsitienu tiek sodīta arī bumbas spēlēšana ar roku. Izņemot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] savā soda laukumā, spēlētājiem spēles laikā nav atļauts apzināti pieskarties bumbai ar roku vai plaukstu zem paduses līmeņa. Tomēr ne katra bumbas saskare ar roku vai plaukstu ir pārkāpums. Par pārkāpumu netiek uzskatīts nejaušs un nenovēršams kontakts, piemēram, ja bumba no neliela attāluma trāpa spēlētāja rokā un viņš objektīvi nevarēja no tā izvairīties. Savukārt, ja spēlētājs novieto roku tā, ka viņa ķermenis kļūst "nedabiski lielāks", un bumba trāpa šai rokai, tas tiek uzskatīts par spēli ar roku. Tāpat vārti netiek ieskaitīti, ja spēlētājs gūst vārtus ar roku vai plaukstu, pat ja kontakts bijis nejaušs.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.1}} Vārtsargam ārpus sava soda laukuma ir spēkā tie paši spēles ar roku noteikumi kā jebkuram citam spēlētājam. Ja vārtsargs savā soda laukumā pieskaras bumbai ar rokām situācijā, kad tas nav atļauts saskaņā ar noteikumiem, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par: * pretinieka turēšanu; * pretinieka kavēšanu ar fizisku kontaktu; * košanu vai spļaušanu citai personai; * priekšmeta (kas nav spēles bumba) mešanu pretiniekam vai spēles amatpersonai; * pieskaršanos bumbai ar rokā turētu priekšmetu. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir netiešo brīvsitienu === == Atsauces == {{Atsauces|30em}} e45q1om3zj38umu62seqhys8r4hyw2w 4500955 4500922 2026-07-31T16:07:40Z Lietotaajs 19361 4500955 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp lemjot, kuri pārkāpumi ir sodāmi ar brīdinājumu par nesportisku rīcību.]] [[Futbols|Futbolā]] '''pārkāpumi un nesportiska rīcība''' ir spēlētāju darbības, kuras [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā. '''Pārkāpums''' ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] (atsevišķos gadījumos – [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens). Spēles noteikumu 12. likumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi: # To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs); # Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē; # Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību). Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game|website=International Football Association Board|access-date=July 30, 2026|language=en}}</ref> '''Nesportiska rīcība''' ir jebkura spēlētāja darbība, kuru tiesnesis uzskata par tādu, par ko piemērojams disciplinārsods (brīdinājums vai noraidījums). Nesportiska rīcība var ietvert arī darbības, kas vienlaikus tiek uzskatītas par pārkāpumiem. Atšķirībā no pārkāpumiem, nesportiska rīcība var notikt jebkurā laikā — arī tad, kad bumba nav spēlē, puslaika pārtraukumā, kā arī pirms un pēc spēles. Par nesportisku rīcību var tikt sodīti ne tikai spēlētāji, bet arī komandu amatpersonas un [[Rezervists (futbols)|maiņas spēlētāji]]. Par nesportisku rīcību pārkāpējs saņem vai nu brīdinājumu (par ko tiek parādīta dzeltenā kartīte), vai arī tiek noraidīts no laukuma (par ko tiek parādīta sarkanā kartīte).<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Noraidītu spēlētāju nedrīkst aizstāt ar citu spēlētāju, tādēļ viņa komandai atlikusī spēles daļa jāaizvada ar par vienu spēlētāju mazākā sastāvā. Otrā dzeltenā kartīte nozīmē spēlētāja noraidīšanu. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā. Īpaši nesportiska uzvedība ļauj sodīt dažādas darbības, kas pārkāpj spēles garu, pat ja tās nav konkrēti uzskaitītas kā atsevišķi pārkāpumi.<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Brīdinājumu un noraidījumu sistēma futbola noteikumos pastāv kopš 1881. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1881)|title=Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika ieviestas soda kartītes, lai norādītu tiesneša lēmumus, un vēlāk šo praksi pārņēma daudzi citi sporta veidi. Pirmo reizi lielā turnīrā kartītes plaši tika izmantotas [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]], taču par obligātu tās visos līmeņos kļuva tikai 1992. gadā.<ref name="1992IFAB">{{cite web|url=http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|title=Minutes of the Annual General Meeting|publisher=[[International Football Association Board]]|website=Soccer South Bay Referee Association|access-date=7 January 2015|date=30 May 1992|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505003506/http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|archive-date=5 May 2015}}</ref> == Pārkāpumu kategorijas == Spēles noteikumi iedala pārkāpumus divās kategorijās atkarībā no tā, kāds [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] tiek piešķirts pretinieku komandai — tiešais brīvsitiens vai netiešais brīvsitiens. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir tiešo brīvsitienu === Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts tiešais brīvsitiens, ir visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids. Ja šāds pārkāpums tiek izdarīts pārkāpēja komandas soda laukumā, pretinieku komandai tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens.<ref name=":0" />{{rp|14. likuma ievads}} Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar kontaktu starp pretinieku komandu spēlētājiem. Lai gan fizisks kontakts futbolā ir pieļaujams, spēles noteikumi aizliedz lielāko daļu fizisku kontaktu ar pārmērīgu spēku. Atšķirībā no dažiem citiem futbola veidiem, bumbas atņemšanai futbolā galvenokārt jābūt vērstai pret bumbu, nevis pret spēlētāju, kurš to kontrolē. Spēles noteikumi aizliedz: * uzgrūsties pretiniekam; * uzlēkt virsū pretiniekam; * spert vai mēģināt spert pretiniekam; * grūst pretinieku; * sist vai mēģināt sist pretiniekam; * paklupināt vai mēģināt paklupināt pretinieku; * izdarīt izklupienu vai cīnīties par bumbu tādā veidā, ko tiesnesis uzskata par neuzmanīgu, bezatbildīgu vai saistītu ar pārmērīga spēka pielietošanu. Neuzmanīga rīcība ir pārkāpums, bezatbildīga rīcība ir sodāma ar brīdinājumu (dzelteno kartīti), bet pārmērīga spēka pielietošana ir sodāma ar noraidījumu (sarkano kartīti). To, kurai kategorijai konkrētais pārkāpums atbilst, nosaka tiesnesis. Ar tiešo brīvsitienu tiek sodīta arī bumbas spēlēšana ar roku. Izņemot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] savā soda laukumā, spēlētājiem spēles laikā nav atļauts apzināti pieskarties bumbai ar roku vai plaukstu zem paduses līmeņa. Tomēr ne katra bumbas saskare ar roku vai plaukstu ir pārkāpums. Par pārkāpumu netiek uzskatīts nejaušs un nenovēršams kontakts, piemēram, ja bumba no neliela attāluma trāpa spēlētāja rokā un viņš objektīvi nevarēja no tā izvairīties. Savukārt, ja spēlētājs novieto roku tā, ka viņa ķermenis kļūst "nedabiski lielāks", un bumba trāpa šai rokai, tas tiek uzskatīts par spēli ar roku. Tāpat vārti netiek ieskaitīti, ja spēlētājs gūst vārtus ar roku vai plaukstu, pat ja kontakts bijis nejaušs.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.1}} Vārtsargam ārpus sava soda laukuma ir spēkā tie paši spēles ar roku noteikumi kā jebkuram citam spēlētājam. Ja vārtsargs savā soda laukumā pieskaras bumbai ar rokām situācijā, kad tas nav atļauts saskaņā ar noteikumiem, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par: * pretinieka turēšanu; * pretinieka kavēšanu ar fizisku kontaktu; * košanu vai spļaušanu citai personai; * priekšmeta (kas nav spēles bumba) mešanu pretiniekam vai spēles amatpersonai; * pieskaršanos bumbai ar rokā turētu priekšmetu. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir netiešo brīvsitienu === Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts, ja spēlētājs: * spēlē bīstamā veidā; * kavē pretinieka virzību, neveicot fizisku kontaktu; * izrāda neapmierinātību ar tiesneša lēmumu, lieto aizskarošus, apvainojošus vai rupjus izteicienus un/vai darbības, vai izdara citus mutiskus pārkāpumus; * neļauj vārtsargam atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās, vai sper vai mēģina spert bumbu brīdī, kad vārtsargs gatavojas to izspēlēt; * apzināti uzsāk viltīgu kombināciju, lai bumbu (arī pēc brīvsitiena vai [[Atsitiens no vārtiem|atsitiena no vārtiem]]) ar galvu, krūtīm, ceļgalu u.c. nogādātu vārtsargam un tādējādi apietu [[Atspēles noteikums|atspēles noteikumu]], neatkarīgi no tā, vai vārtsargs pēc tam pieskaras bumbai ar rokām; * izdara jebkuru citu pārkāpumu, kas iepriekš nav minēts spēles noteikumos un kura dēļ spēle tiek apturēta, lai brīdinātu vai noraidītu spēlētāju. Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī tad, ja vārtsargs savā soda laukumā izdara kādu no šiem pārkāpumiem: * pēc bumbas atlaišanas no savas kontroles pieskaras tai vēlreiz ar rokām, pirms tā ir skārusi citu spēlētāju; * pieskaras bumbai ar rokām pēc tam, kad komandas biedrs to apzināti atspēlējis viņam ar kāju vai iemetis viņam no sānu iemetiena (tā sauktais "[[atspēles noteikums]]").<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.2}} Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] stāvokļa pārkāpumu, lai gan aizmugure netiek uzskatīta par pārkāpumu un par to nekad nepiešķir dzelteno vai sarkano kartīti. Netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, arī tad, ja tas noticis pārkāpēja komandas soda laukumā. Ja pārkāpums noticis vārtu laukumā, netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākā punkta uz vārtu laukuma līnijas, kas ir paralēla vārtu līnijai.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 13.2}} == Nesportiska rīcība == {{Skatīt arī|Soda kartīte}} Tiesnesis var uzskatīt nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus par nesportisku rīcību, par kuru piemērojams oficiāls brīdinājums vai noraidījums no spēles. Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika izmantotas [[Soda kartīte|krāsainas kartītes]], lai norādītu šādus tiesneša lēmumus. === Dzeltenā kartīte (brīdinājums) === [[File:Matt Reis Carlos Ruiz yellow card.jpg|thumb|right|upright|Spēlētājam (vidū) tiek izteikts brīdinājums un parādīta dzeltenā kartīte.]] [[Tiesnesis (futbols)|Tiesnesis]] parāda spēlētājam dzelteno kartīti, lai norādītu, ka viņam ir oficiāli izteikts brīdinājums.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.3}} Spēlētāja dati pēc tam tiek ierakstīti tiesneša nelielā piezīmju grāmatiņā, tāpēc brīdinājumu bieži angļu valodā sauc arī par ''booking'' (iegrāmatošanu). Spēlētājs, kurš saņēmis brīdinājumu, drīkst turpināt piedalīties spēlē. Tomēr, ja spēlētājs vienas spēles laikā saņem otro brīdinājumu, viņš tiek noraidīts no laukuma — tiesnesis atkārtoti parāda dzelteno kartīti un pēc tam sarkano kartīti. [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā ir uzskaitīti pārkāpumu un nesportiskas rīcības veidi, par kuriem var tikt piešķirts brīdinājums. Spēlētājam var tikt parādīta dzeltenā kartīte par šādiem pārkāpumiem: * spēles atsākšanas aizkavēšana; * nepiekrišanas izrādīšana ar vārdiem vai darbībām; * ieiešana laukumā, atkārtota ieiešana laukumā vai apzināta laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas; * noteiktā attāluma neievērošana, kad spēle tiek atsākta ar nomestu bumbu, [[Stūra sitiens|stūra sitienu]], brīvsitienu vai sānu iemetienu; * atkārtoti spēles noteikumu pārkāpumi; * nesportiska uzvedība (plaša kategorija, kas ietver dažādas darbības, par kurām pienākas brīdinājums). Spēlēs, kurās tiek izmantota [[Video tiesneša asistents|video tiesneša]] [[Video tiesneša asistents|asistenta]] (VAR) sistēma, ir vēl divi pārkāpumi, par kuriem var saņemt dzelteno kartīti: * ieiešana tiesneša pārskatīšanas zonā; * pārmērīga “pārskatīšanas” (TV ekrāna) žesta izmantošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/blog-fifa/story/3511810/|website=www.espn.com|access-date=2026-07-31}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} 092nqtw88xt7b0sy6e7s3haj847ry8z 4501114 4500955 2026-08-01T08:39:27Z Lietotaajs 19361 4501114 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp lemjot, kuri pārkāpumi ir sodāmi ar brīdinājumu par nesportisku rīcību.]] [[Futbols|Futbolā]] '''pārkāpumi un nesportiska rīcība''' ir spēlētāju darbības, kuras [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā. '''Pārkāpums''' ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] (atsevišķos gadījumos – [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens). Spēles noteikumu 12. likumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi: # To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs); # Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē; # Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību). Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game|website=International Football Association Board|access-date=July 30, 2026|language=en}}</ref> '''Nesportiska rīcība''' ir jebkura spēlētāja darbība, kuru tiesnesis uzskata par tādu, par ko piemērojams disciplinārsods (brīdinājums vai noraidījums). Nesportiska rīcība var ietvert arī darbības, kas vienlaikus tiek uzskatītas par pārkāpumiem. Atšķirībā no pārkāpumiem, nesportiska rīcība var notikt jebkurā laikā — arī tad, kad bumba nav spēlē, puslaika pārtraukumā, kā arī pirms un pēc spēles. Par nesportisku rīcību var tikt sodīti ne tikai spēlētāji, bet arī komandu amatpersonas un [[Rezervists (futbols)|maiņas spēlētāji]]. Par nesportisku rīcību pārkāpējs saņem vai nu brīdinājumu (par ko tiek parādīta dzeltenā kartīte), vai arī tiek noraidīts no laukuma (par ko tiek parādīta sarkanā kartīte).<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Noraidītu spēlētāju nedrīkst aizstāt ar citu spēlētāju, tādēļ viņa komandai atlikusī spēles daļa jāaizvada ar par vienu spēlētāju mazākā sastāvā. Otrā dzeltenā kartīte nozīmē spēlētāja noraidīšanu. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā. Īpaši nesportiska uzvedība ļauj sodīt dažādas darbības, kas pārkāpj spēles garu, pat ja tās nav konkrēti uzskaitītas kā atsevišķi pārkāpumi.<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Brīdinājumu un noraidījumu sistēma futbola noteikumos pastāv kopš 1881. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1881)|title=Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika ieviestas soda kartītes, lai norādītu tiesneša lēmumus, un vēlāk šo praksi pārņēma daudzi citi sporta veidi. Pirmo reizi lielā turnīrā kartītes plaši tika izmantotas [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]], taču par obligātu tās visos līmeņos kļuva tikai 1992. gadā.<ref name="1992IFAB">{{cite web|url=http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|title=Minutes of the Annual General Meeting|publisher=[[International Football Association Board]]|website=Soccer South Bay Referee Association|access-date=7 January 2015|date=30 May 1992|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505003506/http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|archive-date=5 May 2015}}</ref> == Pārkāpumu kategorijas == Spēles noteikumi iedala pārkāpumus divās kategorijās atkarībā no tā, kāds [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] tiek piešķirts pretinieku komandai — tiešais brīvsitiens vai netiešais brīvsitiens. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir tiešo brīvsitienu === Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts tiešais brīvsitiens, ir visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids. Ja šāds pārkāpums tiek izdarīts pārkāpēja komandas soda laukumā, pretinieku komandai tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens.<ref name=":0" />{{rp|14. likuma ievads}} Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar kontaktu starp pretinieku komandu spēlētājiem. Lai gan fizisks kontakts futbolā ir pieļaujams, spēles noteikumi aizliedz lielāko daļu fizisku kontaktu ar pārmērīgu spēku. Atšķirībā no dažiem citiem futbola veidiem, bumbas atņemšanai futbolā galvenokārt jābūt vērstai pret bumbu, nevis pret spēlētāju, kurš to kontrolē. Spēles noteikumi aizliedz: * uzgrūsties pretiniekam; * uzlēkt virsū pretiniekam; * spert vai mēģināt spert pretiniekam; * grūst pretinieku; * sist vai mēģināt sist pretiniekam; * paklupināt vai mēģināt paklupināt pretinieku; * izdarīt izklupienu vai cīnīties par bumbu tādā veidā, ko tiesnesis uzskata par neuzmanīgu, bezatbildīgu vai saistītu ar pārmērīga spēka pielietošanu. Neuzmanīga rīcība ir pārkāpums, bezatbildīga rīcība ir sodāma ar brīdinājumu (dzelteno kartīti), bet pārmērīga spēka pielietošana ir sodāma ar noraidījumu (sarkano kartīti). To, kurai kategorijai konkrētais pārkāpums atbilst, nosaka tiesnesis. Ar tiešo brīvsitienu tiek sodīta arī bumbas spēlēšana ar roku. Izņemot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] savā soda laukumā, spēlētājiem spēles laikā nav atļauts apzināti pieskarties bumbai ar roku vai plaukstu zem paduses līmeņa. Tomēr ne katra bumbas saskare ar roku vai plaukstu ir pārkāpums. Par pārkāpumu netiek uzskatīts nejaušs un nenovēršams kontakts, piemēram, ja bumba no neliela attāluma trāpa spēlētāja rokā un viņš objektīvi nevarēja no tā izvairīties. Savukārt, ja spēlētājs novieto roku tā, ka viņa ķermenis kļūst "nedabiski lielāks", un bumba trāpa šai rokai, tas tiek uzskatīts par spēli ar roku. Tāpat vārti netiek ieskaitīti, ja spēlētājs gūst vārtus ar roku vai plaukstu, pat ja kontakts bijis nejaušs.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.1}} Vārtsargam ārpus sava soda laukuma ir spēkā tie paši spēles ar roku noteikumi kā jebkuram citam spēlētājam. Ja vārtsargs savā soda laukumā pieskaras bumbai ar rokām situācijā, kad tas nav atļauts saskaņā ar noteikumiem, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par: * pretinieka turēšanu; * pretinieka kavēšanu ar fizisku kontaktu; * košanu vai spļaušanu citai personai; * priekšmeta (kas nav spēles bumba) mešanu pretiniekam vai spēles amatpersonai; * pieskaršanos bumbai ar rokā turētu priekšmetu. === Pārkāpumi, par kuriem piešķir netiešo brīvsitienu === Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts, ja spēlētājs: * spēlē bīstamā veidā; * kavē pretinieka virzību, neveicot fizisku kontaktu; * izrāda neapmierinātību ar tiesneša lēmumu, lieto aizskarošus, apvainojošus vai rupjus izteicienus un/vai darbības, vai izdara citus mutiskus pārkāpumus; * neļauj vārtsargam atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās, vai sper vai mēģina spert bumbu brīdī, kad vārtsargs gatavojas to izspēlēt; * apzināti uzsāk viltīgu kombināciju, lai bumbu (arī pēc brīvsitiena vai [[Atsitiens no vārtiem|atsitiena no vārtiem]]) ar galvu, krūtīm, ceļgalu u.c. nogādātu vārtsargam un tādējādi apietu [[Atspēles noteikums|atspēles noteikumu]], neatkarīgi no tā, vai vārtsargs pēc tam pieskaras bumbai ar rokām; * izdara jebkuru citu pārkāpumu, kas iepriekš nav minēts spēles noteikumos un kura dēļ spēle tiek apturēta, lai brīdinātu vai noraidītu spēlētāju. Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī tad, ja vārtsargs savā soda laukumā izdara kādu no šiem pārkāpumiem: * pēc bumbas atlaišanas no savas kontroles pieskaras tai vēlreiz ar rokām, pirms tā ir skārusi citu spēlētāju; * pieskaras bumbai ar rokām pēc tam, kad komandas biedrs to apzināti atspēlējis viņam ar kāju vai iemetis viņam no sānu iemetiena (tā sauktais "[[atspēles noteikums]]").<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.2}} Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts arī par [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] stāvokļa pārkāpumu, lai gan aizmugure netiek uzskatīta par pārkāpumu un par to nekad nepiešķir dzelteno vai sarkano kartīti. Netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, arī tad, ja tas noticis pārkāpēja komandas soda laukumā. Ja pārkāpums noticis vārtu laukumā, netiešais brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākā punkta uz vārtu laukuma līnijas, kas ir paralēla vārtu līnijai.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 13.2}} == Nesportiska rīcība == {{Skatīt arī|Soda kartīte}} Tiesnesis var uzskatīt nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus par nesportisku rīcību, par kuru piemērojams oficiāls brīdinājums vai noraidījums no spēles. Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika izmantotas [[Soda kartīte|krāsainas kartītes]], lai norādītu šādus tiesneša lēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/articles/yellow-red-cards-1966-world-cup|title=What Are the Origins of Soccer's Red and Yellow Cards?|last=Wakeman|first=Gregory|website=HISTORY|access-date=2026-08-01|date=2026-07-10|language=en}}</ref> === Dzeltenā kartīte (brīdinājums) === [[File:Matt Reis Carlos Ruiz yellow card.jpg|thumb|right|upright|Spēlētājam (vidū) tiek izteikts brīdinājums un parādīta dzeltenā kartīte.]] [[Tiesnesis (futbols)|Tiesnesis]] parāda spēlētājam dzelteno kartīti, lai norādītu, ka viņam ir oficiāli izteikts brīdinājums.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.3}} Spēlētāja dati pēc tam tiek ierakstīti tiesneša nelielā piezīmju grāmatiņā, tāpēc brīdinājumu bieži angļu valodā sauc arī par ''booking'' (iegrāmatošanu). Spēlētājs, kurš saņēmis brīdinājumu, drīkst turpināt piedalīties spēlē. Tomēr, ja spēlētājs vienas spēles laikā saņem otro brīdinājumu, viņš tiek noraidīts no laukuma — tiesnesis atkārtoti parāda dzelteno kartīti un pēc tam sarkano kartīti. [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā ir uzskaitīti pārkāpumu un nesportiskas rīcības veidi, par kuriem var tikt piešķirts brīdinājums. Spēlētājam var tikt parādīta dzeltenā kartīte par šādiem pārkāpumiem: * spēles atsākšanas aizkavēšana; * nepiekrišanas izrādīšana ar vārdiem vai darbībām; * ieiešana laukumā, atkārtota ieiešana laukumā vai apzināta laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas; * noteiktā attāluma neievērošana, kad spēle tiek atsākta ar nomestu bumbu, [[Stūra sitiens|stūra sitienu]], brīvsitienu vai sānu iemetienu; * atkārtoti spēles noteikumu pārkāpumi; * nesportiska uzvedība (plaša kategorija, kas ietver dažādas darbības, par kurām pienākas brīdinājums). Spēlēs, kurās tiek izmantota [[Video tiesneša asistents|video tiesneša]] [[Video tiesneša asistents|asistenta]] (VAR) sistēma, ir vēl divi pārkāpumi, par kuriem var saņemt dzelteno kartīti: * ieiešana tiesneša pārskatīšanas zonā; * pārmērīga “pārskatīšanas” (TV ekrāna) žesta izmantošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/blog-fifa/story/3511810/|website=www.espn.com|access-date=2026-07-31}}</ref> Tas, kas tiek uzskatīts par nesportisku uzvedību, par kuru pienākas brīdinājums, lielākoties ir tiesneša ziņā, lai gan Spēles noteikumu 12. likumā ir minēti vairāki piemēri.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.3}} Tie ietver [[Simulācija (futbols)|simulēšanu]], proti, mēģinājumus maldināt tiesnesi, kā arī mēģinājumu gūt vārtus, spēlējot bumbu ar roku. Par nesportisku uzvedību tiek uzskatīti arī pārkāpumi, kas izdarīti bezatbildīgi, kā arī pārkāpumi, kuru mērķis ir apturēt daudzsološu uzbrukumu. Par šādiem pārkāpumiem tiek piešķirta dzeltenā kartīte. Savukārt pārkāpumi, kas izdarīti, pielietojot pārmērīgu spēku, kā arī lielākā daļa apzinātu pārkāpumu, kuru mērķis ir liegt pretiniekam gūt vārtus vai liegt acīmredzamu vārtu gūšanas iespēju, ir sodāmi ar sarkano kartīti.<ref name=":0" />{{Rp|Likums 12.3}} Spēles noteikumi paredz, ka vārtu guvumu drīkst [[Vārtu guvuma svinības|svinēt]], taču svinībām nevajadzētu būt "pārmērīgām". Par krekla novilkšanu vai sejas aizsegšanu ar kreklu spēlētājam tiek parādīta dzeltenā kartīte. Brīdinājumu var saņemt arī spēlētājs, kurš uzkāpj uz stadiona norobežojošā žoga vai tuvojas skatītāju zonai vai ieiet tajā tādā veidā, kas rada drošības riskus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theifab.com/laws/latest/fouls-and-misconduct/#disciplinary-action|title=Law 12 - Fouls and Misconduct: Disciplinary Action|website=theifab.com|access-date=2026-08-01}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} mo7ll19gzi1se7nemgim0tt2v65bqfj Ķer un servē bumbu 0 636396 4500896 4500863 2026-07-31T13:18:42Z Egilus 27634 4500896 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Deputy Chief of Mission Stephanie Hallett joins Mamanet's catchball tournament for Breast Cancer Awareness month, October 20, 2022 21.jpg |att_izm = 260px |apraksts = |savienība = ICSBF |iesauka = |pirmais = 1895. gads, [[Ņūorleāna]], ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Nav kontakta |komanda = 6 |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu un ārtelpu |bumba = Volejbola bumba |olimpisks = }} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Catch'n serve ball, Kārsava-Strūžāni (2).jpg|thumb|Ķer un servē turnīrā Strūžānu pagasta svētkos]] Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] g1ydxjf1vsfy4dp2emmb3yyxf9dmxxf 4500898 4500896 2026-07-31T13:19:38Z Egilus 27634 4500898 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Deputy Chief of Mission Stephanie Hallett joins Mamanet's catchball tournament for Breast Cancer Awareness month, October 20, 2022 21.jpg |att_izm = 260px |apraksts = |savienība = ICSBF |iesauka = |pirmais = 1895. gads, [[Ņūorleāna]], ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Nav kontakta |komanda = 6 |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu un ārtelpu |bumba = Volejbola bumba |olimpisks = }} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Catch'n serve ball, Kārsava-Strūžāni (2).jpg|thumb|Ķer un servē turnīrā [[Stružānu pagasts|Stružānu pagasta]] svētkos]] Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] izrbf34ra8z9he6kz095u35al3kdoer SWH Riga 0 636403 4500883 2026-07-31T12:39:11Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Software House Rīga]] 4500883 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Software House Rīga]] 1bokykrqcsfki46wimwxee427fd5je3 Rīgas Biržas banka 0 636404 4500884 2026-07-31T12:51:25Z Pirags 3757 jauna lpp 4500884 wikitext text/x-wiki '''Rīgas Biržas banka''' bija [[Rīga]]s [[banka]], ko 1864. gadā izveidoja [[Rīgas Biržas komiteja]]. Ēkas celtniecību [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|H. K. Šēla]] projekta pabeidza 1887. vai 1888. gadā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ēkā atradās [[Latvijas Unibanka]], 1995. gadā atjaunoja bankas operāciju zāli. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] nu1elw7mz6c1ewg1pp1bu5k3v88xw1f 4500889 4500884 2026-07-31T13:08:26Z Pirags 3757 bilde 4500889 wikitext text/x-wiki [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] '''Rīgas Biržas banka''' bija [[Rīga]]s [[banka]], ko 1864. gadā izveidoja [[Rīgas Biržas komiteja]]. Ēkas celtniecību [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|H. K. Šēla]] projekta pabeidza 1887. vai 1888. gadā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ēkā atradās [[Latvijas Unibanka]], 1995. gadā atjaunoja bankas operāciju zāli. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] lzye9qp4b711l3nowbist6axutxlem7 4500918 4500889 2026-07-31T14:08:15Z Pirags 3757 4500918 wikitext text/x-wiki [[attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG|thumb|Rīgas Biržas bankas ēka (1912)]] '''Rīgas Biržas banka''' ({{val-de|Rigaer Börsenbank}}) bija [[Rīga]]s [[banka]], ko 1864. gadā izveidoja [[Rīgas Biržas komiteja]]. Ēkas celtniecību [[Pils iela (Rīga)|Pils ielā]] 23 pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|H. K. Šēla]] projekta pabeidza 1887. vai 1888. gadā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ēkā atradās [[Latvijas Unibanka]], 1995. gadā atjaunoja bankas operāciju zāli. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] dnpayiiqayontste4l3aymiw0xo4bp5 Attēls:Rīgas Biržas bankas ēka 1912.JPG 6 636405 4500890 2026-07-31T13:10:17Z Pirags 3757 no https://dom.lndb.lv/data/obj/4313.html {{NA-70}} 4500890 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://dom.lndb.lv/data/obj/4313.html {{NA-70}} 3acuupnd3w3wh50iyluwkqnof3db3hh Medona 0 636406 4500923 2026-07-31T14:33:46Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Francijā 4500923 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medona | official_name = ''Meudon'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Department of Hauts-de-Seine.svg}} [[Odesēna]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Buloņas-Bijankūras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.90 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 46334 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 48 | lats = 46 | latNS = N | longd = 2 | longm = 14 | longs = 18 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92190, 92360 | elevation_footnotes = | elevation_m = 28–179 | website = | footnotes = }} '''Medona''' ({{val|fr|Meudon}}, {{izrunā|mødɔ̃}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Francija|Francijā]], [[Parīze]]s dienvidrietumu pievārtē, [[Ildefransa]]s reģionā, [[Odesēna]]s departamentā. Tā atrodas [[Sēna]]s kreisajā krastā, starp Parīzi un [[Versaļa|Versaļu]], un ietilpst [[Lielās Parīzes metropole|Lielās Parīzes metropolē]]. 2023. gadā pašvaldībā dzīvoja {{nobr|46 334}} iedzīvotāji. Pilsētai raksturīgs paugurains [[reljefs]], kura augstākās daļas paceļas 179 metrus [[virs jūras līmenis|virs jūras līmeņa]] un no kurām paveras plaši skati uz Parīzi un Sēnas ieleju. Nozīmīgu Medonas [[ainava|ainavas]] un dzīvesvides daļu veido [[Medonas valsts mežs]] — plaša zaļā teritorija blīvi apdzīvotajā [[Parīzes aglomerācija|Parīzes aglomerācijā]], kas ir svarīga [[rekreācija|atpūtas]], dabas un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanas vieta. Medonas vēsture saistīta ar [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] galmu, [[aristokrātija]]s īpašumiem un kādreizējo piļu mantojumu. Bijušās [[Medonas pils]] kompleksa teritorijā 19. gadsimta beigās tika izveidota [[Medonas observatorija]], kas mūsdienās ir viena no [[Parīzes observatorija]]s pētniecības vietām un nozīmīgs [[astronomija]]s un [[astrofizika]]s centrs. Pilsētas kultūrvēsturisko tēlu papildina Vecās pils un Jaunās pils saglabājušās būves, [[terase]]s, [[dārzs|dārzi]], vēsturiskie [[parks|parki]], [[Rodēna muzejs Medonā]] un [[arhitektūra]]s mantojums. Vairākus gadsimtus Medona bijusi saistīta arī ar [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s tradīcijām, jo tajā dzīvojuši vai darbojušies ievērojami [[mākslinieks|mākslinieki]], [[rakstnieks|rakstnieki]], [[astronoms|astronomi]] un citi zinātnieki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundijas-Franškontē pilsētas]] sg3jzgssu3sm6pb7f702fuzahvl6ri7 4501007 4500923 2026-07-31T23:29:59Z FindingSpider451 148577 /* */ 4501007 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medona | official_name = ''Meudon'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|IDF flag.svg}} [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Department of Hauts-de-Seine.svg}} [[Odesēna]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Buloņas-Bijankūras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.90 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 46334 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 48 | lats = 46 | latNS = N | longd = 2 | longm = 14 | longs = 18 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92190, 92360 | elevation_footnotes = | elevation_m = 28–179 | website = | footnotes = }} '''Medona''' ({{val|fr|Meudon}}, {{izrunā|mødɔ̃}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Francija|Francijā]], [[Parīze]]s dienvidrietumu pievārtē, [[Ildefransa]]s reģionā, [[Odesēna]]s departamentā. Tā atrodas [[Sēna]]s kreisajā krastā, starp Parīzi un [[Versaļa|Versaļu]], un ietilpst [[Lielās Parīzes metropole|Lielās Parīzes metropolē]]. 2023. gadā pašvaldībā dzīvoja {{nobr|46 334}} iedzīvotāji. Pilsētai raksturīgs paugurains [[reljefs]], kura augstākās daļas paceļas 179 metrus [[virs jūras līmenis|virs jūras līmeņa]] un no kurām paveras plaši skati uz Parīzi un Sēnas ieleju. Nozīmīgu Medonas [[ainava|ainavas]] un dzīvesvides daļu veido [[Medonas valsts mežs]] — plaša zaļā teritorija blīvi apdzīvotajā [[Parīzes aglomerācija|Parīzes aglomerācijā]], kas ir svarīga [[rekreācija|atpūtas]], dabas un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanas vieta. Medonas vēsture saistīta ar [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] galmu, [[aristokrātija]]s īpašumiem un kādreizējo piļu mantojumu. Bijušās [[Medonas pils]] kompleksa teritorijā 19. gadsimta beigās tika izveidota [[Medonas observatorija]], kas mūsdienās ir viena no [[Parīzes observatorija]]s pētniecības vietām un nozīmīgs [[astronomija]]s un [[astrofizika]]s centrs. Pilsētas kultūrvēsturisko tēlu papildina Vecās pils un Jaunās pils saglabājušās būves, [[terase]]s, [[dārzs|dārzi]], vēsturiskie [[parks|parki]], [[Rodēna muzejs Medonā]] un [[arhitektūra]]s mantojums. Vairākus gadsimtus Medona bijusi saistīta arī ar [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s tradīcijām, jo tajā dzīvojuši vai darbojušies ievērojami [[mākslinieks|mākslinieki]], [[rakstnieks|rakstnieki]], [[astronoms|astronomi]] un citi zinātnieki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundijas-Franškontē pilsētas]] aldd8v80esbvl8urwzxgmqdqg7s3k25 4501092 4501007 2026-08-01T07:09:01Z Kontributor 2K 118435 Atcēlu [[Special:Contributions/FindingSpider451|FindingSpider451]] ([[User talk:FindingSpider451|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4501007 sockpuppetry 4501092 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medona | official_name = ''Meudon'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Ildefransa#Odesēna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Department of Hauts-de-Seine.svg}} [[Odesēna]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Buloņas-Bijankūras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.90 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 46334 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 48 | lats = 46 | latNS = N | longd = 2 | longm = 14 | longs = 18 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 92190, 92360 | elevation_footnotes = | elevation_m = 28–179 | website = | footnotes = }} '''Medona''' ({{val|fr|Meudon}}, {{izrunā|mødɔ̃}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Francija|Francijā]], [[Parīze]]s dienvidrietumu pievārtē, [[Ildefransa]]s reģionā, [[Odesēna]]s departamentā. Tā atrodas [[Sēna]]s kreisajā krastā, starp Parīzi un [[Versaļa|Versaļu]], un ietilpst [[Lielās Parīzes metropole|Lielās Parīzes metropolē]]. 2023. gadā pašvaldībā dzīvoja {{nobr|46 334}} iedzīvotāji. Pilsētai raksturīgs paugurains [[reljefs]], kura augstākās daļas paceļas 179 metrus [[virs jūras līmenis|virs jūras līmeņa]] un no kurām paveras plaši skati uz Parīzi un Sēnas ieleju. Nozīmīgu Medonas [[ainava|ainavas]] un dzīvesvides daļu veido [[Medonas valsts mežs]] — plaša zaļā teritorija blīvi apdzīvotajā [[Parīzes aglomerācija|Parīzes aglomerācijā]], kas ir svarīga [[rekreācija|atpūtas]], dabas un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanas vieta. Medonas vēsture saistīta ar [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] galmu, [[aristokrātija]]s īpašumiem un kādreizējo piļu mantojumu. Bijušās [[Medonas pils]] kompleksa teritorijā 19. gadsimta beigās tika izveidota [[Medonas observatorija]], kas mūsdienās ir viena no [[Parīzes observatorija]]s pētniecības vietām un nozīmīgs [[astronomija]]s un [[astrofizika]]s centrs. Pilsētas kultūrvēsturisko tēlu papildina Vecās pils un Jaunās pils saglabājušās būves, [[terase]]s, [[dārzs|dārzi]], vēsturiskie [[parks|parki]], [[Rodēna muzejs Medonā]] un [[arhitektūra]]s mantojums. Vairākus gadsimtus Medona bijusi saistīta arī ar [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s tradīcijām, jo tajā dzīvojuši vai darbojušies ievērojami [[mākslinieks|mākslinieki]], [[rakstnieks|rakstnieki]], [[astronoms|astronomi]] un citi zinātnieki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Odesēnas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundijas-Franškontē pilsētas]] sg3jzgssu3sm6pb7f702fuzahvl6ri7 Meudon 0 636407 4500924 2026-07-31T14:34:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Medona]] 4500924 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Medona]] lkibfpg6whccyvf3gtqp3yctt2ta2bn Diskusija:Tiešais brīvsitiens 1 636408 4500925 2026-07-31T14:39:47Z Lietotaajs 19361 /* Vikipēdijas lapa Brīvsitiens (futbols) */ jauna sadaļa 4500925 wikitext text/x-wiki == Vikipēdijas lapa [[Brīvsitiens (futbols)]] == Sveiki! Vikipēdijas lapā [[Brīvsitiens (futbols)]] jau ir iekļauts apraksts gan par šo lapas rakstu, gan arī par lapu [[Netiešais brīvsitiens]]. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 31. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) h38fxchb5khfghgecqkf8hp62lhfnxb 4500970 4500925 2026-07-31T17:05:59Z Egilus 27634 /* Vikipēdijas lapa Brīvsitiens (futbols) */ Atbilde 4500970 wikitext text/x-wiki == Vikipēdijas lapa [[Brīvsitiens (futbols)]] == Sveiki! Vikipēdijas lapā [[Brīvsitiens (futbols)]] jau ir iekļauts apraksts gan par šo lapas rakstu, gan arī par lapu [[Netiešais brīvsitiens]]. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 31. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :Tas ir labs iemesls uzlabot šo rakstu, nu vai vismaz salikt viņā pieturzīmes :D -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. jūlijs, plkst. 20.05 (EEST) f1q7ob4vt2q0iti9i470n4ram1yh5gc Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija 0 636409 4500926 2026-07-31T14:45:20Z Pirags 3757 jauna lpp 4500926 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Deutsches Gymnasium zu Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc skolas slēɡšanas no 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil" /> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * == Skatīt arī == * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] 6d3obiejdkt9suvp7p61mvaa5wbejeo 4500927 4500926 2026-07-31T14:47:12Z Pirags 3757 4500927 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Deutsches Gymnasium zu Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc skolas slēɡšanas no 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * == Skatīt arī == * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] tbtyi98k5rtv0r2ozk3i34tfdys18ow 4500928 4500927 2026-07-31T14:49:04Z Pirags 3757 /* Absolventi */ 4500928 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Deutsches Gymnasium zu Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc skolas slēɡšanas no 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * [[Kurts Fridrihsons]], ɡleznotājs == Skatīt arī == * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] kx0ipe6e8wgvm25geomtlq4iphsaa59 4500929 4500928 2026-07-31T14:51:06Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4500929 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Deutsches Gymnasium zu Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc skolas slēɡšanas no 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * [[Kurts Fridrihsons]], ɡleznotājs == Skatīt arī == * [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] pct518jp09qsuiybhsa5uo9mlv6h76v 4500939 4500929 2026-07-31T14:55:35Z Pirags 3757 4500939 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Städtisches Deutsches Gymnasium in Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas darbojās no 1906. līdz 1938. ɡadam, pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc 1934. ɡada līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * [[Kurts Fridrihsons]], ɡleznotājs == Skatīt arī == * [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] qi7nq4s4i6n3kppsbwjp11rojdvlbpb 4500943 4500939 2026-07-31T15:39:40Z Pirags 3757 4500943 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskolas ēka, kurā vēlāk darbojās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija.]] '''Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija''' ({{val-de|Städtisches Deutsches Gymnasium in Riga}}) bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas darbojās no 1906. līdz 1938. ɡadam,<ref>[https://www.deutsche-digitale-bibliothek.de/item/KTLXLCQTGWL7QLON4SPR2ZYWZ47NHFUR Städtisches Deutsches Gymnasium in Riga 1906-1938]</ref> pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam darbojās aɡrākās Rīgas Biržas komercskolas namā [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī 13]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas 13. vācu pamatskola, Vācu pedagoģiskais institūts un Vācbaltiešu Skolotāju savienība. Pēc 1934. ɡada līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā ir mācījušies: * [[Kurts Fridrihsons]], ɡleznotājs == Skatīt arī == * [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] 4dfk0ntzmotzvzheb9a2n1s1r4gux46 Veidne:Odesēnas pilsētas 10 636410 4500930 2026-07-31T14:51:16Z Treisijs 347 Jauna veidne 4500930 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Odesēnas pilsētas | title = Lielākās [[Odesēna]]s pilsētas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 100 000+ | list1 = * [[Buloņa-Bijankūra]] | group2 = 70 000+ | list2 = * [[Aņēra pie Sēnas]] * [[Koloba]] * [[Nantēra]] * [[Kurbevuā]] * [[Rjejmalmezona]] | group3 = 50 000+ | list3 = * [[Antoņī]] * [[Isīlemulino]] * [[Klamāra]] * [[Klišī]] * [[Levaluāperē]] * [[Neijī pie Sēnas]] * [[Ženviljē]] | group4 = 40 000+ | list4 = * [[Baņē]] * [[Medona]] * [[Monrūža]] * [[Pito]] * [[Sirēna (pilsēta)|Sirēna]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> e9nylzpdyhzeq1hwf66n9lk68zvs4og Veloceļš Centrs—Mežaparks 0 636411 4500953 2026-07-31T16:07:14Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Veloceļš Centrs—Mežaparks]] uz [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]]: paɡarināts 4500953 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste]] curoo0fige181zbp4tphz4ystog1z2z Anjas parks 0 636412 4500954 2026-07-31T16:07:26Z ~2026-42402-66 148552 Jauna lapa: {{Parka infokaste | name = Anjas parks | alt_name = Anjan puisto | photo = Maisema Anjan Puistosta copyright Anjan Puisto.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = Somija | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 61 | latm = 39 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 36 | longEW = E | type = [[Dendrārijs]] | location = {{vieta|Somija|M... 4500954 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Anjas parks | alt_name = Anjan puisto | photo = Maisema Anjan Puistosta copyright Anjan Puisto.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = Somija | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 61 | latm = 39 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 36 | longEW = E | type = [[Dendrārijs]] | location = {{vieta|Somija|Mikeli}} | area = 7 ha | elevation = | created = [[1968. gads|1968. gadā]] | designer = Anja Lāksonena | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = Slēgts apmeklētājiem | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Anjas parks''' ({{lang|fi|'''Anjan puisto'''}}) ir dendrārijs netālu no [[Mikeli]] pilsētas [[Somija|Somijā]], ko 1968. gadā izveidoja māksliniece Anja Lāksonena (''Anja Laaksonen''). Dendrārijs ir pazīstams ar savu daudzveidību, sākot no koku un augu sugām līdz statujām, gleznām, dīķiem un dzīvniekiem.<ref name=":2">{{Cite web |date=2016-07-24 |title=Yksityinen puisto on haukannut tekijältään puoli vuosisataa – "Tykkään kauheasti katsella kauneutta" |url=https://yle.fi/a/3-9039109 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://yle.fi/a/3-9039109 }}</ref> == Vēsture == Anjas parku 1968. gadā [[Mikeli]] pilsētas Honkalahti apkaimē izveidoja Anja Lāksonena, iestādot tajā pirmo koku.<ref>{{Cite web |date=2017-07-06 |title=Sadan ja yhden kanin puisto |url=https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 }}</ref> Pēc Anjas vārdiem, tas, kam sākotnēji vajadzēja būt "nelielam pagalmam", "kļuva nedaudz lielāks", jo viņa turpināja iekopt zemi: "Kad viens zemes gabals bija gatavs, blakus esošais izskatījās vēl garlaicīgāks. Tāpēc nācās turpināt."<ref name=":2" /> Līdzās ainavu veidošanai un dārzkopībai Anja radīja mākslas darbus, gleznojot un veidojot skulptūras,<ref name=":0">{{Cite web |date=2013-08-01 |title=Piha piti siistiä - seitsemän hehtaaria puutarhaa tuli |url=https://yle.fi/a/3-6755037 |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref><ref>{{Cite web |last=Annukka |first=Oksanen |date=1991-07-24 |title=Anjalla on pahuksen hieno puisto |url=https://www.hs.fi/kotimaa/art-2000003080275.html |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref> kā arī izmantojot dabiskos akmeņus, koku stumbrus un sakneņus.<ref name=":3">{{Cite web |date=2020-02-01 |title=Anjan Puisto Mikkelissä on yhden naisen satumainen elämäntyö — "Teen tätä, koska pidän kaikesta kauniista" - Länsi-Savo |url=https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e |access-date=2024-04-01 |language=fi |archive-date=2020-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200201013448/https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e }}</ref> 1999. gadā Anjas parkā spēcīgā ugunsgrēkā nodega šķūnis.<ref>{{Cite web |date=1999-05-28 |title=Anjan puisto avautuu maanantaina |url=https://yle.fi/a/3-5163887 |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Pēc Anjas nāves 2020. gadā dendrārijs apmeklētājiem tika slēgts.<ref>{{Cite web |date=2020-07-13 |title=Anjan puisto pysyy suljettuna – Perustaja Anja Laaksosen menehtyminen hiljensi mikkeliläisen suosikkikohteen |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 }}</ref> == Apraksts == Anjas parka platība ir aptuveni septiņi hektāri.<ref>{{Cite web |date=2015-07-15 |title=Anjan puisto kukoistaa ja kaakattaa - katso kuvat! |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 }}</ref> Dendrārijs atrodas paugurainā apvidū uz zemesšauruma starp Ala-Seinetjervi (''Ala-Säynätjärvi'') un Iso-Palvanena (''Iso-Palvanen'') ezeriem.<ref name=":1">{{Cite web |title=Anjan Puisto – заповедник дикой и домашней природы |url=http://e-finland.ru/rest/summer/anjan-puisto-zapovednik-dikoyi-i-domashneyi-prirody.html |access-date=2024-03-06 |language=ru}}</ref> Tajā ir 28 dīķi, kurus visus pašrocīgi izrakusi Anja.<ref name=":0" /> Dendrārija dzīvnieku vidū ir bijuši irbes, fazāni, pāvi, vistas, tītari, truši, cūkas, govis, aitas un suns vārdā Rianna (''Rihanna'').<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":4">{{Cite web |date=2017-07-10 |title=Anja Laaksonen raivasi metsästä itselleen paratiisin – puistossa on 28 lampea, kymmeniä puulajeja ja eläimiä kuin Nooan arkissa |url=https://www.maaseuduntulevaisuus.fi/lukemisto/a1f1109e-7dbf-5731-978f-bd88a36dc29b |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Anjas parka koku sugu vidū ir ''Pinus peuce'', [[Purva bērzs|''Betula pubescens'' ''f.'' ''rubra'']], ''[[Parastā egle|Picea abies f. pendula]]'', ''[[Āra bērzs|Betula pendula 'Youngii']]'', ''Picea abies f. aurea'', ''[[Parastais ozols|Quercus robur]]'', ''Salix euxina 'Bullata'<nowiki/>'',<ref name=":2" /> ''Picea mariana'', ''Picea pungens'', ''Phellodendron amurense'',<ref name=":1" /> ''Picea abies f. virgata''<ref name=":4" /> un ''Picea abies 'Sampon pallo'''.<ref name=":3" /> Dendrārijā ir arī dažādas puķudobes.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} j2ha0f7270b4qo2ymns1v4p2koafh7w 4500967 4500954 2026-07-31T17:02:39Z Egilus 27634 /* ievads */ 4500967 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Anjas parks | alt_name = Anjan puisto | photo = Maisema Anjan Puistosta copyright Anjan Puisto.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = Somija | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 61 | latm = 39 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 36 | longEW = E | type = [[Dendrārijs]] | location = {{vieta|Somija|Mikeli}} | area = 7 ha | elevation = | created = [[1968. gads|1968. gadā]] | designer = Anja Lāksonena | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = Slēgts apmeklētājiem | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Anjas parks''' ({{val|fi|'''Anjan puisto'''}}) ir dendrārijs netālu no [[Mikeli]] pilsētas [[Somija|Somijā]], ko 1968. gadā izveidoja māksliniece Anja Lāksonena (''Anja Laaksonen''). Dendrārijs ir pazīstams ar savu daudzveidību, sākot no koku un augu sugām līdz statujām, gleznām, dīķiem un dzīvniekiem.<ref name=":2">{{Cite web |date=2016-07-24 |title=Yksityinen puisto on haukannut tekijältään puoli vuosisataa – "Tykkään kauheasti katsella kauneutta" |url=https://yle.fi/a/3-9039109 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://yle.fi/a/3-9039109 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Somija]] == Vēsture == Anjas parku 1968. gadā [[Mikeli]] pilsētas Honkalahti apkaimē izveidoja Anja Lāksonena, iestādot tajā pirmo koku.<ref>{{Cite web |date=2017-07-06 |title=Sadan ja yhden kanin puisto |url=https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 }}</ref> Pēc Anjas vārdiem, tas, kam sākotnēji vajadzēja būt "nelielam pagalmam", "kļuva nedaudz lielāks", jo viņa turpināja iekopt zemi: "Kad viens zemes gabals bija gatavs, blakus esošais izskatījās vēl garlaicīgāks. Tāpēc nācās turpināt."<ref name=":2" /> Līdzās ainavu veidošanai un dārzkopībai Anja radīja mākslas darbus, gleznojot un veidojot skulptūras,<ref name=":0">{{Cite web |date=2013-08-01 |title=Piha piti siistiä - seitsemän hehtaaria puutarhaa tuli |url=https://yle.fi/a/3-6755037 |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref><ref>{{Cite web |last=Annukka |first=Oksanen |date=1991-07-24 |title=Anjalla on pahuksen hieno puisto |url=https://www.hs.fi/kotimaa/art-2000003080275.html |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref> kā arī izmantojot dabiskos akmeņus, koku stumbrus un sakneņus.<ref name=":3">{{Cite web |date=2020-02-01 |title=Anjan Puisto Mikkelissä on yhden naisen satumainen elämäntyö — "Teen tätä, koska pidän kaikesta kauniista" - Länsi-Savo |url=https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e |access-date=2024-04-01 |language=fi |archive-date=2020-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200201013448/https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e }}</ref> 1999. gadā Anjas parkā spēcīgā ugunsgrēkā nodega šķūnis.<ref>{{Cite web |date=1999-05-28 |title=Anjan puisto avautuu maanantaina |url=https://yle.fi/a/3-5163887 |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Pēc Anjas nāves 2020. gadā dendrārijs apmeklētājiem tika slēgts.<ref>{{Cite web |date=2020-07-13 |title=Anjan puisto pysyy suljettuna – Perustaja Anja Laaksosen menehtyminen hiljensi mikkeliläisen suosikkikohteen |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 }}</ref> == Apraksts == Anjas parka platība ir aptuveni septiņi hektāri.<ref>{{Cite web |date=2015-07-15 |title=Anjan puisto kukoistaa ja kaakattaa - katso kuvat! |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 }}</ref> Dendrārijs atrodas paugurainā apvidū uz zemesšauruma starp Ala-Seinetjervi (''Ala-Säynätjärvi'') un Iso-Palvanena (''Iso-Palvanen'') ezeriem.<ref name=":1">{{Cite web |title=Anjan Puisto – заповедник дикой и домашней природы |url=http://e-finland.ru/rest/summer/anjan-puisto-zapovednik-dikoyi-i-domashneyi-prirody.html |access-date=2024-03-06 |language=ru}}</ref> Tajā ir 28 dīķi, kurus visus pašrocīgi izrakusi Anja.<ref name=":0" /> Dendrārija dzīvnieku vidū ir bijuši irbes, fazāni, pāvi, vistas, tītari, truši, cūkas, govis, aitas un suns vārdā Rianna (''Rihanna'').<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":4">{{Cite web |date=2017-07-10 |title=Anja Laaksonen raivasi metsästä itselleen paratiisin – puistossa on 28 lampea, kymmeniä puulajeja ja eläimiä kuin Nooan arkissa |url=https://www.maaseuduntulevaisuus.fi/lukemisto/a1f1109e-7dbf-5731-978f-bd88a36dc29b |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Anjas parka koku sugu vidū ir ''Pinus peuce'', [[Purva bērzs|''Betula pubescens'' ''f.'' ''rubra'']], ''[[Parastā egle|Picea abies f. pendula]]'', ''[[Āra bērzs|Betula pendula 'Youngii']]'', ''Picea abies f. aurea'', ''[[Parastais ozols|Quercus robur]]'', ''Salix euxina 'Bullata'<nowiki/>'',<ref name=":2" /> ''Picea mariana'', ''Picea pungens'', ''Phellodendron amurense'',<ref name=":1" /> ''Picea abies f. virgata''<ref name=":4" /> un ''Picea abies 'Sampon pallo'''.<ref name=":3" /> Dendrārijā ir arī dažādas puķudobes.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} qh8734yl76ox7eljpj4os9wdrg43f2x 4500968 4500967 2026-07-31T17:03:24Z Egilus 27634 4500968 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Anjas parks | alt_name = Anjan puisto | photo = Maisema Anjan Puistosta copyright Anjan Puisto.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = Somija | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 61 | latm = 39 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 36 | longEW = E | type = [[Dendrārijs]] | location = {{vieta|Somija|Mikeli}} | area = 7 ha | elevation = | created = [[1968. gads|1968. gadā]] | designer = Anja Lāksonena | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = Slēgts apmeklētājiem | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Anjas parks''' ({{val|fi|'''Anjan puisto'''}}) ir dendrārijs netālu no [[Mikeli]] pilsētas [[Somija|Somijā]], ko 1968. gadā izveidoja māksliniece Anja Lāksonena (''Anja Laaksonen''). Dendrārijs ir pazīstams ar savu daudzveidību, sākot no koku un augu sugām līdz statujām, gleznām, dīķiem un dzīvniekiem.<ref name=":2">{{Cite web |date=2016-07-24 |title=Yksityinen puisto on haukannut tekijältään puoli vuosisataa – "Tykkään kauheasti katsella kauneutta" |url=https://yle.fi/a/3-9039109 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://yle.fi/a/3-9039109 }}</ref> == Vēsture == Anjas parku 1968. gadā [[Mikeli]] pilsētas Honkalahti apkaimē izveidoja Anja Lāksonena, iestādot tajā pirmo koku.<ref>{{Cite web |date=2017-07-06 |title=Sadan ja yhden kanin puisto |url=https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 }}</ref> Pēc Anjas vārdiem, tas, kam sākotnēji vajadzēja būt "nelielam pagalmam", "kļuva nedaudz lielāks", jo viņa turpināja iekopt zemi: "Kad viens zemes gabals bija gatavs, blakus esošais izskatījās vēl garlaicīgāks. Tāpēc nācās turpināt."<ref name=":2" /> Līdzās ainavu veidošanai un dārzkopībai Anja radīja mākslas darbus, gleznojot un veidojot skulptūras,<ref name=":0">{{Cite web |date=2013-08-01 |title=Piha piti siistiä - seitsemän hehtaaria puutarhaa tuli |url=https://yle.fi/a/3-6755037 |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref><ref>{{Cite web |last=Annukka |first=Oksanen |date=1991-07-24 |title=Anjalla on pahuksen hieno puisto |url=https://www.hs.fi/kotimaa/art-2000003080275.html |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref> kā arī izmantojot dabiskos akmeņus, koku stumbrus un sakneņus.<ref name=":3">{{Cite web |date=2020-02-01 |title=Anjan Puisto Mikkelissä on yhden naisen satumainen elämäntyö — "Teen tätä, koska pidän kaikesta kauniista" - Länsi-Savo |url=https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e |access-date=2024-04-01 |language=fi |archive-date=2020-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200201013448/https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e }}</ref> 1999. gadā Anjas parkā spēcīgā ugunsgrēkā nodega šķūnis.<ref>{{Cite web |date=1999-05-28 |title=Anjan puisto avautuu maanantaina |url=https://yle.fi/a/3-5163887 |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Pēc Anjas nāves 2020. gadā dendrārijs apmeklētājiem tika slēgts.<ref>{{Cite web |date=2020-07-13 |title=Anjan puisto pysyy suljettuna – Perustaja Anja Laaksosen menehtyminen hiljensi mikkeliläisen suosikkikohteen |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 }}</ref> == Apraksts == Anjas parka platība ir aptuveni septiņi hektāri.<ref>{{Cite web |date=2015-07-15 |title=Anjan puisto kukoistaa ja kaakattaa - katso kuvat! |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 }}</ref> Dendrārijs atrodas paugurainā apvidū uz zemesšauruma starp Ala-Seinetjervi (''Ala-Säynätjärvi'') un Iso-Palvanena (''Iso-Palvanen'') ezeriem.<ref name=":1">{{Cite web |title=Anjan Puisto – заповедник дикой и домашней природы |url=http://e-finland.ru/rest/summer/anjan-puisto-zapovednik-dikoyi-i-domashneyi-prirody.html |access-date=2024-03-06 |language=ru}}</ref> Tajā ir 28 dīķi, kurus visus pašrocīgi izrakusi Anja.<ref name=":0" /> Dendrārija dzīvnieku vidū ir bijuši irbes, fazāni, pāvi, vistas, tītari, truši, cūkas, govis, aitas un suns vārdā Rianna (''Rihanna'').<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":4">{{Cite web |date=2017-07-10 |title=Anja Laaksonen raivasi metsästä itselleen paratiisin – puistossa on 28 lampea, kymmeniä puulajeja ja eläimiä kuin Nooan arkissa |url=https://www.maaseuduntulevaisuus.fi/lukemisto/a1f1109e-7dbf-5731-978f-bd88a36dc29b |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Anjas parka koku sugu vidū ir ''Pinus peuce'', [[Purva bērzs|''Betula pubescens'' ''f.'' ''rubra'']], ''[[Parastā egle|Picea abies f. pendula]]'', ''[[Āra bērzs|Betula pendula 'Youngii']]'', ''Picea abies f. aurea'', ''[[Parastais ozols|Quercus robur]]'', ''Salix euxina 'Bullata'<nowiki/>'',<ref name=":2" /> ''Picea mariana'', ''Picea pungens'', ''Phellodendron amurense'',<ref name=":1" /> ''Picea abies f. virgata''<ref name=":4" /> un ''Picea abies 'Sampon pallo'''.<ref name=":3" /> Dendrārijā ir arī dažādas puķudobes.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Somija]] 4x1320j23dilaya5pduvsqkap4c0qzb 4500969 4500968 2026-07-31T17:04:01Z Egilus 27634 4500969 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Anjas parks | alt_name = Anjan puisto | photo = Maisema Anjan Puistosta copyright Anjan Puisto.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = Somija | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 61 | latm = 39 | lats = 11 | latNS = N | longd = 27 | longm = 22 | longs = 36 | longEW = E | type = [[Dendrārijs]] | location = {{vieta|Somija|Mikeli}} | area = 7 ha | elevation = | created = [[1968. gads|1968. gadā]] | designer = Anja Lāksonena | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = Slēgts apmeklētājiem | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Anjas parks''' ({{val|fi|Anjan puisto}}) ir dendrārijs netālu no [[Mikeli]] pilsētas [[Somija|Somijā]], ko 1968. gadā izveidoja māksliniece Anja Lāksonena (''Anja Laaksonen''). Dendrārijs ir pazīstams ar savu daudzveidību, sākot no koku un augu sugām līdz statujām, gleznām, dīķiem un dzīvniekiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=2016-07-24 |title=Yksityinen puisto on haukannut tekijältään puoli vuosisataa – "Tykkään kauheasti katsella kauneutta" |url=https://yle.fi/a/3-9039109 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://yle.fi/a/3-9039109 }}</ref> == Vēsture == Anjas parku 1968. gadā [[Mikeli]] pilsētas Honkalahti apkaimē izveidoja Anja Lāksonena, iestādot tajā pirmo koku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2017-07-06 |title=Sadan ja yhden kanin puisto |url=https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.mikkelinkaupunkilehti.fi/paikalliset/4014671 }}</ref> Pēc Anjas vārdiem, tas, kam sākotnēji vajadzēja būt "nelielam pagalmam", "kļuva nedaudz lielāks", jo viņa turpināja iekopt zemi: "Kad viens zemes gabals bija gatavs, blakus esošais izskatījās vēl garlaicīgāks. Tāpēc nācās turpināt."<ref name=":2" /> Līdzās ainavu veidošanai un dārzkopībai Anja radīja mākslas darbus, gleznojot un veidojot skulptūras,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=2013-08-01 |title=Piha piti siistiä - seitsemän hehtaaria puutarhaa tuli |url=https://yle.fi/a/3-6755037 |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Annukka |first=Oksanen |date=1991-07-24 |title=Anjalla on pahuksen hieno puisto |url=https://www.hs.fi/kotimaa/art-2000003080275.html |access-date=2024-03-06 |language=fi}}</ref> kā arī izmantojot dabiskos akmeņus, koku stumbrus un sakneņus.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=2020-02-01 |title=Anjan Puisto Mikkelissä on yhden naisen satumainen elämäntyö — "Teen tätä, koska pidän kaikesta kauniista" - Länsi-Savo |url=https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e |access-date=2024-04-01 |language=fi |archive-date=2020-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200201013448/https://lansi-savo.fi/teemat/kesa/ea8a5026-89c0-4aa5-814a-42d2bb6ac97e }}</ref> 1999. gadā Anjas parkā spēcīgā ugunsgrēkā nodega šķūnis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1999-05-28 |title=Anjan puisto avautuu maanantaina |url=https://yle.fi/a/3-5163887 |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Pēc Anjas nāves 2020. gadā dendrārijs apmeklētājiem tika slēgts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2020-07-13 |title=Anjan puisto pysyy suljettuna – Perustaja Anja Laaksosen menehtyminen hiljensi mikkeliläisen suosikkikohteen |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142330/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3695726 }}</ref> == Apraksts == Anjas parka platība ir aptuveni septiņi hektāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2015-07-15 |title=Anjan puisto kukoistaa ja kaakattaa - katso kuvat! |url=https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 |access-date=2024-03-06 |language=fi |archive-date=2024-04-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240401142328/https://www.lansi-savo.fi/paikalliset/3764587 }}</ref> Dendrārijs atrodas paugurainā apvidū uz zemesšauruma starp Ala-Seinetjervi (''Ala-Säynätjärvi'') un Iso-Palvanena (''Iso-Palvanen'') ezeriem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Anjan Puisto – заповедник дикой и домашней природы |url=http://e-finland.ru/rest/summer/anjan-puisto-zapovednik-dikoyi-i-domashneyi-prirody.html |access-date=2024-03-06 |language=ru}}</ref> Tajā ir 28 dīķi, kurus visus pašrocīgi izrakusi Anja.<ref name=":0" /> Dendrārija dzīvnieku vidū ir bijuši irbes, fazāni, pāvi, vistas, tītari, truši, cūkas, govis, aitas un suns vārdā Rianna (''Rihanna'').<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |date=2017-07-10 |title=Anja Laaksonen raivasi metsästä itselleen paratiisin – puistossa on 28 lampea, kymmeniä puulajeja ja eläimiä kuin Nooan arkissa |url=https://www.maaseuduntulevaisuus.fi/lukemisto/a1f1109e-7dbf-5731-978f-bd88a36dc29b |access-date=2026-04-05 |language=fi}}</ref> Anjas parka koku sugu vidū ir ''Pinus peuce'', [[Purva bērzs|''Betula pubescens'' ''f.'' ''rubra'']], ''[[Parastā egle|Picea abies f. pendula]]'', ''[[Āra bērzs|Betula pendula 'Youngii']]'', ''Picea abies f. aurea'', ''[[Parastais ozols|Quercus robur]]'', ''Salix euxina 'Bullata'<nowiki/>'',<ref name=":2" /> ''Picea mariana'', ''Picea pungens'', ''Phellodendron amurense'',<ref name=":1" /> ''Picea abies f. virgata''<ref name=":4" /> un ''Picea abies 'Sampon pallo'''.<ref name=":3" /> Dendrārijā ir arī dažādas puķudobes.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Somija]] 6ekf9ewh36murshyqke3pu8e9cvo5l1 Kyle Allman 0 636413 4500962 2026-07-31T16:19:44Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kails Olmens]] 4500962 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kails Olmens]] iqbor2m0pkfx0hy8d485tnojag22dpx Boeing 377 0 636414 4500974 2026-07-31T17:51:04Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 377 Stratocruiser'' |attēls = Attēls:Boeing 377 Stratocruiser.jpg |paraksts = ''Boeing 377 Stratocruiser'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1947|7... 4500974 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 377 Stratocruiser'' |attēls = Attēls:Boeing 377 Stratocruiser.jpg |paraksts = ''Boeing 377 Stratocruiser'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1947|7|8||bez}} |komerciālie lidojumi = 1949. gads |primārais lietotājs = [[Pan American World Airways]]<br />[[Northwest Orient Airlines]]<br />[[British Overseas Airways Corporation]]<br />[[United Air Lines]] |ražošanā = 1947—1950 }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 377 Stratocruiser''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru virzuļdzinēju tālo lidojumu pasažieru lidmašīna. Tā tika izstrādāta, balstoties uz militārās transporta lidmašīnas ''[[Boeing C-97 Stratofreighter]]'' konstrukciju, kas savukārt bija atvasināta no ''[[Boeing B-29 Superfortress]]'' bumbvedēja. Atkarībā no salona konfigurācijas lidmašīna varēja pārvadāt līdz 100 pasažieriem. ''Boeing 377 Stratocruiser'' bija viena no greznākajām sava laika pasažieru lidmašīnām. Tā izcēlās ar diviem klājiem — galvenajā atradās pasažieru salons, bet apakšējā tika ierīkota atpūtas telpa jeb lounge. Lidmašīnu darbināja četri ''Pratt & Whitney R-4360 Wasp Major'' virzuļdzinēji ar četrlāpstiņu propelleriem. ''Boeing 377 Stratocruiser'' pirmais lidojums notika {{Dat|1947|7|8||bez}}, bet regulāros komerciālos reisos tā tika ieviesta 1949. gadā. Kopumā no 1947. līdz 1950. gadam tika saražotas 56 lidmašīnas. Tās ekspluatēja vairākas lielākās pēckara aviokompānijas, tostarp ''Pan American World Airways'', ''British Overseas Airways Corporation'' (BOAC), ''Northwest Orient Airlines'' un ''United Air Lines''. Attīstoties reaktīvajai aviācijai 20. gadsimta 50. gadu beigās, ''Boeing 377 Stratocruiser'' pakāpeniski tika aizstāts ar reaktīvajām pasažieru lidmašīnām, piemēram, ''[[Boeing 707]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-377-stratocruiser.page ''Boeing 377 Stratocruiser''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|377]] mvd8ah895atfsigc7ielhw44d3g818d 4500976 4500974 2026-07-31T17:51:35Z Votre Provocateur 111653 4500976 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 377 Stratocruiser'' |attēls = Boeing_377_Stratocruiser,_BOAC.jpg |paraksts = ''Boeing 377 Stratocruiser'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1947|7|8||bez}} |komerciālie lidojumi = 1949. gads |primārais lietotājs = [[Pan American World Airways]]<br />[[Northwest Orient Airlines]]<br />[[British Overseas Airways Corporation]]<br />[[United Air Lines]] |ražošanā = 1947—1950 }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 377 Stratocruiser''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru virzuļdzinēju tālo lidojumu pasažieru lidmašīna. Tā tika izstrādāta, balstoties uz militārās transporta lidmašīnas ''[[Boeing C-97 Stratofreighter]]'' konstrukciju, kas savukārt bija atvasināta no ''[[Boeing B-29 Superfortress]]'' bumbvedēja. Atkarībā no salona konfigurācijas lidmašīna varēja pārvadāt līdz 100 pasažieriem. ''Boeing 377 Stratocruiser'' bija viena no greznākajām sava laika pasažieru lidmašīnām. Tā izcēlās ar diviem klājiem — galvenajā atradās pasažieru salons, bet apakšējā tika ierīkota atpūtas telpa jeb lounge. Lidmašīnu darbināja četri ''Pratt & Whitney R-4360 Wasp Major'' virzuļdzinēji ar četrlāpstiņu propelleriem. ''Boeing 377 Stratocruiser'' pirmais lidojums notika {{Dat|1947|7|8||bez}}, bet regulāros komerciālos reisos tā tika ieviesta 1949. gadā. Kopumā no 1947. līdz 1950. gadam tika saražotas 56 lidmašīnas. Tās ekspluatēja vairākas lielākās pēckara aviokompānijas, tostarp ''Pan American World Airways'', ''British Overseas Airways Corporation'' (BOAC), ''Northwest Orient Airlines'' un ''United Air Lines''. Attīstoties reaktīvajai aviācijai 20. gadsimta 50. gadu beigās, ''Boeing 377 Stratocruiser'' pakāpeniski tika aizstāts ar reaktīvajām pasažieru lidmašīnām, piemēram, ''[[Boeing 707]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-377-stratocruiser.page ''Boeing 377 Stratocruiser''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|377]] iv7xee3svypixbqaxyeunnqk6heebjh Boeing 307 0 636415 4500977 2026-07-31T17:52:20Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 307 Stratoliner'' |attēls = Attēls:Boeing 307 Stratoliner.jpg |paraksts = ''Boeing 307 Stratoliner'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1938|12|31||... 4500977 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 307 Stratoliner'' |attēls = Attēls:Boeing 307 Stratoliner.jpg |paraksts = ''Boeing 307 Stratoliner'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1938|12|31||bez}} |komerciālie lidojumi = 1940. gads |primārais lietotājs = [[Pan American World Airways]]<br />[[Trans World Airlines]] |ražošanā = 1938—1940 }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 307 Stratoliner''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru virzuļdzinēju pasažieru lidmašīna. Tā bija pasaulē pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna ar hermetizētu salonu, kas ļāva lidot lielā augstumā virs nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nodrošināja pasažieriem ievērojami ērtāku lidojumu. :contentReference[oaicite:0]{index=0} ''Boeing 307 Stratoliner'' konstrukcija tika izstrādāta, izmantojot bumbvedēja ''[[Boeing B-17 Flying Fortress]]'' spārnus, asti un dzinējus. Lidmašīnā bija vietas līdz 33 pasažieriem, un tā bija aprīkota ar plašu salonu, guļvietām un atgāžamiem krēsliem, kas to padarīja par vienu no komfortablākajām sava laika pasažieru lidmašīnām. :contentReference[oaicite:1]{index=1} ''Boeing 307 Stratoliner'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1938|12|31||bez}}, bet regulāros komerciālajos reisos tika ieviesta 1940. gadā. Kopumā tika uzbūvētas tikai 10 lidmašīnas, jo to ražošanu pārtrauca [[Otrais pasaules karš]]. Kara laikā vairākas lidmašīnas tika pārveidotas par militārajiem transporta lidaparātiem ar apzīmējumu ''C-75 Stratoliner''. :contentReference[oaicite:2]{index=2} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-307-stratoliner.page ''Boeing 307 Stratoliner''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|307]] 13n3ejct2j572k3iszgaayhq9ewzxxl 4500978 4500977 2026-07-31T17:52:42Z Votre Provocateur 111653 4500978 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 307 Stratoliner'' |attēls = Attēls:Boeing 307 Stratoliner.jpg |paraksts = ''Boeing 307 Stratoliner'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1938|12|31||bez}} |komerciālie lidojumi = 1940. gads |primārais lietotājs = [[Pan American World Airways]]<br />[[Trans World Airlines]] |ražošanā = 1938—1940 }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 307 Stratoliner''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru virzuļdzinēju pasažieru lidmašīna. Tā bija pasaulē pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna ar hermetizētu salonu, kas ļāva lidot lielā augstumā virs nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nodrošināja pasažieriem ievērojami ērtāku lidojumu. ''Boeing 307 Stratoliner'' konstrukcija tika izstrādāta, izmantojot bumbvedēja ''[[Boeing B-17 Flying Fortress]]'' spārnus, asti un dzinējus. Lidmašīnā bija vietas līdz 33 pasažieriem, un tā bija aprīkota ar plašu salonu, guļvietām un atgāžamiem krēsliem, kas to padarīja par vienu no komfortablākajām sava laika pasažieru lidmašīnām. ''Boeing 307 Stratoliner'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1938|12|31||bez}}, bet regulāros komerciālajos reisos tika ieviesta 1940. gadā. Kopumā tika uzbūvētas tikai 10 lidmašīnas, jo to ražošanu pārtrauca [[Otrais pasaules karš]]. Kara laikā vairākas lidmašīnas tika pārveidotas par militārajiem transporta lidaparātiem ar apzīmējumu ''C-75 Stratoliner''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-307-stratoliner.page ''Boeing 307 Stratoliner''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|307]] quhxwktb4cu1vsyvxenjmqxjbal03db 4500979 4500978 2026-07-31T17:52:58Z Votre Provocateur 111653 4500979 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 307 Stratoliner'' |attēls = Boeing_307_Stratoliner,_Pan_Am_JP5629675.jpg |paraksts = ''Boeing 307 Stratoliner'' aviokompānijas ''Pan American World Airways'' krāsojumā |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1938|12|31||bez}} |komerciālie lidojumi = 1940. gads |primārais lietotājs = [[Pan American World Airways]]<br />[[Trans World Airlines]] |ražošanā = 1938—1940 }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 307 Stratoliner''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru virzuļdzinēju pasažieru lidmašīna. Tā bija pasaulē pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna ar hermetizētu salonu, kas ļāva lidot lielā augstumā virs nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nodrošināja pasažieriem ievērojami ērtāku lidojumu. ''Boeing 307 Stratoliner'' konstrukcija tika izstrādāta, izmantojot bumbvedēja ''[[Boeing B-17 Flying Fortress]]'' spārnus, asti un dzinējus. Lidmašīnā bija vietas līdz 33 pasažieriem, un tā bija aprīkota ar plašu salonu, guļvietām un atgāžamiem krēsliem, kas to padarīja par vienu no komfortablākajām sava laika pasažieru lidmašīnām. ''Boeing 307 Stratoliner'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1938|12|31||bez}}, bet regulāros komerciālajos reisos tika ieviesta 1940. gadā. Kopumā tika uzbūvētas tikai 10 lidmašīnas, jo to ražošanu pārtrauca [[Otrais pasaules karš]]. Kara laikā vairākas lidmašīnas tika pārveidotas par militārajiem transporta lidaparātiem ar apzīmējumu ''C-75 Stratoliner''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-307-stratoliner.page ''Boeing 307 Stratoliner''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|307]] 0wvl9pagotis5b7549zfdknb57e0gqm Boeing 367-80 0 636416 4500980 2026-07-31T17:53:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 367-80'' |attēls = Attēls:Boeing 367-80.jpg |paraksts = ''Boeing 367-80'' (''Dash 80'') demonstrācijas lidojumā |tips = Reaktīvās pasažieru lidmašīnas prototips |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1954|7|15||bez}} |komerciālie lido... 4500980 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 367-80'' |attēls = Attēls:Boeing 367-80.jpg |paraksts = ''Boeing 367-80'' (''Dash 80'') demonstrācijas lidojumā |tips = Reaktīvās pasažieru lidmašīnas prototips |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1954|7|15||bez}} |komerciālie lidojumi = nav |primārais lietotājs = ''Boeing'' |ražošanā = 1954. gads }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 367-80''''', plašāk pazīstams kā '''''Dash 80''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru dzinēju reaktīvās lidmašīnas prototips. Tas kļuva par pamatu gan pasažieru lidmašīnai ''[[Boeing 707]]'', gan militārajai degvielas uzpildes lidmašīnai ''[[Boeing KC-135 Stratotanker]]''. Tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām lidmašīnām civilās aviācijas attīstībā. :contentReference[oaicite:0]{index=0} ''Boeing 367-80'' tika izstrādāts slepenībā 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Lidmašīna bija aprīkota ar četriem ''Pratt & Whitney JT3'' turboreaktīvajiem dzinējiem un spēja sasniegt ātrumu virs 960 km/h. Atšķirībā no vēlākās ''Boeing 707'' sērijas, ''367-80'' bija tikai izmēģinājuma lidaparāts, un tika uzbūvēts tikai viens eksemplārs ar reģistrācijas numuru ''N70700''. :contentReference[oaicite:1]{index=1} ''Boeing 367-80'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1954|7|15||bez}}. Plašu ievērību tas guva 1955. gadā, kad izmēģinājuma pilots Alvins "Tex" Džonstons demonstrācijas lidojuma laikā virs Vašingtonas ezera izpildīja divus pilnus mucas apgriezienus (''barrel roll''), apliecinot lidmašīnas izcilās lidojuma īpašības. Šis prototips vēlāk kalpoja par pamatu ''Boeing 707'', kas ieviesa reaktīvo pasažieru aviācijas ēru, un ''KC-135 Stratotanker'', kas joprojām tiek izmantots daudzās pasaules gaisa spēku vienībās. :contentReference[oaicite:2]{index=2} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-367-80-dash-80.page ''Boeing 367-80 (Dash 80)''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|367-80]] mxxq9kh4i6of6uo70oxa0aog5rkmb3y 4500981 4500980 2026-07-31T17:54:03Z Votre Provocateur 111653 4500981 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 367-80'' |attēls = Attēls:Boeing 367-80.jpg |paraksts = ''Boeing 367-80'' (''Dash 80'') demonstrācijas lidojumā |tips = Reaktīvās pasažieru lidmašīnas prototips |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1954|7|15||bez}} |komerciālie lidojumi = nav |primārais lietotājs = ''Boeing'' |ražošanā = 1954. gads }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 367-80''''', plašāk pazīstams kā '''''Dash 80''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru dzinēju reaktīvās lidmašīnas prototips. Tas kļuva par pamatu gan pasažieru lidmašīnai ''[[Boeing 707]]'', gan militārajai degvielas uzpildes lidmašīnai ''[[Boeing KC-135 Stratotanker]]''. Tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām lidmašīnām civilās aviācijas attīstībā. ''Boeing 367-80'' tika izstrādāts slepenībā 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Lidmašīna bija aprīkota ar četriem ''Pratt & Whitney JT3'' turboreaktīvajiem dzinējiem un spēja sasniegt ātrumu virs 960 km/h. Atšķirībā no vēlākās ''Boeing 707'' sērijas, ''367-80'' bija tikai izmēģinājuma lidaparāts, un tika uzbūvēts tikai viens eksemplārs ar reģistrācijas numuru ''N70700''. ''Boeing 367-80'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1954|7|15||bez}}. Plašu ievērību tas guva 1955. gadā, kad izmēģinājuma pilots Alvins "Tex" Džonstons demonstrācijas lidojuma laikā virs Vašingtonas ezera izpildīja divus pilnus mucas apgriezienus (''barrel roll''), apliecinot lidmašīnas izcilās lidojuma īpašības. Šis prototips vēlāk kalpoja par pamatu ''Boeing 707'', kas ieviesa reaktīvo pasažieru aviācijas ēru, un ''KC-135 Stratotanker'', kas joprojām tiek izmantots daudzās pasaules gaisa spēku vienībās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-367-80-dash-80.page ''Boeing 367-80 (Dash 80)''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|367-80]] 6b2nzjjdgt34ak1vwc0k136g0pyoa7h 4500982 4500981 2026-07-31T17:54:18Z Votre Provocateur 111653 4500982 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 367-80'' |attēls = Air_to_air_photo_of_the_Dash_80_FA239925.jpg |paraksts = ''Boeing 367-80'' (''Dash 80'') demonstrācijas lidojumā |tips = Reaktīvās pasažieru lidmašīnas prototips |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1954|7|15||bez}} |komerciālie lidojumi = nav |primārais lietotājs = ''Boeing'' |ražošanā = 1954. gads }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 367-80''''', plašāk pazīstams kā '''''Dash 80''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru dzinēju reaktīvās lidmašīnas prototips. Tas kļuva par pamatu gan pasažieru lidmašīnai ''[[Boeing 707]]'', gan militārajai degvielas uzpildes lidmašīnai ''[[Boeing KC-135 Stratotanker]]''. Tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām lidmašīnām civilās aviācijas attīstībā. ''Boeing 367-80'' tika izstrādāts slepenībā 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Lidmašīna bija aprīkota ar četriem ''Pratt & Whitney JT3'' turboreaktīvajiem dzinējiem un spēja sasniegt ātrumu virs 960 km/h. Atšķirībā no vēlākās ''Boeing 707'' sērijas, ''367-80'' bija tikai izmēģinājuma lidaparāts, un tika uzbūvēts tikai viens eksemplārs ar reģistrācijas numuru ''N70700''. ''Boeing 367-80'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1954|7|15||bez}}. Plašu ievērību tas guva 1955. gadā, kad izmēģinājuma pilots Alvins "Tex" Džonstons demonstrācijas lidojuma laikā virs Vašingtonas ezera izpildīja divus pilnus mucas apgriezienus (''barrel roll''), apliecinot lidmašīnas izcilās lidojuma īpašības. Šis prototips vēlāk kalpoja par pamatu ''Boeing 707'', kas ieviesa reaktīvo pasažieru aviācijas ēru, un ''KC-135 Stratotanker'', kas joprojām tiek izmantots daudzās pasaules gaisa spēku vienībās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-367-80-dash-80.page ''Boeing 367-80 (Dash 80)''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|367-80]] 0oy958dtwh6r93wls5jgdmwqjydquf9 4500983 4500982 2026-07-31T17:54:45Z Votre Provocateur 111653 4500983 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = ''Boeing 367-80'' |attēls = Air_to_air_photo_of_the_Dash_80_FA239925.jpg |paraksts = ''Boeing 367-80'' (''Dash 80'') lidojumā |tips = Reaktīvās pasažieru lidmašīnas prototips |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1954|7|15||bez}} |komerciālie lidojumi = nav |primārais lietotājs = ''Boeing'' |ražošanā = 1954. gads }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boeing 367-80''''', plašāk pazīstams kā '''''Dash 80''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviobūves uzņēmuma ''[[Boeing Commercial Airplanes]]'' četru dzinēju reaktīvās lidmašīnas prototips. Tas kļuva par pamatu gan pasažieru lidmašīnai ''[[Boeing 707]]'', gan militārajai degvielas uzpildes lidmašīnai ''[[Boeing KC-135 Stratotanker]]''. Tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām lidmašīnām civilās aviācijas attīstībā. ''Boeing 367-80'' tika izstrādāts slepenībā 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Lidmašīna bija aprīkota ar četriem ''Pratt & Whitney JT3'' turboreaktīvajiem dzinējiem un spēja sasniegt ātrumu virs 960 km/h. Atšķirībā no vēlākās ''Boeing 707'' sērijas, ''367-80'' bija tikai izmēģinājuma lidaparāts, un tika uzbūvēts tikai viens eksemplārs ar reģistrācijas numuru ''N70700''. ''Boeing 367-80'' pirmo lidojumu veica {{Dat|1954|7|15||bez}}. Plašu ievērību tas guva 1955. gadā, kad izmēģinājuma pilots Alvins "Tex" Džonstons demonstrācijas lidojuma laikā virs Vašingtonas ezera izpildīja divus pilnus mucas apgriezienus (''barrel roll''), apliecinot lidmašīnas izcilās lidojuma īpašības. Šis prototips vēlāk kalpoja par pamatu ''Boeing 707'', kas ieviesa reaktīvo pasažieru aviācijas ēru, un ''KC-135 Stratotanker'', kas joprojām tiek izmantots daudzās pasaules gaisa spēku vienībās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.boeing.com/history/products/model-367-80-dash-80.page ''Boeing 367-80 (Dash 80)''] {{en ikona}} {{Avio-aizmetnis}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|367-80]] fvnhni7iri4v9qyvd0h8gr0ufhjg4x8 Vennbahn 0 636417 4500990 2026-07-31T18:15:37Z DJ EV 31928 Jauna lapa: [[Attēls:Vennbahn.png|thumb|Karte, kurā attēlots ''Vennbahn'' maršruts]] '''''Vennbahn''''' ir bijusī [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma]] (1435 mm) [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas savienoja [[Āhene|Āheni]] [[Vācija|Vācijā]] ar [[Truāvirža|Truāviržu]] [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Lielākā daļa līnijas atradās [[Beļģija]]s teritorijā. Līnijas izvietojums un [[Versaļas līgums]] radīja vairākus Vācijas [[eksklāvs|eksklāvus]], no kuriem... 4500990 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vennbahn.png|thumb|Karte, kurā attēlots ''Vennbahn'' maršruts]] '''''Vennbahn''''' ir bijusī [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma]] (1435 mm) [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas savienoja [[Āhene|Āheni]] [[Vācija|Vācijā]] ar [[Truāvirža|Truāviržu]] [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Lielākā daļa līnijas atradās [[Beļģija]]s teritorijā. Līnijas izvietojums un [[Versaļas līgums]] radīja vairākus Vācijas [[eksklāvs|eksklāvus]], no kuriem 5 ir saglabājušies līdz mūsdienām. Šobrīd lielākā daļa no sliežu ceļiem ir nojaukti, pa līnijas maršrutu ir izveidots [[veloceļš]]. [[Prūsija]] šo līniju uzbūvēja ar mērķi transportēt [[akmeņogles]] un [[dzelzsrūda|dzelzrūdu]]. Līnijas būvniecība tika uzsākta 1882. gadā. Posms no Āhenes līdz [[Monšavai]] tika atklāts {{dat|1985|6|30||bez}}, bet visā garumā līnija tika atklāta {{dat|1889|12|21||bez}}.<ref>{{cite web | title =The Vennbahn: Belgium's railway through Germany | publisher =avoe05 | date =3 February 2000 | url =http://www.avoe05.dsl.pipex.com/be_venn.htm | access-date =25 February 2009 | archive-date =3 March 2016 | archive-url =https://web.archive.org/web/20160303185023/http://www.avoe05.dsl.pipex.com/be_venn.htm }}</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noslēguma un [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] noslēgšanas Eipenes un Malmedijas rajoni tika piešķirti Beļģijai, kas nozīmēja, ka pēc robežas novilkšanas līnija vairākās vietās šķērsoja [[Veimāras Republika|Vācijas Impērijas]] un Beļģijas robežu. Beļģija pieprasija, lai šī līnija nonāktu viņu īpašumā, jo tai ir būtiska ekonomiska nozīme [[Eipene]]s un [[Malmedija]]s pilsētām. Šī prasība bija sekmīga, un komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Francijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas un Japānas nolēma, ka līnija un tās stacijas posmā starp Rērenu un Kalterherbergu nonāks Beļģijas pārvaldībā. Šī vienošanās radīja 6 Vācijas eksklāvus, no kuriem 5 eksistē arī mūsdienās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas Impērija]] iebruka Beļģijā un ''Vennbahn'' atkal nonāca Vācijas kontrolē. Pēc kara noslēguma 1945. gadā tika atjaunota pirmskara robeža. Pēc Otrā pasaules kara beigām līnijas izmantošana strauji samazinājās. Pasažieru satiksme tika pārtraukta 50. gados, bet kravas satiksmei lielākā daļa no līnijas tika slēgta 1989. gadā, dažiem posmiem tiekot slēgtiem jau iepriekš. Kravas satiksme saglabājās vien nelielā posmā, tai pilnībā tiekot pārtrauktai 2003. gada beigās. Līnijā tika ieviesta tūristu vilcienu satiksme, kura darbojās līdz 2001. gadam, kad tā tika slēgta sliežu nolietojuma dēl. Lai gan satiksme līnijā ir pārtraukta, Beļģijas un Vācijas ārlietu ministrijas ir apstiprinājušas, ka tās trase arī turpmāk paliks Beļģijas īpašumā un Vācijas eksklāvi tiks saglabāti.<ref>{{cite news |author=WDR.de |date=10 January 2008 |title=Belgien behält seine Exklaven in Deutschland |publisher=WDR.de |url=http://www.wdr.de/themen/kurzmeldungen/2008/01/10/belgien_behaelt_enklaven_in_deutschland.jhtml |access-date=9 March 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080117061144/http://www.wdr.de/themen/kurzmeldungen/2008/01/10/belgien_behaelt_enklaven_in_deutschland.jhtml |archive-date=17 January 2008}}</ref> Posmā starp Kalterherbergu un Sūrbrotu ir iespējams pārvietoties, izmantojot [[drezīna|sliežu velosipēdus]]. 2013. gadā pa līnijas trasi tika atklāts 125 kilometrus garš veloceļš.<ref>{{cite web |last1=Bleiberg |first1=Larry |date=29 June 2022 |title=The world's weirdest border? |url=https://www.bbc.com/travel/article/20220628-the-worlds-weirdest-border |access-date=11 July 2022 |website=www.bbc.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20170114010353/http://www.wallorail.be/europe/belgique/vennbahn/indexpic.htm Līnijas vēsture] {{franciski}} * [https://www.vennbahn.eu/en/ Informācija par veloceļu] {{angliski}} [[Kategorija:Beļģijas dzelzceļa līnijas]] at5h37cvmbcnjl2jrd6zu6a0dd68i8s 4500991 4500990 2026-07-31T18:22:35Z DJ EV 31928 4500991 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Vennbahn.png|thumb|Karte, kurā attēlots ''Vennbahn'' maršruts]] '''''Vennbahn''''' ir bijusī [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma]] (1435 mm) [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas savienoja [[Āhene|Āheni]] [[Vācija|Vācijā]] ar [[Truāvirža|Truāviržu]] [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Lielākā daļa līnijas atradās [[Beļģija]]s teritorijā. Līnijas izvietojums un [[Versaļas līgums]] radīja vairākus Vācijas [[eksklāvs|eksklāvus]], no kuriem 5 ir saglabājušies līdz mūsdienām. Šobrīd lielākā daļa no sliežu ceļiem ir nojaukti, pa līnijas maršrutu ir izveidots [[veloceļš]]. [[Prūsija]] šo līniju uzbūvēja ar mērķi transportēt [[akmeņogles]] un [[dzelzsrūda|dzelzrūdu]]. Līnijas būvniecība tika uzsākta 1882. gadā. Posms no Āhenes līdz [[Monšavai]] tika atklāts {{dat|1985|6|30||bez}}, bet visā garumā līnija tika atklāta {{dat|1889|12|21||bez}}.<ref>{{cite web | title =The Vennbahn: Belgium's railway through Germany | publisher =avoe05 | date =3 February 2000 | url =http://www.avoe05.dsl.pipex.com/be_venn.htm | access-date =25 February 2009 | archive-date =3 March 2016 | archive-url =https://web.archive.org/web/20160303185023/http://www.avoe05.dsl.pipex.com/be_venn.htm }}</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noslēguma un [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] noslēgšanas Eipenes un Malmedijas rajoni tika piešķirti Beļģijai, kas nozīmēja, ka pēc robežas novilkšanas līnija vairākās vietās šķērsoja [[Veimāras Republika|Vācijas Impērijas]] un Beļģijas robežu. Beļģija pieprasija, lai šī līnija nonāktu viņu īpašumā, jo tai ir būtiska ekonomiska nozīme [[Eipene]]s un [[Malmedija]]s pilsētām. Šī prasība bija sekmīga, un komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Francijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas un Japānas nolēma, ka līnija un tās stacijas posmā starp Rērenu un Kalterherbergu nonāks Beļģijas pārvaldībā. Šī vienošanās radīja 6 Vācijas eksklāvus, no kuriem 5 eksistē arī mūsdienās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas Impērija]] iebruka Beļģijā un ''Vennbahn'' atkal nonāca Vācijas kontrolē. Pēc kara noslēguma 1945. gadā tika atjaunota pirmskara robeža. [[Attēls:Kriegslok 50 3666 at Raeren, 1 September 2001.jpg|Tvaika lokomotīva pie Rērenas 2001. gadāAttēls:Kriegslok 50 3666 at Raeren, 1 September 2001.jpg|thumb|left|Tvaika lokomotīve pie Rērenas 2001. gadā]] Pēc Otrā pasaules kara beigām līnijas izmantošana strauji samazinājās. Pasažieru satiksme tika pārtraukta 50. gados, bet kravas satiksmei lielākā daļa no līnijas tika slēgta 1989. gadā, dažiem posmiem tiekot slēgtiem jau iepriekš. Kravas satiksme saglabājās vien nelielā posmā, tai pilnībā tiekot pārtrauktai 2003. gada beigās. Līnijā tika ieviesta tūristu vilcienu satiksme, kura darbojās līdz 2001. gadam, kad tā tika slēgta sliežu nolietojuma dēl. Lai gan satiksme līnijā ir pārtraukta, Beļģijas un Vācijas ārlietu ministrijas ir apstiprinājušas, ka tās trase arī turpmāk paliks Beļģijas īpašumā un Vācijas eksklāvi tiks saglabāti.<ref>{{cite news |author=WDR.de |date=10 January 2008 |title=Belgien behält seine Exklaven in Deutschland |publisher=WDR.de |url=http://www.wdr.de/themen/kurzmeldungen/2008/01/10/belgien_behaelt_enklaven_in_deutschland.jhtml |access-date=9 March 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080117061144/http://www.wdr.de/themen/kurzmeldungen/2008/01/10/belgien_behaelt_enklaven_in_deutschland.jhtml |archive-date=17 January 2008}}</ref> Posmā starp Kalterherbergu un Sūrbrotu ir iespējams pārvietoties, izmantojot [[drezīna|sliežu velosipēdus]]. 2013. gadā pa līnijas trasi tika atklāts 125 kilometrus garš veloceļš.<ref>{{cite web |last1=Bleiberg |first1=Larry |date=29 June 2022 |title=The world's weirdest border? |url=https://www.bbc.com/travel/article/20220628-the-worlds-weirdest-border |access-date=11 July 2022 |website=www.bbc.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20170114010353/http://www.wallorail.be/europe/belgique/vennbahn/indexpic.htm Līnijas vēsture] {{franciski}} * [https://www.vennbahn.eu/en/ Informācija par veloceļu] {{angliski}} [[Kategorija:Beļģijas dzelzceļa līnijas]] 7cldvyqu2eqikqddsbs2zk0ocvvn0u8 Džordžs Takei 0 636418 4500993 2026-07-31T19:02:14Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ASV kinoaktieri 4500993 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džordžs Takei | vārds_orig = ''George Takei'' | attēls = George Takei 2013.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = 2013. gadā | dz vārds = | dz datums = {{ddv|1937|4|20}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Losandželosa}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1955–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džordžs Takei''' ({{val|en|George Takei}}; dzimis {{dat|1937|4|20}}) ir [[japāņi|japāņu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kino, [[televīzija]]s, [[teātris|teātra]] un [[balss aktieris]], [[rakstnieks]] un sabiedriskais darbinieks. Viņš visplašāk pazīstams ar [[Hikaru Sulu]] lomu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriālā “[[Zvaigžņu ceļš (seriāls)|Zvaigžņu ceļš]]” un vēlākajās šīs [[mediju franšīze|franšīzes]] filmās. Sulu tēls kļuva par vienu no redzamākajiem [[Āzija]]s izcelsmes varoņiem 20. gadsimta amerikāņu televīzijā un veicināja plašāku Āzijas izcelsmes aktieru pārstāvniecību ASV [[izklaides industrija|izklaides industrijā]]. Takei bērnību būtiski ietekmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā īstenotā [[japāņu amerikāņu internēšana]], tas ir, viņš kopā ar ģimeni tika piespiedu kārtā pārvietots uz [[internēšanas nometne|internēšanas nometnēm]]. Šī pieredze vēlāk kļuva par vienu no centrālajām tēmām viņa pilsoniskajā un radošajā darbībā. Takei ir popularizējis japāņu izcelsmes amerikāņu vēsturi, pievērsis uzmanību [[pilsoniskās brīvības|pilsonisko brīvību]] jautājumiem un skaidrojis [[diskriminācija]]s sekas Amerikas vēsturē, tostarp autobiogrāfiskajā [[grafiskais romāns|grafiskajā memuārā]] ''[[They Called Us Enemy]]'' un [[mūzikls|mūziklā]] ''[[Allegiance (mūzikls)|Allegiance]]''. Līdztekus aktiera karjerai Takei ir pazīstams kā [[LGBT tiesības|LGBT tiesību]] aizstāvis, publisks runātājs, [[pilsoniskās tiesības|pilsonisko tiesību]] aktīvists un sabiedrisko jautājumu komentētājs. Īpaši pēc publiskas [[iznākšana no skapja|atklāšanās]] kā [[gejs]] 2005. gadā viņš aktīvi iesaistījies vienlīdzīgu tiesību, [[viendzimuma laulība|viendzimuma laulību]] atzīšanas, [[imigrants|imigrantu]] un [[minoritāte|minoritāšu]] tiesību, [[demokrātija|demokrātijas]], [[vēsturiskā atmiņa|vēsturiskās atmiņas]] un kultūru pārstāvniecības jautājumos. Ar darbību kino, televīzijā, teātrī, [[literatūra|literatūrā]] un sabiedriskajā dzīvē Takei ieņem nozīmīgu vietu gan “[[Zvaigžņu ceļš]]” kultūras mantojumā, gan Āzijas izcelsmes amerikāņu redzamības attīstībā ASV kultūrā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Takei, Džordžs}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zvaigžņu ceļš]] [[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] sigm08oyy1gyzjyfpt5ms9efwit5gcg George Takei 0 636419 4500994 2026-07-31T19:03:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džordžs Takei]] 4500994 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Takei]] 3e8dt4mawhuiy65zak3c8jwmmgv03xh Takei 0 636420 4500995 2026-07-31T19:03:44Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džordžs Takei]] 4500995 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Takei]] 3e8dt4mawhuiy65zak3c8jwmmgv03xh Kristofers Tomass Hauels 0 636421 4500999 2026-07-31T20:59:06Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par aktieri 4500999 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristofers Tomass Hauels | vārds_orig = C. Thomas Howell | attēls = C. Thomas Howell 2013 (cropped).jpg | komentārs = Aktieris 2013. gadā | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | nodarbošanās = aktieris, producents, režisors, scenārists | darbības gadi = 1972—pašlaik }} '''Kristofers Tomass Hauels''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Christopher Thomas Howell''; dzimis [[1966. gads|1966.]] gadā [[7. decembris|7. decembrī]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris, producents, režisors un scenārists. Kā aktieris viņš plašāk pazīstams kā Alekss Kenedijs seriālā ''[[Amazon (seriāls)|Amazon]]'' un Djūijs Dudeks seriālā [[Southland (seriāls)|''Southland'']], kā arī ar lomām filmās ''[[The Outsiders]]'', "[[Citplanētietis]]", "[[Stopētājs (1986. gada filma)|Stopētājs]]" (1986) un "[[Getisburga (filma)|Getisburga]]" (1993). Pazīstams arī ar lomām seriālos "[[Pēdējie Grimmi]]", "[[Rejs Donovans]]", ''[[The Punisher (seriāls)|The Punisher]]'', "[[Terors (seriāls)|Terors]]", "[[Noziedzīgie prāti]]", "[[Staigājošie miroņi]]", "[[Jūras spēku komanda]]" un "[[1923 (serials)|1923]]". == Dzīvesgājums == Kristofers Hauels piedzima 1966. gada 7. decembrī [[Losandželosa|Losandželosā]], Kendisas un Krisa Hauelu ģimenē. Viņa tēvs bija profesionāls [[Vērsis|vēršu]] jātnieks, kurš uzstājās rodeo sacensībās un strādāja arī par kaskadieru koordinatoru filmāš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://innovative-speakers.com/conventions/c-thomas-howell/|title=Innovative Speakers :: C. Thomas Howell|website=innovative-speakers.com|access-date=2026-07-31}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0001367/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=C. Thomas Howell Bio}}</ref> Hauela tēvs pat atveidoja nelielu lomu [[Terijs Giljams|Terija Giljama]] filmā "[[Zvejnieku karalis]]". Bērnībā Kristofers arī vēlējās sekot tēva pēdās un kļūt par kaskadieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nmentertains.com/single-post/2017/02/04/february-2017-cover-story-a-conversation-with-c-thomas-howell|title=February 2017 - Cover Story: A Conversation with C. Thomas Howell|last=Robinson|first=Teresa|website=NM Entertainment|access-date=2026-07-31|date=2017-02-05|language=en}}</ref> Kad Kristofers vēl bija bērns, viņa vecāki izšķīrās. 1984. gadā viņš absolvēja Saugusas vidusskolu [[Santaklarita|Santaklaritā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tmz.com/2019/11/16/the-outsiders-star-c-thomas-howell-alma-mater-saugus-high-school-santa-clarita-shooting/|title=C. Thomas Howell Stunned Alma Mater's Site of Santa Clarita Shooting|last=Staff|first=T. M. Z.|website=TMZ|access-date=2026-07-31|date=2019-11-16|language=en}}</ref> == Karjera == Kristofera Hauela debija notika 1972. gadā, kad viņš piedalījās mazpazīstamajā situāciju komēdijā ''The Brian Keith Show''. Vēlāk viņš filmējās reklāmās un kopā ar tēvu bieži apmeklēja dažādus filmēšanas laukumus. Piemēram, kā stāsta pats aktieris, viņš palīdzējis [[Džons Travolta|Džonam Travoltam]] iemācīties jāt uz mehāniskā buļļa filmas "[[Pilsētas kovbojs]]" uzņemšanas laikā, kur viņa tēvs strādāja par triku koordinatoru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.remindmagazine.com/article/22961/c-thomas-howell-now-outsiders-et-criminal-minds/|title=Whatever Happened to C. Thomas Howell?|last=Oates|first=Barb|website=Remind|access-date=2026-07-31|date=2024-12-07|language=en-US}}</ref> Plašāku atpazīstamību Hauels ieguva 1982. gadā, atveidojot otrā plāna lomu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmā "[[Citplanētietis]]". Šo lomu viņš ieguva tāpēc, ka prata braukt ar velosipēdu un smēķēt, kā to prasīja scenārijs. Pēc Hauela teiktā, sākotnēji izraudzītais zēns no lomas atteicās, jo Spīlbergs pieprasīja, lai viņš filmā smēķētu. Tāpēc Hauela tēvs nopirka viņam cigaretes un mudināja trenēties smēķēt, kas galu galā palīdzēja Hauelam iegūt šo lomu.<ref name=":2" /> 1983. gadā Hauels atveidoja vienu no galvenajām lomām [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] filmā ''[[The Outsiders]]'', kas viņam atnesa vēl lielāku atpazīstamību. Filmēšanas laukumā viņš sadraudzējās ar aktieri [[Ralfs Makio|Ralfu Makio]]. Abi piedalījās noklausīšanās uz galveno lomu filmā "[[Karatē bērns (1984. gada filma)|Karatē]] [[Karatē bērns (1984. gada filma)|bērns]]", taču galu galā lomu ieguva Makio.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rewindclassicmovies.com/8-actors-who-almost-played-daniel-larusso-in-the-karate-kid/|title=8 Actors Who Almost Played Daniel LaRusso in The Karate Kid|last=James|first=Dan|website=Rewind Classic Movies|access-date=2026-07-31|date=2025-07-10|language=en-US}}</ref> 1984. gadā Hauels tika apsvērts arī Glena Lanca lomai filmā "[[Šausmas Gobu ielā]]", taču tā tika nodota tobrīd vēl mazpazīstamajam [[Džonijs Deps|Džonijam Depam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warpedfactor.com/2016/10/10-things-you-might-not-know-about.html|title=10 Things You Might Not Know About A NIGHTMARE ON ELM STREET|last=YOUR-NAME|website=Warped Factor - Words in the Key of Geek.|access-date=2026-07-31}}</ref> Tajā pašā gadā Hauels atveidoja vienu no galvenajām lomām filmā "[[Sarkanā rītausma (1984. gada filma)|Sarkanā rītausma]]", kas saņēma sliktās kritiķu atsauksmes, taču guva komerciālus panākumus. Hauels kopā ar [[Ēriks Stolcs|Ēriku Stoltcu]] bija viens no diviem finālistiem Mārtija Makflaja lomai filmā "[[Atpakaļ nākotnē]]", taču loma tika uzticēta Stolcam, lielā mērā pateicoties viņa sniegumam filmā "[[Maska (1985. gada filma)|Maska]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unilad.com/film-and-tv/lost-back-to-the-future-audition-tapes-142471-20230529|title=Back to the Future audition tapes show how movie could have been very different|website=UNILAD|access-date=2026-07-31|date=2023-05-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/back-future-marty-mcfly-actors-almost-cast/|title=Back To The Future: Everyone Almost Cast As Marty McFly|last=Carter|first=Jack|website=ScreenRant|access-date=2026-07-31|date=2023-02-13|language=en}}</ref> Filmas "Atpakaļ nākotnē" vietā Hauels ieguva galveno lomu filmā "[[Stopētājs (1986. gada filma)|Stopētājs]]". Lai gan pēc iznākšanas 1986. gadā filma bija slikti uzņemts, vēlāk tā ieguva [[Kulta filma|kulta filmas]] statusu. 1993. gadā tika izlaista vēsturiskā filma "[[Getisburga (filma)|Getisburga]]", kas stāsta par [[Getisburgas kauja|trīs dienu Getisburgas kauju]]. Tajā Hauels atveidoja [[Savienības armija|Savienības armijas]] leitnantu Tomasu Čemberlenu. Gatavojoties lomai, Hauels, tāpat kā vairāki citi aktieri, vēlējās izaudzēt īstu [[Bārda|bārdu]], taču tam nepietika laika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://civilwartalk.com/threads/gettysburg-the-movie-known-unknown-facts.72521/|title=Gettysburg - The Movie - Known/Unknown Facts {{!}} Civil War Books, Stories, & Media|website=American Civil War Forums|access-date=2026-07-31|date=2012-05-27|language=en-US}}</ref> 1995. gadā Hauels debitēja kā režisors un scenārija autors ar mazbudžeta trilleri ''[[Hourglass]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/what-happened-to-c-thomas-howell/|title=What Happened to C. Thomas Howell?|last=Holbrook|first=Rachel|website=MovieWeb|access-date=2026-07-31|date=2023-05-16|language=en}}</ref> Savukārt 1999. gadā viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[Amazon (seriāls)|Amazon]]'', taču zemo reitingu dēļ seriāls tika atcelts pēc pirmās sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2000/tv/news/syndies-sidelined-1117821267/|title=Syndies sidelined|last=Grego|first=Mary Sutter,Melissa|website=Variety|access-date=2026-07-31|date=2000-05-05|language=en-US}}</ref> 2000. gados Hauels galvenokārt filmējās mazbudžeta filmās, laiku pa laikam strādājot par režisoru. Tomēr viņš piedalījās arī vairākos lielākos projektos, tostarp 2004. gada filmā "[[Idalgo: pakaļdzīšanās tuksnesī]]" un 2003. gada filmā ''[[Gods and Generals]]'', kas ir "Getisburga" turpinājums. 2006. gadā Hauels parādījās divās seriāla "[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]" sērijās. No 2009. līdz 2013. gadam viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā ''[[Southland (seriāls)|Southland]]''. Kopš 2009. gada aktieris periodiski parādījās arī seriālā "[[Noziedzīgie prāti]]", atkārtojot savu lomu 2013. un 2020. gadā. 2012. gadā Hauels atveidoja nelielu lomu filmā "[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks]]", bet 2014. gadā parādījās piecās seriāla "[[Pēdējie Grimmi]]" sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hannibal.net/2014/02/12/exclusive-grimm-casts-c-thomas-howell/|title=Exclusive: Grimm Casts C. Thomas Howell|last=reports|first=Staff|website=hannibal|access-date=2026-07-31|date=2014-02-12|language=en}}</ref> 2016. un 2018. gadā viņš filmējās seriālā ''[[Animal Kingdom (seriāls)|Animal Kingdom]]'', savukārt 2017. gadā piedalījās vairākās seriālu "[[Rejs Donovans]]" un ''[[The Punisher (seriāls)|The Punisher]]'' sērijās. 2018. gadā Hauels atveidoja nelielu lomu seriāla "[[Staigājošie miroņi]]" sērijā. Šo lomu viņš ieguva, pateicoties aktierim [[Maikls Kudlics|Maiklam Kudlicam]], kurš iepriekš bija filmējies seriālā un šajā sērijā debitēja kā režisors. Kudlics un Hauels iepriekš kopā bija filmējušies seriālā ''Southland''. Tā kā lomai bija nepieciešams aktieris, kurš prastu jāt ar zirgu, Kudlics izvēlējās tieši Hauelu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/walking-dead-show-c-thomas-howell-cameo/|title=Walking Dead: C. Thomas Howell's Season 9 Cameo Explained (& Will He Return?)|last=Cotter|first=Padraig|website=ScreenRant|access-date=2026-07-31|date=2020-09-12|language=en}}</ref> Aktieris vēlāk šo lomu atkārtoja vēl divās seriāla sērijās 2021. gadā. 2019. gadā Hauels parādījās vairākās seriālu "[[Terors (seriāls)|Terors]]" un ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'' sērijās. No 2017. līdz 2022. gadam viņš piedalījās divpadsmit seriāla "[[Jūras spēku komanda]]" sērijās. 2024. gadā Hauels filmējās biogrāfiskajā filmā "[[Reigans (filma)|Reigans]]", bet 2025. gadā parādījās trīs seriāla "[[1923 (seriāls)|1923]]" sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/simonthompson/2021/02/11/c-thomas-howell-talks-joining-reagan-cast-and-the-hitcher-turning-35/|title=C. Thomas Howell Talks Joining ‘Reagan’ Cast And ‘The Hitcher’ Turning 35|last=Thompson|first=Simon|website=Forbes|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lonestarlive.com/tv/2025/03/1923-season-2-cast-c-thomas-howells-extended-role-creates-tension-in-yellowstone-prequel.html|title=‘1923’ Season 2 cast: C Thomas Howell’s extended role creates tension in ‘Yellowstone’ prequel|last=Kamnetz|first=Taylor|website=lonestarlive|access-date=2026-07-31|date=2025-03-24|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 1989. gada jūlijā Hauels apprecējās ar aktrisi [[Reja Dona Čona|Reju Donu Čonu]], taču pāris izšķīrās jau 1990. gadā. 1992. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Silviju Andersoni. Šī laulība ilga līdz 2015. gadam, kad pāris izšķīrās. Viņiem ir trīs bērni: meita Izabella un divi dēli, Dešjels un Liams.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Papildus aktiera darbam Kristofers Hauels spēlē [[Ģitāra|ģitāru]] un raksta dziesmas ar pseidonīmu "Tomijs Hauels".<ref name=":2" /> 2003. gadā Hauels gandrīz nomira pēc [[Apendikss|apendiksa]] plīsuma, kā dēļ viņam četras nedēļas nācās pavadīt slimnīcā. Ārsti bija spiesti izņemt daļu viņa [[Zarnas|zarnu]], un Hauels zaudēja aptuveni 27 kilogramus svara. Tāpēc filmās, kurās viņš piedalījās no 2003. līdz 2005. gadam, aktieris izskatījās ievērojami tievāks nekā iepriekš.<ref name=":2" /> === Negadījums 2001. gadā === 2001. gadā Hauelam tika izvirzītas apsūdzības par skeitbordista notriekšanu ar automašīnu, aizbēgšanu no notikuma vietas un vēlāk atgriešanos ar āmuru, kā arī draudiem ar to palidzību nogalināt skeitbordistu par policijas izsaukšanu. Aktieris noliedza, ka būtu viņu notriecis ar automašīnu, un apgalvoja, ka rīkojies pašaizsardzības nolūkos pēc mutiska konflikta starp viņu un skeitbordistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Entertainment/story?id=101385&page=1|title='Pony Boy' on Trial for Hit and Run|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Viņam draudēja līdz pat četriem gadiem cietumā, taču vēlāk žūrija viņu attaisnoja visās apsūdzībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2001-nov-07-me-1230-story.html|title=Actor Acquitted of All Charges|last=Guccione|first=Jean|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-31|date=2001-11-07|language=en-US}}</ref> == Izvēlētā filmogrāfija == === Citas nodarbošānās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Režisors !Scenārists |- |1995 |''[[Hourglass]]'' |jā |jā |- | rowspan="2" |2008 |''[[The Day the Earth Stopped]]'' |jā | |- |''[[War of the Worlds 2: The Next Wave]]'' |jā | |- |2009 |''[[The Land That Time Forgot]]'' |jā | |- |2010 |''[[The Genesis Code]]'' |jā | |} === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1982 |"[[Citplanētietis]]" (''E.T. the Extra-Terrestrial'') |Tailers |- |1983 |''[[The Outsiders]]'' |Ponibojs Kērtiss |- |1984 |"[[Sarkanā rītausma (1984. gada filma)|Sarkanā rītausma]]" (''Red Dawn'') |Roberts Moriss |- |1986 |"[[Stopētājs (1986. gada filma)|Stopētājs]]" (''The Hitcher'') |Džims Helsijs |- |1992 |''[[That Night (filma)|That Night]]'' |Riks |- |1993 |"[[Getisburga (filma)|Getisburga]]" (''Gettysburg'') |leitnants Tomass D. Čemberlens |- |1995 |''Hourglass'' |Maikls Žardans |- | rowspan="2" |2003 |''[[The Hitcher II: I've Been Waiting]]'' |Džims Helsijs |- |''[[Gods and Generals]]'' |seržants Tomass D. Čemberlens |- |2004 |"[[Idalgo: pakaļdzīšanās tuksnesī]]" (''Hidalgo'') |Prestons Vebs |- |2005 |''[[The Poseidon Adventure (2005. gada filma)|The Poseidon Adventure]]'' |doktors Ballards |- | rowspan="2" |2008 |''The Day the Earth Stopped'' |Džošs Mairons |- |''War of the Worlds 2: The Next Wave'' |Džordžs Herberts |- |2009 |"[[Amerikāņu pīrāgs piedāvā: Mīlas grāmata|Amerikāņu pīrags piedāvā: Mīlas grāmata]]" (''American Pie Presents: The Book of Love'') |absolvents |- |2012 |"[[Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks]]" (''The Amazing Spider-Man'') |Džeka tēvs Trojs |- |2015 |''[[Woodlawn]]'' |Šortijs |- |2023 |''[[Old Dads]]'' |Eds Kemerons |- |2024 |"[[Reigans (filma)|Reigans]]" (''Reagan'') |Kaspars Vainbergers |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1983—1984 |''[[Two Marriages]]'' |Skots Morgans |10 sērijas |- |1985—1986 |"[[Aģentūra Mēnessgaisma]]" (''Moonlighting'') |pasta darbinieks/viesmīlis |sērija: ''Yours, Very Deadly''; sērija: ''The Lady in the Iron Mask'' |- | rowspan="2" |1998 |''[[The Outer Limits]]'' |kapteinis Mailss Davidovs |sērija: ''The Joining'' |- |''[[V.I.P.]]'' |Fils Šermans |sērija: ''Val Got Game'' |- |1999—2000 |''[[Amazon (seriāls)|Amazon]]'' |Alekss Kenedijs |galvenā loma; 22 sērijas |- |2004—2005 |''[[Summerland]]'' |Kails Beils |2 sērijas |- |2005 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |Vinsents Džensens |sērija: ''The Human Shield'' |- |2006 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (''24'') |Berijs Lendss |2 sērijas |- |2010 |"[[Detektīvs Spensers]]" (''Psych'') |aģents Kemdens Drigss |sērija: ''One, Maybe Two, Ways Out'' |- |2011 |"[[Torčvūda]]" (''Torchwood'') |Džentlmenis |sērija: ''Miracle Day: Escape to LA'' |- | rowspan="4" |2012 |''[[Longmire]]'' |Rejs Stjuarts |sērija: ''A Damn Shame'' |- |"[[Revolūcija (seriāls)|Revolūcija]]" (''Revolution'') |galvasnaudas mednieks |sērija: ''Chained Heat'' |- |"[[Kāsla metode]]" (''Castle'') |Džons Kempbels |sērija: ''Swan Song'' |- |"[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]" (''Hawaii Five-0'') |Mārtins Kordova |sērija: ''Death Wish'' |- |2009—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Djūijs Dudeks |galvenā loma; 27 sērijas |- | rowspan="2" |2013 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |aģents Frenks Īgans |sērija: ''One One Six'' |- |"[[Dzimuši policisti]]" (''Blue Blood'') |Alekss Polanskis |sērija: ''Justice Served'' |- |2014 |"[[Pēdējie Grimmi]]" (''Grimm'') |FIB aģents Vestons Stjuards |5 sērijas |- |2015—2017 |''[[Stitchers]]'' |Denjels Stingers |7 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Rejs Donovans]]" (''Ray Donovan'') |doktors Brogans |4 sērijas |- |''[[The Punisher (seriāls)|The Punisher]]'' |Karsons Volfs |3 sērijas |- |2018 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''Blacklist'') |Ērls Fegens |2 sērijas |- |2016; 2018 |''[[Animal Kingdom (seriāls)|Animal Kingdom]]'' |Pols |10 sērijas |- | rowspan="2" |2018 |"[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]" (''McGyver'') |Vasils |sērija: ''Guts + Fuel + Hope'' |- |"[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |Makss Vans Kirks |2 sērijas |- | rowspan="2" |2019 |''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'' |Luiss Degners |3 sērijas |- |"[[Terors (seriāls)|Terors]]" (''Terror'') |majors Helovels Bouens |5 sērijas |- |2009; 2013; 2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Džordžs Fojē jeb "Bostonas Pļāvējs" |7 sērijas |- |2021 |''[[Creepshow]]'' |Sems Spinsters |segments: ''Dead and Breakfast'' |- |2018; 2021 |"[[Staigājošie miroņi]]" (''The Walking Dead'') |Hiltopas iedzīvotājs Rojs |3 sērijas |- |2017; 2019; 2021—2022 |"[[Jūras spēku komanda]]" (''SEAL Team'') |Ešs Spensers |12 sērijas |- |2024 |"[[Vils Trents]]" (''Will Trent'') |Sterdžils Hardlijs |sērija: ''It's the Work I Signed Up For'' |- |2025 |"[[1923 (seriāls)|1923]]" |Anderss |3 sērijas |} == Atsauces == p1wycz3iyt4quc6t8dza3oyhh23u3yt Dalībnieka diskusija:FindingSpider451 3 636422 4501006 2026-07-31T23:26:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4501006 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=FindingSpider451}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. augusts, plkst. 02.26 (EEST) pllbh04r8r5nzxs8m6zxi7fovt0y627 Baltā robīnija 0 636423 4501015 2026-08-01T02:47:48Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par augu 4501015 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Baltā robīnija | binomial = Robinia pseudoacacia | attēls = Robinia pseudoacacia Yerevan Ararat Brandy Factory.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fabales | rinda_lv = Pākšaugi | dzimta = Fabaceae | dzimta_lv = Tauriņziežu dzimta | apakšdzimta = Faboideae | apakšdzimta_lv = Tauriņziežu apakšdzimta | ģints = Robinia | ģints_lv = Robīnijas | suga = R. pseudoacacia | suga_lv = Baltā robīnija | sinonīmi = | izplatība = [[Attēls:Robinia pseudoacacia distribution map.png|260px]]Dabiskais izplatības areāls | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Baltā robīnija''' (''Robinia pseudoacacia'') ir vasarzaļš [[tauriņziežu dzimta]]s (''Fabaceae'') [[koks]], kas dabiski sastopams [[Ziemeļamerika]]s austrumu daļā, īpaši [[Apalači|Apalaču]] un [[Ozarki|Ozarku]] reģionā. Sugu latviešu valodā mēdz saukt arī par '''parasto robīniju''', bet vairākās valodās tās nosaukums saistīts ar “neīsto akāciju”, lai gan botāniski tā nepieder pie [[akācijas|akāciju]] ģints. Baltajai robīnijai raksturīgs ātrs augšanas temps, saliktas [[lapas]], bieža [[sakņu atvase|sakņu atvašu]] veidošana un smaržīgi balti vai krēmbalti [[zieds|ziedi]], kas sakārtoti nokarenās ķekarveida [[ziedkopa|ziedkopās]]. Cilvēku darbības rezultātā baltā robīnija plaši introducēta [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un citos pasaules reģionos. To stāda [[parks|parkos]], [[aleja|alejās]], mežu aizsargstādījumos, [[nogāze|nogāžu]] nostiprināšanai, [[zemes degradācija|degradētu teritoriju]] apzaļumošanai, [[koksne]]s ieguvei un [[biškopība]]s vajadzībām. Tāpat kā vairākiem citiem tauriņziežu dzimtas augiem, baltajai robīnijai uz saknēm veidojas [[gums|gumiņi]] ar [[slāpeklis|slāpekli]] saistošām [[baktērijas|baktērijām]], tādēļ tā spēj augt arī nabadzīgās [[augsne|augsnēs]] un ietekmēt augsnes ķīmisko sastāvu. Baltā robīnija ir nozīmīga koksnes, [[nektāraugs|nektāraugu]], [[apstādījumi|apstādījumu]] un [[mežsaimniecība]]s kultūra. Tās koksne ir cieta, blīva, izturīga un noturīga pret [[koksnes trupe|trupēšanu]], tāpēc to izmanto [[celtniecība|būvniecībā]], žogu stabiem, balstiem, [[darbarīks|darbarīkiem]], [[kurināmais|kurināmajam]] un citiem izstrādājumiem. Bagātīgi ziedošie koki ir vērtīgs [[nektārs|nektāra]] avots [[medusbites|bitēm]], bet dekoratīvais izskats un izturība padarījusi sugu populāru pilsētu un lauku apstādījumos. Vienlaikus daudzviet ārpus dabiskā areāla baltā robīnija tiek uzskatīta par [[invazīva suga|invazīvu sugu]]. Tā var strauji izplatīties ar sakņu atvasēm un [[sēkla|sēklām]], veidot blīvas [[audze|audzes]], izkonkurēt vietējās augu sugas un, saistot slāpekli, mainīt augsnes apstākļus un [[augu sabiedrība|augu sabiedrību]] sastāvu. Tādēļ introdukcijas teritorijās baltā robīnija tiek vērtēta divējādi — kā saimnieciski un dekoratīvi nozīmīgs koks, bet arī kā suga, kas var būtiski ietekmēt vietējās [[ekosistēma]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]] f0s5wdopv4frz2mpm9un4fa0l94yc6k Robinia pseudoacacia 0 636424 4501016 2026-08-01T02:48:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baltā robīnija]] 4501016 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baltā robīnija]] m5xxu6e9h37afxtk9fdhwue1u8bt6ka Parastā robīnija 0 636425 4501017 2026-08-01T02:49:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Baltā robīnija]] 4501017 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baltā robīnija]] m5xxu6e9h37afxtk9fdhwue1u8bt6ka Attēls:Deathtrap imp.jpg 6 636426 4501105 2026-08-01T07:50:09Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Deathtrap]]'' plakāts. No: [[:en:File:Deathtrap imp.jpg]] 4501105 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Deathtrap]]'' plakāts. No: [[:en:File:Deathtrap imp.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} kaxj4ff9hpr3a2xkwms5qft6zalm4iu Deathtrap 0 636427 4501107 2026-08-01T08:03:09Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Deathtrap'' | operators = | attēls = Deathtrap imp.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Keins]] * [[Kristofers Rīvs]] * [[Daiena Kenona]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Deathtrap'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|19... 4501107 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Deathtrap'' | operators = | attēls = Deathtrap imp.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Keins]] * [[Kristofers Rīvs]] * [[Daiena Kenona]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Deathtrap'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1982|3|19}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|19 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Deathtrap''''' ir 1982. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] [[kriminālfilma]], kuras režisors ir [[Sidnijs Lūmets]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Keins]], [[Kristofers Rīvs]] un [[Daiena Kenona]]. Filma ir balstīta uz [[Aira Levins|Aira Levina]] 1978. gada lugu ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par slaveno dramaturgu Sidniju Brūlu (Keins), kuram pēdējos gados nav bijis nevienas veiksmīgas izrādes. Pēc tam, kad viņa students Klifords Andersons (Rīvs) uztic viņam daudzsološas lugas manuskriptu, Sidnijs pasaka savai sievai Mairai (Kenona), ka, ja students nevienam citam nav pastāstījis par viņa lugu, viņš varētu nogalināt Klifordu un uzdot manuskriptu kā savu. Filmas ''Deathtrap'' pirmizrāde notika {{Dat|1982|3|19|5=bez}} un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/deathtrap-1982|title=Deathtrap movie review & film summary|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-08-01|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1982/03/19/movies/film-deathtrap-with-michael-caine.html|title=FILM: 'DEATHTRAP' WITH MICHAEL CAINE|work=The New York Times|access-date=2026-08-01|date=1982-03-19|last=Maslin|first=Janet|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/articles/A26668-2004Oct12.html|title=A Winning 'Deathtrap' (washingtonpost.com)|website=www.washingtonpost.com|access-date=2026-08-01}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Sidnijs Lūmets}} [[Kategorija:1982. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] [[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] jgpx6fozz9wforlhvtv2jgzdg1dek25 Attēls:Melnais-telefons-2-plakats.jpg 6 636428 4501108 2026-08-01T08:06:25Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Melnais telefons 2]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10795/portrait_medium/melnais-telefons-2-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4501108 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Melnais telefons 2]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10795/portrait_medium/melnais-telefons-2-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} n81wctqpchq3ezofg0gv2y37vtnp5ib Melnais telefons 2 0 636429 4501110 2026-08-01T08:20:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Melnais telefons 2 | operators = | attēls = Melnais-telefons-2-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Skots Deriksons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Meisons Teimss]] * [[Medlina Makgrova]] * [[Džeremijs Deiviss]] * [[Demjans Biširs]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Black Phone 2'' | studija = * ''[[Blumhouse Productions]]'' * ''Crooked Highway'' | montāža = | iz... 4501110 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Melnais telefons 2 | operators = | attēls = Melnais-telefons-2-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Skots Deriksons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Meisons Teimss]] * [[Medlina Makgrova]] * [[Džeremijs Deiviss]] * [[Demjans Biširs]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Black Phone 2'' | studija = * ''[[Blumhouse Productions]]'' * ''Crooked Highway'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|9|20}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|132 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt29644189/|title=Black Phone 2 (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|8|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Melnais telefons 2"''' ({{Val|en|Black Phone 2}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kas ir turpinājums 2021. gada filmai "[[Melnais telefons]]". Filmas režisors ir [[Skots Deriksons]] un tajā galvenās lomas atveido [[Meisons Teimss]], [[Medlins Makgrova]], [[Džeremijs Deiviss]], [[Demjans Biširs]] un [[Ītans Hoks]]. Filma stāsta par brāli un māsu Finu un Gvenu, kuri, kopā ar savu draugu Ernesto, dodas uz ziemas jauniešu nometni, lai atklātu noslēpumu par Grābēja pirmajiem upuriem, kuru spokainā klātbūtne tagad vajā nometni. Filmas "Melnais telefons 2" pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|20|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/fantastic-fest-lineup-2025-unveiled-1236485543/|title=Fantastic Fest Lineup: ‘Black Phone 2,’ ‘Sisu: Road To Revenge,’ ‘ Shelby Oaks,’ ‘Primate,’ ‘Vicious’ & More Set For 20th Anniversary Edition|last=Grobar|first=Matt|website=Deadline|access-date=2026-08-01|date=2025-08-14|language=en-US}}</ref> Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 132 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/black_phone_2|title=Black Phone 2 {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-08-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/black-phone-2/|title=Black Phone 2 Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-08-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Blumhouse Productions filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Skota Deriksona filmas]] i73mm55xhfe1xj7h1v7utwfvibtmpgg 4501118 4501110 2026-08-01T08:44:34Z Meistars Joda 781 4501118 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Melnais telefons 2 | operators = | attēls = Melnais-telefons-2-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Skots Deriksons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Meisons Teimss]] * [[Medlina Makgrova]] * [[Džeremijs Deiviss]] * [[Demjans Biširs]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Black Phone 2'' | studija = * ''[[Blumhouse Productions]]'' * ''Crooked Highway'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|9|20}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|132 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt29644189/|title=Black Phone 2 (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|8|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Melnais telefons 2"''' ({{Val|en|Black Phone 2}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kas ir turpinājums 2021. gada filmai "[[Melnais telefons]]". Filmas režisors ir [[Skots Deriksons]] un tajā galvenās lomas atveido [[Meisons Teimss]], [[Medlins Makgrova]], [[Džeremijs Deiviss]], [[Demjans Biširs]] un [[Ītans Hoks]]. Filma stāsta par brāli un māsu Finu un Gvenu, kuri kopā ar savu draugu Ernesto dodas uz jauniešu ziemas nometni, lai atklātu noslēpumu par Grābēja pirmajiem upuriem, kuru spokainā klātbūtne tagad vajā nometni. Filmas "Melnais telefons 2" pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|20|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/fantastic-fest-lineup-2025-unveiled-1236485543/|title=Fantastic Fest Lineup: ‘Black Phone 2,’ ‘Sisu: Road To Revenge,’ ‘ Shelby Oaks,’ ‘Primate,’ ‘Vicious’ & More Set For 20th Anniversary Edition|last=Grobar|first=Matt|website=Deadline|access-date=2026-08-01|date=2025-08-14|language=en-US}}</ref> Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 132 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/black_phone_2|title=Black Phone 2 {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-08-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/black-phone-2/|title=Black Phone 2 Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-08-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Blumhouse Productions filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Skota Deriksona filmas]] sq1l25n9jf2gvr3ry47s4p75izt177o Dalībnieka diskusija:Tailalaila 3 636430 4501126 2026-08-01T09:01:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4501126 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tailalaila}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. augusts, plkst. 12.01 (EEST) ssxzgn4z5m8bc05eythd25yd2on67py Kalngales stacija 0 636431 4501127 2026-08-01T09:02:09Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Kalngale (stacija)]] 4501127 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kalngale (stacija)]] 42b5tilphplon6edq2dbxzz193sqk22 Attēls:Repo-Man-Poster.jpg 6 636432 4501131 2026-08-01T09:09:51Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Repo Man]]" plakāts. No: [[:en:File:Repo-Man-Poster.jpg]] 4501131 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Repo Man]]" plakāts. No: [[:en:File:Repo-Man-Poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} rwr44fc0pa2lwkvbm6dzy3lz4a4qltp Repo Man 0 636433 4501132 2026-08-01T09:11:25Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Repo Man'' | operators = | attēls = Repo-Man-Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, melnā komēdija | režisors = [[Alekss Kokss]] | producents = | scenārijs = Alekss Kokss | aktieri = * [[Harijs Dīns Stentons]] * [[Emilio Estevess]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Repo Man'' | studija = ''Edge City Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | iz... 4501132 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Repo Man'' | operators = | attēls = Repo-Man-Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, melnā komēdija | režisors = [[Alekss Kokss]] | producents = | scenārijs = Alekss Kokss | aktieri = * [[Harijs Dīns Stentons]] * [[Emilio Estevess]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Repo Man'' | studija = ''Edge City Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1984|3|2}} | ilgums = 92 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Spāņu valoda|spāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|3,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2423096833/weekend/|title=Repo Man |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|8|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Repo Man''''' ir 1984. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] [[zinātniskās fantastikas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Alekss Kokss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Harijs Dīns Stentons]] un [[Emilio Estevess]]. Filma stāsta par jaunu panku, kurš kļūst par automašīnu atsavinātāju un tiek ierauts dīvainā piedzīvojumā, meklējot noslēpumainu automobili ar bīstamu un neizskaidrojamu kravu tā bagāžniekā. Filmas ''Repo Man'' pirmizrāde notika {{Dat|1984|3|2|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Neskatoties uz sarežģīto sākotnējo izdošanu ''Universal'' skepticisma dēļ par filmas komerciālo potenciālu, ''Repo Man'' guva plašu atzinību, un daudzi kritiķi to nosauca par vienu no labākajām 1984. gada filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.film.com/features/story/10-best-movies-of-1984/15492765|title=The 10 Best Movies of 1984 - Film.com|website=www.film.com|access-date=2026-08-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.films101.com/y1984r.htm|title=Films Released in 1984 by Rank|website=www.films101.com|access-date=2026-08-01}}</ref> Mūsdienās tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1984. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] dx7ifl68uakb6pcr7hjlfssypnlo7et GIGN 0 636434 4501136 2026-08-01T09:50:22Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Nacionālā žandarmērijas intervences grupa<br />''Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale'' (GIGN) | attēls = Écusson région gendarmerie GIGN.svg | virsraksts = Vienības oficiālā emblēma (2021) | valsts = {{FRA}} | pastāvēšana = 1973 – pašlaik | pakļautība = [[File:Gendarmerie nationale logo.svg|30px]] [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērija]] | karaspēka veids = Policijas spe... 4501136 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Nacionālā žandarmērijas intervences grupa<br />''Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale'' (GIGN) | attēls = Écusson région gendarmerie GIGN.svg | virsraksts = Vienības oficiālā emblēma (2021) | valsts = {{FRA}} | pastāvēšana = 1973 – pašlaik | pakļautība = [[File:Gendarmerie nationale logo.svg|30px]] [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērija]] | karaspēka veids = [[Policijas speciālo uzdevumu vienība]] | krāsas = | devīze = ''S'engager pour la vie'' (tulk. "Apņemšanās uz mūžu") | lielums = ~1000 operatori (400 atrodas Satori) | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Brigādes ģenerālis [[Benuā Vileminoss]] | komandieri = Kristiāns Pruto<br>Deniss Favjē }} '''Nacionālā žandarmērijas intervences grupa''', saīsināti '''GIGN''' ({{val|fr|Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale}}), ir [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērijas]] elites [[pretterorisms|pretterorisma]] vienība. Tā kā Nacionālā žandarmērija ir pakļauta gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, GIGN tiek uzskatīta par gan armijas, gan policijas specvienību. Tās personāla skaits ir 1000 cilvēku.<ref>[http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2008/10/10/01016-20081010ARTFIG00569-plongee-au-cur-des-secrets-du-gign-.php Plongée au cœur des secrets du GIGN] {{Wayback|url=http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2008/10/10/01016-20081010ARTFIG00569-plongee-au-cur-des-secrets-du-gign-.php |date=20141207024712 }}, ''Le Figaro'', 10 octobre 2008.</ref> Vienības misijas ietver bruņotu noziedznieku neitralizēšanu, īpaši to, kas saistīti ar ķīlnieku glābšanu, pretterorisma aktivitātēm, situāciju risināšanu, kas saistītas ar lidmašīnu nolaupīšanām un cietumu nemieriem, kā arī citu īpaši bīstamu noziedznieku notveršanu. GIGN štābs atrodas [[Satori (Versaļa)|Satori]], uz dienvidiem no [[Versaļa]]s.<ref name="autogenerated2">[http://www.specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm SOC — France — GIGN] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126115326/http://specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm |date=2009-01-26 }} SpecialOperations.com Retrieved 14 April 2007.</ref> == Vēsture == [[File:Positionnement des unités d'intervention.svg|thumb| [[Meklēšanas un reaģēšanas brigāde|BRI-BAC]], GIGN un [[RAID (Francijas policija)|RAID]] vienību izvietojums Francijā (2021).]] 20. gs. 70. gadu pirmajā pusē, mainoties situācijai gan [[Francija|Francijā]], gan ārvalstīs ([[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]), žandarmērijas ietvaros tika izveidotas vairākas speciālās vienības. Viena no šīm vienībām bija Mobilā žandarmērijas desantnieku eskadra, kas tika izveidota 1971. gada 1. janvārī (ar bāzi Mondemarsānā), paredzēta darbībai kopā ar 11. gaisa desanta divīziju ārpus Francijas. Kopš tā laika eskadras personāls ir vairākkārt piedalījies dažādās Francijas valdības vadītās operācijās tās aizjūras teritorijās un bijušajās kolonijās: [[Čada|Čadā]] (1980. gadā), [[Libāna|Libānā]] (1978.–1985. gadā) un vairākas reizes Centrālāfrikas Republikā. Pēc [[Minhenes slaktiņš|teroristu uzbrukuma Minhenes Olimpiskajās spēlēs 1972. gadā]] Francija nolēma izveidot pretterorisma vienību. 1974. gada 1. martā žandarmērija izveidoja speciālu pretterorisma vienību, kas tagad labāk pazīstama kā Nacionālā žandarmērijas intervences grupa (GIGN), leitnanta Kristiāna Pruto vadībā. Viena no GIGN veiktajām operācijām bija Al-Haram mošejas atbrīvošana Mekā 1979. gadā. Astoņdesmito gadu sākumā pēc vairākām pretterorisma operācijām un ņemot vērā esošo situāciju un uzkrāto pieredzi, izmantojot specvienības, militārās žandarmērijas vadība secināja, ka nepieciešama ciešāka koordinācija starp visām tās elites vienībām. Tā rezultātā 1984. gada 1. janvārī tika izveidota Drošības un ātrās iejaukšanās direktorāts (GSIGN). Līdztekus Prezidenta drošības vienībai un pretterorisma vienībai tajā ietilpa arī desantnieku eskadra, kas tika pārdēvēta par Nacionālās žandarmērijas (EPIGN) ātrās reaģēšanas desantnieku eskadru. Par tās atrašanās vietu kļuva Satori pie Versaļas , Parīzes priekšpilsēta. No šī brīža eskadras galvenais uzdevums kļuva atbalstīt divu citu jaunizveidotā departamenta vienību darbības. Veiksmīgās kopīgās operācijas ar Ātrās reaģēšanas vienību Kiprā (1984. gadā) un Buā d'Arsī (1985. gadā), kā arī atbalsts [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] vizītēm Vācijā (1985. gadā), Togo (1986. gadā), Jordānijā un Ēģiptē kopā ar Prezidenta drošības vienību pārliecinoši apstiprināja Francijas žandarmerijas vadībai viņu lēmuma pareizību. 2007. gada 1. septembrī GSIGN tika likvidēta un tika izveidota jauna vienība ar veco nosaukumu GIGN.<ref>[[:fr:Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale|Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale]]</ref> Sākotnēji GIGN sastāvēja no 15 operatoriem, bet vēlāk vienība tika paplašināta līdz 48 operatoriem 1984. gadā, 57 operatoriem 1988. gadā, 87 operatoriem 2000. gadā. un 387 operatoriem 2017. gadā. Grupa divas reizes ir apbalvota ar [[Militārās varonības krusts (Francija)|Militārās varonības krustu]]: 2011. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā, Kotdivuārā un Lībijā, un 2013. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā.<ref>{{cite web |url=http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |author= |title=La croix de la Valeur militaire pour le GIGN |publisher=Ministère de l'intérieur/Gendarmerie nationale |date= |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141214202415/http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |archive-date=2014-12-14 |url-status= }}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |author= |title=Une seconde Croix de la Valeur Militaire pour le GIGN |publisher=Zone Militaire |date=2013-08-01 |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141024190834/http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |archive-date=2014-10-24 |url-status= }}</ref> [[File:GIGN61 Domenjod 170322.jpg|thumb|GIGN operators ar savu suni — 2022. gada marts]] == Struktūra == Pašlaik GIGN sastāv no sešiem "vienībām", kas atrodas divu štābu pakļautībā (administratīvajā un operatīvajā): * Intervences spēki (uzbrukuma vienība) (franču valodā: Force Intervention (FI) — sākotnēji GIGN). 100 karavīri, kas kalpo kā GIGN galvenā uzbrukuma vienība. Tā ir sadalīta četros vados (franču valodā: sections), no kuriem divi atrodas pastāvīgā kaujas gatavībā. Šie vadi ir tālāk sadalīti atsevišķās operatoru komandās. Divi intervences vadi specializējas augstkalnu izpletņlēkšanā, bet pārējie divi — niršanā. * Izlūkošanas vienība (FOR) (franču valodā: Force Observation / Recherche (FOR) — agrāk EPIGN): aptuveni 40 vīrieši un sievietes, kas specializējas izlūkošanas darbā, kas saistīts ar tiesu policijas darbu un cīņu pret terorismu. * FSP (franču valodā: Force Sécurité / Protection (FSP) — agrāk EPIGN un GSPR): 65 vīrieši un sievietes, kas specializējas izpildvaras un konfidenciālas informācijas aizsardzībā. * Prezidenta drošības grupas (GSPR) žandarmu vienība (līdzīga FSO) (franču valodā: Détachement GSPR). GSPR sākotnēji bija žandarmu vienības daļa, bet tagad ir kopīga policijas un žandarmu vienība. To galvenais uzdevums ir aizsargāt Francijas prezidentu. * Operatīvā atbalsta grupa (franču valodā: Force Appui opérationnel (FAO)): atbalsta grupa ar specializētām vienībām (tālās darbības snaiperi, uzlaušanas, uzbrukuma aprīkojums, speciālās ierīces, atmīnēšana utt.). * Spēku formēšana (franču valodā: Force Formation (FF)): šo spēku uzdevums ir atlasīt, apmācīt un pārkvalificēt (tā saukto izmantošanu) ne tikai GIGN operatorus, bet arī atsevišķus žandarmu personālus vai ārvalstu personālu. Sievietes žandarmes ir atļautas visos spēkos, izņemot intervences spēkus (uzbrukuma vienības). Grupai ir vairākas taktiskās specialitātes, tostarp: [[snaiperis|snaiperi]] tālas darbības rādiusā, uzlaušana, novērošana un izlūkošana, vadības aizsardzība, brīvā kritiena izpletņlēkšana ar lēcieniem (militārā izpletņlēkšana augstkalnā), niršana utt. Trīspadsmit reģionālās vienības, ko sauc par "GIGN filiālēm" (franciski: Antennes GIGN), kurās strādā GIGN atlasīts un apmācīts personāls, papildina tās darbības Francijas metropolē un Francijas aizjūras departamentos un teritorijās. Vietējās vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā PI2G (franciski: Pelotons d'intervention interrégionaux de la Gendarmerie), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm 2016. gada aprīlī; 2016. gada 26. jūlijā ārzemēs Šīs vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā GPI (franciski: Groupes de pelotons d’intervention), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm. Kopš 2016. gada sešas GIGN lielpilsētu filiāles atrodas [[Dižona|Dižonā]], [[Nante|Nantē]], [[Oranža (Francija)|Oranžā]], [[Reimsa|Reimsā]], [[Tulūza|Tulūzā]] un [[Tūra|Tūrā]], bet septiņas ārvalstu filiāles atrodas Gvadelupā, Martinikā, Franču Gviānā, [[Reinjona|Reinjonā]], [[Majota|Majotā]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] un [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]. Divdesmit kodolaizsardzības vienības, ko sauc par PSPG (franciski: Pelotons spécialisés de protection de la Gendarmerie) un kas atrodas katras Francijas atomelektrostacijas teritorijā, nav GIGN daļa, bet darbojas tās kontrolē. == GIGN komandieri == * ''[[Chef d'escadron]]'' [[Kristiāns Pruto]]: 1973–1982 * ''[[Kapteinis]]'' [[Pols Berils]]: 1982–1983 (pagaidu) * ''Kapteinis'' Filips Maselīns: 1983–1985 * ''Chef d'escadron'' Filips Legoržē: 1985–1989 * ''Chef d'escadron'' Lionels Česno: 1989–1992 * ''Chef d'escadron'' Deniss Favjē: 1992–1997 * ''Chef d'escadron'' Ēriks Žerārs: 1997–2002 * [[Pulkvežleitnants]] Frederiks Galluā: 2002-2007 * ''[[Brigādes ģenerālis]]'' [[Deniss Favjē]]: 2007–2011 * ''Brigādes ģenerālis'' Tjerī Orosko: 2011–2014 * ''Brigādes ģenerālis'' Obērs Bonno: 2014–2017 * ''Brigādes ģenerālis'' Lorāns Felips: 2017–2020<ref>{{cite web|title=Promotion to brigadier general on August 1, 2018|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=287069C58D39A0AEA6A9AEE966E3AC8D.tplgfr21s_3?cidTexte=JORFTEXT000037257874&dateTexte=&oldAction=rechJO&categorieLien=id&idJO=JORFCONT000037257534|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''[[Ģenerālmajors|Divīzijas ģenerālis]]'' Žislēns Retī: August 2020 - October 2025 <ref name="Réty">{{cite web|title=Official Journal of the French Republic November 2022|url=https://www.legifrance.gouv.fr/jorf/id/JORFTEXT000046591812|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''[[Brigādes ģenerālis]]'' Benuā Vileminoss no 2025. gada novembra == Ieroči un ekipējums== [[File:GIGN66 Domenjod 160622.jpg|thumb|GIGN operatori ar ieročiem un ekipējumu 2022. gadā]] GIGN izmanto plašu šaujamieroču un aprīkojuma klāstu, tostarp<ref>{{Cite web |last=Sof |first=Eric |date=2013-06-24 |title=French GIGN: A history of excellence |url=https://combatoperators.com/units/swat/gign/ |access-date=2026-07-23 |website=Combat Operators |language=en-US}}</ref>: === Šaujamieroči === {| class="wikitable" |+ !Nosaukums !Valsts !Tips !Piezīmes |- |[[Taser|Taser X26]] |{{ASV}} |[[Nenāvējoši ieroči]] |kopš 2003 |- |[[Manurhin MR 73]] |{{FRA}} |[[Revolveris]] | Netiek izmantots operatīvi<ref>{{Cite web|url=https://www.all4shooters.com/en/shooting/pistols/manurhin-mr73-in-357-magnum-the-french-revolver-classic-under-test/|title=Im Test: Manurhin MR 73 in .357 Magnum|first=Tino|last=Schmidt|date=5 July 2021|website=All4shooters.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 17]] | rowspan="3" |{{AUT}} | rowspan="4" |[[Pistole]] |<ref>{{Cite web|url=https://www.swatmag.com/article/top-choice-elite-military-units-specops-glocks/|title=Top Choice of Elite Military Units: SpecOps Glocks - SWAT Survival &#124; Weapons &#124; Tactics|website=Swatmag.com|date=21 November 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 19]] |<ref name="tl">{{Cite web|url=http://www.tactical-life.com/online/special-weapons/frances-gign-anti-terror-unit/|title=Tactical-Life.com » France's GIGN Anti-Terror Unit|website=Tactical-life.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 26]] |<ref name="tl"/> |- |[[FN Five-seven|FN Five-seveN]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[Heckler & Koch MP5]] | rowspan="2" |{{GER}} | rowspan="3" |[[Mašīnpistole]] |A3, A5, SD un K-PDW varianti<ref name="tl"/> |- |[[Heckler & Koch UMP]] |<ref name="tl"/> |- |[[SIG MPX]] |{{ASV}} | |- |[[Heckler & Koch MP7]] |{{GER}} | rowspan="2" |[[Personīgais pašaizsardzības ierocis]] | |- |[[FN P90]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[Remington Model 870|Remington 870]] | rowspan="2" |{{ASV}} | rowspan="4" |[[Bise]] |<ref name="tl"/> |- |[[Mossberg 500|Mossberg 590]] | |- |[[Benelli M3]] | rowspan="2" |{{Itālija}} |M3T.<ref name="tl"/> |- |[[Benelli M4]] | |- |[[Heckler & Koch HK416]] |{{GER}} | rowspan="6" |[[Triecienšautene]] | |- |[[FN SCAR]] |{{Beļģija}} |L un H varianti |- |[[M4 carbine|Colt M4]] | rowspan="2" |{{ASV}} | |- |[[SIG MCX]] |MCX Rattler variants<ref>{{Cite web|url=https://www.defensa.com/otan-y-europa/fusil-asalto-sig-mcx-para-unidades-operaciones-especiales|title=Fusil asalto SIG MCX para unidades Operaciones Especiales francesas - Noticias Defensa defensa.com OTAN y Europa|date=21 June 2024|website=Defensa.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[SIG SG 550]] |{{Šveice}} |551, 552, 553 varianti<ref name="tl"/> |- |[[CZ 805 BREN|CZ BREN 2]] |{{Čehija}} |7,62x39 mm kalibra, lai aizstātu HK 416.<ref>{{Cite web|url=https://gunsamerica.com/digest/french-special-police-gign-selects-cz-806-7-62x39mm/|title=French Special Police GIGN Selects CZ BREN 2–In 7.62x39mm|first=Max|last=Slowik|website=Gunsamerica.com|date=13 April 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Heckler & Koch HK417]] |{{GER}} | rowspan="7" |[[Snaiperu šautene]] | |- |[[Accuracy International Arctic Warfare]] | rowspan="2" |{{GBR}} |.308 un .338 varianti<ref name="tl"/> |- |[[Accuracy International AX50|Accuracy International AXSR]] | |- |[[Tikka T3]] |{{FIN}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM 338]] | rowspan="2" |{{FRA}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM Hécate II]] |12.7x99mm variants<ref name="tl"/> |- |[[FN Minimi]] |{{BEL}} |[[Ložmetējs]] | |- |[[Heckler & Koch HK69A1|Heckler & Koch HK69]] |{{GER}} | rowspan="3" |[[Granātmetējs]] | |- |[[Brügger & Thomet GL06|B&T GL-06]] |{{SUI}} | |- |[[Milkor MGL]] |{{Dienvidāfrika}} | |} === Individuālais ekipējums === * [[Granāta]]s * [[Balistiskais vairogs]] * Bruņu ķiveres ar piestiprinātiem vizieriem * [[Bruņu veste]]s * [[Bandāna]]s * Taktiskie cimdi * [[Nakts redzamības ierīce]]s === Transportlīdzekļi === [[File:GIGN29 Domenjod 140618.jpg|thumb|Sherpa Light uzbrukuma transportlīdzeklis demonstrācijas laikā — 2018. gada jūnijs|left]] Dažādu veidu [[bruņumašīna]]s, gan civilā stila apvidus automašīnas, gan specializēti [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], dažām no tām ir uz jumta uzstādītas uzbrukuma kāpnes. Helikopteru atbalstu nodrošina žandarmērijas helikopteri, un lielu grupu taktiskai izvietošanai GIH ({{val|fr|Groupe interarmées d'hélicoptères}}) — apvienots armijas/gaisa spēku speciālo operāciju vienība, kas aprīkota ar [[Aérospatiale SA 330 Puma|SA330 PUMA]] helikopteriem un atrodas netālu esošajā Vilakublē gaisa spēku bāzē. GIH tika izveidota 2006. gadā, un kopš 2008. gada tai ir uzdots arī atbalstīt Nacionālās policijas RAID vienību. == Formastērps == GIGN ir pazīstams ar savu zilo uniformu. 40 gadus GIGN aģenti ir valkājuši zilas formas tērpus. Iemesls tam nav zināms, taču, visticamāk, tas ir vēlamāks, jo tas ir vislabāk piemērots kaujai pilsētā un ir labi redzams ķīlnieku glābšanas operāciju laikā. GIGN formas tērps ir izgatavots arī no materiāla, kas piemērots desantiem no helikopteriem un lidmašīnām. Tomēr GIGN ne vienmēr izmanto zilas formas tērpus; GIGN aģenti izmanto formas tērpus un aprīkojumu, kas piemērots konkrētām misijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Groupe d'intervention de la Gendarmerie nationale|National Gendarmerie Intervention Group}} * [http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/ GIGN page on the Gendarmerie Nationale's Official webpage] {{fr ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=jgLRKOZVBEA ''GIGN, 40 ans d'assauts''] (Franču dokumentālā filma) [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Policija]] 6rwudllemfn96wofn34ukau9n3e4gny 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 636435 4501149 2026-08-01T11:02:28Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{būs sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = 2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlēt... 4501149 wikitext text/x-wiki {{būs sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2030'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' būs 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiks [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiks ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_GBR = 0 | silver_GBR = 0 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] cwmzpks4jkjdl1gcsfcohzwe1ym2n40 4501152 4501149 2026-08-01T11:04:25Z Vylks 50297 4501152 wikitext text/x-wiki {{būs sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' būs 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiks [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiks ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | || | || | || |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_GBR = 0 | silver_GBR = 0 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] q3hofua8nwfc6n80u7yymu7sctmfme0 Elektroniskais sports 0 636436 4501159 2026-08-01T11:13:13Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Elektroniskais sports]] uz [[Kibersports]]: skat. diskusiju 4501159 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kibersports]] e3sza8o442est91pj9ej63r9lf0fzd3 Diskusija:Elektroniskais sports 1 636437 4501161 2026-08-01T11:13:13Z Meistars Joda 781 Meistars Joda pārvietoja lapu [[Diskusija:Elektroniskais sports]] uz [[Diskusija:Kibersports]]: skat. diskusiju 4501161 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Kibersports]] rxgosu22lv6jxn93a0ucbhw4vzof6p5 Emdžeja 0 636438 4501170 2026-08-01T11:28:07Z Edgars2007 9590 Izveidota pāradresācija uz lapu [[Mērija Džeina Votsone]], izmantojot [[Dalībnieks:Edgars2007/redirects.js|redirect.js]] 4501170 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mērija Džeina Votsone]] cx7qre9fzwjlvr9bpnaoa941k6x3i0i